Zikas drudzis ir Zikas vīrusa izraisīta slimība. Zikas vīruss pieder Flavivirus ģintij, tāpat kā tropu vīrusi Denges drudzis un čikungunja. Tomēr Zikas drudzis parasti nav tik smags kā šīs slimības. Lielākajai daļai cilvēku, kas saslimuši ar Zikas vīrusu (60-80 %), nav nekādu simptomu.

Cilvēkiem, kuriem ir simptomi, parasti ir zems drudzis, konjunktivīts, sāpes locītavās (galvenokārt rokās un kājās) un izsitumi. Izsitumi bieži sākas uz sejas un pēc tam izplatās uz pārējo ķermeņa daļu. Parasti simptomi nav ļoti smagi un pēc 2 līdz 7 dienām uzlabojas.

Kopš 2015. gada Brazīlijā ir bijis Zikas vīrusa uzliesmojums (tas nozīmē, ka daudzi cilvēki ir saslimuši ar šo vīrusu). Zinātnieki uzskata, ka Zikas vīrusa inficēta sieviete, kas ir stāvoklī, var nodot vīrusu savam auglim. Zinātnieki uzskata, ka tas var izraisīt mikrocefāliju - iedzimtu defektu, kura dēļ bērnam ir mazāka galva nekā parasti. Tas var izraisīt intelektuālās attīstības traucējumus un citas smadzeņu problēmas, piemēram, krampjus. Tāpēc 2016. gada janvārī Amerikas Savienoto Valstu Slimību kontroles un profilakses centrs brīdināja grūtnieces neceļot uz Brazīliju, Kolumbiju, Salvadoru, Franču Gviānu, Gvatemalu, Haiti, Hondurasu, Martiniku, Meksiku, Panamu, Paragvaju, Paragvaju, Surinamu, Venecuēlu, Salvadoru un Puertoriko, jo tur pastāv risks inficēties ar Zikas vīrusu.

Vietās, kur mīt Zikas vīruss, cilvēkiem ir lielāka iespējamība saslimt ar iedzimtiem defektiem, neiroloģiskām problēmām, piemēram, Gijēna-Barē sindromu, un autoimūnām slimībām.

Pārnese

Zikas vīruss galvenokārt izplatās caur Aedes tipa odiem (piemēram, Aedes aegypti), kas parasti kodina dienas laikā. Tomēr pārnese var notikt arī citos veidos:

  • seksuālā ceļā (vīruss var saglabāties spermā ilgāk nekā asinīs);
  • no mātes uz bērnu grūtniecības laikā (in utero);
  • asinīm pārvadot (piem., asins pārliešanas vai orgānu transplantācijas gadījumā — retāk);
  • laboratorijas inficēšanās gadījumos.

Simptomi un klīniskā aina

Simptomi, ja tie parādās, parasti ir viegli līdz mēreni. Raksturīgākie klīniskie simptomi:

  • drudzis (parasti zems);
  • izsitumi (sākas uz sejas un izplatās);
  • konjunktivīts (acs apsārtums);
  • muskuļu un locītavu sāpes;
  • galvassāpes;
  • nogurums.

Inkubācijas periods parasti ir 3–14 dienas (biežāk 3–7 dienas). Simptomi parasti izzūd 2–7 dienu laikā. Retos gadījumos var attīstīties smagas neiroloģiskas komplikācijas, piemēram, Gijēna-Barē sindroms.

Riski grūtniecēm un jaunajam bērnam

Galvenais satraukums saistībā ar Zikas vīrusu ir tā spēja inficēt augli grūtniecības laikā. Iespējamās sekas:

  • mikrocefālija — bērna galvas izmēra samazināšanās, kas var norādīt uz nepietiekamu smadzeņu attīstību;
    • citas smadzeņu anomālijas — intrakraniālas kalcifikācijas, smadzeņu audu bojājumi;
  • redzes un klausīšanas traucējumi;
  • locītavu kontraktūras un muskuļu tonusa traucējumi;
  • vispārēji attīstības traucējumi, intelektuālās attīstības problēmas.

Riska pakāpe var atšķirties atkarībā no grūtniecības termiņa, un agrīna grūtniecība tiek uzskatīta par īpaši riskantu. Svarīgi izrunāt sekojošo ar savu veselības aprūpes sniedzēju, ja pastāv iespēja iespējama inficēšanās.

Diagnoze

Diagnostika balstās uz laboratorijas testiem:

  • PCR tests (vīrusa DNS/RNS noteikšana) asinīs vai urīnā — visuzticamākais pirmajās dienās pēc simptomu sākuma;
  • IgM antivielu testi — noderīgi vēlākos stadijos, taču var būt krustreaktivitāte ar citiem flavivīrusiem (piem., dengue);
  • specifiskāka seroloģiskā pārbaude (piem., PRNT) var palīdzēt apstiprināt inficēšanos.

Grūtniecēm parasti tiek ieteikta īpaša uzraudzība un ultrasonogrāfija, lai novērtētu augļa attīstību, ja pastāv inficēšanās risks vai pozitīvs tests.

Ārstēšana un prognoze

Nav specifiskas antivielu zāles pret Zikas vīrusu. Ārstēšana ir simptomātiska un atbalstoša:

  • atpūta un pietiekama šķidruma uzņemšana;
  • sāpju un drudža mazinošie līdzekļi (piem., acetaminofēns/paracetamols);
  • jāizvairās no nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (ibuprofēns, aspirīns), līdz nav izslēgta denges infekcija, jo pastāv asiņošanas risks;
  • smagas komplikācijas (piem., Guillain-Barré) var prasīt hospitalizāciju un specializētu ārstēšanu.

Lielākajai daļai veselīgu pieaugušo simptomi norit ātri un bez ilgstošām sekām, bet grūtniecēm un retās neiroloģiskās komplikijās gadījumā prognoze var būt nopietna.

Profilakse

Galvenās preventīvās stratēģijas koncentrējas uz odžu kodienu novēršanu un seksuālās transmisijas riska samazināšanu:

  • izvairīties no ceļojumiem uz reģioniem ar Zikas izplatību, īpaši grūtniecēm (skat. sarakstu iepriekš);
  • lieto repelentus, kas satur DEET, picaridin vai citus ieteiktos līdzekļus, un valkāt aizsargapģērbu (garas bikses un piedurknes);
  • novērst stāvoša ūdens krājumus, kur odoņi vairojas (tukši konteineri, veci riepas u.c.);
  • nakts tīkli un logu sieti, ja nepieciešams;
  • seksuālās aizsardzības lietošana (prezervatīvi) vai abstinence pēc inficēšanās vai iespējamā kontakta saskaņā ar veselības aprūpes sniedzēja norādījumiem — mērķis ir samazināt risku inficēt partneri vai grūtnieci;
  • asinīm ziedošanas un medicīniskās prakses piesardzības pasākumi, lai samazinātu pārvades risku.

Testēšana un ieteikumi grūtniecēm

Ja grūtniece ir bijusi ceļojumā uz reģionu ar Zikas vīrusu vai bijusi potenciālā saskarē, ieteicams sazināties ar savu ginekologu vai vietējo veselības aprūpes iestādi. Dažādas veselības iestādes var sniegt konkrētas rekomendācijas par testēšanu atkarībā no simptomiem, ceļošanas vēstures un grūtniecības termiņa. Ja tests ir pozitīvs, bieži tiek veikta pastiprināta augļa uzraudzība ar ultrasonogrāfiju.

Krūtsbarošana

Pārsvarā veselības aprūpes organizācijas (piem., WHO) līdz šim secinājušas, ka krūtsbarošana ir droša un tās ieguvumi pārsniedz teorētisko risku, jo Zikas vīruss krūts pienā ir reti konstatēts un nav pierādīts, ka tas nodara nozīmīgu kaitējumu. Tomēr, ja mātei ir apstiprināta infekcija vai ir bažas, jāparunā ar pediatru vai ginekologu.

Vakcīnas un pētniecība

Tiek veikti pētījumi un klīniskie izmēģinājumi Zikas vīrusa vakcīnām, taču plaši pieejama universāla vakcīna vēl nav izplatīta. Zinātniskie pētījumi turpinās, lai izstrādātu drošas un efektīvas vakcīnas un ārstēšanas metodes.

Ko darīt, ja domājat, ka bijāt pakļauts riskam

  • ja Jums ir simptomi — sazinieties ar savu ģimenes ārstu vai veselības iestādi un informējiet par ceļojuma vēsturi vai iespējamām saskarēm;
  • grūtniecēm — nekavējoties informējiet savu obstetru/ginekologu un apsveriet testēšanu un papildu ultrasonogrāfijas uzraudzību;
  • izvairieties no došanas asins ziedojumos līdz tiek skaidrota Jūsu infekcijas statuss;
  • ievērojiet profilakses pasākumus (repelenti, aizsardzība pret odiem, seksuālā aizsardzība).

Ja Jums ir papildjautājumi par Zikas vīrusu vai nepieciešama specifiska medicīniska konsultācija, sazinieties ar veselības aprūpes speciālistu vai vietējo slimību kontroles institūciju.