Šosejas klasikas — svarīgākās vienas dienas profesionālās velosacīkstes
Šosejas klasikas — ceļvedis nozīmīgākajām profesionālajām vienas dienas velosacīkstēm Rietumeiropā: vēsture, ikoniskie "pieminekļi" un sezonas kalendārs.
Klasiskās velobrauciena sacensības ir svarīgākās vienas dienas profesionālās šosejas velobrauciena sacensības starptautiskajā kalendārā (sacensību saraksts). Šīs sacīkstes parasti ir neatkarīgas, vienas dienas garas un bieži izceļas ar īpašu vēsturi, grūtībām un prestižu — uzvarēt klasiskajā sacīkstē nozīmē daudz gan riteņbraucējam, gan viņa komandai.
Visas ārkārtīgi slavenās klasiskās sacīkstes tradicionāli notiek Rietumeiropā. Lielākā daļa sacensību ir iekļautas profesionāļu kalendārā jau vairākus gadu desmitus; dažas no vecākajām datētas ar 19. gadsimtu. Tās parasti notiek katru gadu aptuveni vienā un tajā pašā sezonas laika posmā — pavasara klasikas agrā pavasarī, bet Il Lombardia un citas rudenī. Pēdējos gados piecas prestižākās no tām dažkārt dēvē par “piemiņiem” (the Monuments).
Piecas “piemiņi” (Monuments)
- Milan–San Remo (Milāna–Sanremo) — gara, parasti sprintam vai ilgstošai selekcijai piemērota sacīkste pavasarī;
- Tour of Flanders (Flandrijas tūre / Ronde van Vlaanderen) — raksturīga ar īsiem, stāviem pakalniem (hellingen) un bruģa posmiem;
- Paris–Roubaix (Parīze–Rūbē) — pazīstama ar grūti izbraucamiem bruģa (cobblestone) posmiem, saukta arī par “Velodromu no ellē”;
- Liège–Bastogne–Liège (Liēža–Bastonja–Liēža) — klasika Ardens, piemērota “puncheurs” un kopējai izturībai;
- Il Lombardia (Giro di Lombardia) — rudenīgs “lakes and hills” tips, bieži ar smagām kāpelēm.
Raksturojums un taktika
Klasikas atšķiras no posmu sacīkstēm ar to, ka:
- sacensības notiek vienā dienā un parasti ir ļoti garas (bieži 200–300 km);
- trase var ietvert bruģa segumu, šauras lauku ceļus, īsus un stāvus kāpelējumus vai ilgākas kalnu sekcijas atkarībā no sacīkstes tipa;
- laika apstākļi (vējš, lietus, aukstums) bieži dramatiski ietekmē iznākumu;
- komandas taktika ir citāda nekā daudzdienu sacensībās — svarīgas ir laicīgas atslēgšanās grupas, pārgājieni pa bruģi un spēja izturēt īsas straujas piepūles.
Parasti klasikas uzvarētāji ir speciālisti: rouleurs un puncheurs ar lielu eksplozivitāti un izturību, kā arī riteņbraucēji, kuri prot labi braukt pa bruģi un vēju.
Kalendārs un organizācija
Klasiskās sacīkstes ir iekļautas profesionālajā UCI kalendārā un — kopš 2005. gada — bija daļa no UCI ProTour, ko vada Union Cycliste Internationale. UCI ProTour vēlāk tika attīstīts un pārkārtots par UCI WorldTour (no 2011. gada), kas apvieno gan vienas dienas sacīkstes, gan lielāko daļu nozīmīgo posmu sacensību (piemēram, Tour de France, Giro d'Italia, Vuelta a España), kā arī citus starptautiskus pasākumus.
Vēsturiskie un kultūrvēsturiskie aspekti
Daudzas klasikas ir ne tikai sporta notikumi, bet arī reģionālas tradīcijas ar spēcīgu fanu atbalstu, vietējo uzņēmēju iesaisti un mediju uzmanību. Vecākās sacīkstes saglabā savas oriģinālās īpašības (piemēram, bruģa sektori Parīze–Rūbē vai Ardens papēži Liēžā), kas padara tās par unikālām sacensībām riteņbraukšanas kalendārā.
Noslēgumā — klasiskās sacensības ir riteņbraukšanas sezonas orientieri, kur vēsture, prestižs un trases specifika veido īpašu izaicinājumu. Uzvara klasiskajā sacīkstē bieži kļūst par karjeras virsotni profesionālam riteņbraucējam.
Pieminekļi'
Piecas no klasiskajām sacīkstēm dažkārt dēvē par "pieminekļiem".
- Milāna-Sanremo Itālija
- Ronde van Vlaanderen Beļ
.svg(1).png)
ģija - Parīze-Roubaix Francija
- Ljēža-Bastoņa-Lijēža Beļģija
- Giro di Lombardia Itālija
Tikai trīs braucēji savas karjeras laikā ir uzvarējuši visās piecās "Monument" vienas dienas sacīkstēs: Roger De Vlaeminck, Rik Van Looy un Eddy Merckx. Visi bija no Beļģijas.
Īrs Šons Kellijs (Seán Kelly) uzvarēja četros monumentos, bet tikai trīs reizes (1984, 1986, 1987) finišēja otrais Ronde van Vlaanderen (1984, 1986, 1987).
| Pieminekļa laureāti kopš 1960. gada | |||||
| Gads | Milāna - San Remo | Paris-Roubaix | Ljēža-Bastoņa-Lijēža | Giro di Lombardia | |
| 1960 |
|
|
|
|
|
| 1961 |
|
|
|
|
|
| 1962 |
|
|
|
|
|
| 1963 |
|
|
|
|
|
| 1964 |
|
|
|
|
|
| 1965 |
|
|
|
|
|
| 1966 |
|
|
|
|
|
| 1967 |
|
|
|
|
|
| 1968 |
|
|
|
|
|
| 1969 |
|
|
|
|
|
| 1970 |
|
|
|
|
|
| 1971 |
|
|
|
|
|
| 1972 |
|
|
|
|
|
| 1973 |
|
|
|
|
|
| 1974 |
|
|
|
|
|
| 1975 |
|
|
|
|
|
| 1976 |
|
|
|
|
|
| 1977 |
|
|
|
|
|
| 1978 |
|
|
|
|
|
| 1979 |
|
|
|
|
|
| 1980 |
|
|
|
|
|
| 1981 |
|
|
|
|
|
| 1982 |
|
|
|
|
|
| 1983 |
|
|
|
|
|
| 1984 |
|
|
|
|
|
| 1985 |
|
|
|
|
|
| 1986 |
|
|
|
|
|
| 1987 |
|
|
|
|
|
| 1988 |
|
|
|
|
|
| 1989 |
|
|
|
|
|
| 1990 |
|
|
|
|
|
| 1991 |
|
|
|
|
|
| 1992 |
|
|
|
|
|
| 1993 |
|
|
|
|
|
| 1994 |
|
|
|
|
|
| 1995 |
|
|
|
|
|
| 1996 |
|
|
|
|
|
| 1997 |
|
|
|
|
|
| 1998 |
|
|
|
|
|
| 1999 |
|
|
|
|
|
| 2000 |
|
|
|
|
|
| 2001 |
|
|
|
|
|
| 2002 |
|
|
|
|
|
| 2003 |
|
|
|
|
|
| 2004 |
|
|
|
|
|
| 2005 |
|
|
|
|
|
| 2006 |
|
|
|
|
|
| 2007 |
|
|
|
|
|
| 2008 |
|
|
|
|
|
| 2009 |
|
|
|
|
|
| 2010 |
|
|
|
|
|
| 2011 |
|
|
|
|
|
| 2012 |
|
|
|
| |
.svg(1).png){kind=small}
Saistītās lapas
- Svarīgu velobraukšanas pasākumu saraksts
| · v · t · e | ||
| ||
Meklēt