Venecuēla — pārskats: vēsture, ģeogrāfija, ekonomika un kultūra
Venecuēla ir valsts Dienvidamerikas ziemeļos. Tās oficiālais nosaukums ir República Bolivariana de Venezuela (Venecuēlas Bolivāra Republika). Valsts oficiālā valoda ir spāņu, un tās galvaspilsēta ir Karakasa. Venecuēlā katru gadu tiek iegūts liels naftas daudzums, un tai ir vieni no lielākajiem naftas krājumiem pasaulē. Valsts platība ir aptuveni 916 445 km², un iedzīvotāju skaits mūsdienās ir aptuveni 28 miljoni (novērtējums, kas laika gaitā mainās).
Vēsture
Reģions bija apdzīvots jau pirmskoloniālā laikā ar daudzām vietējām tautām un kultūrām. Kristofors Kolumbs un citi eiropieši 15.–16. gadsimtā atklāja un sāka apgūt šo teritoriju, taču dzīve vietējo kopienu vidū turpinājās gadsimtus ilgi. Spāņi kolonizēja Venecuēlu, un koloniālā perioda laikā no Āfrikas tika ievesti vergi, kas būtiski ietekmēja iedzīvotāju etnisko sastāvu.
Koloniālajā laikā vietējos iedzīvotājus liela daļa spāņu centās konvertēt uz Romas katolicismu. Ilgu laiku politisko un sociālo struktūru noteica baltie kreoli — vietējie iedzīvotāji spāņu izcelsmes saknēm, kas Venecuēlu uzskatīja par mājām. Neatkarības idejas 19. gadsimta sākumā pārauga bruņotā cīņā. Neatkarības process sāka attīstīties 1810.–1811. gados; 1811. gada 5. jūlijā tika pasludināta pirmā neatkarības deklarācija, un nozīmīgākās kaujas turpinājās vairākus gadus — piemēram, 1821. gada Karabobo kauja nodrošināja reālu neatkarības izcīnīšanu pret Spāniju. Vēsturiskos aprakstos sastopama arī 1823. gada 24. jūlija pieminēšana kā daļa no neatkarības cīņu posmiem. Par galveno neatkarības līderi tiek uzskatīts Simons Bolīvars, kura gaitas un idejas ietekmēja visu reģionu.
20. gadsimtā Venecuēla piedzīvoja gan militāras diktatūras, gan pāreju uz demokrātiju. Prezidents Rómulo Betankūrs (Romulo Betankūrs) palīdzēja atjaunot demokrātisku iekārtu pēc ilgākas militāras pārvaldes. Naftas ienākumi 20. gadsimta otrajā pusē padarīja valsti relatīvi bagātu, taču pēc tam sekoja politiskas un ekonomiskas svārstības. No 1999. gada Venecuēlas politikā iesaistījās Hugo Čavess, kurš uzsāka tā saukto Bolivāru revolūciju un 1999. gadā vadīja konstitucionālas reformas. Pēdējo divdesmit gadu politiskais kurss un ekonomiskās reformas izraisīja dziļas pārmaiņas, tostarp ekonomiskas grūtības, inflāciju un sociālas spriedzes. Pašreizējais prezidents ir Nikolass Maduro, kura valdīšana ir izraisījusi gan atbalstu, gan kritiku gan valsts iekšienē, gan starptautiski.
Ģeogrāfija un klimats
Venecuēla ir ģeogrāfiski ļoti daudzveidīga — tajā ir Andu kalni rietumos, plašie Los Llanos (pļavas) centrālajos apgabalos, kā arī Guajana (Guayana Shield) dienvidaustrumos ar plašām mežainām teritorijām un bagātīgu bioloģisko daudzveidību. Lielākā upe ir Orinoko, kas ir viens no Dienvidamerikas lielajiem ūdensceļiem. Valsts ziemeļu daļa robežojas ar Karību jūru, kas nodrošina piekļuvi salām un piekrastes zonām.
Klima Venecuēlā ir galvenokārt tropiska, taču tā mainās atkarībā no augstuma un reljefa — augstākos Andu apgabalos var būt vēsāks klimats, savukārt piekrastes un zemienēs ir karsts un mitrs. Valstī ir daudz nacionālo parku un aizsargājamu teritoriju, pateicoties tās bagātīgajai florai un faunai.
Ekonomika
Venecuēlas ekonomikas pamatā tradicionāli ir bijusi nafta — valsts ir bijusi nozīmīgs pasaules naftas piegādātājs un naftas eksports veido lielu daļu valsts ienākumu. Valsts enerģētikas nozari pārvalda valsts uzņēmums PDVSA, un naftas ieguvumi ilgstoši finansēja sociālās programmas un infrastruktūru.
- Galvenie lauksaimniecības produkti: kokvilna, kakao, cukurs, kafija un tabaka.
- Rūpniecībā nozīmīga ir naftas pārstrāde, ķīmiskā rūpniecība un pārtikas ražošana.
Tomēr pēdējo divu desmitgažu laikā valsts ekonomika piedzīvoja smagu krīzi: krita naftas ieņēmumi, parādījās milzīga inflācija, valūtas un pārtikas trūkums, kā arī masu emigrācija. Starptautiskas sankcijas, pārvaldes problēmas un zema investīciju uzticamība vēl vairāk sarežģīja situāciju. Ekonomiskā atveseļošanās prasa plašas reformas, investīcijas un stabilu politisko vidi.
Sabiedrība, valodas un reliģija
Venecuēlas iedzīvotāju etnisko sastāvu veido jaukta populācija: lielākā daļa ir mestici (sajaukums starp eiropiešiem un indiāņiem), ir arī cilvēki ar eiropiešu izcelsmi, afrokarību izcelsmes kopienas un indígenas tautas. Iedzīvotāju skaits, demogrāfiskās tendences un migrācija pēdējā laikā mainīja tautsaimniecības un sabiedrības struktūru — daudz cilvēku aizbrauca uz tuvējām valstīm un citur pasaulē ekonomisku iemeslu dēļ.
Bez spāņu valodas Venecuēlā runā arī vairākas vietējās valodas un dialekti, piemēram, karību, guahibo, varao, vajuu, pemonu un piaroa, ko lieto vietējās indiāņu kopienas. Reliģiskā sastāva ziņā lielākā daļa iedzīvotāju pieder Romas katoļu baznīcai, taču ir arī protestantu un citu konfesiju kopienas. (Dažādi statistikas avoti sniedz atšķirīgus skaitļus par reliģisko piederību.)
Kultūra
Venecuēlas kultūra ir krāsaina un daudzveidīga, apvienojot spāņu, afrikāņu un vietējo indiāņu ietekmes. Tradicionālā mūzika ietver joropo (īpaši Valsts lauku reģionos), savukārt populāra mūzika un mūsdienu popmūzikas formas ir plaši izplatītas pilsētās. Sportā vispopulārākais ir beisbols — Venecuēla ir izcila beisbolistu izcelsmes valsts, un futbols, basketbols arī ir populāri.
Gastronomijā populāri ir ēdieni kā arepas (graudaugu plācenīši), pabellón criollo (nacionālais ēdiens ar rīsiem, sarkanajiem pupiņām un malto gaļu), hallaca un jūras velšu ēdieni piekrastes zonās. Spāņu koloniālā arhitektūra, festivāli un tradicionālās amatniecības ari veido bagātu kultūras mantojumu.
Dabas objekti un tūrisms
Venecuēla piedāvā daudz dabas brīnumu un ekotūrismu iespēju. Valsts ir pazīstama ar pasaulē augstāko ūdenskritumu — Angel Falls, kas atrodas Bolivaras štatā, kā arī ar plašām lietusmežu teritorijām, pampām, kalnu ainavām un piekrastes pludmalēm. Nacionālie parki un biosfēras reģioni piesaista dabas mīļotājus, taču drošības un ceļošanas apstākļi var būt atkarīgi no reģiona un politiskās situācijas.
Secinājumā — Venecuēla ir valsts ar bagātu vēsturi, daudzveidīgu dabu un kultūru, taču tā saskaras ar nopietnām politiskām un ekonomiskām problēmām, kuru risināšana nosaka valsts nākotnes virzienu.
Demogrāfiskie dati
Venecuēlas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 28 946 101 cilvēks. Iedzīvotāju etniskās grupas ir:
- 65%: daudzrasu.
- 21%: Eiropas.
- 10%: Āfrikas.
- 3%: indiāņi.
Karte
Galerija
·
Los Próceres, Karakasa - galvaspilsētas rajons
·
Plaza Francia - Miranda štats
·
Monēta
·
Humbolta planēta (Karakasa)
·
Cattleya mossiae
·
Pastmarka 1893
·
Puertoriko Ajakučo - Amazones štats
·
Puerto Nutrias - Barinas štats
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir Venecuēlas oficiālais nosaukums?
A: Venecuēlas oficiālais nosaukums ir República Bolivariana de Venezuela (Venecuēlas Bolivāra Republika).
Q: Kāda ir Venecuēlas galvaspilsēta?
A: Venecuēlas galvaspilsēta ir Karakasa.
J: Kādas ir dažas Venecuēlas ģeogrāfiskās īpatnības?
A: Venecuēlas ģeogrāfiskās īpatnības ir salas Karību jūrā, piekrastes teritorijas, augstienes un Andu kalnu daļas.
J: Kāds slavens piemineklis atrodas Venecuēlā?
A: Venecuēlā atrodas slavens piemineklis - Angel Falls, kas ir pasaulē augstākais ūdenskritums, kurš atrodas Bolivāra štatā.
J: Kādi resursi Venecuēlā ir bagātīgi?
A:Venecuēlā ir daudz naftas, benzīna, minerālu un fosilā kurināmā.
J: Kādas nozares veicina Venecuēlas ekonomiku?
A: Venecuēlas ekonomiku veicina šādas nozares: naftas ražošana, kokvilnas ražošana, kakao ražošana, cukura ražošana, kafijas ražošana un tabakas ražošana.
J:Kādās valodās runā Venecuēlas iedzīvotāji?
A: Venecuēlas iedzīvotāji runā šādās valodās: spāņu, kā arī karību Guahibo Warao Wayuu Pemon un Piaroa.