Beļģija, oficiāli Beļģijas Karaliste, ir federāla valsts Rietumeiropā. Beļģijas platība ir 30 528 km² (11 787 sq mi). Tajā dzīvo aptuveni 11,5 miljoni iedzīvotāju, tā ir blīvi apdzīvota valsts ar attīstītu rūpniecību un pakalpojumu sektoru. Beļģija ir viena no Eiropas Savienības dibinātājām, un tajā atrodas tās galvenā mītne. Beļģijas galvaspilsēta ir Brisele, kur atrodas Eiropas Komisija, Eiropas Savienības Padome, daļa no Eiropas Parlamenta, kā arī NATO un citu starptautisku organizāciju biroji.

Reģioni

Beļģijā ir trīs reģioni:

  • Flandrija ir Beļģijas ziemeļu daļas nosaukums, kas atrodas uz dienvidiem no Nīderlandes. Lielākā daļa šī reģiona iedzīvotāju, ko dēvē par flāmu tautu, runā holandiešu valodā. Reģionam raksturīgas spēcīgas pilsētas kā Antverpene, Gente, Brige un Lēvena, attīstīta rūpniecība, loģistika un tirdzniecība (piem., dimantiem svarīgā Antverpene).
  • Valonija ir Beļģijas dienvidu daļas nosaukums, kas atrodas uz ziemeļiem no Francijas. Šeit lielākā daļa iedzīvotāju, valoņi, runā franču valodā. Neliela Valonijas daļa atrodas pie robežas ar Vāciju, kur iedzīvotāji runā vāciski. Valonijas teritorijā ir arī Ardenes ar skaistu dabas ainavu, kā arī rūpniecības centri kā Lieža, Šarloā un reģiona administratīvā galvaspilsēta Nama.
  • Briseles galvaspilsētas reģions, kurā atrodas galvaspilsēta Brisele, atrodas valsts vidū, bet no visām pusēm to ieskauj Flandrija. Agrāk tajā runāja holandiešu valodā, bet mūsdienās lielākoties runā franču valodā un nedaudz holandiešu valodā. Brisele ir oficiāli divvalodīga (franču un holandiešu), un tajā darbojas gan Beļģijas, gan starptautiskie institūti.

Valodas un kopienas

Aptuveni 60 % iedzīvotāju runā holandiešu valodā, ap 39 % — franču valodā un aptuveni 1 % — vācu valodā (tā sauktie Deutschbelgier). Lai rūpētos par visām šīm grupām, Beļģijā ir sarežģīta pārvaldes sistēma. Papildus reģioniem pastāv trīs valodu kopienas — Flanderu (holandiešu), Franču kopiena un Vācu kopiena — kurām ir savas kompetences izglītībā, kultūrā un daļā sociālās politikas. Starp kopienām un reģioniem bieži notiek politiskas diskusijas par varas sadalījumu, un šī sarežģītība ir daļa no valsts politiskā miera meklējumiem.

Valsts pārvalde

Beļģija ir konstitucionāla monarhija un federācija. Valsts galva ir karalis (kopš 2013. gada — Karalis Filips), bet izpildvaru īsteno federālā valdība ar premjerministru. Kompetences ir sadalītas starp federālo līmeni, trīs reģioniem un trim kopienām, kā arī vietējām pašvaldībām. Šī sadale ietekmē likumdošanu, finanšu līdzekļu sadali un publisko pakalpojumu sniegšanu.

Ekonomika, satiksme un kultūra

Beļģijas ekonomika ir labi attīstīta ar nozīmīgiem pakalpojumu sektoriem, rūpniecību un tranzīta infrastruktūru. Liela nozīme ir ostai Antverpenē — vienai no lielākajām Eiropas ostām — un ostai Zeebrugge. Pazīstami beļģu produkti ir šokolāde, alus, vafeles un dimanti. Kultūras mantojums ietver gan arhitektūras pērles (piem., Briges viduslaiku centrs), gan mūsdienu komiksu tradīciju (Tintins, Smurfi u.c.).

Praktiska informācija

  • Valūta: eiro (EUR).
  • Klimate: mēreni jūras klimats ar maigām ziemām un mēreni siltām vasarām; nokrišņu sadalījums gada garumā.
  • Ceļošana: Beļģija ir Schengenas zonas dalībvalsts, laba dzelzceļa un autoceļu tīkls; galvenās lidostas Briselē, Antverpenē, Liežā.
  • Oficiālie pakalpojumi: Briselē un daudzviet valstī pakalpojumi pieejami franču un holandiešu valodā; vācu valoda tiek lietota Vācijas robežapkaimē.

Beļģija ir sīkumaini daudzveidīga valsts — ar bagātu vēsturi, spēcīgu ekonomiku un sarežģītu, bet funkcionējošu federālo sistēmu, kas cenšas līdzsvarot valodu kopienu un reģionu intereses.