Namībija

Vēsture

Namībijas sausajās zemēs jau kopš seniem laikiem dzīvoja bušmeņi, damares un nama. Ap 14. gadsimtā mūsu ēras teritorijā no Centrālāfrikas ieradās bantu. No 18. gadsimta beigām Oranžas upi šķērsoja Orlama klani no Keipto kolonijas. Viņi pārcēlās uz teritoriju, kas šodien ir Namībijas dienvidu daļa. Nomadu nama ciltis lielākoties bija miermīlīgas. Misionārus ar Orlamiem viņi uzņēma labi, viņiem tika piešķirtas tiesības izmantot ūdenstilpnes un ganības. Dodoties tālāk uz ziemeļiem, orlamieši sastapās ar herero cilts klāniem. Viņi nebija tik draudzīgi. Nama un erero karš sākās 1880. gadā. Tas apstājās tikai tad, kad imperiālā Vācija nosūtīja karaspēku.

Pirmie eiropieši, kas izpētīja šo reģionu, bija portugāļu jūrasbraucēji Diogo Cão 1485. gadā un Bartolomeu Dias 1486. gadā. Līdzīgi kā lielāko daļu Subsahāras Āfrikas, arī Namībiju eiropieši sāka pētīt tikai 19. gadsimtā. Šajā laikā ieradās tirgotāji un kolonisti, galvenokārt no Vācijas un Zviedrijas.

Vācu vara

1884. gadā Namībija kļuva par Vācijas koloniju. Tas tika darīts, lai apturētu britus. Valsti nosauca par Vācijas Dienvidrietumu Āfriku. No 1904. līdz 1907. gadam herero un namaqua ieņēma ieročus pret vāciešiem. Sekojošajā herero un namaqua genocīdā tika nogalināti 10 000 nama (puse iedzīvotāju) un aptuveni 65 000 herero (aptuveni 80 % iedzīvotāju).

Dienvidāfrikas noteikumi

Dienvidāfrika sāka valdīt 1915. gadā. Pirmā pasaules kara laikā tā sakāva Vācijas karaspēku. 1919. gadā tā bija Nāciju Līgas mandāta teritorija. 1946. gadā Līgu nomainīja Apvienoto Nāciju Organizācija. Dienvidāfrikas Republika neatteicās no savas varas pār šo zemi. Daudzi cilvēki uzskatīja, ka šai zemei jābūt neatkarīgai no Dienvidāfrikas. Dienvidāfrikai 1971. gadā tika paziņots, ka tās vara pār šo valsti ir nelikumīga. Viņi joprojām neatkāpās.

Valsts oficiāli kļuva neatkarīga 1990. gada 21. martā. Par pirmo Namībijas prezidentu kļuva Sems Nujoma.

Administratīvie iedalījumi

Namībija ir sadalīta 14 reģionos un 121 vēlēšanu apgabalā. Reģionālo padomju locekļus ievēl tieši, aizklāti balsojot.

Pilsētas

• Gobabis
• Grootfontein
• Henties Bay
• Karasburga
• Karibibu
• Keetmanshoop
• Mariental
• Okahandja
• Omaruru
• Otjiwarongo
• Outjo
• Swakopmund
• Tsumeb
• Usakos
• Walvis Bay
• Vinhūka (galvaspilsēta)

Namībijas reģioni: 1. Kunene2 . Omusati3 . Ošana4 . Ohangwena5 . Oshikoto 6. Kavangas rietumu apgabals7 . Kavango austrumu daļa8 . Zambezi9 . Erongo10 . Otjozondjupa 11. Omaheke12 . Khomas13 . Hardap14 . ǁKaras


Walvis Bay


Swakopmund

Tūrisms

Tūrisms ir nozīmīga Namībijas ekonomikas sastāvdaļa (14,5 %). Tas rada desmitiem tūkstošu darbavietu (18,2 % no kopējā nodarbinātības apjoma). Tūristu skaits pārsniedz miljonu gadā. Valsts ir viena no galvenajām tūrisma vietām Āfrikā. Tā ir pazīstama ar ekotūrismu, kas raksturo Namībijas plašo savvaļas dabu.

Ir daudz mājiņu un rezervātu tūristiem. Arī sporta medības ir liela un arvien pieaugoša Namībijas ekonomikas daļa. Tās 2000. gadā veidoja 14 % no kopējā tūrisma apjoma. Namībijā ir daudz sugu, ko meklē starptautiskie sporta mednieki. Turklāt ir kļuvuši populāri tādi ekstrēmi sporta veidi kā braukšana ar smilšu dēli un 4x4. Daudzās pilsētās ir uzņēmumi, kas piedāvā ekskursijas. Visvairāk apmeklētās vietas ir Kaprivi josla, Zivju upes kanjons, Sossusvlei, Skeletona piekrastes parks, Sesriem, Etoša Pan un piekrastes pilsētas Svakopmunde, Valvisa līcis un Liderica.

Piemērs no Namībijas savvaļas dzīvniekiem - līdzenumu zebru suga, kas ir viens no tūrisma objektiem.

Izglītība

Namībijā ir noteikta prasība par bezmaksas izglītību 10 gadus vecumā no 6 līdz 16 gadiem. No 1. līdz 7. klasei ir pamatskolas līmenis, no 8. līdz 12. klasei - vidusskolas līmenis.

Lielākā daļa Namībijas skolu ir valsts pārvaldītas. Ir dažas privātskolas. Namībijā ir četras skolotāju koledžas, trīs lauksaimniecības koledžas, policijas koledža, universitātes līmeņa politehnikums un Nacionālā universitāte.

Zīmes Namībijā, kas norāda uz valodām, kuras joprojām lieto daudzi cilvēki

Sports

Populārākais sporta veids Namībijā ir futbols. Namībijas nacionālā futbola izlase 2008. gadā kvalificējās Āfrikas Nāciju kausa izcīņai. Tā vēl nav kvalificējusies nevienam Pasaules kausam. Namībijas regbija izlase ir piedalījusies četros atsevišķos Pasaules kausos. Namībija piedalījās 1999., 2003., 2007. un 2011. gada Pasaules kausa izcīņā regbijā. Populārs ir arī krikets. Nacionālā izlase piedalījās 2003. gada Pasaules kausa izcīņā kriketā.

Inline hokejs pirmo reizi tika spēlēts 1995. gadā. Pēdējos gados tas ir kļuvis arvien populārāks. Sieviešu inline hokeja izlase 2008. gadā piedalījās FIRS pasaules čempionātā. Namībijā notiek viens no smagākajiem kājceliņu skrējieniem pasaulē - Namībijas ultramaratons.

Pazīstamākais sportists no Namībijas noteikti ir sprinteris Frenkijs Frederikss (100 un 200 m). Viņš izcīnīja četras sudraba olimpiskās medaļas (1992., 1996. gadā). Viņam ir arī medaļas no vairākiem pasaules vieglatlētikas čempionātiem. Viņš ir pazīstams arī ar humānās palīdzības aktivitātēm Namībijā un ārpus tās.

Saistītās lapas

• Namībijas upju saraksts
• Namībija olimpiskajās spēlēs
• Namībijas nacionālā futbola izlase