Holandieši ir cilvēki, kas dzīvo Nīderlandē, vai arī tie, kas nāk no Nīderlandes. Bieži vien Nīderlandi sauc par Holandi, taču tā ir tikai daļa no Nīderlandes. Holandiešu kultūra un etniskā piederība ir sastopama arī ārpus Nīderlandes - liels skaits holandiešu dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs, Dienvidāfrikā, Surinamā un Namībijā.

Daudzi izgudrotāji bija holandieši, tostarp Hanss Lipperšejs un Zaharijs Jansens, kurš, kā uzskata, izgudroja mikroskopu un teleskopu. Arī daudzi slaveni gleznotāji ir bijuši holandieši, tostarp Rembrantsvan Reins, Vinsents van Gogs un Johanness Vermērs.

Etniskās piederības definīcija ne vienmēr ir skaidra. Visus Nīderlandē dzīvojošos cilvēkus var uzskatīt par holandiešiem, taču daudzi no viņiem nav holandieši. Tas ir tāpēc, ka daudzi cilvēki, kas dzīvo Nīderlandē, tur nav dzimuši. Aptuveni 15,5 miljoniem Nīderlandes iedzīvotāju faktiski ir holandiešu tautība. Aptuveni 1 miljonam Nīderlandē dzīvojošo cilvēku nav Nīderlandes pilsonības. Lai padarītu situāciju vēl mulsinošāku, Nīderlandes pilsonība ir arī cilvēkiem, kas dzīvo citās Nīderlandes Karalistes daļās (tostarp Arubā, Kirasao, Sintmartenā un Karību jūras Nīderlandē). Tomēr vēl vairāk Nīderlandē dzīvojošu cilvēku, kuri nav tur dzimuši, arī var saukties par holandiešiem. Saskaņā ar dažām definīcijām par holandiešiem nevar saukt arī cilvēkus, kuri ir dzimuši Nīderlandē, bet kuru vecāki Nīderlandē nav dzimuši. Saskaņā ar šo definīciju gandrīz 20 % no visiem Nīderlandes iedzīvotājiem ir "ārzemnieki".

Tautības un identitātes jautājumi

Holandiešu identitāte bieži tiek saprasta divējādi: kā pilsonība (Nīderlandes pilsonis) un kā etniskā vai kultūrvēsturiskā piederība (cilvēks, kurš sevi uzskata par holandiešu pēc izcelsmes, valodas un tradīcijām). Nīderlandes pilsonība tiek piešķirta gan pēc izcelsmes (jus sanguinis), gan naturalizācijas nosacījumiem; pastāv arī noteikumi par dubultpilsonību un pilsonības zaudēšanu, kas dažkārt padara piederības definīciju sarežģītu.

Valoda un reģionālās atšķirības

Galvenā valoda ir nīderlandiešu (holandiešu) valoda — tā tiek runāta lielākajā daļā valsts. Tomēr Nīderlandē ir arī reģionālas valodas un dialekti, piemēram, frīzu valoda Frīzijā (kas ir atzīta reģionālā valoda), kā arī Limburgas un Zemasakšu (Low Saxon) dialekti. Šīs atšķirības ietekmē vietējo identitāti — cilvēki bieži sevi sauc par limburgiešiem, frīziem vai hāgēņiem atkarībā no reģiona.

Kultūra, māksla un zinātne

Holandiešu kultūra ir pazīstama ar spēcīgu mākslas, literatūras un zinātnes tradīciju. 17. gadsimts bieži tiek saukts par Nīderlandes Zelta laikmetu: tad valsts kļuva par jūras lielvaru, attīstījās tirdzniecība, banku sistēmas un māksla. No svarīgākajiem kultūras un zinātnes sasniegumiem:

  • Māksla: slaveni gleznotāji — Rembrantsvan Reins, Vinsents van Gogs, Johanness Vermērs u. c. — radīja darbus, kas ietekmēja visu Eiropu.
  • Zinātne un izgudrojumi: holandiešu izgudrotāji, piemēram, Hanss Lipperšejs un Zaharijs Jansens, ir saistīti ar optikas ierīču attīstību (mikroskops, teleskops).
  • Inženierija un ūdens apsaimniekošana: Nīderlande ir pazīstama ar dambjiem, kanāliem, poldriem un modernām aizsargbūvēm (piemēram, Delta Works), kas aizsargā zemi no jūras.

Vēsture un starptautiskā ietekme

Nīderlandes vēsture ietver periodu, kad valsts bija spēcīga jūras tirdzniecības un kolonizācijas lielvara. Holandiešu ģeogrāfiskā izplatība pasaulē ietver bijušās kolonijas un tirdzniecības sadarbības partnerus, kas skaidro holandiešu diasporu ASV, Dienvidāfrikā, Surinamā un citur. Koloniālā vēsture ietekmē gan valodas izplatību, gan kultūras mijiedarbību un mūsdienu demogrāfiju.

Mūsdienu sabiedrība

Šodien Nīderlande ir moderna, blīvi apdzīvota valsts ar augstu dzīves līmeni, attīstītu sociālās drošības sistēmu un spēcīgu reģionālu ekonomiku. Sabiedrība ir salīdzinoši liberāla un atvērta — valsts ir visu laiku bijusi starp pionieriem sociālo reformu jomā (piem., tiesības uz vienlaicīgu partnerību, plaša veselības aprūpe). Tajā pašā laikā notiek diskusijas par imigrāciju, integrāciju un daudzveidību, kas ietekmē gan politiku, gan ikdienas dzīvi.

Holandiešu diaspora un Nīderlandes Karaliste

Kā minēts sākumā, holandiešu kopienas ir plaši izplatītas ārpus Eiropas. Jāatceras arī, ka Nīderlandes Karaliste ietver teritorijas ārpus Eiropas — Arubu, Kirasao, Sintmarten u. c. Tas nozīmē, ka "nīderlandiešu" pievienošanas kritēriji var būt gan juridiski (pilsonība), gan kultūras (valoda, izcelsme), un dažādi cilvēku grupējumi ar savām vēsturiskajām saitēm un identitātēm ir daļa no plašākas karalistes kopienas.

Kopsavilkums

Holandieši nav tikai viena, vienkārša kategorija — tā ir daudzslāņaina piederība, kas ietver gan pilsonību, gan valodu, gan kultūru un ģeogrāfisko izcelsmi. Holandiešu kultūra ir bagāta un ietekmīga, tās sasniegumi mākslā, zinātnē un inženierijā ir plaši pazīstami, bet mūsdienu sabiedrība turpina risināt izaicinājumus saistībā ar migrāciju, pluralitāti un vēsturiskajām sekām.