Paredzamais dzīves ilgums: definīcija un galvenie faktori
Paredzamais dzīves ilgums ir vidējais laiks, cik ilgi cilvēkam ir paredzēts nodzīvot. Tas ir statistisks rādītājs, ko aprēķina, ņemot vērā pašreizējos mirstības tempus noteiktā populācijā, un tas tiek lietots, lai salīdzinātu veselības un dzīvotspējas līmeni starp valstīm, reģioniem un sociālajām grupām. To ietekmē daudzi faktori, tostarp valsts veselības sistēmas, sociālekonomiskie apstākļi un indivīda dzīvesveids, piemēram, smēķēšana, uzturs un fiziskās aktivitātes.
Galvenie faktori, kas ietekmē paredzamo dzīves ilgumu
- Sabiedrības veselība un medicīniskā aprūpe: pieejamība vakcinācijai, dzemdību aprūpe, hronisko slimību ārstēšana un neatliekamā medicīniskā palīdzība būtiski samazina priekšlaicīgas mirstības risku.
- Sociālekonomiskie apstākļi: ienākumi, izglītība, mājokļa kvalitāte un nodarbinātība korelē ar veselību un dzīves ilgumu.
- Dzīvesveids un uzvedība: uzturs, fiziskā aktivitāte, tabakas un alkohola lietošana, kā arī drošības paradumi (piem., drošības jostas lietošana) ietekmē mirstības risku.
- Vides faktori: piesārņojums, klimats, ūdens un pārtikas drošība veicina vai samazina slimību izplatību.
- Ģenētika un veselības stāvokļi: iedzimtas slimības un ģenētiskā predispozīcija var ietekmēt individuālo veselību, tomēr lielā mērā novēršamie riski saistīti ar sociālajiem un apkārtējās vides faktoriem.
- Konflikti un krīzes: karš, bēgļu krīzes un bada stāvokļi izraisa strauju mirstību un samazina paredzamo dzīves ilgumu attiecīgajās teritorijās.
Reģionālās atšķirības un ietekmējoši apstākļi
Dažādās pasaules daļās paredzamā dzīves ilguma rādītāji ievērojami atšķiras. Šīs atšķirības bieži vien skaidrojamas ar atšķirīgām sabiedrības veselības programmām, medicīniskās aprūpes pieejamību, uztura kvalitāti un sociālekonomiskiem faktoriem. Lielu daļu no pārmērīgas mirstības nabadzīgākajās valstīs izraisa kari, nepietiekams pārtikas daudzums un infekcijas slimības, piemēram, AIDS vai malārija.
Vērts atzīmēt, ka sociālas un ekonomiskas atšķirības var veidot šķēršļus piekļuvei veselības aprūpei un veselīgākiem dzīves apstākļiem. Tā, piemēram, pēdējo 200 gadu laikā valstīs ar lielāku Āfrikas iedzīvotāju īpatsvaru mirstības rādītāji dažkārt nav uzlabojušies tik strauji kā citos reģionos. Tomēr svarīgi izcelt, ka šādas atšķirības bieži nosaka nevis rase kā bioloģisks faktors, bet gan struktūras un vides ietekme — nabadzība, diskriminācija, ierobežota piekļuve veselības aprūpei un citi sociāli ekonomiski faktori. Piemēram, pat tādās valstīs kā ASV, Lielbritānija, Īrija un Francija paredzamais mūža ilgums atsevišķām etniskām grupām var atšķirties: pēc vecākiem datiem ASV baltie amerikāņi varēja nodzīvot aptuveni līdz 79 gadu vecumam, bet afroamerikāņi — līdz aptuveni 75 gadiem (piemēram, 2013. gada dati). Šie rādītāji mainās laika gaitā, un tos ietekmē politikas, veselības aprūpes pieejamības un sociālo programmu izmaiņas.
Sieviešu un vīriešu atšķirības, klimats un datu kvalitāte
Lielākajā daļā valstu ir redzamas atšķirības starp vīriešu un sieviešu paredzamo dzīves ilgumu — sievietes parasti dzīvo ilgāk nekā vīrieši, vidēji apmēram par dažiem gadiem. To skaidro bioloģiski, uzvedības un sociālie faktori (piem., vīriešiem biežāk sastopami riskanti uzvedības modeļi vai bīstami darba apstākļi).
Skaitļu salīdzināšanu var sarežģīt klimats un datu vākšanas metodes. Piemēram, saskaņā ar CIA World Factbook datiem Makao ir pasaulē visgarākais paredzamais dzīves ilgums — 84,4 gadi. Tomēr jāņem vērā, ka dažādās datu bāzēs un aprēķinos var tikt izmantotas atšķirīgas metodes, un laika periodi, no kuriem ņemti dati, ietekmē rezultātus.
Sociālā nevienlīdzība pilsētās
Pat vienā pilsētā paredzamais dzīves ilgums var ievērojami atšķirties atkarībā no rajona un iedzīvotāju labklājības. Piemēram, Apvienotajā Karalistē tādos turīgākos rajonos kā Kensingtona paredzamais dzīves ilgums var būt vairāku gadu garāks nekā nabadzīgākajos rajonos, piemēram, Glāzgovā. Šādas atšķirības var atspoguļot faktorus, piemēram, uzturs, dzīvesveids, kā arī medicīniskās aprūpes pieejamība. Tajā pašā laikā pastāv arī selektīvs efekts: cilvēki ar smagām hroniskām slimībām retāk sasniedz vidas materiālos labumus vai pārvietojas uz dārgākiem rajoniem.
Mērīšanas pieejas un ierobežojumi
Ir svarīgi zināt, kā tiek aprēķināts paredzamais dzīves ilgums:
- Perioda dzīves ilgums: aprēķināts, pieņemot, ka mirstības likmes pašreizējā periodā nemainīsies. Tas ir visbiežāk lietotais rādītājs un labi noder, lai salīdzinātu situāciju starp valstīm.
- Kohortas (ģenerācijas) dzīves ilgums: ņem vērā faktiskās mirstības likmes, kas attiecīgas kohortas dzīves laikā var mainīties; tas dod precīzāku ainu par dzīves ilgumu konkrētai paaudzei, bet koeficienti tiek iegūti ar laika nobīdi.
Turklāt zema kvalitāte reģistrācijā (piem., nepilnīgas dzimšanas vai nāves reģistrācijas) var novest pie kļūdainiem salīdzinājumiem starp valstīm. Infantu mirstība īpaši ietekmē vidējo rādītāju — augsts jaundzimušo mirstības līmenis būtiski samazinās kopējo paredzamo dzīves ilgumu.
Veselības dzīves ilgums un politikas nozīme
Paralēli paredzamajam dzīves ilgumam arvien biežāk tiek izmantots jēdziens veselais dzīves ilgums (healthy life expectancy, HALE), kas mēra gadus, ko cilvēks var sagaidīt pavadīt labā veselībā bez ierobežojošām slimībām. Mērķis sabiedrības veselības politikā nav tikai pagarināt dzīvi, bet arī uzlabot dzīves kvalitāti.
Lai paaugstinātu paredzamo dzīves ilgumu un samazinātu atšķirības, valstu politikas var ietvert: infekciju slimību profilaksi (vakcinācijas), piekļuvi kvalitatīvai primārajai aprūpei, sabiedrības veselības izglītību par uzturu un fiziskajām aktivitātēm, smēķēšanas un alkohola lietošanas mazināšanu, kā arī sociālo atbalstu trūcīgākajiem iedzīvotājiem. Ilgtermiņā arī konflikta risināšana, pārtikas drošība un vides aizsardzība būtiski ietekmē cilvēku paredzamo dzīves ilgumu.
Kopsavilkums
Paredzamais dzīves ilgums ir nozīmīgs indikators, kas atspoguļo valsts vai reģiona veselības stāvokli un sociālās labklājības līmeni. To ietekmē medicīniskā aprūpe, dzīvesveids, ekonomiskie apstākļi, vide un politiskie faktori. Lai saprastu atšķirības starp grupām un reģioniem, jāņem vērā gan datu kvalitāte, gan dziļākie sociālie cēloņi, kuri bieži veido veselības nevienlīdzību.
CIA World Factbook 2008. gada aplēses par paredzamo dzīves ilgumu dzimšanas brīdī (gados). virs 80 77,5-80 75-77,5 72,5-75 70-72,5 67,5-70 65-67,5 60-65 55-60 50-55 45-50 40-45 zem 40 nav pieejams
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir paredzamais dzīves ilgums?
A: Paredzamais mūža ilgums ir paredzamais dzīves ilgums, kas atkarīgs no tādiem faktoriem kā valsts un dzīvesveids.
J: Kādas ir dzīves ilguma atšķirības dažādās pasaules daļās?
Atbilde: Dzīves ilguma atšķirības dažādās pasaules daļās galvenokārt ir saistītas ar atšķirībām sabiedrības veselības, medicīniskās aprūpes un uztura jomā. Nabadzīgākās valstīs pārmērīgu mirstību (augstāku mirstību) var izraisīt karš, nepietiekams uzturs un veselības stāvokļi vai slimības, piemēram, AIDS vai malārija.
Jautājums: Kā pēdējo 200 gadu laikā ir mainījies paredzamais dzīves ilgums melnādaino vai Āfrikas iedzīvotāju vidū?
A: Pēdējo 200 gadu laikā melnādaino vai Āfrikas iedzīvotāju mirstības rādītāji kopumā nav uzlabojušies tikpat strauji kā citu iedzīvotāju mirstības rādītāji. Piemēram, baltie amerikāņi dzīvos līdz 79 gadu vecumam, bet afroamerikāņi - tikai līdz 75 gadiem (2013. gadā).
Vai klimats ietekmē paredzamo dzīves ilgumu?
A: Klimats var ietekmēt arī paredzamo dzīves ilgumu, lai gan tas var nebūt nozīmīgs faktors salīdzinājumā ar citiem faktoriem, piemēram, sabiedrības veselību un veselības aprūpi.
J: Kurā valstī saskaņā ar CIA World Factbook datiem ir visgarākais paredzamais dzīves ilgums?
A: Saskaņā ar CIA World Factbook datiem Makao ir visgarākais paredzamais dzīves ilgums pasaulē - 84,4 gadi.
Vai ir būtiskas atšķirības starp vīriešu un sieviešu paredzamo dzīves ilgumu?
Atbilde: Jā, lielākajā daļā valstu vīriešu un sieviešu paredzamais dzīves ilgums ievērojami atšķiras; kopumā sievietes dzīvo aptuveni par pieciem gadiem ilgāk nekā vīrieši.
J: Kā ekonomiskie apstākļi ietekmē paredzamo dzīves ilgumu? Ekonomiskie apstākļi var ietekmēt arī paredzamo dzīves ilgumu, piemēram, dārgākos rajonos dzīvojošie cilvēki mēdz dzīvot ilgāk nekā trūcīgākajos rajonos dzīvojošie, kas var atspoguļot tādus faktorus kā uzturs, dzīvesveids un medicīniskās aprūpes pieejamība.
