Amerikas Savienotajās Valstīs ir daudz dažādu etnisko grupu. Lielākajai daļai Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāju ir senči, kas ieceļojuši no citurienes, bieži vien no vairākām vietām. Daži cilvēki saka, ka viņu senči ir "amerikāņi"; bieži vien tie ir cilvēki no ASV dienvidiem, kuru ģimenes Amerikā ir dzīvojušas jau pirms Amerikas revolūcijas.

Rase un etniskā piederība — kas ir kas?

Rase parasti tiek saprasta kā sociāla kategorija, ko izmanto cilvēku fizisko īpašību (piemēram, ādas krāsas) aprakstam. Tomēr zinātniski rase nav stingri bioloģiska kategorija — tā drīzāk ir sabiedriski veidota identitāte, kurai vēsturē un politikā bija liela nozīme.

Etniskā piederība attiecas uz kultūru, valodu, tradīcijām un kopīgām vēstures saitēm. Piemēram, cilvēki var piederēt pie noteiktas rases un vienlaikus identificēties ar konkrētu etnisko grupu (piemēram, meksikāņu, ķīniešu, vācu u. c.).

Galvenās rasu kategorijas ASV

ASV valdības statistikas un aptaujas parasti izmanto vairākas rasu vai rases līdzīgas kategorijas. Biežāk sastopamās ir:

  • White (baltie) — parasti ietver cilvēkus ar izcelsmi no Eiropas, Tuvajiem Austrumiem vai Ziemeļāfrikas.
  • Black or African American (melnādainie / afroamerikāņi) — cilvēki ar saknēm Āfrikā un to pēcteči, daļa no vēstures saistīta ar vergturību un rases diskrimināciju.
  • Asian (āzijas izcelsmes iedzīvotāji) — cilvēki no Āzijas valstīm, tostarp no Ķīnas, Japānas, Dienvidāzijas, Filipīnām u. c.; šai kategorijai pieder plašs kultūru un valodu loks.
  • American Indian and Alaska Native (Amerikas pamatiedzīvotāji) — cilvēki, kas pieder pie vietējām Amerikas tautām un kuriem ir saite ar konkrētām cilšu kopienām un teritorijām.
  • Native Hawaiian and Other Pacific Islander (Klubu salu un citu Klusā okeāna salu iedzīvotāji) — t.s. Polinēzijas, Mikronēzijas un Melanēzijas izcelsmes cilvēki.
  • Two or more races (divas vai vairāk rases) — pieaug cilvēku skaits, kuri identificē sevi kā jaukta izcelsme un izvēlas vairākas kategorijas.

Latīņamerikāņi (Hispanic/Latino) — etniskā kategorija

Ir svarīgi saprast, ka latīņamerikāņi (Hispanic vai Latino) tiek uzskatīti par etnisko piederību, nevis par rasi. Tas nozīmē, ka latīņamerikāņi var būt baltie, melnādainie, indiāņi, aziāti vai jauktas izcelsmes. Šī atšķirība ir būtiska, jo aptaujas un statistika to bieži uzskata par atsevišķu dimensiju — rases un etniskās piederības kombināciju.

Vēsture un sadalījums

Amerikā rases un etniskās grupas veidojas saskaņā ar ilgu vēstures posmu: kolonizāciju, vergturību, imigrāciju un teritoriālo attīstību. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojošiem cilvēkiem ir dažādi imigrācijas posmi — no 19. un 20. gadsimta lielajām Eiropas imigrācijas viļņiem līdz 20. gadsimta beigām un 21. gadsimtā pieaugošai imigrācijai no Āzijas un Latīņamerikas.

Dažas grupas ir koncentrētas noteiktās reģionos: afroamerikāņi biežāk sastopami Dienvidu štatos, vācu izcelsmes kopienas ir plaši izplatītas Vidējos rietumos un rietumu daļās, savukārt latīņamerikāņi un aziāti ir sevišķi daudz dažos Dienvidrietumu un piekrastes štatos.

Specifiskas grupas un etniskā piederība — piemēri

  • Amerikas Savienotajās Valstīs visbiežāk sastopamā rase ir baltā. Parasti tā attiecas uz cilvēkiem no Eiropas vai Tuvajiem Austrumiem (piemēram, Vācijas, Anglijas un Itālijas). Dažos vēstures periodos daži no viņiem bija algotie kalpi.
  • Melnādainie jeb afroamerikāņi ir cilvēki no lielākās Āfrikas daļas. Dažādos vēstures periodos viņi bija algotie kalpi un vergi.
  • Āzijas iedzīvotāji ir cilvēki no Āzijas valstīm (piemēram, Ķīnas, Japānas, Dienvidāzijas vai Filipīnām).
  • Amerikas pamatiedzīvotāji jeb Amerikas indiāņi ir cilvēki, kas pieder pie Amerikas pamatiedzīvotāju grupām, kuras jau tūkstošiem gadu dzīvo zemēs, kuras tagad kontrolē ASV. Tie ir vienīgie cilvēki, kas nav ieradušies ASV laikā vai pēc tam, kad Eiropa uzzināja par Ameriku.
  • Šai kategorijai bieži pieder arī latīņamerikāņi, piemēram, meksikāņi. Latīņamerikāņi var būt arī jebkuras citas iepriekš minētās rases pārstāvji. Latīņamerikāņi ir etniskā piederība, nevis rase.

Statistika un izplatītākās etniskās izcelsmes

Statistikas dati par etnisko izcelsmi bieži balstās uz cilvēku pašu norādīto piederību (piem., anketās). Lai ilustrētu, trīs plaši minētas etniskās grupas pēc atsevišķām aptaujām vai anketām ir:

  • Visizplatītākā ir vācu-amerikāņu tautība, ar kuru identificējas 42,8 miljoni amerikāņu. Daudzi cilvēki ieradās ASV no Vācijas 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā. Vācu izcelsmes amerikāņi ir visizplatītākā etniskā grupa vairāk nekā pusē štatu. Visvairāk vāciešu ir Vidējos rietumos, rietumos un Pensilvānijā.
  • Īru izcelsmes amerikāņi ir otra lielākā etniskā grupa Amerikas Savienotajās Valstīs - 30,5 miljoni cilvēku.
  • Trešā lielākā etniskā grupa ir afroamerikāņi - 24,9 miljoni cilvēku. Visvairāk afroamerikāņu ir ASV dienvidos.

Mūsdienu tendences

ASV demogrāfija strauji mainās: pieaug imigrācija no Āzijas un Latīņamerikas, kā arī pieaug cilvēku skaits, kas identificējas kā jauktas izcelsmes. Tas nozīmē lielāku kultūras daudzveidību, valodu daudzveidību un pārmaiņas darba tirgū, izglītībā un sabiedriskajā dzīvē. Tajā pašā laikā pastāv turpmākas izaicinājumu jomas — nevienlīdzība, diskriminācija un jautājumi par pilsonības un pilsoņu tiesību nodrošināšanu dažādām kopienām.

Ko tas nozīmē ikdienā?

Rase un etniskā piederība ietekmē cilvēku pieredzi: kultūru, valodu, svētku tradīcijas, ģimenes saites un arī sociāli-ekonomiskos rādītājus. Tomēr svarīgi atcerēties, ka katrs cilvēks ir indivīds, un identitāte var būt daudzslāņaina — bieži vien cilvēki jūt piederību vairākām grupām vienlaikus.

Ja vēlaties uzzināt vairāk par konkrētām grupām vai jaunākajiem statistikas datiem, var izmantot oficiālos avotus, piemēram, ASV Tautas skaitīšanas biroja (U.S. Census Bureau) publikācijas un aptaujas, kas regulāri atjaunina informāciju par rasi, etnisko piederību un imigrāciju.