Zambijas Republika ir valsts Āfrikas dienvidos. Tā robežojas ar Kongo Demokrātisko Republiku ziemeļos, Tanzāniju ziemeļaustrumos, Malāviju austrumos, Mozambiku, Zimbabvi, Botsvānu un Namībiju dienvidos un Angolu rietumos. Agrāk to sauca par Ziemeļu Rodēziju; pašreizējais nosaukums ir saistīts ar Zambezi upi, kas ir viena no valsts galvenajām upēm un svarīga ūdensresursa avots.
Ģeogrāfija un klimats
Zambija ir bezjūras valsts ar lielu centru augstienēs un vairākām dziļām upju ielejām. Galvenās upes ir Zambezi, Kafue un Luangwa. Lielākā daļa valsts atrodas 1000–1500 metru augstumā virs jūras līmeņa, kas nodrošina mērenu tropisku klimatu ar skaidrām sausajām (maijs–oktobris) un mitrajām sezonām (novembris–aprīlis). Laika apstākļi var ievērojami atšķirties atkarībā no augstuma un reģiona.
Vēsture
Territorija, kas tagad ir Zambija, ilgu laiku bija apdzīvota vietējām cilts sabiedrībām ar attīstītām lauksaimniecības un tērauda prasmēm. Liela ietekme attīstībā bija Eiropas kolonizācijai; valsts tika iekļauta Britu impērijā kā Ziemeļu Rodēzija. Zambija ieguva neatkarību 1964. gada 24. oktobrī, par pirmo prezidentu kļuva Kenneth Kaunda. No neatkarības laika attīstība ir ietvērusi pāreju no viena partijas sistēmas uz daudzpartiju demokrātiju, ekonomiskās reformas un sociālās pārmaiņas.
Politika un valsts simboli
Zambijas galvaspilsēta ir Lusaka, kas atrodas valsts centrālajā daļā un ir politikas, kultūras un ekonomikas centrs. Par prezidentu līdz 2021. gadam bija Edgars Lungu, bet pēc 2021. gada amatā stājās Hakainde Hichilema, kas rūpējas par ekonomiskās atveseļošanas un investīciju veicināšanu politiku. Valsts oficiālā valoda ir angļu, kas tiek izmantota administrācijā, izglītībā un tieslietu sistēmā, taču ikdienas saziņā plaši lieto arī vairāki vietējie bantū valodu dialekti (piemēram, bemba, nyanja, tonga, lozi).
Zambijas devīze ir "Viena Zambija, viena tauta", un valsts himna ir "Stāvēt un dziedāt par Zambiju, lepnu un brīvu". Valsts simbolos bieži atspoguļojas vienotība, brīvība un dabas bagātības.
Ekonomika
Ekonomikai liela nozīme ir raktuvēm; Zambija ir viens no pasaules vadošajiem vara (copper) ražotājiem, un vara eksports būtiski ietekmē valsts ieņēmumus. Papildus tam nozīmīga loma ir lauksaimniecībai (maize, kukurūza, tobaks, cukurniedres), hidroenerģijas ražošanai (piemēram, Kariba dambis citos reģionos) un tūrisma nozarēm. Ekonomika ir pakļauta cenu svārstībām izejvielu tirgos, kas rada izaicinājumus nodarbinātības un budžeta stabilitātes nodrošināšanā.
Demogrāfija un kultūra
Zambijā dzīvo daudz etnisku grupu, un valsts kultūra ir bagāta tautas tradīcijām, mūzikai, deju un amatniecībai. Lielākā daļa iedzīvotāju ir kristieši, bet pastāv reliģiskā daudzveidība. Izglītības sistēma paplašinās, taču joprojām ir izaicinājumi saistībā ar piekļuvi kvalitatīvai izglītībai attālākiem reģioniem.
Daba, nacionālie parki un tūrisms
Zambija ir pazīstama ar bagātu dzīvnieku pasauli un augstu bioloģisko daudzveidību. Populāri nacionālie parki ir South Luangwa, Kafue un Lower Zambezi, kur var redzēt liūtus, lauvēnus, ziloņus, zebrās un citus savvaļas dzīvniekus. Netālu no Zambijas un Zimbabves robežas atrodas pasaulslavenie Viktorijas ūdenskritumi (Victoria Falls), kas pievilina tūristus no visas pasaules. Ekotūrisms un drošības pasākumi dabas teritorijās kļūst aizvien nozīmīgāki.
Infrastruktūra un transporta savienojumi
Lusaka ir valsts galvenais satiksmes mezgls ar starptautisku lidostu un autotransporta savienojumiem uz citām Āfrikas valstīm. Ripa un dzelzceļa tīkli savieno Zambiju ar piejūras ostām caur Mozambiku un Tanzāniju, lai atvieglotu eksporta importa plūsmas. Tomēr ceļu un enerģētikas infrastruktūra reģionos joprojām prasa investīcijas, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi.
Kopumā Zambija ir valsts ar bagātu vēsturi, lielu dabas potenciālu un izaicinājumiem attiecībā uz ekonomisko attīstību un sociālo labklājību. Tā turpina meklēt līdzsvaru starp dabas saglabāšanu, rūpniecisku attīstību un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu.
