Krievija

Izmērs un resursi

Ar 17 075 400 kvadrātkilometriem (6 592 800 kvadrātkilometriem) Krievija ir lielākā valsts pasaulē, kas aizņem vairāk nekā vienu astoto daļu no apdzīvotas zemes platības. Krievija ir arī astotā visblīvāk apdzīvotā valsts pasaulē ar 143 miljoniem iedzīvotāju 2012. gadā. Krievija ražo daudz enerģijas no naftas un dabasgāzes.

Krievija stiepjas no Austrumeiropas pāri visai Āzijas ziemeļu daļai un aptver deviņas laika joslas, un tai ir ļoti daudzveidīga vide un reljefs. Krievijā ir pasaulē lielākās minerālu un enerģijas resursu rezerves, un tā ir lielākā naftas un dabasgāzes ražotāja pasaulē. Krievijā ir pasaulē lielākie mežu krājumi, un tās ezeros ir aptuveni ceturtā daļa no pasaules saldūdens krājumiem.

Konstitūcija

Krievija ir federāla pusprezidentāla republika. Tajā ir prezidents un parlaments. Krievijā ir 85 federālie subjekti (teritoriālās vienības). Visi federācijas subjekti ir vienlīdzīgi. Uz visiem subjektiem attiecas vienoti federālie likumi. Federācijas subjektiem ir divi pārstāvji parlamentā. Krievijas Federācijas subjektiem nav tiesību no tās atdalīties. Svarīgus jautājumus izlemj federācijas prezidents; mazākas pilnvaras ir piešķirtas republikām, kas ir federācijas dalībvalstis.

Divdesmitā gadsimta beigās Krievijā notika daudzas politiskas pārmaiņas. Daži cilvēki cīnījās par izstāšanos no federācijas.

Vēlēšanas notiek visos līmeņos. Pēc Stīva Vaita teiktā, pašreizējā valdība skaidri norādīja, ka tā neplāno izveidot Amerikas vai Lielbritānijas politiskās sistēmas "otro izdevumu", bet gan sistēmu, kas būtu tuvāka Krievijas tradīcijām. Ričards Sakva rakstīja, ka Krievijas valdību par leģitīmu uzskata lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju. Tā cenšas nodrošināt sabiedrisko labumu kopumu, nemēģinot pielāgoties ārpusdemokrātiskai loģikai, lai tos sasniegtu. Tas, vai sistēma kļūst mazāk autokrātiska (diktatoriska), ir diskutējams jautājums.

Politika

Krievijā ir četras lielas politiskās partijas. Vienotā Krievija (Единая Россия) ir lielākā partija.

Nosaukums	Ideoloģija	Leader	Deputāti
Apvienotā Krievija Единая Россия	Konservatīvisms, centrisms	Dmitrijs Medvedevs	342
Krievijas Federācijas Komunistiskā partija Коммунистическая партия Российской Федерации	Komunisms, marksisms-ļeņinisms	Genādijs Zjuganovs	42
Krievijas Liberāldemokrātiskā partija Либерально-Демократическая Партия России	Nacionālisms, autoritārais konservatīvisms.	Vladimirs Žirinovskis	39
Taisnīga Krievija Справедливая Россия	Sociāldemokrātija, demokrātiskais sociālisms	Sergejs Mironovs	23
Pilsoniskā platforma Гражданская platform	Konservatīvisms, Ekonomiskais liberālisms Liberālais konservatīvisms	Rifats Šaikhutdinovs	1
Rodina Родина	Krievu nacionālisms Nacionālais konservatīvisms	Aleksejs Žuravļovs	1
Brīvs			1
Kopā			450

Vienotā Krievija ir valdošā partija, kas atbalsta valdību. Pārējās partijas Krievijas domē (Krievijas parlamentā) stingri nekritizē valdību, jo baidās zaudēt savas vietas domē. Daudzas opozīcijas partijas, piemēram, Tautas brīvības partija un Cita Krievija, stingro noteikumu dēļ nav varējušas reģistrēties. Divtūkstošajos gados valdība vadīja karu Čečenijā, un šajā procesā tika ierobežotas pilsoniskās brīvības un neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi. Korupcija ir plaši izplatīta, un bieži tiek pārkāptas cilvēktiesības, īpaši Ziemeļkaukāzā. Putina valdība 2008. gadā iesaistījās karā ar Gruziju strīdā par reģionu, kurā dzīvo daudz etnisko krievu.

Vēsture

Krievijas vēstures pirmsākumi meklējami, kad starp 3. un 8. gadsimtu mūsu ēras Eiropā izveidojās austrumslāvu grupa. Vikingi un viņu pēcteči 9. gadsimtā izveidoja pirmo austrumslāvu valsti Kijevas Krievzemi. Viņi pieņēma kristietību no Bizantijas impērijas 988. gadā. Šī kristietības forma būtiski ietekmēja krievu kultūru. Kijevas Krievzeme galu galā izjuka, un tās zemes tika sadalītas daudzās mazās feodālās valstīs. Visspēcīgākā Kijevas Krievzemes mantiniece bija Maskavas Lielkņaziste. Šī teritorija kalpoja par galveno spēku vēlākajā Krievijas apvienošanā un cīņā pret Āzijas Zelta ordas karaspēku. Maskava pamazām ieguva kontroli pār apkārtējiem reģioniem un pārņēma Kijevas Krievzemes kultūras un politisko dzīvi.

18. gadsimtā valsts bija paplašinājusies ar iekarojumiem, aneksijām un izpēti, kļūstot par Krievijas impēriju, kas bija trešā lielākā impērija vēsturē. Tā stiepās no Polijas-Lietuvas kopvalsts uz austrumiem līdz Klusajam okeānam un Aļaskai. Impēriju pārvaldīja imperators, ko sauca par caru.

Pēteris I valdīja Krievijā no 1689. līdz 1725. gadam. Pēteris pārcēla galvaspilsētu no Maskavas uz jauno pilsētu Sanktpēterburgu. Viņš daudzējādā ziņā padarīja Krievijas sabiedrību modernāku. Valdība sāka būvēt kuģus Krievijas flotei.

Krievu-japāņu karš sākās 1904. gadā un beidzās 1905. gadā ar Japānas uzvaru karā. Krievijas sakāve bija viens no vēlāko revolūciju iemesliem.

1917. gada oktobrī boļševiki (vēlāk saukti par "komunistiem") Kārļa Marksa un Vladimira Ļeņina ideju iespaidā pārņēma varu valstī un nogalināja caru un citus cilvēkus, kuri nostājās pret viņiem. Pēc varas pārņemšanas boļševiki Vladimira Ļeņina un Leona Trockā vadībā izveidoja pirmo marksistisko komunistisko valsti.

No 20. gadsimta 20. līdz 50. gadiem Josifs Staļins valdīja Padomju Krievijā kā absolūts diktators un iznīcināja visu, kas bija pret viņa varu, tostarp atņēma lauksaimnieku un veikalu īpašumus. Daudzi miljoni cilvēku cieta badu un mira bada dēļ. Staļins arī likvidēja jeb "iztīrīja" visus militārpersonas, kas viņam nebija lojālas, un daudzi tika nogalināti vai uz daudziem gadiem nosūtīti uz cietuma nometnēm jeb gulagiem. Pat gulagos daudzi ieslodzītie nomira.

1939. gadā Padomju Krievija un nacistiskā Vācija vienojās neuzbrukt viena otrai. 1941. gada jūnijā Vācija pārkāpa vienošanos un uzbruka operācijā "Barbarosa". Šis uzbrukums bija daļa no Otrā pasaules kara. Karš Eiropā ilga līdz 1945. gada maijam, un tā laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 20 miljonus cilvēku. Neraugoties uz šiem lielajiem zaudējumiem, Krievija bija viena no kara uzvarētājām un kļuva par pasaules lielvaru.

No 1922. līdz 1991. gadam Krievija bija lielākā Padomju Savienības jeb Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) daļa. Dažkārt cilvēki lietoja nosaukumu "Krievija" visai Padomju Savienībai vai dažkārt "Padomju Krievija". Krievija bija tikai viena no 15 padomju sociālistiskajām republikām. Patiesībā republikas nosaukums bija "Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika" (RSFSR).

Padomju Savienība sabruka 90. gadu sākumā. Krievija ieņēma PSRS vietu Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO).

Pašreizējās Krievijas Federācijas vēsture

1991. gada jūnijā Boriss Jeļcins kļuva par Krievijas prezidentu pirmajās tiešajās prezidenta vēlēšanās Krievijas vēsturē. Tika veiktas plašas reformas, tostarp privatizācija un brīvās tirdzniecības likumi. Radikālas pārmaiņas (šoka terapiju) ieteica ASV un Starptautiskais Valūtas fonds. Sekoja liela ekonomiskā krīze. No 1990. līdz 1995. gadam IKP un rūpniecības produkcijas apjoms samazinājās par 50 %.

Privatizācija lielā mērā novirzīja uzņēmumu kontroli no valsts aģentūrām uz personām ar iekšējiem sakariem valdības sistēmā. Daudzi no jaunbagātajiem uzņēmējiem miljardiem skaidrā naudā un aktīvus izveda ārpus valsts. Valsts un ekonomikas depresija noveda pie sociālo pakalpojumu sabrukuma. Miljoniem cilvēku nonāca nabadzībā - no 1,5 % nabadzības līmeņa padomju perioda beigās līdz 39-49 % 1993. gada vidū. Deviņdesmitajos gados bija vērojama ārkārtēja korupcija un beztiesiskums, pieauga noziedzīgo grupējumu un vardarbīgu noziegumu skaits.

90. gados Ziemeļkaukāzā notika daudzi bruņoti konflikti. Notika gan vietējās etniskās cīņas, gan separātistu islāmistu sacelšanās. Kopš 1990. gadu sākumā čečenu separātisti pasludināja neatkarību, sākās Čečenijas karš starp nemiernieku grupām un Krievijas armiju. Teroristu uzbrukumi civiliedzīvotājiem prasīja simtiem cilvēku dzīvības. Nozīmīgākie no tiem bija Maskavas teātra ķīlnieku krīze un Beslanas skolas aplenkums.

Krievija uzņēmās atbildību par PSRS ārējo parādu nokārtošanu, lai gan tās iedzīvotāji veidoja tikai pusi no PSRS iedzīvotāju skaita tās sabrukuma brīdī. Lielais budžeta deficīts izraisīja 1998. gada Krievijas finanšu krīzi un izraisīja turpmāku IKP samazināšanos.

1999. gada 31. decembrī prezidents Jeļcins atkāpās no amata jeb pārtrauca pildīt prezidenta pienākumus. Prezidenta amats tika uzticēts nesen ieceltajam premjerministram Vladimiram Putinam. Putins uzvarēja 2000. gada prezidenta vēlēšanās. Putins ātri apturēja čečenu sacelšanos, taču Ziemeļkaukāzā joprojām dažkārt notiek vardarbība.

Augstas naftas cenas un sākotnēji vāja valūta, kam sekoja iekšzemes pieprasījuma, patēriņa un investīciju pieaugums, ir veicinājušas ekonomikas izaugsmi deviņus gadus pēc kārtas. Tas uzlaboja dzīves līmeni un palielināja Krievijas ietekmi pasaulē. Lai gan daudzas Putina prezidentūras laikā veiktās reformas Rietumvalstis ir kritizējušas kā nedemokrātiskas, tomēr Putina vadībā tika panākta stabilitāte un progress. Tas ieguva plašu popularitāti Krievijā.

2008. gada 2. martā Dmitrijs Medvedevs tika ievēlēts par Krievijas prezidentu, bet Putins kļuva par premjerministru. Pēc 2012. gada prezidenta vēlēšanām Putins atgriezās prezidenta amatā, un Medvedevs tika iecelts par premjerministru.

Pēteris I 1721. gadā pasludina Krievijas impēriju.


Maskavas Starptautiskais biznesa centrs būvniecības stadijā

Ģeogrāfija

Krievijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Maskava. Otra lielākā pilsēta ir Sanktpēterburga, kas 18. un 19. gadsimtā bija Krievijas galvaspilsēta.

Pilsētas Krievijā ar vairāk nekā vienu miljonu iedzīvotāju ir:

• Maskava
• Sanktpēterburga
• Novosibirska
• Jekaterinburgas
• Ņižņijnovgoroda
• Samara
• Omskas
• Kazaņa
• Ufa
• Čeļabinska
• Rostova pie Donas
• Krasnojarska
• Volgograda

Krievijas vistālāk uz rietumiem esošais punkts atrodas netālu no Kaļiņingradas, kas agrāk tika dēvēta par Kēnigsbergu. Krievijas vistālāk uz austrumiem esošais punkts ir Diomīda sala, 35 km no Čukotkas (Krievija) un 35 km (22 jūdzes) no Aļaskas (ASV). Dienvidākais punkts atrodas Kaukāzā, uz robežas ar Azerbaidžānu. Ziemeļu vistālāk uz ziemeļiem atrodas Franča Jozefa zemes arhipelāgā Ziemeļu Ledus okeānā, 900 km (560 jūdžu) attālumā no Ziemeļpola.

Krievijas Federācijas reģioni

Demogrāfiskie dati

Krievijā ir 142 miljoni iedzīvotāju. Lielākā daļa iedzīvotāju (73,7 %) dzīvo pilsētās. Kopš Padomju Savienības sabrukuma iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 5 miljoniem cilvēku. Pašreizējais iedzīvotāju skaita pieaugums ir tuvu nullei, un 2008. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,085 %.

Krievijas platība ir aptuveni 17 miljoni kvadrātkilometru (6,5 miljoni kvadrātkilometru). Tā ir lielākā valsts pasaulē. Iedzīvotāju blīvums ir aptuveni 8,3 cilvēki uz kvadrātkilometru (21,5 uz kvadrātkilometru). Tas ir viens no zemākajiem valsts blīvumiem pasaulē. Visblīvāk apdzīvotā ir valsts Eiropas daļa, kas koncentrējas ap Maskavu un Sanktpēterburgu. Sibīrijā iedzīvotāju blīvums ir ļoti zems.

Iedzīvotāju skaits (miljonos) no 1950. gada līdz 2009. gada janvārim.

Kultūra un reliģija

Mūzika un balets

Pasaulslaveni 20. gadsimta komponisti bija Aleksandrs Skrjabins, Igors Stravinskis, Sergejs Rahmaņinovs, Sergejs Prokofjevs un Dmitrijs Šostakovičs. Krievijā ir izauguši daži no izcilākajiem pianistiem: Antons Rubinšteins, Vladimirs Horovics un Vladimirs Aškenazi ir visu laiku izcilākie pianisti.

Krievu komponists P. Čaikovskis radīja slavenus baletus, piemēram, "Riekstkodis". Impresionists Sergejs Djagiļevs bija atbildīgs par baleta attīstību 20. gadsimta sākumā, izveidojot baleta trupu Ballets Russes. Marijas teātra un Lielā teātra deju trupas izveidoja daudzus slavenus dejotājus.

Literatūra

Krievi ir radījuši daudz slavenu literatūras darbu. Aleksandrs Puškins tiek uzskatīts par modernās krievu literatūras pamatlicēju. Viņš bija 19. gadsimta dzejnieks.

Citi slaveni 19. gadsimta dzejnieki un rakstnieki bija Antons Čehovs, Mihails Lermontovs, Ļevs Tolstojs, Nikolajs Gogolis (viņš dzimis tagadējā Ukrainā, bet viņa dzīves laikā Ukraina bija Krievijas sastāvā), Ivans Turgeņevs un Fjodors Dostojevskis. Daudzi uzskata, ka Tolstojs un Dostojevskis ir divi no visu laiku izcilākajiem rakstniekiem. Trīs krievi 20. gadsimtā saņēma Nobela prēmiju literatūrā: Boriss Pasternaks (1958), Mihails Šolohovs (1965) un Aleksandrs Solžeņicins (1980). Arī Mihaila Bulgakova "Meistars un Margarita" bija augstākās kvalitātes romāns.

Sports

Populārākie sporta veidi ir futbols, hokejs un basketbols. Populāri sporta veidi ir arī bokss, vingrošana, svarcelšana un teniss. Daudzi krievi ir iecienījuši sporta tērpus. Pasaules slavu guvušo sportistu vidū ir bijusī pasaules pirmā rakete tenisā Marija Šarapova, kura ir izcīnījusi trīs "Grand Slam" titulus un 2008. gadā bija pasaulē vislabāk atalgotā sportiste.

Kopš 1952. gada olimpiskajām spēlēm padomju un vēlāk Krievijas sportisti ir trijniekā pēc vasaras olimpiskajās spēlēs izcīnītajām zelta medaļām. 1980. gada vasaras olimpiskās spēles notika Maskavā, bet 2014. gada ziemas olimpiskās spēles notika Sočos.

2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs, kas notika Phjončhanā, Dienvidkorejā, daudzi sportisti nevarēja piedalīties, jo Starptautiskā Olimpiskā komiteja atklāja, ka viņi lietojuši dopingu. Tie, kuri netika pieķerti dopinga lietošanā, varēja piedalīties 2018. gada olimpiskajās spēlēs ar nosaukumu "Olimpiskie sportisti no Krievijas", un viņi mājās pārveda divas zelta medaļas, tostarp vienu hokejā.

Šahs

Šahs ir galvenais intelektuālais sporta veids Krievijā. 20. gadsimtā Krievijā ir bijuši deviņi pasaules čempioni šahā - vairāk nekā visās citās valstīs kopā.

Reliģija

Galvenā reliģija Krievijā ir Krievijas pareizticīgo baznīca. Tā ir viena no Austrumu pareizticīgo baznīcām.

Pjotrs Iļjičs Čaikovskis (1840-1893), komponists.


Ļevs Tolstojs sarakstīja "Karu un mieru".


Padomju laikā nojauktā Kristus Pestītāja katedrāle tika rekonstruēta no 1990. līdz 2000. gadam.

Saistītās lapas

• Noziedzība Krievijā
• Krievijas upju saraksts
• Krievija olimpiskajās spēlēs
• Krievijas nacionālā futbola izlase
• Padomju Savienība