Zikas vīruss: simptomi, pārnese un riski grūtniecēm
Zikas vīruss: uzzini simptomus, pārneses ceļus un īpašos riskus grūtniecēm — mikrocefālija, neiroloģiskas komplikācijas un ceļošanas brīdinājumi.
Zikas drudzis ir Zikas vīrusa izraisīta slimība. Zikas vīruss pieder Flavivirus ģintij, tāpat kā tropu vīrusi Denges drudzis un čikungunja. Tomēr Zikas drudzis parasti nav tik smags kā šīs slimības. Lielākajai daļai cilvēku, kas saslimuši ar Zikas vīrusu (60-80 %), nav nekādu simptomu.
Cilvēkiem, kuriem ir simptomi, parasti ir zems drudzis, konjunktivīts, sāpes locītavās (galvenokārt rokās un kājās) un izsitumi. Izsitumi bieži sākas uz sejas un pēc tam izplatās uz pārējo ķermeņa daļu. Parasti simptomi nav ļoti smagi un pēc 2 līdz 7 dienām uzlabojas.
Kopš 2015. gada Brazīlijā ir bijis Zikas vīrusa uzliesmojums (tas nozīmē, ka daudzi cilvēki ir saslimuši ar šo vīrusu). Zinātnieki uzskata, ka Zikas vīrusa inficēta sieviete, kas ir stāvoklī, var nodot vīrusu savam auglim. Zinātnieki uzskata, ka tas var izraisīt mikrocefāliju - iedzimtu defektu, kura dēļ bērnam ir mazāka galva nekā parasti. Tas var izraisīt intelektuālās attīstības traucējumus un citas smadzeņu problēmas, piemēram, krampjus. Tāpēc 2016. gada janvārī Amerikas Savienoto Valstu Slimību kontroles un profilakses centrs brīdināja grūtnieces neceļot uz Brazīliju, Kolumbiju, Salvadoru, Franču Gviānu, Gvatemalu, Haiti, Hondurasu, Martiniku, Meksiku, Panamu, Paragvaju, Paragvaju, Surinamu, Venecuēlu, Salvadoru un Puertoriko, jo tur pastāv risks inficēties ar Zikas vīrusu.
Vietās, kur mīt Zikas vīruss, cilvēkiem ir lielāka iespējamība saslimt ar iedzimtiem defektiem, neiroloģiskām problēmām, piemēram, Gijēna-Barē sindromu, un autoimūnām slimībām.
Pārnese
Zikas vīruss galvenokārt izplatās caur Aedes tipa odiem (piemēram, Aedes aegypti), kas parasti kodina dienas laikā. Tomēr pārnese var notikt arī citos veidos:
- seksuālā ceļā (vīruss var saglabāties spermā ilgāk nekā asinīs);
- no mātes uz bērnu grūtniecības laikā (in utero);
- asinīm pārvadot (piem., asins pārliešanas vai orgānu transplantācijas gadījumā — retāk);
- laboratorijas inficēšanās gadījumos.
Simptomi un klīniskā aina
Simptomi, ja tie parādās, parasti ir viegli līdz mēreni. Raksturīgākie klīniskie simptomi:
- drudzis (parasti zems);
- izsitumi (sākas uz sejas un izplatās);
- konjunktivīts (acs apsārtums);
- muskuļu un locītavu sāpes;
- galvassāpes;
- nogurums.
Inkubācijas periods parasti ir 3–14 dienas (biežāk 3–7 dienas). Simptomi parasti izzūd 2–7 dienu laikā. Retos gadījumos var attīstīties smagas neiroloģiskas komplikācijas, piemēram, Gijēna-Barē sindroms.
Riski grūtniecēm un jaunajam bērnam
Galvenais satraukums saistībā ar Zikas vīrusu ir tā spēja inficēt augli grūtniecības laikā. Iespējamās sekas:
- mikrocefālija — bērna galvas izmēra samazināšanās, kas var norādīt uz nepietiekamu smadzeņu attīstību;
- redzes un klausīšanas traucējumi;
- locītavu kontraktūras un muskuļu tonusa traucējumi;
- vispārēji attīstības traucējumi, intelektuālās attīstības problēmas.
Riska pakāpe var atšķirties atkarībā no grūtniecības termiņa, un agrīna grūtniecība tiek uzskatīta par īpaši riskantu. Svarīgi izrunāt sekojošo ar savu veselības aprūpes sniedzēju, ja pastāv iespēja iespējama inficēšanās.
Diagnoze
Diagnostika balstās uz laboratorijas testiem:
- PCR tests (vīrusa DNS/RNS noteikšana) asinīs vai urīnā — visuzticamākais pirmajās dienās pēc simptomu sākuma;
- IgM antivielu testi — noderīgi vēlākos stadijos, taču var būt krustreaktivitāte ar citiem flavivīrusiem (piem., dengue);
- specifiskāka seroloģiskā pārbaude (piem., PRNT) var palīdzēt apstiprināt inficēšanos.
Grūtniecēm parasti tiek ieteikta īpaša uzraudzība un ultrasonogrāfija, lai novērtētu augļa attīstību, ja pastāv inficēšanās risks vai pozitīvs tests.
Ārstēšana un prognoze
Nav specifiskas antivielu zāles pret Zikas vīrusu. Ārstēšana ir simptomātiska un atbalstoša:
- atpūta un pietiekama šķidruma uzņemšana;
- sāpju un drudža mazinošie līdzekļi (piem., acetaminofēns/paracetamols);
- jāizvairās no nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (ibuprofēns, aspirīns), līdz nav izslēgta denges infekcija, jo pastāv asiņošanas risks;
- smagas komplikācijas (piem., Guillain-Barré) var prasīt hospitalizāciju un specializētu ārstēšanu.
Lielākajai daļai veselīgu pieaugušo simptomi norit ātri un bez ilgstošām sekām, bet grūtniecēm un retās neiroloģiskās komplikijās gadījumā prognoze var būt nopietna.
Profilakse
Galvenās preventīvās stratēģijas koncentrējas uz odžu kodienu novēršanu un seksuālās transmisijas riska samazināšanu:
- izvairīties no ceļojumiem uz reģioniem ar Zikas izplatību, īpaši grūtniecēm (skat. sarakstu iepriekš);
- lieto repelentus, kas satur DEET, picaridin vai citus ieteiktos līdzekļus, un valkāt aizsargapģērbu (garas bikses un piedurknes);
- novērst stāvoša ūdens krājumus, kur odoņi vairojas (tukši konteineri, veci riepas u.c.);
- nakts tīkli un logu sieti, ja nepieciešams;
- seksuālās aizsardzības lietošana (prezervatīvi) vai abstinence pēc inficēšanās vai iespējamā kontakta saskaņā ar veselības aprūpes sniedzēja norādījumiem — mērķis ir samazināt risku inficēt partneri vai grūtnieci;
- asinīm ziedošanas un medicīniskās prakses piesardzības pasākumi, lai samazinātu pārvades risku.
Testēšana un ieteikumi grūtniecēm
Ja grūtniece ir bijusi ceļojumā uz reģionu ar Zikas vīrusu vai bijusi potenciālā saskarē, ieteicams sazināties ar savu ginekologu vai vietējo veselības aprūpes iestādi. Dažādas veselības iestādes var sniegt konkrētas rekomendācijas par testēšanu atkarībā no simptomiem, ceļošanas vēstures un grūtniecības termiņa. Ja tests ir pozitīvs, bieži tiek veikta pastiprināta augļa uzraudzība ar ultrasonogrāfiju.
Krūtsbarošana
Pārsvarā veselības aprūpes organizācijas (piem., WHO) līdz šim secinājušas, ka krūtsbarošana ir droša un tās ieguvumi pārsniedz teorētisko risku, jo Zikas vīruss krūts pienā ir reti konstatēts un nav pierādīts, ka tas nodara nozīmīgu kaitējumu. Tomēr, ja mātei ir apstiprināta infekcija vai ir bažas, jāparunā ar pediatru vai ginekologu.
Vakcīnas un pētniecība
Tiek veikti pētījumi un klīniskie izmēģinājumi Zikas vīrusa vakcīnām, taču plaši pieejama universāla vakcīna vēl nav izplatīta. Zinātniskie pētījumi turpinās, lai izstrādātu drošas un efektīvas vakcīnas un ārstēšanas metodes.
Ko darīt, ja domājat, ka bijāt pakļauts riskam
- ja Jums ir simptomi — sazinieties ar savu ģimenes ārstu vai veselības iestādi un informējiet par ceļojuma vēsturi vai iespējamām saskarēm;
- grūtniecēm — nekavējoties informējiet savu obstetru/ginekologu un apsveriet testēšanu un papildu ultrasonogrāfijas uzraudzību;
- izvairieties no došanas asins ziedojumos līdz tiek skaidrota Jūsu infekcijas statuss;
- ievērojiet profilakses pasākumus (repelenti, aizsardzība pret odiem, seksuālā aizsardzība).
Ja Jums ir papildjautājumi par Zikas vīrusu vai nepieciešama specifiska medicīniska konsultācija, sazinieties ar veselības aprūpes speciālistu vai vietējo slimību kontroles institūciju.
Bērns ar mikrocefāliju (pa kreisi) salīdzinājumā ar mazuli ar tipisku galvas izmēru. Zinātnieki uzskata, ka Zikas drudzis izraisa mikrocefāliju augļiem.
Diagnoze
Zikas drudža diagnosticēšana ir sarežģīta vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, Zikas drudzis izraisa daudzas tādas pašas pazīmes un simptomus kā daudzi citi vīrusi.
Otrkārt, lai pierādītu, ka cilvēkam ir Zikas vīruss, ir jāveic īpaši laboratoriskie izmeklējumi. Piemēram, ja vīruss ir cilvēka asinīs vai urīnā, to var konstatēt, izmantojot īpašu testu, kurā tiek meklēta vīrusa RNS asinīs. Tomēr Zikas vīruss asinīs bieži vien neuzturas ļoti ilgi. Turklāt, tā kā lielākajai daļai cilvēku, kas inficējušies ar Zikas vīrusu, nav nekādu simptomu, viņi nezina, ka viņiem ir jāveic tests. Var veikt arī asins analīzes, kurās meklē specifiskas antivielas (kuras organisms sūta, lai cīnītos pret Zikas vīrusu). Tomēr šie testi ir dārgi, un tie ir jāveic speciālās laboratorijās, kas ne visur ir pieejamas.
Ja ar testiem nevar pierādīt, ka cilvēkam ir Zikas vīruss, var būt grūti noteikt, vai cilvēkam ir Zikas drudzis vai cita infekcija. Amerikas Savienoto Valstu Slimību kontroles un profilakses centrs (CDC) norāda, ka, pirms ārsti diagnosticē Zikas drudzi, viņiem būtu jādomā, vai cilvēkam varētu būt kāda no daudzām citām infekcijām. Šo infekciju piemēri ir šādi:
Nosūtīšana
Cilvēki inficējas ar Zikas vīrusu pēc tam, kad viņiem iekoda Aedes ģints odi. Zinātnieki ir pierādījuši, ka vismaz astoņas dažādas Aedes ģints odu sugas var izplatīt Zikas vīrusu cilvēkiem. Komāri pārnēsā Zikas vīrusu pēc tam, kad tie sakoda citus dzīvniekus, kuriem ir vīruss.
Zikas vīrusu var nodot no vienas personas otrai dzimumakta laikā. To var pārnest arī no mātes uz augli grūtniecības laikā.
Profilakse
Vakcīnas pret Zikas vīrusu vēl nav, lai gan ASV Nacionālais veselības institūts mēģina to izveidot.
Labākais veids, kā pasargāt sevi no Zikas vīrusa, ir aizsargāties pret odiem. Piemēram, ja cilvēki ceļo uz vietām, kur mīt Zikas vīruss, viņiem vajadzētu:
- Valkājiet kreklus ar garām piedurknēm un garas bikses.
- Izmantojiet aerosolu pret kukaiņiem
- uzturēties un gulēt istabās, kas ir aizsargātas ar logu un durvju sietiem un kurās ir gaisa kondicionieris (ja iespējams).
- Miega laikā izmantojiet moskītu tīklu
Labākais veids, kā izvairīties no saslimšanas ar Zikas vīrusu, ir aizsargāties pret odiem, piemēram, guļot izmantot moskītu tīklu.
Ārstēšana
Šobrīd Zikas drudža ārstēšana vai izārstēšana nav pieejama. Medicīnas speciālisti var sniegt tikai "atbalstošu aprūpi", kas nozīmē, ka viņi var tikai ārstēt vīrusa simptomus. Piemēram, viņi var lietot medikamentus, kas palīdz mazināt sāpes, drudzi un niezi. Tomēr daži zinātnieki apgalvo, ka ārstiem nevajadzētu dot tādus medikamentus kā aspirīns un citi nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), kurus parasti lieto sāpju un drudža remdēšanai. Tas ir tāpēc, ka cilvēkiem ar līdzīgiem vīrusiem, kuri lieto šos medikamentus, biežāk ir bijušas asiņošanas problēmas.
Nav zināmi pretvīrusu medikamenti (zāles, kas iznīcina vīrusus), kas iznīcinātu Zikas vīrusu.
Tā kā nav ārstēšanas līdzekļu, kas ļautu izārstēt Zikas vīrusu, kad cilvēks jau ir inficējies ar to, zinātnieki iesaka grūtniecēm darīt visu iespējamo, lai izvairītos no inficēšanās ar šo vīrusu. Kad grūtniece ir saslimusi ar Zikas vīrusu, neviens neko nevar darīt, lai pasargātu arī augli no inficēšanās.
Epidemioloģija
Zikas drudzis pirmo reizi tika atklāts 1947. gadā rēzus pērtiķim Zikas mežā Ugandā. Pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1954. gadā Nigērijā. Ir ziņots par dažiem slimības uzliesmojumiem tropu Āfrikā un dažās Dienvidaustrumāzijas daļās, bet ne Indijā. 1977.-1978. gadā Zikas vīruss izraisīja drudzi Indonēzijā.
Pirmais lielais slimības uzliesmojums notika 2007. gadā Mikronēzijas Japas salās. Tika pierādīts, ka 185 cilvēkiem ir Zikas vīruss. Tā bija pirmā reize, kad par Zikas drudzi tika ziņots ārpus Āfrikas un Āzijas. Vēl viens liels uzliesmojums 2013. gadā notika Franču Polinēzijā.
2015. gada maijā Brazīlija oficiāli ziņoja par pirmajiem 16 Zikas drudža gadījumiem. Līdz 2015. gada novembrim Zikas drudzis bija parādījies 14 Brazīlijas štatos. Tiek uzskatīts, ka 2015. gadā Zikas vīruss Brazīlijā izraisīja 2400 mikrocefālijas gadījumus un 29 zīdaiņu nāves gadījumus.
Kopš 2014. gada februāra, kad Zikas drudzis pirmo reizi parādījās Rietumu puslodē, tas ir strauji izplatījies visā Dienvidamerikā un Centrālamerikā. Meksikā tas parādījās 2015. gada novembrī.
2016. gada 24. janvārī Pasaules Veselības organizācija brīdināja, ka Zikas vīruss, visticamāk, izplatīsies gandrīz visās Amerikas valstīs. Tas ir iespējams, jo vīrusu izplatošais moskīts Aedes aegypti dzīvo visās Amerikas valstīs, izņemot Kanādu un Čīli.
2016. gada 1. februārī Pasaules Veselības organizācija paziņoja, ka Zikas vīruss ir "ārkārtas situācija sabiedrības veselības jomā". Tā arī paziņoja, ka Zikas vīruss "strauji izplatās" (ļoti strauji) un ka nākamajā gadā ar to varētu saslimt pat 3 līdz 4 miljoni cilvēku.
Valstis, kurās cilvēki ir saslimuši ar Zikas vīrusu (no 2016. gada janvāra)
Saistītās lapas
- Flavivīrusi
- Aedes ģints odi
- Aedes agypti
- Infekcijas slimības
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Zikas drudzis?
A: Zikas drudzis ir slimība, ko izraisa Zikas vīruss, kas pieder Flavivirus ģintij.
J: Kādi ir Zikas drudža simptomi?
A: Lielākajai daļai cilvēku, kas saslimuši ar vīrusu (60-80 %), nav nekādu simptomu, bet tiem, kas saslimuši, parasti ir zems drudzis, konjunktivīts, sāpes locītavās (galvenokārt rokās un kājās) un izsitumi, kas sākas uz sejas un izplatās uz pārējo ķermeņa daļu. Simptomi parasti ilgst 2-7 dienas.
Jautājums: Kad Brazīlijā notika Zikas vīrusa uzliesmojums?
A: Zikas vīrusa uzliesmojums Brazīlijā sākās 2015. gadā.
J: Kā Zikas vīruss var skart grūtnieces?
A: Zinātnieki uzskata, ka, ja sieviete, kas inficējusies ar Zikas vīrusu, ir stāvoklī, viņa var inficēt savu augli, kas var izraisīt mikrocefāliju - iedzimtu defektu, kura dēļ bērnam ir mazāka galva nekā parasti un var izraisīt intelektuālās attīstības traucējumus un citas smadzeņu problēmas, piemēram, krampjus.
J: Kurās valstīs grūtniecēm būtu jāizvairās no Zikas vīrusa infekcijas riska dēļ?
A: Grūtniecēm būtu jāizvairās no ceļošanas uz Brazīliju, Kolumbiju, Salvadoru, Franču Gviānu, Gvatemalu, Haiti, Hondurasu, Martiniku, Meksiku, Meksiku, Panamu, Paragvaju, Surinamu, Venecuēlu vai Puertoriko, jo pastāv risks inficēties ar Zikas vīrusu.
Vai ir vēl kādi citi riski, kas saistīti ar dzīvošanu apgabalos, kur notiek Zikas vīrusa aktīva izplatīšanās?
A: Vietās, kur notiek Zikas vīrusa aktīva izplatīšanās, cilvēkiem var būt lielāka iespējamība saslimt ar iedzimtiem defektiem, neiroloģiskām problēmām, piemēram, Gijēna-Barē sindromu un autoimūnām slimībām.
Meklēt