Flandrija — Beļģijas ziemeļu reģions: valoda, kultūra, vēsture

Atklāj Flandrijas bagāto vēsturi, holandiešu valodu, unikālo kultūru un politisko attīstību — ceļvedis Beļģijas ziemeļu reģionam.

Flandrija (nīderlandiešu: Vlaanderen [ˈvlaːndərə(n)] ( klausīties), franču: Flandre [flɑ̃dʁ], vācu: Flandern, [flɑndɛɹn]) ir Beļģijas ziemeļu daļa, kurā runā holandiešu valodā, lai gan ir vairākas definīcijas, kas pārklājas, tostarp saistībā ar kultūru, valodu, politiku un vēsturi.

Ģeogrāfija un administrācija

Flandrija ir viena no Beļģijas divām lielajām reģionālajām vienībām (garāmbraucošo atšķirība: Flandrijas Reģions un Flandrijas Kopiena). Tā aizņem valsts ziemeļu daļu un ietver piekrasti pie Ziemeļjūras. Flandrijas Reģiona platība ir apmēram 13 522 km², un tajā dzīvo ap 6,6 miljoni iedzīvotāju.

• Provinces:
  • Antverpenes apgabals (Antwerp)
  • Austrumflandrija (Oost-Vlaanderen)
  • Flandrijas Brabants (Flemish Brabant / Vlaams-Brabant)
  • Rietumflandrija (West-Vlaanderen)
  • Limburga (Limburg)
• Galvenās pilsētas: Antverpene, Brugge, Gente, Leuven, Ostenda.

Valoda un dialekti

Oficiālā valoda Flandrijā ir holandiešu (nīderlandiešu) valoda, taču to runā Flandrijā savdabīgā vietējā formā, ko bieži dēvē par flāmiskajiem dialektiem vai vienkārši flāmu. Ir vairākas lielas dialektu grupas:

• Rietumflāmu (West Flemish) — raksturīgs rietumu piekrastes zonai.
• Austrumflāmu (East Flemish) — centrālās Flandrijas dialekts.
• Brabanti (Brabantian) — ietekmē arī Briseles apkārtni; no tā nāk mūsdienu standarta holandiešu runas formas Flandrijā.
• Limburga (Limburgish) — atšķiras vairāk un dažkārt tiek uzskatīts par reģionālu valodu.

Starpība starp oficiālo nīderlandiešu valodu un flāmu izrunu/lektu ir galvenokārt fonētiska un leksiska; tomēr dažos dialektos ir viegli saprotamas atšķirības.

Kultūra un māksla

Flandrija ir bagāta ar kultūras mantojumu, kas ietver viduslaiku arhitektūru, glezniecību, literatūru un mūziku. Daži aspekti:

• Glezniecība: flāmu glezniecības skola (piemēram, Jan van Eyck, Pieter Bruegel, Peter Paul Rubens) spēlējusi nozīmīgu lomu Eiropas mākslas attīstībā.
• Arhitektūra: gotiskās katedrāles, līču tornīši un bruģētas pilsētas (Brugge, Ghent) ir populāras tūrisma vietas.
• Komiksi un populārā kultūra: Flandrijā ir spēcīga komiksu tradīcija un mūsdienu kultūras dzīve — festivāli, teātri un koncerti.
• Kulinārija: Flandrija piedāvā slavenos Beļģijas ēdienus: alus tradīcijas, cietais siers, fritēti (frišen), austeres un jūras veltes piekrastē, kā arī šokolāde un vafeles.

Vēsture — īss pārskats

Flandrijas teritorijas vēsture ir ilga un sarežģīta:

• Viduslaikos tā bija Flandrijas grāfiste, ekonomiski spēcīga un nozīmīga tirdzniecībā.
• Vēlāk tā iekļāvās Burgundijas, pēc tam Habsburgu valdījumā, un piedzīvoja dažādus ārpolitiskus pārvaldniekus (Spānija, Austrija).
• 19. gadsimtā, pēc Napoleona karu beigām, reģions tika apvienots ar Nīderlandi, bet Beļģijas Neatkarības revolūcija 1830. gadā noveda pie Beļģijas valsts izveidošanas.
• 20. gadsimtā valsts iekļuva valodas un kultūras sadalē starp flāmu un frankofono sabiedrību, kas galu galā noveda pie Beļģijas federālas transformācijas un Flandrijas reģionālās autonomijas pieauguma.

Politika un autonomija

Flandrija ir politiski organizēta gan kā Flandrijas Reģions (teritoriāla pārvalde), gan kā Flandrijas Kopiena (kultūras un valodas jautājumi). Tai ir savs parlaments un valdība, kas atbild par izglītību, kultūru, reģionālo attīstību un citām kompetencēm. Politiskajā dzīvē redzams spēcīgs reģionālisms un partiju sadalījums pēc flāmu interešu līnijām (piem., N-VA, Vlaams Belang, Francophone atšķirībā). Debates par centralizāciju un autonomiju ir svarīga Beļģijas politikas tēma.

Ekonomika

Flandrija ir viens no industriāli un ekonomiski attīstītākajiem Beļģijas reģioniem. Galvenie ekonomikas virzieni:

• Transporta un loģistika: Antverpenes osta ir viena no lielākajām Eiropā.
• Rūpniecība: ķīmiskā rūpniecība, farmācija, pārtikas ražošana, mašīnbūve.
• Pakalpojumi un izglītība: universitātes (Leuven — KU Leuven ir viena no vecākajām un respektablākajām universitātēm Eiropā), pētniecības institūti un IT sektors.
• Dimantu tirgus: Antverpenē atrodas izteikti svarīgs dimantu tirdzniecības centrs.

Galvenās tūrisma vietas

• Brugge (Bruges): labi saglabāta viduslaiku pilsēta ar kanāliem — populāra tūristu galamērķis.
• Ghent: dinamiska universitātes pilsēta ar kultūras dzīvi un vēsturiskām ēkām.
• Antverpene: liela osta, modes un mākslas centrs, Rubensa māja.
• Leuven: vēsturiska universitātes pilsēta ar intensīvu akadēmisko dzīvi.
• Flandrijas piekraste: pludmales, ostas pilsētas (piem., Ostenda) un vasaras atpūta.

Ikdiena, tradīcijas un sabiedrība

Ikdienas dzīvē Flandrijā ir raksturīga liela pilsētu un lauku kontrasta klātbūtne, spēcīgas vietējās tradīcijas, amatniecība un kopienu dzīve. Svētku kultūra, gadatirgi un mūzikas festivāli ir nozīmīga sabiedriskā dzīves daļa. Valodas jautājums joprojām ietekmē daudzus aspektus — izglītību, medijus un publisko administrāciju.

Pārskats

Flandrija ir dinamiska un daudzšķautņaina reģiona daļa ar spēcīgu vēstures mantojumu, izteiktu kultūras dzīvi un nozīmīgu lomu mūsdienu Beļģijas ekonomikā un politikā. Lai arī reģionam ir skaidra valodas un kultūras identitāte, tā pastāv blakus citām Beļģijas kopienām, un attiecības starp flāmu, francofono un Briseles apkārtni bieži ir valsts politiskā dialoga centrā.

Meklēt pēc burta