Mozambika — Āfrikas dienvidaustrumu valsts: vēsture, iedzīvotāji, ekonomika

Mozambika, oficiāli Mozambikas Republika, ir valsts Āfrikas dienvidaustrumos. Tās galvaspilsēta ir Maputo. Valsts platība ir aptuveni 801 590 km², un tajā dzīvo apmēram 31 miljons cilvēku. Mozambika robežojas ar Tanzāniju ziemeļos, Malawi un Zambiju ziemeļaustrumos, Zvimbabvi ziemeļrietumos, Dienvidāfriku un Svazilendu dienvidos, kā arī piekrastes līniju gar Indijas okeānu austrumos. Valsts administratīvi iedalīta 10 provincēs un Maputo kā atsevišķā galvaspilsētas pašvaldībā. Oficiālā valūta ir Mozambikas metikāla (MZN).

Vēsture

Mozambika 1975. gadā ieguva neatkarību no Portugāles — neatkarības diena ir 1975. gada 25. jūnijs. Portugāļi valsti nosauca par Mozambiku pēc Mozambikas salas, kas bija Portugāles Āfrikas galvaspilsēta. Pēc neatkarības iegūšanas tā pirmos gadus darbojās kā sociālistiska viena partija valsts (FRELIMO). No 1977. līdz 1992. gadam tur ilga un postoša pilsoņu karš starp valdības spēkiem un pretrevolucionāro grupējumu RENAMO, kas smagi ietekmēja cilvēku dzīves, infrastruktūru un lauksaimniecību.

1990. gados tika pieņemta jauna konstitūcija un pāreja uz daudzpartiju sistēmu, bet sarežģītie drošības jautājumi un periodiski konflikti vietām saglabājas. No 2017. gada reģionā Cabo Delgado ir uzliesmojuši bruņoti nemieri un islāmistu kaujinieku darbība, kas būtiski ietekmēja drošību un ekonomisko attīstību šajā reģionā.

Demogrāfija un sabiedrība

Mozambikas iedzīvotāju struktūru raksturo liela etniskā un valodu daudzveidība. Vienīgā oficiālā valoda ir portugāļu, kuru lieto kā otro valodu aptuveni puse iedzīvotāju; daudzi runā vietējām dzimtajām valodām. Plaši izplatītas vietējās valodas ir svahili, makhuwa un sena, kā arī citas bantu valodas. Jaunāka pilsētas iedzīvotāju daļa bieži lieto portugāļu ikdienā, taču laukos dominē vietējās valodas.

Mozambikā lielākā reliģija ir kristietība, un ir arī ievērojama musulmaņu kopiena, kā arī cilvēki, kas praktizē tradicionālās afrikāņu reliģiskās paražas. Sabiedrībā ir liela jauniešu daļa — vidējais vecums ir zems — kas rada gan potenciālu izaugsmei, gan izaicinājumus pieaugošām prasībām izglītībā un darba vietu radīšanā.

Ekonomika

Mozambikā ir bagātīgas dabas resursu rezervju iespējas, tai skaitā ogļu atradnes Tete provinces reģionā un lielas dabasgāzes rezervju atklājumi Rovuma baseinā 2012. gadā. Šie dabasgāzes atradumi un ar tiem saistītie projekti varētu būtiski mainīt valsts ekonomiku, ja tiks veiksmīgi īstenota attīstība un resursu pārvaldība. Kopš neatkarības valsts ekonomika ir pakāpeniski atjaunojusies, taču joprojām cieš no zema IKP uz iedzīvotāju, infrastruktūras trūkuma un plašas nabadzības.

Mozambikas ekonomikas pamatnozares ir lauksaimniecība (īpaši cukurniedres, kukurūza, rieksti un kvieši reģionāli), elektroenerģija (hidroelektrostacijas, piemēram, Cahora Bassa), ogļraktuves un minerālu ieguve, kokapstrāde, zvejniecība un ostu transporta pakalpojumi (piemēram, ostas Beira un Nacala). Starptautiskie sadarbības partneri un investori no Portugāles, Spānijas, Beļģijas un citām valstīm iegulda infrastruktūrā un enerģētikā. Tomēr liela daļa iedzīvotāju joprojām dzīvo zem nabadzības sliekšņa — valsts ir viena no nabadzīgākajām pasaulē, un sociālie rādītāji, tostarp augsta bērnu mirstība un zems izglītības līmenis, saglabājas izaicinoši.

Veselība, izglītība un dzīves līmenis

Mozambikā paredzamais dzīves ilgums ir zems salīdzinājumā ar daudzām citām valstīm, un veselības sektors saskaras ar problēmām, piemēram, ierobežotu piekļuvi veselības aprūpei, infekcijas slimībām un nabadzību. Tomēr pēdējās desmitgadēs ir notikušas uzlabojumu pazīmes vakcinācijas, mātes un bērnu aprūpes jomā, un starptautiskā palīdzība ir būtisks atbalsts veselības projektos.

Izglītība pakāpeniski attīstās — pamatizglītības pieejamība ir uzlabojusies, taču kvalitātes un resursu trūkums, kā arī zema skolotāju nodarbinātība laukos ierobežo panākumus. Jaunatnes izglītība un profesionalizācija ir svarīgs priekšnoteikums ilgtspējīgai izaugsmei.

Politika un starptautiskās attiecības

Mozambikā dominē FRELIMO partija, kas bijusi valdībā kopš neatkarības; politiskajā dzīvē nozīmīga loma ir arī bijušajam pretrevolucionārajam grupējumam RENAMO, kas vēlāk kļuva par politisku partiju. Valsts aktīvi piedalās starptautiskajās organizācijās — tā ir Āfrikas Savienības un Nāciju Sadraudzības locekle, pieder arī Portugāļu valodas valstu kopienai (CPLP), Latīņamerikas un Karību valstu reģionālajām iniciatīvām, Islāma sadarbības organizācijai un ir Dienvidāfrikas Attīstības kopienas (SADC) dalībvalsts. Starptautiskā sadarbība un ārējās investīcijas ir būtiskas, lai attīstītu infrastruktūru un enerģētikas projektus.

Izaicinājumi un perspektīvas

Galvenie izaicinājumi Mozambikai ir nabadzības mazināšana, korupcijas ierobežošana, efektīva dabas resursu pārvaldība, drošības situācijas stabilizācija (īpaši uz ziemeļiem esošajā Cabo Delgado reģionā), kā arī cilvēkresursu attīstība izglītības un veselības jomā. Ja netiek pieļauta labāka vietējo kopienu iesaiste, pārredzama resursu sadale un drošības uzlabošana, dabasgāzes un citu resursu ieguve var nest gan labumu, gan sociālas spriedzes pieaugumu.

Tomēr Mozambikas potenciāls ir ievērojams — bagātīgas zemes lauksaimniecībai, ostu infrastruktūra, lielas enerģijas un minerālu rezerves un stratēģiska atrašanās vieta pie Indijas okeāna sniedz iespējas ekonomiskai izaugsmei un reģionālai savienojamībai, ja tās attīstīs atbildīgi un ilgtspējīgi.

Ģeogrāfija un klimats

Mozambika ir pasaules 35. lielākā valsts ar platību 309 475 km² (801 537 km²). Austrumos tā robežojas ar Indijas okeānu, ziemeļos - ar Tanzāniju, ziemeļrietumos - ar Malavi un Zambiju, rietumos - ar Zimbabvi, bet dienvidrietumos - ar Svazilendu un Dienvidāfriku.

Zambezi upe valsti sadala divos reģionos. Uz ziemeļiem no Zambezi upes šaurā piekrastes līnija virzās iekšzemē uz pauguriem un zemiem plakankalniem. Tālāk uz rietumiem atrodas kalnainas augstienes, tostarp Niasas augstiene, Namuli jeb Šire augstiene, Angonijas augstiene, Tetes augstiene un Makonde plakankalne, ko klāj miombo meži. Uz dienvidiem no Zambezi upes zemienes ir plašākas ar Mašonalandas plakankalniņu un Lebombo kalniem dziļos dienvidos.

Valstī ir piecas galvenās un vairākas mazākas upes. Lielākā un nozīmīgākā no tām ir Zambezi. Valstī ir četri ievērojami ezeri: Niasas ezers (jeb Malāvijas ezers), Čiutas ezers, Cahora Bassa ezers un Širvas ezers, kas atrodas ziemeļos.

Klimats

Mozambikā ir tropu klimats ar diviem gadalaikiem. Mitrā sezona ir no oktobra līdz martam, bet sausā sezona - no aprīļa līdz septembrim. Apstākļi mainās atkarībā no augstuma virs jūras līmeņa. Liels nokrišņu daudzums ir piekrastē, bet ziemeļos un dienvidos to ir mazāk. Gada nokrišņu daudzums mainās no 500 līdz 900 mm atkarībā no reģiona. Mitrajā sezonā bieži sastopami cikloni. Vidējā temperatūra Maputo svārstās no 13 līdz 24 °C jūlijā līdz 22 līdz 31 °C februārī (71,6 līdz 87,8 °F).

Murreses kalns un tējas plantācijas netālu no Gurūè, Zambezijas province, Mozambikas ziemeļos

Nodaļas

Mozambika ir sadalīta desmit provincēs (provincias) un vienā galvaspilsētā (cidade capital) ar provinces statusu. Provinces ir sadalītas 129 rajonos (distritos). Apgabali tālāk tiek iedalīti 405 administratīvajos posteņos (Postos Administrativos) un pēc tam vietējās pašvaldībās (Localidades), kas ir valsts centrālās pārvaldes zemākais ģeogrāfiskais līmenis. Kopš 1998. gada Mozambikā ir izveidotas 43 "Municípios" (pašvaldības).

Cabo Delgado Gaza Inhambane Manica Maputo (pilsēta) Maputo Nampula Niassa Sofala Tete Zambezia

Panorāmas skats uz Maputo, Mozambikas galvaspilsētu un lielāko valsts pilsētu. Maputo pilsēta ir atdalīta no Maputo provinces.

Jautājumi un atbildes

J: Kāda ir Mozambikas galvaspilsēta?

J: Kad Mozambika ieguva neatkarību no Portugāles?

J: Kāda valoda ir Mozambikas oficiālā valoda?

J: Cik daudz cilvēku dzīvo Mozambikā?

J: Kādi dabas resursi atrodami Mozambikā?

J: Kādi ir daži svarīgi valsts partneri?

J: Kādas reliģijas tiek praktizētas Mozambikā?

Meklēt pēc burta