Holandiešu (nīderlandiešu) valoda ir nīderlandiešu valoda, kas nāk no Nīderlandes un ir valsts oficiālā valoda. Tajā runā arī Beļģijas ziemeļu daļā (Flandrijas reģionā) un Dienvidamerikas valstī Surinamā. Āfrikas dienvidu daļas iedzīvotāji no nīderlandiešu valodas izveidoja tā saukto afrikandiešu valodu, un tagad tā galvenokārt tiek lietota Dienvidāfrikā, kā arī tuvējā Namībijā. Aptuveni 22 miljoni cilvēku visā pasaulē runā holandiešu valodā.
Izcelsme un klasifikācija
Holandiešu valoda pieder pie rietumgermaņu valodu saimes (West Germanic). Tā attīstījās no senajām zemākajām franču atzaru formām (Old Dutch/Old Low Franconian) un saņēma ietekmi no tuvākajām germaņu valodām un romāņu valodām (piem., franču un latīņu). No 16.—17. gadsimta modernā nīderlandiešu valoda pakāpeniski nostiprinājās rakstiskā formā un literārajā lietojumā.
Izplatība un oficiālais statuss
Holandiešu valoda ir oficiālā Nīderlandē un Beļģijas Flandrijas reģionā. Tā ir arī viens no oficiālajiem valodu līdzekļiem Surinamā un tiek izmantota Karību salu teritorijās, kas saistītas ar Nīderlandi (piem., Aruba, Curaçao, Sint Maarten). Tā kā holandiešu ir valsts valoda Nīderlandē, tā tiek plaši lietota valdībā, izglītībā un medijos. Starptautiskā mērogā holandiešu ir viena no Eiropas Savienības darba valodām.
Dialekti un standarts
Valodai ir daudz dialektu un reģionālu variāciju. Galvenās grupas ietver:
- Lielākie Nīderlandes dialekti (piem., hollandiešu reģionālās formas);
- Flandrijas (Beļģijas) dialekti — runas atšķiras izrunā un leksikā, bet rakstiskā standarta forma ir tuvu Nīderlandes standartam;
- Limburgas un Brabantas reģionālās variācijas, kuras reizēm tiek uzskatītas par atsevišķiem dialektiem;
Rakstiskais standarts tiek uzturēts galvenokārt ar Nederlandse Taalunie (Nīderlandes valodas savienība) starpniecību, kas koordinē ortogrāfiju un valodas politiku Nīderlandē un Beļģijā.
Attiecības ar citām valodām
Holandiešu valoda ir tuva vācu un angļu valodai, un ar afrikandiešu pastāv augsta savietojamība — afrikandiešu vairāk ir atvasināta no 17. gadsimta holandiešu, taču tās ir atsevišķas valodas. Lielākajai daļai afrikandiešu runātāju sapratne ar mūsdienu holandiešu var būt viegla, bet atšķirību ir daudz (vārdu krājums, vienkāršota gramatika, fonētika).
Rakstība un fonētika
Holandiešu izmanto latīņu alfabētu. Izrunā ir raksturīgas hobotiskās /x/ un diftongu skaņas, kā arī atšķirības starp Flandrijas un Nīderlandes izrunas normām. Gramatika ir bagāta ar vienskaitļa un daudzskaitļa formām, darbības vārdu laikiem un palīdzības vārdiem, tomēr salīdzinoši regulāra salīdzinājumā ar dažām citām indoeiropiešu valodām.
Skaitļi un mūsdienu lietojums
Apmēram 22 miljoni dzimtās valodas runātāju koncentrējas galvenokārt Nīderlandē un Beļģijas Flandrijā, kā arī Surinamā un Karību salu reģionos. Papildus tam holandiešu valodu kā otrvalodu lieto tūkstošiem cilvēku visā pasaulē (piemēram, imigrantu kopienās un iepriekšējo koloniju iedzīvotāju vidū). Valoda saglabā nozīmīgu lomu literatūrā, medijos, zinātnē un tirdzniecībā.