Beļģija
Beļģija, oficiāli Beļģijas Karaliste, ir federāla valsts Rietumeiropā. Beļģijas platība ir 30 528 kvadrātkilometri (11 787 km²). Beļģijā dzīvo aptuveni 11 miljoni cilvēku. Beļģija ir viena no Eiropas Savienības dibinātājām, un tajā atrodas tās galvenā mītne. Beļģijas galvaspilsēta ir Brisele, kur atrodas Eiropas Savienības, NATO un citu slavenu organizāciju biroji.
Beļģijā ir trīs reģioni:
- Flandrija ir Beļģijas ziemeļu daļas nosaukums, kas atrodas uz dienvidiem no Nīderlandes. Lielākā daļa šī reģiona iedzīvotāju, ko dēvē par flāmu tautu, runā holandiešu valodā.
- Valonija ir Beļģijas dienvidu daļas nosaukums, kas atrodas uz ziemeļiem no Francijas. Šeit lielākā daļa iedzīvotāju, valoņi, runā franču valodā. Neliela Valonijas daļa atrodas pie robežas ar Vāciju, kur iedzīvotāji runā vāciski.
- Briseles galvaspilsētas reģions, kurā atrodas galvaspilsēta Brisele, atrodas valsts vidū, bet no visām pusēm to ieskauj Flandrija. Agrāk tajā runāja holandiešu valodā, bet mūsdienās lielākoties runā franču valodā un nedaudz holandiešu valodā.
Aptuveni 60 % iedzīvotāju runā holandiešu valodā, 39 % - franču valodā un 1 % - vācu valodā (tā sauktie Deutschbelgier). Lai rūpētos par visām šīm grupām, Beļģijā ir sarežģīta pārvaldes sistēma.
Vēsture
Nosaukums "Beļģija" cēlies no Gallia Belgica. Tā bija romiešu province Gallijas ziemeļu daļā. Pirms romiešu iebrukuma 100. gadā p. m. ē. tur dzīvoja belgi, kas bija ķeltu un ģermāņu tautu sajaukums. V gadsimtā V gadsimtā ģermāņu franku ciltis noveda šo teritoriju Merovingu karaļu varā. Lēna varas maiņa 8. gadsimtā noveda pie tā, ka franku karaliste pārtapa Karolingu impērijā. Verdenas līgums 843. gadā sadalīja reģionu Vidusfrancijā un Rietumfrancijā. Franki bija vai nu Francijas karaļa, vai Svētās Romas imperatora vasaļi. Daudzas no šīm lēnijām apvienojās Burgundijas Nīderlandē 14. un 15. gadsimtā.
Astoņdesmitgadu karš (1568-1648) sadalīja Lejzemi ziemeļu Apvienotajās provincēs un Dienvidnīderlandē. Dienvidnīderlandē valdīja spāņi un Austrijas Habsburgi. Tā veidoja lielāko daļu mūsdienu Beļģijas.
Pēc 1794. gada franču revolucionāro karu kampaņām Francijas Pirmās republikas sastāvā tika iekļautas arī Lejasaustrene. Tas izbeidza Austrijas varu šajā reģionā. Pievienojot atpakaļ Zemslandi, tika izveidota Apvienotā Nīderlandes Karaliste. Tas notika 1815. gadā, kad beidzās Pirmā Francijas impērija.
Beļģijas revolūcija notika 1830. gadā. Leopolds I kļuva par karali 1831. gada 21. jūlijā. Šo dienu tagad atzīmē kā Beļģijas nacionālo dienu.
1885. gada Berlīnes konferencē Kongo brīvvalsts kontrole tika uzticēta karalim Leopoldam II. Tas bija viņam personīgi, nevis Beļģijas valstij. Aptuveni no 1900. gada daudziem cilvēkiem nepatika, kā viņš izturējās pret Kongo iedzīvotājiem. 1908. gadā Beļģijas valsts pārņēma kontroli pār koloniju. Toreiz to sauca par Beļģijas Kongo.
1914. gadā Vācija iebruka Beļģijā. Tas bija daļa no Pirmā pasaules kara. Kara pirmie mēneši Beļģijā bija ļoti smagi. Kara laikā Beļģija ieņēma Ruandu-Urundi (mūsdienu Ruandu un Burundi). Pēc Pirmā pasaules kara 1925. gadā Beļģijai tika pievienoti Prūsijas Eupenas un Malmedes apgabali. 1940. gadāvalsti atkaliebruka Vācija, un līdz 1944. gadam tā atradās Vācijas kontrolē. Pēc Otrā pasaules kara tauta 1951. gadā lika karalim Leopoldam III atstāt troni. Tas notika tāpēc, ka viņi uzskatīja, ka viņš palīdzēja vāciešiem.
1960. gadā Beļģijas Kongo vairs nebija Beļģijas pakļautībā. Divus gadus vēlāk arī Ruanda-Urundi kļuva brīva. Beļģija pievienojās NATO kā tās dibinātāja.
Septiņpadsmit provinces (oranžā, brūnā un dzeltenā krāsa) un Ljēžas bīskapija (zaļā krāsa).
Beļģijas karalis Filips Filips, pašreizējais karalis.
1830. gada Beļģijas revolūcijas epizode (1834), autors Egīds Čārlzs Gustavs Vapers, Senās mākslas muzejs, Brisele.
Valdība un politika
Kopš 1993. gada Beļģija ir federāla valsts, kas sadalīta trīs reģionos un trīs kopienās.
Reģioni:
- Briseles galvaspilsētas reģions
- Flandrijas reģions (jeb Flandrija)
- Valonijas reģions (jeb Valonija)
Kopienas:
- Flandrijas kopiena
- Beļģijas franču kopiena
- Beļģijas Vācu valodā runājošā kopiena
Valstī ir konstitucionālā monarhija, kas nozīmē, ka valstī ir monarhs, bet tas valsti nevalda un valdība tiek ievēlēta demokrātiskā ceļā.
Beļģijai kopš 1831. gada ir sava monarhija. Karalis Alberts II atstāja troni 2013. gada 21. jūlijā, un pašreizējais karalis ir Filips.
Beļģijā valdība tiek ievēlēta. No 2010. gada vidus līdz 2011. gada beigām, kad vēlēšanās nebija skaidra rezultāta, Beļģijai nebija oficiālas valdības, līdz Elio Di Rupo kļuva par premjerministru. Flandrijā un Valonijā ir arī savas reģionālās valdības, un Flandrijā ir ievērojama neatkarības kustība. Šarls Mišels pašlaik ir premjerministrs.
Ģeogrāfija
Beļģija atrodas blakus Francijai, Vācijai, Luksemburgai un Nīderlandei. Tās kopējā platība ir 33 990 kvadrātkilometri. Tikai sauszemes platība ir 30 528 km². Beļģijā ir trīs galvenie ģeogrāfiskie reģioni. Piekrastes līdzenums atrodas ziemeļrietumos. Centrālā plakankalne ir daļa no Anglo-Belģijas baseina. Ardēnu augstiene atrodas dienvidaustrumos. Parīzes baseins sniedzas līdz nelielam ceturtajam apgabalam Beļģijas galējā dienvidu galā, Beļģijas Lotringānai.
Piekrastes līdzenumu pārsvarā veido smilšu kāpas un polderi. Tālāk iekšzemē ir gluda, lēni augoša ainava. Ir auglīgas ielejas. Kalnos ir daudz mežu. Ardēnu plakankalnes ir nelīdzenākas un akmeņainākas. Tajās ir alas un nelielas, šauras ielejas. Signal de Botrange ir valsts augstākais punkts, kas atrodas 694 metru augstumā (2277 pēdas).
Provinces
Beļģija ir sadalīta trīs reģionos. Flandrija un Valonija ir sadalītas provincēs. Trešais reģions - Brisele - nav daļa no provinces.
| Province | Holandiešu nosaukums | Franču valodas nosaukums | Capital | Lielākā pilsēta | Platība | Iedzīvotāju skaits |
| Antverpene | Anvers | Antverpene | Antverpene | 2,860 | 1,682,683 | |
| Oost-Vlaanderen | Flandre-Orientale | Genta | Genta | 2,982 | 1,389,199 | |
| Vlaams-Brabant | Brabant flamand | Lēvena | Lēvena | 2,106 | 1,037,786 | |
| Henegouwen | Hainaut | Mons | Šarleruā | 3,800 | 1,294,844 | |
| Ljēža | Luik | Ljēža | Ljēža | Ljēža | 3,844 | 1,047,414 |
| Limburga | Limburga | Limbourg | Hasselt | Hasselt | 2,414 | 805,786 |
| Luksemburga | Luksemburga | Arlons | Bastogne | 4,443 | 261,178 | |
| Nosaukums | Namur | Namūra | Namūra | 3,664 | 461,983 | |
| Valsas-Brabantes | Brabantes valons | Wavre | Braine-l'Alleud | 1,093 | 370,460 | |
| Rietumvlande | Flandre-Occidentale | Briges | Briges | 3,151 | 1,130,040 |
Militārais
Beļģijas bruņotajos spēkos ir aptuveni 46 000 aktīvo karavīru. 2009. gadā aizsardzības budžets bija 6 miljardi ASV dolāru gadā. Tajā ir četras daļas: Beļģijas sauszemes daļa jeb armija; Beļģijas gaisa daļa jeb gaisa spēki; Beļģijas jūras daļa jeb jūras spēki; Beļģijas jūras daļa jeb jūras spēki; Beļģijas medicīnas daļa.
Zinātne un tehnoloģijas
Kartogrāfs Gerards Merkators, anatoms Andreass Vesaliuss, herbālists Remberts Dodoenss un matemātiķis Simons Stēvins ir ietekmīgākie zinātnieki, kas papildinājuši zinātni un tehnoloģijas visā valsts vēsturē.
1860. gados ķīmiķis Ernests Solvejs un inženieris Zenobe Gramme deva savus nosaukumus Solveja procesam un Grammes dinamometram. Bakelītu 1907.-1909. gadā izveidoja Leo Bekelands. Nozīmīgs devums zinātnē bija arī beļģim Žoržam Lemotram (Georges Lemaître). Tieši viņš 1927. gadā izstrādāja Lielā sprādziena teoriju par Visuma sākumu.
Trīs Nobela prēmijas fizioloģijā vai medicīnā tika piešķirtas beļģiem: Jules Bordet 1919. gadā, Corneille Heymans 1938. gadā un Albert Claude kopā ar Christian De Duve 1974. gadā. Iļja Prigožins 1977. gadā saņēma Nobela prēmiju ķīmijā. Diviem beļģu matemātiķiem ir piešķirta Fīldsa medaļa: 1978. gadā Pjēram Deliņam un 1994. gadā Žanam Burgēnam.
2014. gada februārī Beļģija kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas legalizēja eitanāziju bez vecuma ierobežojuma.
Gerards Merkators
Kultūra
Tēlotājmāksla
Glezniecībā un arhitektūrā ir bijuši daudzi papildinājumi. Vairāki nozīmīgu Beļģijas arhitektūras pieminekļi ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. 15. gadsimtā nozīmīgas bija Jana van Eika un Rogiera van der Veidena reliģiskās gleznas. 16. gadsimtā bija vairāk stilu, piemēram, Pētera Breigela ainavu gleznas un Lamberta Lombarda antīko priekšmetu attēlojums. Pētera Paula Rubensa un Antonija van Dika stils bija spēcīgs 17. gadsimta sākumā Nīderlandes dienvidos.
19. un 20. gadsimtā radās daudzi oriģināli romantisma, ekspresionisma un sirreālisma beļģu gleznotāji. To vidū ir Džeimss Ensors un citi Les XX grupas mākslinieki, Konstants Permeke, Pols Delvo un Renē Magrits. Tēlnieks Panamarenko joprojām ir ievērojama figūra mūsdienu mākslā. Mākslinieks Žans Fabrē un gleznotājs Luks Tuimanss ir citas starptautiski pazīstamas laikmetīgās mākslas personības.
Beļģijas ieguldījums arhitektūrā bija arī 19. un 20. gadsimtā. Viktors Horta un Henrijs van de Velde bija galvenie jūgendstila aizsācēji.
19. un 20. gadsimtā bija tādi nozīmīgi vijolnieki kā Anrī Vijkstempss, Ežēns Jāsē un Artūrs Grumjo. Adolfs Sakss 1846. gadā izgudroja saksofonu. Komponists Sezārs Franks dzimis Ljēžā 1822. gadā. Slavena ir arī jaunākā mūzika Beļģijā. Džeza mūziķis Tootss Tilemanss (Toots Thielemans) un dziedātājs Žaks Brels (Jacques Brel) ir ieguvuši pasaules slavu. Rokmūzikā un popmūzikā ir pazīstamas grupas Telex, Front 242, K's Choice, Hooverphonic, Zap Mama, Soulwax un dEUS. Smagā metāla jomā tādas grupas kā Machiavel, Channel Zero un Enthroned ir ieguvušas fanu loku visā pasaulē.
Beļģijā ir vairāki pazīstami autori, tostarp dzejnieks Emīls Verhērens un rakstnieki Hendriks Konsīcijs, Žoržs Simenons, Suzanna Lilar un Amēlija Nothomba. Dzejnieks un dramaturgs Moriss Meterlinks 1911. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā. Heržē Tintina piedzīvojumi ir pazīstamākais franču-beļģu komikss. Daudzi citi nozīmīgi autori, tostarp Peyo, Andrē Frankēns, Edgars P. Jēkabss un Villijs Vanderstīns, atnesa beļģu komiksu nozarei pasaules slavu.
Beļģu kino uz ekrāna ir atdzīvinājuši vairākus galvenokārt flāmu romānus. Starp beļģu režisoriem ir Andrē Delvo, Stijns Koninkss, Luks un Žans Pjērs Dardēns. Pazīstamu aktieru vidū ir arī Žans Dekleirs un Marī Žiljēna. Veiksmīgas filmas ir Man BitesDog un The Alzheimer Affair.
Virtuve
Beļģija ir slavena ar alu, šokolādi, vafelēm un frī kartupeļiem. Frī kartupeļu kartupeļi pirmo reizi tika pagatavoti Beļģijā. Nacionālie ēdieni ir "steiks ar frī kartu ar salātiem" un "gliemenes ar frī kartupeļiem". Citi vietējie ātrās ēdināšanas ēdieni ir "Mitraillette". Pazīstami ir tādi beļģu šokolādes un pralinšu zīmoli kā Côte d'Or, Guylian, Neuhaus, Leonidas, Corné un Galler. Beļģijā ražo vairāk nekā 1100 alus šķirņu. Westvleteren abatijas trapistu alus vairākkārt ir atzīts par labāko alu pasaulē. Lielākais alus ražotājs pasaulē pēc apjoma ir Anheuser-Busch InBev, kas atrodas Lēvenē.
Sports
Kopš 20. gadsimta 70. gadiem sporta klubus organizē katra valodu kopiena atsevišķi. Futbola asociācija ir viens no populārākajiem sporta veidiem abās Beļģijas daļās, tāpat kā riteņbraukšana, teniss, peldēšana un džudo. Ar piecām uzvarām Tour de France velobraucienā un daudziem citiem riteņbraukšanas rekordiem beļģis Eddy Merckx tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem riteņbraucējiem. Bijušais beļģu vārtsargs Jean-Marie Pfaff tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem futbola (futbola) vēsturē. Beļģija un Nīderlande 2000. gadā rīkoja UEFA Eiropas futbola čempionātu. Beļģija rīkoja 1972. gada Eiropas futbola čempionātu.
Kima Klijstersa un Justīne Henina kļuva par Sieviešu tenisa asociācijas gada spēlētājām. Spa-Frankoršampa autosacīkšu trasē notiek Formula 1 pasaules čempionāta Beļģijas Grand Prix izcīņa. Beļģu autosportists Žaks Ikskss (Jacky Ickx) ir uzvarējis astoņās Grand Prix izcīņās un sešās Le Mans 24 stundu sacīkstēs. Beļģijai ir arī spēcīga reputācija motokrosā. Ik gadu Beļģijā notiek sporta pasākumi, piemēram, vieglatlētikas sacensības "Memoriālsvan Dammem", Formula 1 Beļģijas Grand Prix un vairākas klasiskās velobraucienu sacensības, piemēram, Flandrijas tūre un Ljēža-Bastoņa-Liēža. 1920. gadā Antverpenē notika vasaras olimpiskās spēles.
Ģentes altārglezna: Van Eika gleznotais Gentes altāris: Mistiskā Jēra adorācija (skats no iekšpuses), 1432. gads, autors van Eiks (van Eyck)
Briseles vafeles, ārpus Beļģijas pazīstamas kā beļģu vafeles.
Kima Klijstersa kļuva par WTA gada spēlētāju 2005. un 2010. gadā
Saistītās lapas
- Beļģija olimpiskajās spēlēs
- Beļģijas nacionālā futbola izlase
- Beļģijas upju saraksts
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir Beļģijas oficiālais nosaukums?
A: Beļģijas oficiālais nosaukums ir Beļģijas Karaliste.
Q: Kādas valstis robežojas ar Beļģiju?
A: Valstis, kas robežojas ar Beļģiju, ir Nīderlande ziemeļos, Vācija austrumos, Luksemburga dienvidaustrumos un Francija dienvidos.
J: Cik daudz cilvēku dzīvo Beļģijā?
A: Beļģijā dzīvo aptuveni 11,6 miljoni cilvēku.
J: Kādas organizācijas atrodas Beļģijas galvaspilsētā Briselē?
A: Eiropas Savienība, NATO un citas slavenas organizācijas atrodas Beļģijas galvaspilsētā Briselē.
J: Kādi ir trīs Beļģijas reģioni?
A: Beļģijas trīs reģioni ir Flandrija (ziemeļu daļā), Valonija (dienvidu daļā) un Briseles galvaspilsētas reģions (kurā atrodas galvaspilsēta Brisele).
J: Kādās valodās runā cilvēki katrā reģionā?
A: Flandrijā lielākā daļa cilvēku runā holandiešu valodā; Valonijā lielākā daļa cilvēku runā franču valodā; Briseles galvaspilsētas reģionā pārsvarā runā franču valodā un nedaudz holandiešu valodā; un Valonijā ir neliela daļa pie Vācijas, kur cilvēki runā vācu valodā.
Jautājums: Kā Beļģijas valdība rūpējas par visām šīm grupām, kas runā dažādās valodās?
A:Beļģijā ir sarežģīta valdības sistēma, lai rūpētos par visām šīm grupām, kas runā dažādās valodās.
