Dāņi — Dānijas tauta un etniskā grupa
Dāņi — Dānijas tautas un etniskās grupas stāsts: dāņu valoda, vēsture no Jellingas rūnu akmens līdz mūsdienu kultūrai un identitātei.
Dāņi jeb dāņi ir Dānijā dzimušo tauta un etniskā grupa, kas runā dāņu valodā.
Pirmo reizi dāņi Dānijas teritorijā pieminēti Jellingas rūnu akmenī, kurā minēts, kā Haralds Blūts 10. gadsimtā pievērsa dāņus kristietībai. Kopš tā laika Dānija ir nepārtraukti apdzīvota, un, lai gan kopš tā laika Dānijā ir ieplūdusi liela kultūras un etniskā ietekme un imigrācija no visas pasaules, dāņi sevi uzskata par pirmajos avotos minēto dāņu pēctečiem.
Vēsturisks pārskats
Dāņu vēsture ir cieši saistīta ar Ziemeļvalstu tautu vēsturi. Vikingu laikmetā (aptuveni 8.–11. gadsimts) dāņi bija nozīmīga jūras tauta, kas veica tirdzniecību, izsūtīja kolonistus un piedalījās kaujās Eiropā. Haralds Blūts (Harald Bluetooth) un citi valdošie laupītāji un kungi konsolidēja teritorijas, veidojot agrīno Dānijas valsti. Viduslaikos Dānija iesaistījās reģionālajās savienībās (piem., Kalmāras savienība), vēlāk modernā Dānijas nacionālā identitāte attīstījās līdz ar valsts institūciju nostiprināšanos.
17.–19. gadsimtā Dānija piedzīvoja gan izaugsmi, gan zaudējumus (piem., zaudējumi Šlezvigas–Holšteinas karos). 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimtā izveidojās mūsdienu parlamentārā sistēma, un pēc Otrā pasaules kara Dānija attīstīja plašu sociālo labklājību. Mūsdienās vēsturiskās atmiņas, tostarp vikingu mantojums un Jellingas akmeņu simbolika, ir svarīga daļa no dāņu identitātes.
Valoda
Dāņu valoda pieder pie ziemeļvācu (norvēģu–zviedru) valodu apakšnozaru — tā ir viena no skandināvu valodām. Dāņu valodā ir vairākas dialektālās grupas (piem., jūtlandes dialekti, salas dialekti, Bornholmas dialekts), taču standarta daktilu un rakstību parasti balsta uz Kopenhāgenas korespondentiem. Rakstībā izmanto latīņu alfabētu ar papildus burtiem æ, ø un å. Dāņu fonoloģijā raksturīgs stød (balss vai sprādziens līdzīgā parādība) un izrunas īpatnības, kas atšķir to no tuvākajām valodām.
Kultūra, tradīcijas un sabiedrība
Dāņu kultūra apvieno senus un mūsdienīgus elementus. No tradicionālajām vērtībām izceļas vietējās tautas svētki, folklora un lauku tradīcijas; mūsdienās pazīstamas dāņu dzīves filozofijas iezīmes, piemēram, “hygge” (siltuma, mājīguma un kopības sajūta). Dānija ir plaši atzīta arī dizaina, arhitektūras un mēbeļu mākslas laukā (piem., dāņu modernisms), kā arī rotaļlietu un industrijas inženierijas jomā (piem., Lego).
Kulinarajā jomā pazīstami smørrebrød (atvērtie sendviči), rudzu maize un dažādi jūras velšu ēdieni. Literatūrā pasaulslaveni autori ir H. K. Andersens, filozofijā — Søren Kierkegaard, mūzikā — Carl Nielsen. Dānija arī ir devusi svarīgus režisorus un māksliniekus mūsdienu kultūras laukā.
Reliģija un paražas
Lielākā daļa etnisko dāņu tradicionāli pieder Danijas valstiskajai baznīcai (Folkekirken) — luterāņu konfesijai. Tomēr sabiedrībā pastāv reliģiskā daudzveidība un drošības likumi, kas nodrošina reliģijas brīvību. Svētku kalendārā joprojām ir nozīmīga luterāņu svētku tradīcija, taču arī laicīgas paražas un mūsdienīgas ģimenes svinības ir plaši izplatītas.
Demogrāfija un identitāte
- Dānijas iedzīvotāju skaits mūsdienās ir aptuveni dažu miljonu līmenī; lielākā daļa iedzīvotāju ir dāņu izcelsmes, taču valsts ir multikulturāla un pieņem imigrantus no dažādām pasaules daļām.
- Daži reģioni (piem., Dienviddānija / Šlezviga) ir vēsturisku ietekmju un etnisko minoritāšu dzīves vietas — tur pastāv arī vācu minoritāte.
- Jāizšķir pilsonība un etniskā piederība: uz Dānijas pilsoņiem attiecas tiesības un pienākumi neatkarīgi no viņu etniskā izcelsmes; etniskie dāņi parasti definē sevi pēc valodas, kultūras paražām un ģenētiskās saites ar vietējo sabiedrību.
Mūsdienu izaicinājumi un attīstība
Mūsdienu dāņu sabiedrība saskaras ar jautājumiem, kas saistīti ar imigrāciju, integrāciju, valodas saglabāšanu un globalizācijas ietekmi. Dānija aktīvi strādā pie izglītības, veselības aprūpes un sociālās drošības politikas, kas ir daļa no valsts labklājības modeļa. Tajā pašā laikā tiek saglabāta interese par kultūras mantojuma aizsardzību, vēsturiskajiem pieminekļiem (piem., Jellingas akmeņi) un valodas reputāciju kā nacionālas identitātes pamata.
Saišu un identitātes dažādība
Ir svarīgi atzīt, ka, lai gan daudzi cilvēki pasaulē identificējas kā dāņi, pastāv arī tautas, kas dzīvo ar dāņu pilsonību, bet pieder citām etniskām grupām (piem., grēnlendieši un farēzieši, kuriem ir īpašas kultūras un valodas). Mūsdienu Dānija ir gan etniski sakņota, gan kosmopolītiska sabiedrība, kurā savijas vēsturiskā tradīcija un mūsdienu daudzveidība.
Šodienas Dānija un bijušās Dānijas provinces Dienvidšlēsvigas, Skones, Hallandes un Blekiņģes provinces.
Demogrāfija
Saskaņā ar Dānijas statistikas institūta datiem Dānijā šobrīd dzīvo aptuveni pieci miljoni dāņu izcelsmes cilvēku. Šajā kontekstā "dāņu izcelsme" tiek definēta kā dzimšana vecākiem, kas ir Dānijas pilsoņi, un šis skaitlis tiek iegūts, no kopējā iedzīvotāju skaita (5 564 249) atņemot tos, kas dzimuši ārzemēs nepilsoņiem, kuri paši ir dzimuši ārzemēs (tā sauktie imigranti), un tos, kas dzimuši Dānijā vecākiem, kuri ir imigranti vai kuriem ir ārzemju pilsonība.
Dānijas pilsonība tiek piešķirta ikvienam, kam viens no vecākiem ir Dānijas pilsonis, neatkarīgi no tā, vai bērns ir dzimis Dānijā vai ārpus tās. Grenlandes un Fēru salu pilsoņi tiek uzskatīti par Dānijas pilsoņiem visos nolūkos. Tie, kuri Dānijas pilsonību neiegūst dzimšanas (vai adopcijas) ceļā, Dānijas pilsonību var iegūt tikai ar dekrētu. Dānijas pilsonība tiek automātiski zaudēta, ja tiek iesniegts pieteikums uz ārvalsts pilsonību vai ja 22 gadus vecs Dānijas pilsoņu bērns nekad nav dzīvojis Dānijā un nav oficiāli pieteicies Dānijas pilsonībai.
Saistītās lapas
- Danelaw
- Vikingu laikmets
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir dāņi?
A: Dāņi, pazīstami arī kā dāņi, ir tauta un etniskā grupa, kas dzimuši Dānijā un runā dāņu valodā.
J: Vai ārpus Dānijas ir dāņu minoritāte?
A: Jā, Dienvidšlēsvigā ir dāņu minoritāte.
J: Kas ir Jellingas rūnu akmens?
A: Jellingas rūnu akmens ir vēsturisks artefakts, kurā ir pieminēti dāņi un tas, kā Haralds Blūts 10. gadsimtā pievērsa viņus kristietībai.
J: Cik ilgi Dānija ir apdzīvota?
A: Dānija ir nepārtraukti apdzīvota kopš 10. gadsimta.
J: Vai Dānija ir piedzīvojusi kultūras un etnisko ietekmi no ārpuses?
A: Jā, Dānija ir piedzīvojusi ievērojamu kultūras un etnisko ietekmi un imigrāciju no visas pasaules.
J: Kā dāņi vērtē sevi saistībā ar saviem senajiem senčiem?
A: Dāņi sevi uzskata par vēsturiskajos avotos minēto agrīno dāņu pēctečiem.
J: Kas bija atbildīgs par dāņu pievēršanu kristietībai?
A: Haralds Blūts bija atbildīgs par dāņu pievēršanu kristietībai 10. gadsimtā, kā tas ir ierakstīts Jellingas rūnu akmenī.
Meklēt