Krievija (krievu: Россия), oficiālais nosaukums - Krievijas Federācija (krievu: Российская Федерация), ir valsts Austrumeiropā un Ziemeļāzijā. Tā ir lielākā valsts pasaulē pēc platības. Saskaņā ar 2019. gada tautas skaitīšanas datiem Krievijā dzīvo aptuveni 146,7 miljoni cilvēku. Krievijas galvaspilsēta ir Maskava, un oficiālā valoda ir krievu valoda.

Krievijai ir kopīgas sauszemes robežas ar Norvēģiju, Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju (abas caur Kaļiņingradas apgabalu), Baltkrieviju, Ukrainu, Gruziju, Azerbaidžānu, Kazahstānu, Ķīnu, Mongoliju un Ziemeļkoreju. Tai ir arī robežas pa ūdeni ar Japānu pie Ohotskas jūras un ar Amerikas Savienotajām Valstīm pie Beringa šauruma.

Krievija ir ļoti liela un daudzveidīga valsts. No 1923. līdz 1991. gadam tā bija galvenā Padomju Savienības daļa. Tā bija komunisma valsts, bet mūsdienās tās valdība ir federāla pusprezidentāla republika. Tajā ir demokrātijas elementi. Prezidents tiek ievēlēts tiešās vēlēšanās, bet izaicinošiem kandidātiem nav piekļuves plašsaziņas līdzekļiem, tāpēc viņiem gandrīz nav izredžu uzvarēt. Pašreizējais prezidents ir Vladimirs Putins. Prezidents pārvalda valsti, un Krievijas parlamentam ir sekundāra loma.

Krievijā ir 85 reģionālie parlamenti, un šo reģionu prezidenti ļoti reti kad tiek atcelti vēlēšanās. Tipisks piemērs ir Kirsans Iļjumžinovs, kurš no 1993. līdz 2010. gadam bija Krievijas Federācijas Kalmikijas Republikas prezidents. Šāds ilgs amata pilnvaru termiņš Krievijā nav nekas neparasts, un tas liecina, ka vēlēšanu sistēma ir ļoti tendēta uz to, lai pie varas noturētu amatā esošos politiķus.

Ģeogrāfija un dabas resursi

Krievija aptver vairāk nekā 17 miljonus kvadrātkilometru un stiepjas pāri 11 laika joslām. Tās reljefs ir ļoti daudzveidīgs — no Arktikas tundras un Sibīrijas plašajām taigas teritorijām līdz kalniem Kaukāzā un Uralā, kas tradicionāli tiek uzskatīts par robežu starp Eiropu un Āziju. Galvenās upes ir Volga (garākā Eiropas upe), Ob, Jeniseja un Lena, un lielākā ezera — Baikāla — dziļums ir viens no lielākajiem pasaulē.

Krievija ir bagāta ar dabas resursiem: tai pieder lielas naftas, dabasgāzes, ogļu, dzelzs rūdas, alumīnija izejvielu un citu minerālu krātuves, kā arī plašas mežu platības. Šie resursi ir nozīmīgs ekonomikas dzinējspēks, īpaši eksporta jomā.

Vēsture — no cara impērijas līdz mūsdienām

Krievijas vēsture ir sarežģīta un daudzslāņaina. No viduslaiku Kijevas un vēlāk Moskavas lielkņazistēm attīstījās Krievijas impērija, kura 19. un 20. gadsimtā kļuva par vienu no lielākajām pasaules impērijām. 1917. gada revolūcijas rezultātā tika izveidota padomju vara, un 1922. gadā radās Padomju Savienība, kuras kodolu veidoja Krievijas PSR. Pēc Otrā pasaules kara Padomju Savienība kļuva par viena no divām pasaules supervarām līdz tās sabrukumam 1991. gadā. Pēc PSRS sabrukuma tika izveidota mūsdienu Krievijas Federācija, kas 1990. gados piedzīvoja ekonomiskas un politiskas reformas, bet arī periodus ar krasām izmaiņām varas koncentrācijā.

21. gadsimtā Krievijas ārpolitika un reģionālās darbības — tai skaitā Krimas aneksija 2014. gadā un militāras darbības Ukrainā (īpaši kopš 2022. gada) — ir izraisījušas plašu starptautisku reakciju, ekonomiskās sankcijas un izmaiņas valsts attiecībās ar daudzām rietumvalstīm.

Politiskā sistēma

Krievijas politisko sistēmu reglamentē 1993. gada Konstitūcija. Valsts varas dalījums paredz prezidentu, valdību (premjerministru) un divpalātu parlamentu — Apakšpalātu (Gosudarstvennaja Duma jeb Valsts Duma) un Augšpalātu (Federācijas padome). Prezidentam ir plašas pilnvaras ārpolitikas un drošības jomā, kā arī ietekme uz izpildvaru. Parlamentam teorētiski ir likumdošanas vara, taču praksē izpildvara un prezidents bieži vien dominē lēmumu pieņemšanā.

Vēlēšanu sistēma ir maisīta: Duma vēlēšanas kombinē partijisku sarakstu vietu sadali un vienmandāta vēlēšanu apgabalu sistēmu, bet prezidenta vēlēšanas notiek tiešā balsojumā. Kopš 2000. gadiem pastāv būtiskas prasmes un ierobežojumi, kas ietekmē brīvību kandidātam piekļūt medijiem un partiju darbību, kā rezultātā valsts politiskā konkurence ir ierobežota. 2020. gada konstitucionālās izmaiņas deva iespēju resetēt prezidenta amatā nostrādātos termiņus, kas faktiski ļāva pašreizējam prezidentam kandidēt papildus termiņiem.

Reģionālā pārvalde ietver 85 federālos subjekti — republikas, apgabalus (oblasts), teritorijas (kraji), autonomos apgabalus un federālās pilsētas. Dažkārt reģionālās vadības institūcijas balstās uz ilgtermiņa vadītājiem, kuri saglabā varu ilgu laiku, kas var mazināt vietējās demokrātijas dinamiku.

Ekonomika un sabiedrība

Krievijas ekonomika ir liela, taču būtiski atkarīga no enerģijas resursu eksporta — naftas un dabasgāzes ieņēmumi veido nozīmīgu daļu valsts budžeta un eksporta. Tas padara ekonomiku jutīgu pret globālajām enerģijas cenām. Pēc 2014. gada un sekojošo sankciju ietekmes, kā arī pēc 2022. gada notikumiem, Krievija ir piedzīvojusi ekonomisku spiedienu, investīciju kritumu un integrācijas izmaiņas pasaules tirgos.

Sociāli demogrāfiskie izaicinājumi ietver iedzīvotāju skaita svārstības, reģionālas atšķirības dzīves līmenī, veselības aprūpes problēmas dažās teritorijās un migrācijas plūsmas. Pilsētas, piemēram, Maskava un Senatpēterburga, koncentrē lielāko daļu rūpniecības, kultūras un izglītības resursu, bet attālākās Sibīrijas un ziemeļu teritorijas bieži ir retāk apdzīvotas un infrastruktūras ziņā mazāk attīstītas.

Kultūra, zinātne un izglītība

Krievijas kultūra ir globāli pazīstama ar literatūru (Tolstojs, Dostojevskis, Puškins), mūziku, klasisko baletu un mākslu. Valsts ir bijusi nozīmīga zinātnes un tehnoloģiju attīstībā — īpaši kosmonautikā (pirmā cilvēka lidojums kosmosā) un matemātikā, fizikā un citās jomās. Izglītības sistēma piedāvā plašu universitāšu tīklu, taču kvalitāte un pieejamība atšķiras starp reģioniem.

Starptautiskās attiecības un drošība

Krievija ir būtiska globālā spēlētāja, kas ir ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle un saglabā spēcīgas militāras kapacitātes, tostarp kodolarsenālu. Pēdējo gadu notikumi, tostarp militāras iejaukšanās un teritoriālas pretenzijas, ir noveduši pie starptautiskām sankcijām un diplomātiskām spriedzēm ar vairākām rietumu valstīm. Tajā pašā laikā Krievija aktīvi meklē sadarbību ar citām valstīm un reģioniem, piemēram, Ķīnu, valstu grupām BRICS un Eirāzijas ekonomiskajā sadarbībā.

Izaicinājumi un perspektīvas

Galvenie Krievijas izaicinājumi ir ekonomiskā diversifikācija ārpus enerģijas sektora, demogrāfijas stabilizācija, tiesiskuma stiprināšana un starptautisko attiecību normalizēšana. Iekšpolitiskajā jomā uzmanība pievērsta pilsoņu brīvību situācijai, mediju neatkarībai un vēlēšanu caurredzamībai. Valsts turpina spēlēt nozīmīgu lomu reģionālajā un globālajā politikā, bet tās nākotne būs atkarīga gan no iekšpolitiskajiem lēmumiem, gan starptautiskās vides attīstības.

Šis pārskats sniedz augsta līmeņa ieskatu Krievijas ģeogrāfijā, vēsturē, politikā un sabiedrībā. Lai iegūtu padziļinātāku informāciju par konkrētām tēmām (ekonomika, tiesu sistēma, reģionālā politika vai starptautiskās attiecības), ieteicams vērsties pie speciālistu rakstiem, oficiālajiem statistikas avotiem un starptautisko organizāciju pārskatiem.