Namībija — valsts pārskats: vēsture, ģeogrāfija un fakti

Namībijas Republika ir valsts Āfrikas dienvidos, Atlantijas okeāna piekrastē. Tā robežojas ar Angolu, Zambiju un Zimbabvi ziemeļos, Botsvānu austrumos un Dienvidāfriku dienvidos. Tā ieguva neatkarību no Dienvidāfrikas 1990. Pirms tam to sauca par Dienvidrietumu Āfriku. Tās galvaspilsēta ir Vinhūka.

Pirms Pirmā pasaules kara Namībija bija Vācijas kolonija. Valstī joprojām plaši runā vāciski, lai gan oficiālā valoda ir angļu.

Namībijā ir 2,1 miljons iedzīvotāju.

Valsts nosaukums cēlies no Namibas tuksneša. Tiek uzskatīts, ka tas ir vecākais tuksnesis pasaulē.

Vēsture — kopsavilkums

Namībija ir apdzīvota kopš senatnes; reģionā dzīvoja daudzas afrikāņu tautas, piemēram, Ovambo, Herero, Nama un San. 19. gadsimtā teritorija nonāca Vācijas impērijas pārvaldē kā Vācu Dienvidrietumu Āfrika. Pēc Pirmā pasaules kara tā nonāca Dienvidāfrikas pārraudzībā, kas ieviestajā rasu segregācijā (apartheidā) pārvaldīja teritoriju vairākus gadu desmitus. 20. gadsimta otrajā pusē norisinājās neatkarības cīņas, ko vadīja partija SWAPO; valsts neatkarību oficiāli atguva 1990. gada 21. martā. Vēsturē ir arī traģiski posmi, piemēram, vardarbība un cilvēku iznīcināšana kolonizācijas laikā (piemēram, Herero un Nama konfliktos), kas ir svarīga daļa no Namībijas atmiņas un politiskajām diskusijām.

Ģeogrāfija un klimats

Namībija aizņem plašu teritoriju — aptuveni ap 824 000 km² — ar ļoti retu apdzīvotību. Valsts raksturīga ar diviem lieliem tuksnešiem: Namibas tuksnesi pie Atlantijas okeāna un Kalahāri austrumos. Gar piekrasti stiepjas tā sauktā Skeleton Coast, pazīstama ar miglām, aukstām straumēm un plēsīgu piekrastes vidi. Dienvidrietumos atrodas dramatisks reljefs ar smilšu kāpām (piem., Sossusvlei), bet centrālajā daļā — plato un zemas kalnu grēdas.

Klima ir pārsvarā sausā un pussausā: piekrastē dominē vēsākanā straume (Benguela), kas rada miglu un salīdzinoši mērenu gaisa temperatūru, bet iekšzemē dienas un nakts temperatūras var ļoti atšķirties. Lietus sezonas ir īsas un lokālas; lauksaimniecība ir atkarīga no sezonālajiem nokrišņiem un laistīšanas iespējām.

Iedzīvotāji un valodas

Namībija ir etniski daudzveidīga. Lielākā etniskā grupa ir Ovambo (Oshiwambo valodu runātāji), kā arī Herero, Himba, Damara, Nama un citi. Pēc neatkarības oficiālā valoda ir angļu, taču plaši lietotas arī vietējās afrikāņu valodas, afrikāņu (afrikaneru) valoda — afrikaans — un vācu, kas saglabājas kā minoritāšu un biznesa saziņas valoda.

Demogrāfija pēdējos gados pieauga — mūsdienu aplēses liecina par aptuveni 2,6 miljoniem iedzīvotāju (atkarībā no avota un gada), tomēr iedzīvotāju blīvums joprojām ir viens no zemākajiem pasaulē.

Politika un pārvaldība

Namībija ir parlamentāra demokrātija ar prezidentu kā valsts vadītāju un ar parlamentu, ko veido divas palātas. Kopš neatkarības valsti pārvalda galvenokārt partija SWAPO. Namībija ir pazīstama ar salīdzinoši stabilu politisko vidi un spēcīgu uzsvaru uz tiesiskumu, taču pastāv arī izaicinājumi, piemēram, nevienlīdzība, nabadzība un zemes reforma.

Ekonomika

Ekonomikas pamats balstās uz šādām nozarēm:

  • Raktuvju un ieguves nozare: dimanti, urāns, svins, cinks un citi minerāli ir nozīmīgs valsts eksporta avots.
  • Zivsaimniecība: piekrastes zona un plūdmaiņu ietekme padara zvejniecību par svarīgu ienākumu avotu un darba devēju.
  • Lauksaimniecība un lopkopība: īpaši aitu un liellopu audzēšana, kā arī neliela graudkopība, kas ir jūtama sausuma dēļ.
  • Tūrisms: nozīmīgs ienākumu avots — dabas tūrisms, safari un ainaviskās vietas piesaista apmeklētājus no visas pasaules.

Valsts valūta ir Namībijas dolārs (NAD), kas bieži tiek lietots kopā ar Dienvidāfrikas randu (ZAR).

Daba, aizsardzība un bioloģiskā daudzveidība

Namībija ir viena no vadošajām Āfrikas valstīm dabas aizsardzības jomā. Te atrodas Etosha nacionālais parks, kas ir viens no labākajiem laukiem savvaļas dzīvnieku novērošanai (lauvas, ziloņi, degunradži, žirafes utt.). Valsts aktīvi veicina aizsardzību un ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu, ieskaitot kopienu līdzdalību vides pārvaldē.

Tūrisms — galamērķi un aktivitātes

Populāras tūristu apskates vietas un aktivitātes:

  • Sossusvlei un smilšu kāpas Namibā — dramatiskas smilšu formācijas un saullēktu/saulrietu skati;
  • Skeleton Coast — noslēpumaina un dramatiska piekraste ar kuģu vrakiem;
  • Etosha nacionālais parks — bagātīga faunas novērošana;
  • Damaraland un Kaokoland — klinšu ainavas, senas gravīras un kultūrvēsturiskas kopienas;
  • Swakopmund — piekrastes pilsēta ar Vācijas koloniālās arhitektūras ietekmi un piedzīvojumu tūrisma iespējām (desert safari, lidojumi utt.).

Sociālie izaicinājumi un attīstība

Namībija, lai gan politiski stabila un bagāta ar dabas resursiem, saskaras ar izaicinājumiem: nevienlīdzība ienākumos, augsta bezdarba līmeņa riski, lauku reģionu iztikas problēmas, veselības aprūpes pieejamība un izglītības kvalitātes nodrošināšana. Valsts attīstības plāni koncentrējas uz ekonomikas diversifikāciju, infrastruktūras uzlabošanu un sociālo pakalpojumu stiprināšanu.

Īsi fakti

  • Neatkarības diena: 1990. gada 21. marts.
  • Galvaspilsēta: Vinhūka.
  • Oficiālā valoda: angļu; plaši runā arī vietējās valodas, afrikaans un vācu.
  • Valsts platība: aptuveni 824 000 km².
  • Iedzīvotāju skaits: apmēram 2,6 miljoni (mūsdienu aplēses; skaitliskās vērtības atšķiras atkarībā no avota).

Namībija ir unikāla ar saviem plašajiem tuksnešiem, bagātīgo dzīvotni un vēsturisko mantojumu — tā piedāvā gan izaicinošas attīstības iespējas, gan lielu potenciālu dabas saglabāšanā un ilgtspējīgā tūrisma attīstībā.

Vēsture

Namībijas sausajās zemēs jau kopš seniem laikiem dzīvoja bušmeņi, damares un nama. Ap 14. gadsimtā mūsu ēras teritorijā no Centrālāfrikas ieradās bantu. No 18. gadsimta beigām Oranžas upi šķērsoja Orlama klani no Keipto kolonijas. Viņi pārcēlās uz teritoriju, kas šodien ir Namībijas dienvidu daļa. Nomadu nama ciltis lielākoties bija miermīlīgas. Misionārus ar Orlamiem viņi uzņēma labi, viņiem tika piešķirtas tiesības izmantot ūdenstilpnes un ganības. Dodoties tālāk uz ziemeļiem, orlamieši sastapās ar herero cilts klāniem. Viņi nebija tik draudzīgi. Nama un erero karš sākās 1880. gadā. Tas apstājās tikai tad, kad imperiālā Vācija nosūtīja karaspēku.

Pirmie eiropieši, kas izpētīja šo reģionu, bija portugāļu jūrasbraucēji Diogo Cão 1485. gadā un Bartolomeu Dias 1486. gadā. Līdzīgi kā lielāko daļu Subsahāras Āfrikas, arī Namībiju eiropieši sāka pētīt tikai 19. gadsimtā. Šajā laikā ieradās tirgotāji un kolonisti, galvenokārt no Vācijas un Zviedrijas.

Vācu vara

1884. gadā Namībija kļuva par Vācijas koloniju. Tas tika darīts, lai apturētu britus. Valsti nosauca par Vācijas Dienvidrietumu Āfriku. No 1904. līdz 1907. gadam herero un namaqua ieņēma ieročus pret vāciešiem. Sekojošajā herero un namaqua genocīdā tika nogalināti 10 000 nama (puse iedzīvotāju) un aptuveni 65 000 herero (aptuveni 80 % iedzīvotāju).

Dienvidāfrikas noteikumi

Dienvidāfrika sāka valdīt 1915. gadā. Pirmā pasaules kara laikā tā sakāva Vācijas karaspēku. 1919. gadā tā bija Nāciju Līgas mandāta teritorija. 1946. gadā Līgu nomainīja Apvienoto Nāciju Organizācija. Dienvidāfrikas Republika neatteicās no savas varas pār šo zemi. Daudzi cilvēki uzskatīja, ka šai zemei jābūt neatkarīgai no Dienvidāfrikas. Dienvidāfrikai 1971. gadā tika paziņots, ka tās vara pār šo valsti ir nelikumīga. Viņi joprojām neatkāpās.

Valsts oficiāli kļuva neatkarīga 1990. gada 21. martā. Par pirmo Namībijas prezidentu kļuva Sems Nujoma.

Administratīvie iedalījumi

Namībija ir sadalīta 14 reģionos un 121 vēlēšanu apgabalā. Reģionālo padomju locekļus ievēl tieši, aizklāti balsojot.

Pilsētas

  • Gobabis
  • Grootfontein
  • Henties Bay
  • Karasburga
  • Karibibu
  • Keetmanshoop
  • Mariental
  • Okahandja
  • Omaruru
  • Otjiwarongo
  • Outjo
  • Swakopmund
  • Tsumeb
  • Usakos
  • Walvis Bay
  • Vinhūka (galvaspilsēta)
Namībijas reģioni: 1. Kunene2 . Omusati3 . Ošana4 . Ohangwena5 . Oshikoto 6. Kavangas rietumu apgabals7 . Kavango austrumu daļa8 . Zambezi9 . Erongo10 . Otjozondjupa 11. Omaheke12 . Khomas13 . Hardap14 . ǁKarasZoom
Namībijas reģioni: 1. Kunene2 . Omusati3 . Ošana4 . Ohangwena5 . Oshikoto 6. Kavangas rietumu apgabals7 . Kavango austrumu daļa8 . Zambezi9 . Erongo10 . Otjozondjupa 11. Omaheke12 . Khomas13 . Hardap14 . ǁKaras

Walvis BayZoom
Walvis Bay

SwakopmundZoom
Swakopmund

Tūrisms

Tūrisms ir nozīmīga Namībijas ekonomikas sastāvdaļa (14,5 %). Tas rada desmitiem tūkstošu darbavietu (18,2 % no kopējā nodarbinātības apjoma). Tūristu skaits pārsniedz miljonu gadā. Valsts ir viena no galvenajām tūrisma vietām Āfrikā. Tā ir pazīstama ar ekotūrismu, kas raksturo Namībijas plašo savvaļas dabu.

Ir daudz mājiņu un rezervātu tūristiem. Arī sporta medības ir liela un arvien pieaugoša Namībijas ekonomikas daļa. Tās 2000. gadā veidoja 14 % no kopējā tūrisma apjoma. Namībijā ir daudz sugu, ko meklē starptautiskie sporta mednieki. Turklāt ir kļuvuši populāri tādi ekstrēmi sporta veidi kā braukšana ar smilšu dēli un 4x4. Daudzās pilsētās ir uzņēmumi, kas piedāvā ekskursijas. Visvairāk apmeklētās vietas ir Kaprivi josla, Zivju upes kanjons, Sossusvlei, Skeletona piekrastes parks, Sesriem, Etoša Pan un piekrastes pilsētas Svakopmunde, Valvisa līcis un Liderica.

Piemērs no Namībijas savvaļas dzīvniekiem - līdzenumu zebru suga, kas ir viens no tūrisma objektiem.Zoom
Piemērs no Namībijas savvaļas dzīvniekiem - līdzenumu zebru suga, kas ir viens no tūrisma objektiem.

Izglītība

Namībijā ir noteikta prasība par bezmaksas izglītību 10 gadus vecumā no 6 līdz 16 gadiem. No 1. līdz 7. klasei ir pamatskolas līmenis, no 8. līdz 12. klasei - vidusskolas līmenis.

Lielākā daļa Namībijas skolu ir valsts pārvaldītas. Ir dažas privātskolas. Namībijā ir četras skolotāju koledžas, trīs lauksaimniecības koledžas, policijas koledža, universitātes līmeņa politehnikums un Nacionālā universitāte.

Zīmes Namībijā, kas norāda uz valodām, kuras joprojām lieto daudzi cilvēkiZoom
Zīmes Namībijā, kas norāda uz valodām, kuras joprojām lieto daudzi cilvēki

Sports

Populārākais sporta veids Namībijā ir futbols. Namībijas nacionālā futbola izlase 2008. gadā kvalificējās Āfrikas Nāciju kausa izcīņai. Tā vēl nav kvalificējusies nevienam Pasaules kausam. Namībijas regbija izlase ir piedalījusies četros atsevišķos Pasaules kausos. Namībija piedalījās 1999., 2003., 2007. un 2011. gada Pasaules kausa izcīņā regbijā. Populārs ir arī krikets. Nacionālā izlase piedalījās 2003. gada Pasaules kausa izcīņā kriketā.

Inline hokejs pirmo reizi tika spēlēts 1995. gadā. Pēdējos gados tas ir kļuvis arvien populārāks. Sieviešu inline hokeja izlase 2008. gadā piedalījās FIRS pasaules čempionātā. Namībijā notiek viens no smagākajiem kājceliņu skrējieniem pasaulē - Namībijas ultramaratons.

Pazīstamākais sportists no Namībijas noteikti ir sprinteris Frenkijs Frederikss (100 un 200 m). Viņš izcīnīja četras sudraba olimpiskās medaļas (1992., 1996. gadā). Viņam ir arī medaļas no vairākiem pasaules vieglatlētikas čempionātiem. Viņš ir pazīstams arī ar humānās palīdzības aktivitātēm Namībijā un ārpus tās.

Saistītās lapas

  • Namībijas upju saraksts
  • Namībija olimpiskajās spēlēs
  • Namībijas nacionālā futbola izlase

Jautājumi un atbildes

J: Kur atrodas Namībija?


A: Namībija atrodas Āfrikas dienvidos, Atlantijas okeāna piekrastē.

J: Kuras valstis robežojas ar Namībiju?


A: Ziemeļu pusē ar Namībiju robežojas Angola un Zambija, austrumu pusē - Botsvāna, bet dienvidu pusē - Dienvidāfrika.

J: Kad Namībija ieguva neatkarību no Dienvidāfrikas?


A: Namībija ieguva neatkarību no Dienvidāfrikas 1990. gadā.

J: Kā sauca Namībiju pirms neatkarības iegūšanas?


A: Pirms neatkarības iegūšanas Namībija saucās Dienvidrietumu Āfrika.

J: Kāda ir Namībijas galvaspilsēta?


A: Namībijas galvaspilsēta ir Vinhūka.

J: Kādā valodā runā Namībijā?


A: Valstī joprojām plaši runā vācu valodā, lai gan oficiālā valoda ir angļu valoda.

J: Kāpēc Namībija ir nosaukta Namibas tuksneša vārdā?


A: Namībija ir nosaukta Namibas tuksneša vārdā, jo tiek uzskatīts, ka tas ir vecākais tuksnesis pasaulē.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3