Malāvija

Malāvija (Malāvijas Republika) ir valsts Āfrikas dienvidaustrumos. Tā robežojas ar Tanzāniju, Zambiju un Mozambiku. Malāvijas galvaspilsēta ir Lilongve, un tajā runā angļu un čičēvu valodā. Malāvijas oficiālā valoda ir angļu valoda. Malāvijas kopējais platums ir aptuveni 118480 km², un uz vienu km² dzīvo aptuveni 100 cilvēku. Valsti dēvē arī par "Silto Āfrikas sirdi". Malāvija ir viena no mazākajām Āfrikas valstīm. Malāvijas ezers aizņem aptuveni trešdaļu Malāvijas teritorijas.

Bantutauta sāka dzīvot Malāvijā 10. gadsimtā. 1891. gadā teritorija kļuva par Apvienotās Karalistes koloniju. 1953. gadā Malāvija, ko tolaik sauca par Njasalandu, kā Apvienotās Karalistes protektorāts kļuva par gandrīz neatkarīgu valsti ar nosaukumu Rodēzijas un Njasalandas federācija. Federācija beidza pastāvēt 1963. gadā. 1964. gadā beidzās Apvienotās Karalistes aizsardzība pār Njasalendu. Njasalande kļuva par neatkarīgu valsti, kurā valdīja karaliene Elizabete un kuru nosauca par Malāviju. Divus gadus vēlāk tā kļuva par republiku. Pēc neatkarības iegūšanas tā kļuva par vienpartijas valsti, kurā valdīja Hastings Banda. Viņš bija prezidents līdz 1994. gadam. Pašreizējais prezidents ir Peter Mutharika. Malāvijā ir demokrātiska daudzu partiju valdība. Malavi ir neliela armija: armija, flote un gaisa spēki. Malavi ir labas attiecības ar Rietumvalstīm un lielāko daļu pasaules valstu. Malāvija ir pievienojusies dažām starptautiskām organizācijām.

Malāvija ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē. Tās ekonomikas pamatā ir lauksaimniecība. Lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo lauku apvidos. Valsts saņem palīdzību no citām valstīm. Valdībai ir grūti veidot un paplašināt ekonomiku, attīstīt veselības aprūpi, izglītību un vides drošību. Kopš 2005. gada ir izstrādātas dažas programmas, lai risinātu šīs problēmas.

Malāvijā ir zems paredzamais dzīves ilgums un augsta zīdaiņu mirstība. Cilvēki slimo ar AIDS. Valstī dzīvo afrikāņi, aziāti un eiropieši, un viņi runā dažādās valodās.

Vēsture

Malāvijas teritorijā cilvēki ir dzīvojuši tūkstošiem gadu. Sākotnēji viņi bija mednieki un mednieki. Apmēram 10. gadsimtā šajā teritorijā ieradās bantu grupas. Lielākā daļa bantu grupu devās uz dienvidiem, bet dažas sāka tur dzīvot un izveidoja etniskās grupas, pamatojoties uz pazīstamo rasi.

Līdz 1500. gadam pēc mūsu ēras grupas apvienojās un izveidoja Maravi impēriju, kas stiepās uz ziemeļiem no tagadējās Nkhotakotas līdz Zambezi upei un no Malāvijas ezera līdz Luangvas upei tagadējā Zambijā.

Pēc 1600. gada apgabals tika apvienots zem viena valdnieka un sāka tirgoties un veidot sakarus ar portugāļu tirgotājiem un karaspēka pārstāvjiem, izmantojot Mozambikas ostu, ko bija okupējuši portugāļi. Līdz 1700. gadam impērija bija sadalījusies apgabalos, kurus kontrolēja atsevišķas iedzīvotāju grupas, ko portugāļi uzzināja, vācot informāciju. Svahili-arābu vergu tirdzniecībai vislielākais apjoms bija 1800. gadu vidū, kad katru gadu par vergiem bija spiesti kļūt un tika pārdoti aptuveni 20 000 cilvēku.

1859. gadā britu pētnieks Deivids Livingstons atrada Malāvijas ezeru (tolaik to sauca par Njasas ezeru) un uzskatīja, ka Šīra augstiene uz dienvidiem no ezera ir laba vieta, kur eiropiešiem veidot koloniju. Pagājušā gadsimta 60. un 70. gados šajā reģionā tika veiktas daudzas britu misijas. Āfrikas ezeru kompānija ar ierobežotu atbildību tika izveidota 1878. gadā, lai izveidotu tirdzniecību un transportu, kas palīdzēja misijām, un 1876. gadā Blantīrā tika izveidota neliela misijas un tirdzniecības zona, un 1883. gadā tur sāka dzīvot britu konsuls.

Malāvija kļuva par neatkarīgu valsti 1964. gada 6. jūlijā. Par pirmo prezidentu kļuva Hastings Banda. Konstitūcija noteica, ka Malavi kļūst par republiku un vienpartijas valsti. Bandas vadītā Malāvijas Kongresa partija (MCP) bija vienīgā legālā partija valstī. 1971. gadā Banda kļuva par prezidentu uz mūžu. Gandrīz 30 gadus Banda valdīja stingrā valdībā, kas Malavi pasargāja no kara.

Banda parādīja, kā nabadzīga valsts bez piekļuves jūrai, ar lielu iedzīvotāju skaitu un bez derīgajiem izrakteņiem var attīstīt lauksaimniecību un rūpniecību. Banda izveidoja biznesa impēriju, kas saražoja vienu trešdaļu no valsts IKP un izmantoja 10 % darba ņēmēju, kuri saņēma algu. Visa Bandas nopelnītā nauda tika izmantota Malāvijas attīstībai.

Spiediena pēc brīvas politikas apstākļos Banda 1993. gadā sarīkoja referendumu, kurā iedzīvotāji nobalsoja par daudzu partiju demokrātisku valdību. 1993. gada beigās tika izveidota prezidenta padome, izbeigta prezidenta pilnvaru termiņš un ieviesta jauna konstitūcija, kas izbeidza MCP valdīšanu. 1994. gadā Malāvijā notika pirmās daudzu partiju vēlēšanas, un Bandu uzvarēja Bakili Muluzi.

Lielākās pilsētas

  • Lilongve
  • Blantīra
  • Mzuzu

Saistītās lapas

Jautājumi un atbildes

J: Kāda ir Malāvijas galvaspilsēta?


A: Malāvijas galvaspilsēta ir Lilongve.

J: Kādas ir Malāvijas oficiālās valodas?


A: Malāvijas oficiālā valoda ir angļu valoda, un sarunvalodas ir angļu un čičevā.

J: Cik liela ir Malāvija platības ziņā?


A: Malāvijas kopējā platība ir aptuveni 118480 km².

J: Kad bantu tauta pirmo reizi apmetās uz dzīvi Malāvijā?


A: Bantu tauta sāka apdzīvot Malāviju 10. gadsimtā.

Jautājums: Kad Njasalande kļuva par neatkarīgu valsti Malāviju?


A: 1964. gadā Njasalande kļuva par neatkarīgu valsti, ko pārvaldīja karaliene Elizabete un ko nosauca par Malāviju. Pēc diviem gadiem tā kļuva par republiku.

J: Kas ir pašreizējais Malāvijas prezidents?


A: Pīters Mutarika ir pašreizējais Malāvijas prezidents.

J: Kāda valdība ir Mali? Malāvijā ir demokrātiska, daudzpartiju valdība.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2023 - License CC3