Malāvija — valsts pārskats: vēsture, ģeogrāfija un ekonomika

Malāvija — viss, ko jāzina: vēsture, ģeogrāfija, ekonomika, demogrāfija un izaicinājumi. Padziļināts pārskats par "Silto Āfrikas sirdi".

Malāvija (Malāvijas Republika) atrodas Āfrikas dienvidaustrumos. Tā robežojas ar Tanzāniju, Zambiju un Mozambiku. Malāvijas galvaspilsēta ir Lilongve, un oficiālā valoda ir angļu valoda; plaši izplatīta ir arī čičēvu (chichewa/nyanja). Valsts kopējā platība ir aptuveni 118 480 km², un to bieži dēvē par "siltā Āfrikas sirdi". Malāvijas ezers aizņem aptuveni trešdaļu valsts teritorijas, tas ir svarīgs gan ekoloģiski, gan ekonomiski — makšķerēšanai, pārvadājumiem un tūrismam.

Vēsture

Bantutauta reģionā sāka apmesties ap 10. gadsimtu. 19. gadsimtā Apvienotā Karaliste nostiprināja savu kontroli pār teritoriju, un 1891. gadā tā kļuva par britu protektorātu. 1953. gadā Njasalenda tika iekļauta Rodēzijas un Njasalandas federācijā (Federation of Rhodesia and Nyasaland), kas pastāvēja līdz 1963. gadam. 1964. gadā Njasalenda ieguva neatkarību un pārdēvēta par Malāviju; uz laiku valsts galva bija karaliene Elizabete, līdz 1966. gadā Malāvija kļuva par republiku.

Pēc neatkarības Malāvija ilgu laiku bija vienpartijas valsts, kurā valdīja Hastings Banda, kurš bija prezidents līdz 1994. gadam. Kopš 1994. gada Malāvijā pastāv demokrātiska daudzu partiju sistēma. Pēdējo gadu prezidenti ir bijuši vairākās pārmaiņās; vieni no zināmākajiem — Bingu wa Mutharika, Joyce Banda un Peter Mutharika (mandāts 2014–2020). Pašreizējā politiskā ainava ir orientēta uz demokrātisku pārvaldību un solidaritāti ar starptautisko sabiedrību.

Ģeogrāfija un klimats

Malāvija ir kalnaina valsts ar Malāvijas ezeru, kas stiepjas gar lielu daļu valsts austrumu robežas. Teritorija ietver gan zemienas ap ezeru, gan augstienes un plato rietumos. Klimats ir tropisks ar lietus sezonu (parasti novembrī–aprīlī) un sausuma periodu (maijā–oktobrī). Dažādi mikroklimati nosaka lauksaimniecības iespējas un bioloģisko daudzveidību.

Iedzīvotāji un kultūra

Malāvijas iedzīvotāji pēc etniskās piederības galvenokārt ir afrikāņu grupas — ievērojamas ir čeva (chewa), tumbuka, yao, lomwe un citas grupas. Valodās dominē čičēvu (chichewa/nyanja) un angļu valoda. Lielākā daļa iedzīvotāju ir kristieši, pastāv arī islāma kopienas un tradicionālas reliģiskās prakses. Lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo lauku apvidos, taču pilsētu iedzīvotība, īpaši Lilongve un Blantaira, pieaug.

Ekonomika

Malāvijas ekonomikas stūrakmens ir lauksaimniecība. Galvenie eksportējamie produkti ir tabaka, tējas, cukurniedres, kokvilna un dažādi pārtikas kultūraugi. Zvejniecība ezerā nodrošina pārtiku un iztiku daudziem iedzīvotājiem. Valsts ekonomika ir trausla un jutīga pret klimatiskām svārstībām, globālām cenu izmaiņām un ražas neveiksmēm.

Malāvija ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē; liela daļa iedzīvotāju dzīvo ar zemu ienākumu līmeni. Valsts saņem ārēju palīdzību un attīstības aizdevumus, kas palīdz finansēt izglītību, veselības aprūpi un infrastruktūras projektus. Valdība īsteno reformas un programmatas, lai veicinātu izaugsmi, mazina nabadzību un diversificētu ekonomiku.

Veselība un sociālās problēmas

Malāvijā ir zems paredzamais dzīves ilgums un augsta zīdaiņu mirstība, lai gan pēdējos gados ir bijis atsevišķs progresa periods, īpaši pateicoties piekļuvei pretretrovīrusu terapijai. Valsts saskaras ar lielu HIV/AIDS slogu, kā arī ar malāriju un citām infekcijas slimībām. Veselības aprūpes pieejamība laukos ir ierobežota, un trūkst personāla, medicīnas iekārtu un finansējuma. Izglītības sistēma ir uzlabota, bet kvalitatīvas izglītības pieejamība joprojām atšķiras starp laukiem un pilsētām.

Vide, dabas resursi un tūrisms

Malāvijas ezers ir viens no bioloģiski bagātākajiem saldūdens ekosistēmu reģioniem pasaulē — tas satur daudz endēmu zivju sugu. Valsts teritorijā ir nacionālie parki un aizsargātas teritorijas, kas piesaista dabas tūristus un putnu vērotājus. Tomēr mežu izciršana, zeme erozija un klimata izmaiņas rada spiedienu uz dabas resursiem.

Starptautiskās attiecības un drošība

Malāvija uztur labas attiecības ar Rietumvalstīm un daudzām citām pasaules valstīm. Valsts ir pievienojusies starptautiskajām organizācijām un saņem ārējo palīdzību attīstības projektiem. Malāvijas aizsardzības spēki ir salīdzinoši nelieli — tie ietver armiju, jūras spēkus un gaisa spēkus — un galvenokārt koncentrējas uz iekšējo drošību un humānās palīdzības atbalstu.

Izaicinājumi un nākotnes perspektīvas

Galvenie izaicinājumi Malāvijai ir nabadzības mazināšana, ekonomikas diversifikācija, veselības aprūpes un izglītības sistēmu stiprināšana, infrastruktūras attīstība un vides aizsardzība. Palīdzība no starptautiskajiem partneriem, investīcijas lauksaimniecības modernizācijā, tūrisma attīstība un ilgtspējīgas dabas resursu pārvaldības programmas ir būtiski soļi uz priekšu. Kopš 2005. gada un vēlāk valsts īstenojusi vairākas programmas, lai risinātu šos jautājumus un veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

Jautājumi un atbildes

J: Kāda ir Malāvijas galvaspilsēta?

J: Kādas ir Malāvijas oficiālās valodas?

J: Cik liela ir Malāvija platības ziņā?

J: Kad bantu tauta pirmo reizi apmetās uz dzīvi Malāvijā?

Jautājums: Kad Njasalande kļuva par neatkarīgu valsti Malāviju?

J: Kas ir pašreizējais Malāvijas prezidents?

Meklēt pēc burta