Tour of Flanders ir Flandrijas klasiskās šosejas riteņbraukšanas sacensības. Tās notiek Beļģijā katru pavasari. Tās notiek nedēļu pirms Parīzes-Rubē šosejas sacīkstēm. Flandrijas tūre ir daļa no UCI World Tour. Tās ir viens no Eiropas profesionāļu kalendāra pieminekļiem. Tās ir svarīgākās riteņbraukšanas sacensības Flandrijā. Tās iesauka ir Vlaanderens mooiste, kas holandiešu valodā nozīmē "Flandrijas labākais".

Sacensības sākās 1913. gadā, un to sākumpunkts bija Genta, bet finišs - Mariakerke. Kopš tā laika tā ir mainījusies divpadsmit reizes. 2012. gadā sacīkstes sākas Brigē un beidzas Oudenaardē.

Sacensībās ir vairāki īsi, asi kalniņi. Sacensībās tiek piešķirtas balvas pirmajam riteņbraucējam, kas izbraucis 17 no šiem kalniem. Šie kalni padara sacensības ļoti izaicinošas.

"Atskatoties atpakaļ, rodas neliela nostalģija, taču, raugoties no sacensību viedokļa, Flandrija bija vienas no briesmīgākajām sacīkstēm, kurās bija jābrauc, bet vienas no lieliskākajām, kurās varēja uzvarēt." - Šons Kellijs

Vēsture – īss pārskats

Ronde van Vlaanderen (Tour of Flanders) pirmo reizi norisinājās 1913. gadā. Sacīkstēm bija pārtraukumi abu pasaules karu laikā, taču tās ātri kļuva par vienu no nozīmīgākajiem pavasara klasikām. Līdzīga nozīme sacensībām piešķīra arī to saikne ar Flandrijas kultūru — vietējo iedzīvotāju kaislību pret riteņbraukšanu un masveida skatītāju atbalstu. Laikā kopš pirmās reizes trase un starts/finišs ir mainīti vairākkārt; pazīstamā pāreja uz finišu Oudenaardē notika 2012. gadā, un kopš tā laika finiša apkārtne kļuvusi par sacensību centrālo punktu.

Trase un sacensību profils

Tradicionāli vīru sacīkstes garums ir apmēram 250–270 km, sieviešu sacensības ir īsākas, parasti ap 140–160 km. Galvenā akcenta vieta trasē ir īsie, stāvie un bieži vien ar bruģi (kasseien) segtie "hellingen" — tieši tie izraisa atlasi grupā. Trase parasti ved cauri Flandrijas reģionam, ietverot šauras lauku ceļus, bruģa posmus un virkni kāpumu, kas izvietoti tuvu viens otram pēdējos sacensību kilometros, padarot finiša izšķiršanos īpaši dramatisku.

Svarīgākie kalni un segumi

  • Oude Kwaremont — garāks bruģa kāpums, kur bieži notiek izlēcieni un atlases.
  • Paterberg — īss, bet ļoti stāvs un bruģots posms, kur bieži tiek veikti beigu uzbrukumi.
  • Koppenberg — ļoti stāvs un šaurs bruģots kāpums ar vietām, kur slīdamība un saspīlējums rada drāmu.
  • Taaienberg, Eikenberg un citi hellingen — tie nosaka sacensību ritmu un izvēli, kurus braucējus atbalstīt vai vērst uz uzbrukumu.
  • Bruģa (kasseien) posmi — šie segumi prasa labu stūrēšanu, īpašas riepas un izturību pret vibrācijām; kritieni un defekti ir bieži.

Taktika un sacensību nozīme

Flandrijas tūre ir taktiska sacensība: svarīga ir pozicionēšanās pirms šaurajiem bruģa posmiem un kalniem, komandas loma — aizsargāt līdera pozīciju, kontroli veidotā grupā un izveidot uzbrukumus īstajos brīžos. Laika apstākļi — vējš un lietus — var sabojāt virzienu un vēl vairāk sarežģīt braukšanu, padarot sacensības vēl selektīvākas.

Nozīmīgi ir arī tas, ka Tour of Flanders ir viens no pieciem riteņbraukšanas "Monuments" — visprestižākajām vienas dienas sacensībām profesionālajā kalendārā. Uzvara šeit bieži definē braucēja karjeru un nostiprina statusu kā klasiku speciālistam.

Sieviešu sacensības

Sieviešu Tour of Flanders (Ronde van Vlaanderen voor Vrouwen) ir kļuvusi par vienu no galvenajām sieviešu pavasara klasiskajām sacensībām. Oficiāli rīkota kopš 2004. gada, tā tagad ir daļa no UCI Women's WorldTour un piedāvā daudzas pašas vīru sacensībām līdzīgas iezīmes — bruģi, hellingen un spraigu taktisku cīņu, tikai īsāku distanci. Sieviešu sacīkstes popularitāte un televīzijas pārklājums pēdējos gados ir būtiski pieaudzis.

Leģendas, atmiņas un kultūras nozīme

Flandrijas tūre ir ne tikai sacensības — tā ir kultūras notikums. Ceļmalās stood tūkstošiem skatītāju, ģimenes tradicionāli nāk skatīties sacensības, un vietējie mediji tās atspoguļo ar īpašu uzmanību. Daudzus gadu gaitu brīžus un uzvaras ir iemūžinājuši leģendāri riteņbraucēji, un daudzām ģimenēm sacīkste ir pavasara simbols.

Citāts, ko norādīja Šons Kellijs, uzsver gan sacensību grūtumu, gan tās unikālo prestižu. Šons Kellijs ir bijušais profesionāls riteņbraucējs no Īrijas, kurš ir uzvarējis daudzos klasiskajos pasākumos un labi saprot šo sacensību smagumu un atalgojumu.

Praktiski padomi skatītājiem

  • Plānojiet ierasties agri — populāri kāpumi un bruģa posmi piepildās ātri.
  • Ņemiet vērā laika apstākļus — Flandrijā pavasarī bieži līst un var būt dzestri.
  • Ievērojiet drošības norādījumus un netraucējiet ceļu sacensību norisei.

Flandrijas tūre joprojām saglabā savu vietu kā viena no tradicionālajām, visprestižākajām un skatītāju iemīļotākajām riteņbraukšanas klasiskajām sacensībām pasaulē.