Izpēte

Agrīnie vēsturiskie pētījumi

Feniķieši

Feniķieši bija kultūra, kas pastāvēja Levantes piekrastes reģionā jau 3. tūkstošgadē pirms mūsu ēras. Līdz aptuveni 1100. gadam p.m.ē. viņi nebija nozīmīga kultūra. Līdz 9. gs. p. m. ē. feniķieši bija kļuvuši par dominējošo kultūru Vidusjūras reģionā. Viņi kļuva bagāti, pateicoties tirdzniecībai. Tā vietā, lai paplašinātu savas kolonijas, viņi izmantoja tirdzniecības līgumus un alianses. Feniķieši attīstīja modernas navigācijas prasmes, un viņiem bija labākie kuģi Vidusjūras reģionā. Viņi pētīja sauszemes ceļus un attīstīja karavānu ceļus, lai tirgotos ar tālām vietām. Kartāga savu darbību sāka kā feniķiešu kolonija Āfrikas ziemeļu piekrastē. Tā kļuva par viņu lielāko un veiksmīgāko koloniju.

Kartāgieši

Pamazām visas Vidusjūras rietumu daļas feniķiešu kolonijas nonāca Kartāgas kontrolē. Kartāgieši bija arī pētnieki. Agrīnie rakstnieki piemin divus lielākos pētījumus. Abi notika ap 500. gadu pirms mūsu ēras. Plīnijs Vecākais rakstīja, ka Kartāga nosūtīja pētnieku Himilko, lai izpētītu attālās Eiropas daļas. Ziņojums jeb periplus (burāšanas protokols) nav saglabājies, bet citi agrīnie rakstnieki to ir redzējuši. Viņa flotē bija līdz pat 60 kuģiem. Viņš būtu ceļojis gar Pireneju pussalu līdz Galijas piekrastei. Par šo ekspedīciju rakstīja romiešu rakstnieks Aviens (4. gs. pēc Kristus dzimšanas). Himilko virzījās uz ziemeļiem no Bretaņas uz Britu salām. Iespējams, ka viņš meklēja alvu, kas tajā laikā bija rets metāls. Viņš sasniedza zemi, ko latīņu valodā sauca par insula sacra, "Svēto salu", par kuru parasti uzskata Īriju.

Aptuveni tajā pašā laikā Hanno Navigators tika nosūtīts izpētīt Āfrikas rietumu piekrasti. Viņa periplus ir saglabājies, un tas ir viens no senākajiem manuskriptiem. Periplusā ir ierakstīti orientieri, ostas un kuģošanas attālums starp tām. Tas ir ceļvedis, pēc kura vadīties citiem kuģu kapteiņiem. Hanno 60 kuģi virzījās uz dienvidiem gar Āfrikas piekrasti. Iespējams, viņš bija sasniedzis pat salu pie Sjerraleones krastiem. Nav ziņu par citiem Rietumāfrikas piekrastes pētījumiem līdz pat portugāļu pētnieka Henrija Navigatora laikiem.

Grieķu pētnieki

Viens no pirmajiem zinātniskajiem pētniekiem bija Pitejs no Masālijas. Viņš bija sengrieķis no toreizējās grieķu kolonijas Massālijas (tagad Marseļa). Aptuveni 325. gadā p. m. ē. viņš devās ceļojumā uz Eiropas ziemeļrietumiem. Viņš apceļoja Lielbritāniju. Piteass bija pirmais cilvēks, kas aprakstīja Pusnakts sauli. Viņš ir pirmais zinātniski zināmais Arktikas polārā ledus apmeklētājs un ziņotājs. Viņa stāstījums par plūdmaiņām un paisumiem ir pirmais no visiem zināmajiem, kurā kā to cēlonis minēts Mēness.

Ķīnas izpēte

2. gadsimtā p.m.ē. Han dinastija izpētīja lielāko daļu Ziemeļu puslodes austrumu daļas. 139. gadā p. m. ē. Hanas diplomāts Zhang Qian devās uz rietumiem, lai neveiksmīgi mēģinātu noslēgt aliansi ar Da Yuezhi. Viņš atklāja valstis, par kuru pastāvēšanu ķīnieši pat nezināja. Viņš bija aizceļojis līdz pat Indas upei Indijas ziemeļrietumos.

Kartāga un kolonijas

Viduslaiku pētījumi

Vikingi

Vikingu laikmetā var izdalīt trīs dažādas vikingu grupas no dažādām Skandināvijas daļām. Dāņi, zviedri (saukti arī par "krieviem") un norvēģu vikingi. "Rusi" nodibināja Kijevas apmetni. Viņi to nosauca par savu vārdu un nosauca par Russland (vēlāk pazīstama kā Krievija). Zviedru vikingu pētnieks Garðar Svavarsson 870. gadā pirmais apceļoja Islandi un konstatēja, ka tā ir sala. Ap 890. gadu pēc Kristus vikingi norvēģa Ohteres vadībā devās uz ziemeļiem virs Ziemeļu polārā loka līdz Baltajai jūrai.

Ap 982. gadu norvēģis Ēriks Sarkanais izpētīja Grenlandi. 986. gadā viņš atgriezās Islandē, no kurienes izbrauca. Viņš pārliecināja citus sekot viņam un nodibināja tur pirmo apmetni. Līdz 1000. gadam tur jau dzīvoja tūkstoš kolonistu. Ērika otrais no trim dēliem, Leifs Ēriksons, iespējams, bija pirmais eiropietis, kas ieradās Ziemeļamerikā. Viņš piestāja vietā, ko nosauca par "Vinlandi".

Marko Polo

Marko Polo (1254-1324) bija venēciešu tirgotājs un ceļotājs. Mongoļu impērijas uzplaukuma laikā viņš ceļoja pa Āziju. Viņš bija viens no pirmajiem eiropiešiem, kas pētīja Austrumāziju. Venēciju viņš pameta 17 gadu vecumā kopā ar tēvu un tēvoci. Viņi devās ceļā, kas vēlāk kļuva par Zīda ceļu. Viņi sasniedza Kataju (Ķīnu), kur Marko Polo nokļuva Kublajhana galmā. Viņš ceļoja un pētīja Ķīnu 24 gadus. Viņš atveda atpakaļ ziloņkaulu, nefrītu, dārgakmeņus, porcelānu un zīdu. No Ķīnas viņš atveda arī daudz ko citu, tostarp nūdeles, ko itāļi nosauca par makaroniem.

Świętosława II Baltijas jūrā

Atklājumu laikmets

Tas bija Eiropas vēstures periods no 15. gadsimta sākuma līdz 17. gadsimta sākumam. Šajā relatīvi īsajā laika posmā pilnībā mainījās eiropiešu skatījums uz pasauli. Eiropas lielvalstis sūtīja kuģus apkārt pasaulei, lai meklētu jaunus tirdzniecības ceļus. Viņi meklēja tādas tirdzniecības preces kā zelts, sudrabs un garšvielas. Šajā procesā eiropieši atklāja jaunus cilvēkus un zemes, kas viņiem bija pilnīgi svešas. Daži no šī laikmeta pētniekiem ir:

• Kristofors Kolumbs bija Dženovas jūrasbraucējs un pētnieks, kas strādāja pie Izabellas Kastīlijas. Ar Portugāles karogu 1492. gadā viņš devās ar trim kuģiem, lai atklātu tirdzniecības ceļu uz Āziju. Tā vietā viņš piestāja Amerikā. Tika uzskatīts, ka viņš bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja Ameriku, taču gadsimtiem agrāk kontinentu bija apmeklējuši ziemeļvalstu pētnieki. Viņa atklājumi izraisīja virkni citu eiropiešu atklājumu. Kopumā viņš veica četrus ceļojumus. Vietējie iedzīvotāji par to maksāja dārgi, un daudzi no tiem tika pilnībā iznīcināti. Viņiem nebija imunitātes pret Eiropā izplatītajām slimībām. Slimību, bada un karu ar eiropiešiem dēļ gāja bojā līdz pat pieciem miljoniem Amerikas pamatiedzīvotāju.

• Vasko da Gama bija portugāļu jūrasbraucējs. Viņš bija pirmais eiropietis, kurš caur Labās cerības ragu Āfrikas dienvidu galā aizpeldēja uz Indiju. Viņš veica trīs braucienus uz Indiju pa šo jauno tirdzniecības ceļu. 1497. gadā viņš izbrauca no Lisabonas ar četriem kuģiem un glabāšanas kuģi ar nezināmu nosaukumu. Pirms viņa neviens Eiropas pētnieks nebija aizpeldējis tālāk par vietu, ko tagad sauc par Dienvidāfriku. Vasko da Gama apbrauca Āfrikas kontinenta apakšu. Pateicoties viņa ceļojumiem, Portugāle ieguva ļoti spēcīgu pozīciju tirdzniecībā ar Indiju. Portugāļi Āfrikas piekrastē izveidoja kontrolpunktus.

• Ferdinands Magelāns bija portugāļu pētnieks. Peldēdams ar Spānijas karogu, viņš atklāja Magelāna šaurumu (nosaukts viņa vārdā), kas savieno Atlantijas okeānu ar Kluso okeānu. Viņš bija pirmais eiropietis, kas pārpeldēja Kluso okeānu. Viņš tika nogalināts Filipīnās 1521. gadā. Taču viņa kuģi basku navigatora Huana Sebastjana Elcano vadībā aizpeldēja uz rietumiem uz Spāniju, pabeidzot zemeslodes apceļošanu. Tas pierādīja, ka zeme ir apaļa.

• Džovanni da Verrazzano bija florencietis, Ziemeļamerikas pētnieks, kurš kuģoja zem Francijas karoga. Viņš ir pazīstams kā pirmais eiropietis (kopš norvēģiem), kurš izpētīja Amerikas Savienoto Valstu austrumu piekrasti. 1524. gadā Francijas karalis nosūtīja Verrazzano meklēt "ziemeļrietumu ceļu" uz Āziju caur Ziemeļameriku. Viņš izpētīja piekrasti starp Fēra zemes ragu Ziemeļkarolīnā un Ņūfaundlendas salu. Viņš izpētīja tagadējo Ņujorkas ostu un Narraganseta līci. Viņš rakstīja aprakstus par atrastajām zemēm un iedzīvotājiem. Daži no tiem bija precīzi, bet daži ne. Viņa atgriešanās tajā pašā gadā deva Francijai tiesības uz visu Ziemeļameriku. Viņš vēl divas reizes kuģoja uz Ameriku. Pēdējā braucienā viņu sagūstīja kanibāli, nogalināja un apēda. Tiek uzskatīts, ka tas notika Gvadelupā Karību jūrā.

• Samuels de Šamplēns bija franču navigators, kartogrāfs un pētnieks. 1608. gadā viņš nodibināja Kvebekas pilsētu. Viņš apmeklēja Šamplēna ezeru (kas nosaukts viņa vārdā). Viņš tiek uzskatīts par Jaunfrancijas tēvu. Šamplēns izpētīja lielāko daļu Ņujorkas rietumu un Lielo ezeru austrumu daļas.

• Džeimss Kuks bija angļu pētnieks, jūrasbraucējs un kartogrāfs. Kapteinis Kuks veica trīs ceļojumus uz Kluso okeānu. Viņš kartēja daudzas teritorijas un pirmo reizi Eiropas kartēs fiksēja vairākas salas un piekrastes līnijas. Viņš izpētīja Austrālijas austrumu piekrasti un apmeklēja Havaju salas. Viņš bija arī pirmais, kurš kartēja daļu Ņūfaundlendas un Jaunzēlandes. 1769. gadā viņš saņēma dāvanu no polinēziešu priestera vārdā Tupaia. Tā bija visu Klusā okeāna dienvidu daļas lielāko salu karte - pirmā, ko jebkad redzēja eiropietis. Tā sakrita ar Kuka jau izpētīto un ietvēra arī citas Klusā okeāna daļas, kuras viņš nebija redzējis. Tā ļāva viņam atvest precīzu Klusā okeāna karti.

Mūsdienu pētījumi

Visuma izpēte

Ir daudzi iemesli, kāpēc cilvēki pēta kosmosu. Tā pirmo reizi tika izpētīta ar cilvēka acīm. Senie cilvēki kartēja visumu, ko viņi varēja redzēt. Tad tika izgudroti teleskopi. 20. gadsimta vidū cilvēks sāka pētīt kosmosu ar raķetēm un kosmosa kuģiem. Svarīgākie iemesli ir zinātniskie pētījumi un cilvēku interese uzzināt vairāk par Visumu. Kosmosa izpētē ir attīstījušās jaunas tehnoloģijas. Tā ir radījusi jaunus produktus un jaunas rūpniecības nozares.

Zinātniskie pētījumi

Zinātniskajā pētniecībā izpēte ir viens no trim empīriskā pētījuma mērķiem. Pārējie divi ir apraksts un skaidrojums. Šo terminu parasti lieto metaforiski. Piemēram, cilvēks var runāt par interneta izpēti, seksualitātes izpēti vai jēdzieniem, kurus fiziski nevar izpētīt.

Saistītās lapas

• Ekspedīcija
• Explorer