Holandieši — identitāte, kultūra un vēsture Nīderlandē
Iepazīstiet Holandiešus: identitāte, bagātā kultūra un vēsture Nīderlandē — no mākslas un izgudrojumiem līdz mūsdienu daudzveidībai.
Holandieši ir cilvēki, kas dzīvo Nīderlandē, vai arī tie, kas nāk no Nīderlandes. Bieži vien Nīderlandi sauc par Holandi, taču tā ir tikai daļa no Nīderlandes. Holandiešu kultūra un etniskā piederība ir sastopama arī ārpus Nīderlandes - liels skaits holandiešu dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs, Dienvidāfrikā, Surinamā un Namībijā.
Daudzi izgudrotāji bija holandieši, tostarp Hanss Lipperšejs un Zaharijs Jansens, kurš, kā uzskata, izgudroja mikroskopu un teleskopu. Arī daudzi slaveni gleznotāji ir bijuši holandieši, tostarp Rembrantsvan Reins, Vinsents van Gogs un Johanness Vermērs.
Etniskās piederības definīcija ne vienmēr ir skaidra. Visus Nīderlandē dzīvojošos cilvēkus var uzskatīt par holandiešiem, taču daudzi no viņiem nav holandieši. Tas ir tāpēc, ka daudzi cilvēki, kas dzīvo Nīderlandē, tur nav dzimuši. Aptuveni 15,5 miljoniem Nīderlandes iedzīvotāju faktiski ir holandiešu tautība. Aptuveni 1 miljonam Nīderlandē dzīvojošo cilvēku nav Nīderlandes pilsonības. Lai padarītu situāciju vēl mulsinošāku, Nīderlandes pilsonība ir arī cilvēkiem, kas dzīvo citās Nīderlandes Karalistes daļās (tostarp Arubā, Kirasao, Sintmartenā un Karību jūras Nīderlandē). Tomēr vēl vairāk Nīderlandē dzīvojošu cilvēku, kuri nav tur dzimuši, arī var saukties par holandiešiem. Saskaņā ar dažām definīcijām par holandiešiem nevar saukt arī cilvēkus, kuri ir dzimuši Nīderlandē, bet kuru vecāki Nīderlandē nav dzimuši. Saskaņā ar šo definīciju gandrīz 20 % no visiem Nīderlandes iedzīvotājiem ir "ārzemnieki".
Tautības un identitātes jautājumi
Holandiešu identitāte bieži tiek saprasta divējādi: kā pilsonība (Nīderlandes pilsonis) un kā etniskā vai kultūrvēsturiskā piederība (cilvēks, kurš sevi uzskata par holandiešu pēc izcelsmes, valodas un tradīcijām). Nīderlandes pilsonība tiek piešķirta gan pēc izcelsmes (jus sanguinis), gan naturalizācijas nosacījumiem; pastāv arī noteikumi par dubultpilsonību un pilsonības zaudēšanu, kas dažkārt padara piederības definīciju sarežģītu.
Valoda un reģionālās atšķirības
Galvenā valoda ir nīderlandiešu (holandiešu) valoda — tā tiek runāta lielākajā daļā valsts. Tomēr Nīderlandē ir arī reģionālas valodas un dialekti, piemēram, frīzu valoda Frīzijā (kas ir atzīta reģionālā valoda), kā arī Limburgas un Zemasakšu (Low Saxon) dialekti. Šīs atšķirības ietekmē vietējo identitāti — cilvēki bieži sevi sauc par limburgiešiem, frīziem vai hāgēņiem atkarībā no reģiona.
Kultūra, māksla un zinātne
Holandiešu kultūra ir pazīstama ar spēcīgu mākslas, literatūras un zinātnes tradīciju. 17. gadsimts bieži tiek saukts par Nīderlandes Zelta laikmetu: tad valsts kļuva par jūras lielvaru, attīstījās tirdzniecība, banku sistēmas un māksla. No svarīgākajiem kultūras un zinātnes sasniegumiem:
- Māksla: slaveni gleznotāji — Rembrantsvan Reins, Vinsents van Gogs, Johanness Vermērs u. c. — radīja darbus, kas ietekmēja visu Eiropu.
- Zinātne un izgudrojumi: holandiešu izgudrotāji, piemēram, Hanss Lipperšejs un Zaharijs Jansens, ir saistīti ar optikas ierīču attīstību (mikroskops, teleskops).
- Inženierija un ūdens apsaimniekošana: Nīderlande ir pazīstama ar dambjiem, kanāliem, poldriem un modernām aizsargbūvēm (piemēram, Delta Works), kas aizsargā zemi no jūras.
Vēsture un starptautiskā ietekme
Nīderlandes vēsture ietver periodu, kad valsts bija spēcīga jūras tirdzniecības un kolonizācijas lielvara. Holandiešu ģeogrāfiskā izplatība pasaulē ietver bijušās kolonijas un tirdzniecības sadarbības partnerus, kas skaidro holandiešu diasporu ASV, Dienvidāfrikā, Surinamā un citur. Koloniālā vēsture ietekmē gan valodas izplatību, gan kultūras mijiedarbību un mūsdienu demogrāfiju.
Mūsdienu sabiedrība
Šodien Nīderlande ir moderna, blīvi apdzīvota valsts ar augstu dzīves līmeni, attīstītu sociālās drošības sistēmu un spēcīgu reģionālu ekonomiku. Sabiedrība ir salīdzinoši liberāla un atvērta — valsts ir visu laiku bijusi starp pionieriem sociālo reformu jomā (piem., tiesības uz vienlaicīgu partnerību, plaša veselības aprūpe). Tajā pašā laikā notiek diskusijas par imigrāciju, integrāciju un daudzveidību, kas ietekmē gan politiku, gan ikdienas dzīvi.
Holandiešu diaspora un Nīderlandes Karaliste
Kā minēts sākumā, holandiešu kopienas ir plaši izplatītas ārpus Eiropas. Jāatceras arī, ka Nīderlandes Karaliste ietver teritorijas ārpus Eiropas — Arubu, Kirasao, Sintmarten u. c. Tas nozīmē, ka "nīderlandiešu" pievienošanas kritēriji var būt gan juridiski (pilsonība), gan kultūras (valoda, izcelsme), un dažādi cilvēku grupējumi ar savām vēsturiskajām saitēm un identitātēm ir daļa no plašākas karalistes kopienas.
Kopsavilkums
Holandieši nav tikai viena, vienkārša kategorija — tā ir daudzslāņaina piederība, kas ietver gan pilsonību, gan valodu, gan kultūru un ģeogrāfisko izcelsmi. Holandiešu kultūra ir bagāta un ietekmīga, tās sasniegumi mākslā, zinātnē un inženierijā ir plaši pazīstami, bet mūsdienu sabiedrība turpina risināt izaicinājumus saistībā ar migrāciju, pluralitāti un vēsturiskajām sekām.
Holandiski runājošā pasaule
Velosipēdu stāvvieta Cvolē, Overeiselas stacijā, tipisks holandiešu izgudrojums
Demogrāfiskie dati
Visā pasaulē dzīvo aptuveni 30 miljoni holandiešu:
| Valsts | Cilvēku skaits |
| Nīderlande | 16,587,551 |
| 5,087,000 | |
| ~5,000,000 | |
| 923,000 | |
| 268,000 | |
| 164,000 | |
| 123,454 | |
| 83,000 | |
| ~50,000 | |
| Pārējā pasaule | ~50,000 |
| Kopā | 33,892,000 |
Iedzīvotāju skaita pieaugums
Pēdējo 150 gadu laikā salīdzinājumā ar pārējo Eiropu Nīderlandē iedzīvotāju skaits pieauga salīdzinoši strauji. Salīdzinājumam: Beļģijas iedzīvotāju skaits pieauga no 50 % vairāk 1850. gadā līdz par trešdaļu mazāk 2000. gadā. Nīderlandes iedzīvotāju skaits pieauga no 3 miljoniem 1850. gadā līdz 5 miljoniem 1900. gadā, līdz 10 miljoniem 1950. gadā un līdz 16 miljoniem 2000. gadā.
Iedzīvotāju skaita pieaugums tūkstošos
Mūsdienu sabiedrība
Nīderlandes sabiedrību mūsdienās var uzskatīt par ļoti multikulturālu sabiedrību. Aptuveni 20 % no visiem Nīderlandes iedzīvotājiem nav holandiešu izcelsmes (šos cilvēkus holandiešu valodā sauc par allochtoon). Pat lielākā daļa Nīderlandes karaliskās ģimenes locekļu ir allochtoon. Tas izriet no tā, ka Nīderlande jau kopš Nīderlandes Republikas pirmsākumiem (1588. gadā) bija toleranta pret citām tautībām un reliģijām. Piemēram, 17. gadsimtā nebija nekas neparasts, ja Amsterdamā dzīvoja musulmaņi. Sākot ar 20. gadsimta 60. gadiem, Nīderlandē uz pagaidu darbu ieradās daudzi strādnieki no Turcijas un Marokas. Daudzi no šiem viesstrādniekiem (gastarbeiders) palika Nīderlandē. Tāpēc Nīderlandē ir liela turku un marokāņu kopiena. Imigrācija, jo īpaši no bijušajām kolonijām Surinamas un Indonēzijas, arī radīja daudzkultūru sabiedrību mūsdienās. Nesenie notikumi (piemēram, Theo van Goga slepkavība, ko pastrādāja radikāls musulmanis) ir izraisījuši dažu holandiešu negatīvu attieksmi pret allochtonen.
Nīderlandes sabiedrība ir slavena arī ar saviem liberālajiem uzskatiem. Nīderlande bija pirmā valsts, kas legalizēja viendzimuma laulības (homoseksuāļu laulības). Nīderlandē ir spēcīga geju tiesību kustība. Nīderlandē ar stingriem nosacījumiem ir atļauti arī aborti un eitanāzija. Nīderlande ir arī vienīgā valsts pasaulē, kur marihuānas lietošana ir "gedoogd". Tas nozīmē, ka tās ražošana nav legāla, bet likumi, kas aizliedz tās lietošanu, netiek aktīvi piemēroti.
Nīderlande ir viena no noslogotākajām valstīm pasaulē. Mazajā valstī 2018. gada jūlijā bija reģistrēti aptuveni 17,2 miljoni iedzīvotāju. Lielākā daļa holandiešu dzīvo pilsētās, un pilsēta ir vieta, kurā dzīvo vismaz 25 000 cilvēku. 8,7 miljoni holandiešu dzīvo aglomerācijās (pilsētu teritorijās, kas ir savstarpēji savienotas, sava veida lielpilsētu teritorijās). Tas ir aptuveni 54 % no visiem Nīderlandes iedzīvotājiem. Aptuveni 15 % holandiešu dzīvo pilsētās, kas neietilpst aglomerācijā. Pārējie 30 % dzīvo ciematos (vietās, kur dzīvo mazāk nekā 25 000 cilvēku).
Ceļojumi
Nīderlande ir valsts, kurā velosipēdus izmanto ļoti bieži. Gandrīz 30 % no visiem ceļojumiem Nīderlandē tiek veikti ar velosipēdu. Velosipēdus izmanto tik daudz, ka visā Nīderlandē ir uzbūvēti simtiem velosipēdu novietņu (fietsenstallingen). Amsterdamā ir pat 3 stāvus augsta velosipēdu novietne. Arī vilcienus izmanto ļoti daudz (atšķirībā, piemēram, no ASV). Lielākajā dzelzceļa uzņēmumā (NS) dienā ir 1,1 miljons pasažieru. Tas ir 7 procenti no visiem Nīderlandes iedzīvotājiem katru dienu.
Trīsstāvu augsta velosipēdu stāvvieta Amsterdamā
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir holandieši?
A: Holandieši ir cilvēki, kas dzīvo Nīderlandē, vai tie, kas nāk no Nīderlandes.
J: Ko bieži sauc par Holandi?
A: Par Holandi bieži sauc Nīderlandes daļu.
Q: Kur vēl var atrast holandiešu kultūru un etnisko piederību?
A: Holandiešu kultūra un etniskā piederība ir sastopama arī ārpus Nīderlandes, jo liels skaits holandiešu dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs, Dienvidāfrikā, Surinamā un Namībijā.
J: Kas izgudroja mikroskopu un teleskopu?
A: Mikroskopa un teleskopa izgudrotāji bija Hanss Lipperšejs un Zaharijs Jansens.
J: Kādi slaveni gleznotāji ir bijuši holandieši?
A: Slaveni holandiešu gleznotāji ir Rembrants van Reins, Vinsents van Gogs un Johanness Vermērs.
Jautājums: Cik daudz cilvēku Nīderlandē patiesībā ir holandiešu tautības?
A: Nīderlandes pilsonība Nīderlandē ir aptuveni 15,5 miljoniem cilvēku.
Jautājums: Cik daudz Nīderlandē dzīvo cilvēku, kuriem nav Nīderlandes pilsonības?
A: Nīderlandē dzīvo apmēram 1 miljons cilvēku, kuriem nav Nīderlandes pilsonības.
Meklēt