Nafta
Nafta (no grieķu πέτρα - iezis un έλαιο - nafta), saukta arī par jēlnaftu, ir biezs un melns šķidrums. Tas ir dabisks materiāls, kas sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem. Naftu lielākoties atrod, urbjot iežus uz sauszemes vai kontinentālajā šelfā pie jūras. Lielākie naftas ieguvēji ir Tuvajos Austrumos, Amerikā un Krievijā. Tā ir vissvarīgākais degvielas avots pasaulē. Tā nodrošina 38 % pasaules enerģijas, un to izmanto arī naftas ķīmijas produktu ražošanā.
Jēlnafta ir daudzu dažādu ķīmisko vielu (galvenokārt ogļūdeņražu) maisījums, no kurām lielākā daļa labi deg. Naftas pārstrādes rūpnīcās, veicot frakcionēto destilāciju, to sadala vienkāršākos, lietderīgākos maisījumos, lai iegūtu atsevišķas ķīmiskās vielas, piemēram, benzīnu (vai benzīnu) automašīnām, petroleju lidmašīnām un bitumenu ceļiem. Bitumens piešķir jēlnaftai tumši melnu krāsu; lielākā daļa pārējo ķīmisko vielu jēlnaftā ir nedaudz dzeltenas vai bezkrāsainas.
Naftu var viegli transportēt pa cauruļvadiem un naftas tankkuģiem. Naftu izmanto kā degvielu; galvenokārt benzīnu (benzīnu) automašīnām, dīzeļdegvielu dīzeļdzinējiem, ko izmanto kravas automobiļos, vilcienos un kuģos, petroleju lidmašīnām un kā smērvielas.
Naftas ķīmijas produkti:
Nafta
Problēmas
Naftas resursi ir ierobežoti un neatjaunojami. Daži uzskata, ka tas beigsies 70 gadu laikā pēc naftas maksimuma sasniegšanas 21. gadsimta sākumā. Sadedzinot naftu vai citu fosilo kurināmo, naftas sastāvā esošais ogleklis pievienojas gaisā esošajam skābeklim, radot oglekļa dioksīdu, kas ir gaisa piesārņotājs. Oglekli no oglekļa dioksīda var atdalīt augi.
Zem zemes dzīlēm ir daudz jēlnaftas. Naftas kompānijas norāda "rezerves", ko daži cilvēki jauc ar faktisko naftas daudzumu pazemē, bet tās drīzāk ir saistītas ar naftas ieguves izmaksām, izmantojot naftas urbumus. Lielākā daļa naftas, kas atrodas pazemē, atrodas Tuvajos Austrumos, kas nav politiski stabila pasaules daļa. Dažas valdības, kurām ir daudz naftas krājumu, sadarbojas ar OPEC, lai uzturētu zemu ieguves apjomu un augstas cenas. Politiķi valstīs, kurās sadedzina daudz naftas, sūdzas par augstām naftas cenām, jo vēlētāji sūdzas. Tomēr daudzi vides aizstāvji uztraucas par kaitējumu, ko nodara naftas kā kurināmā avota izmantošana (jo īpaši globālā sasilšana), un tāpēc ir apmierināti, ja cenas tiek uzturētas augstas, lai cilvēki izmantotu mazāk naftas.
Saistītās lapas
- Asfalts
- Ogles
- Dabasgāze
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir nafta?
A: Nafta, saukta arī par jēlnaftu, ir biezs un melns šķidrums, kas sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem.
J: Kur atrod naftu?
A: Naftu galvenokārt atrod, urbjot iežus uz sauszemes vai kontinentālā šelfa piekrastē. Lielākie naftas ieguvēji ir Tuvajos Austrumos, Amerikā un Krievijā.
J: Cik svarīga ir nafta kā enerģijas avots?
A: Nafta nodrošina 38 % pasaules enerģijas un ir vissvarīgākais kurināmā avots pasaulē.
J: Kā jēlnafta kļūst par derīgiem maisījumiem?
A: Naftas pārstrādes rūpnīcās, veicot frakcionēto destilāciju, naftu sadala vienkāršākos, lietderīgākos maisījumos, lai iegūtu atsevišķas ķīmiskās vielas, piemēram, benzīnu (vai benzīnu) automašīnām, petroleju lidmašīnām un bitumenu ceļiem.
J: Kādu krāsu jēlnaftai piešķir bitumens?
A: Bitumens piešķir jēlnaftai tumši melnu krāsu; lielākā daļa pārējo ķīmisko vielu jēlnaftā ir nedaudz dzeltenas vai bezkrāsainas.
J: Kā naftu var transportēt?
A: Naftu var viegli transportēt pa cauruļvadiem un naftas tankkuģos.
J: Kādi ir daži rafinētas naftas izmantošanas veidi?
A Rafinēto naftu izmanto kā degvielu; galvenokārt benzīnu (benzīnu) automašīnām, dīzeļdegvielu dīzeļdzinējiem, ko izmanto kravas automobiļos, vilcienos un kuģos, petroleju lidmašīnām un kā smērvielas. To izmanto arī naftas ķīmijas produktu ražošanā.
