Nīderlandiešu (holandiešu) valoda — 22 miljoni runātāju, izcelsme un izplatība

Vēsture

Holandiešu valoda ir rietumģermāņu valoda.Rietumģermāņu valodu atzarojums iedalās angļu, frisiešu, vācu un holandiešu valodās. Tāpēc holandiešu valoda pēc vārdu krājuma un gramatikas ir ļoti līdzīga angļu valodai, lai gan tā vairāk atgādina vācu valodu nekā angļu.

Ģermāņu valodu atzaram pieder arī ziemeļģermāņu valodas - dāņu, norvēģu, zviedru un islandiešu valodas. Arī holandiešu valoda dažos gadījumos ir līdzīga šīm valodām.

Holandiešu valodu pirms 1170. gada sauc par veco holandiešu valodu (Oudnederlands). Holandiešu valodu laikā no 1170. līdz 1500. gadam sauc par vidējo holandiešu valodu (Middelnederlands), ko dēvē arī par diētu valodu. Tāpēc holandiešu valodu angļu valodā sauc par holandiešu valodu. Pats vārds "holandiešu" cēlies no protoģermāņu valodas vārda theodiscus, kas nozīmē "vienkāršās tautas valoda" un ko tajā laikā lietoja arī attiecībā uz vāciešiem un viņu valodu. Laika gaitā mūsdienās angļu valodā to lieto, lai apzīmētu Nīderlandes, nevis vāciešu valodu. No tās pašas valodas ir cēlies arī holandiešu vārds Duits, kas apzīmē vācu valodu.

Vecākā zināmā holandiešu grāmata ir Wachtendonckse Psalmen, kas sarakstīta 900. gadā. Pirmais holandiešu rakstnieks, kura vārdu zinām, ir Hendriks van Veldeke, kurš dzimis ap 1150. gadu.

Vēstules

Holandiešu valodā tiek izmantots tas pats latīņu alfabēts (burti) kā angļu valodā.

Patskaņi

Piezīme: e var būt arī šva (piemēram, the).

• oe - tāpat kā "ou" vārdā you
• eu - tāpat kā franču "eu" vārdā fleur
• ui - tipiska holandiešu valodas skaņa, bet gandrīz identiska franču valodas vārdam oeuil (= acs).
• ou/au - kā skaņa
• ij/ei - tipiska holandiešu valodas skaņa, tāda pati kā "ej" esperanto valodā (ne poļu valodā).
• aai - kā "i" vārdā ledus
• eeuw - tipiska holandiešu valodas skaņa
• ieuw - nedaudz līdzīgs "iew" skatījumā

Atvērtās un slēgtās zilbes

Patskaņu izrunas veids ir atkarīgs no tā, vai zilbe ir atvērta vai slēgta. Ja zilbe ir atvērta, īsos rakstītos patskaņus izrunā kā garos. Ja zilbe ir slēgta, īsos rakstītos patskaņus izrunā kā īsus. Piemērs:

Vārdu praten var sadalīt 2 zilbēs: Pra|ten. Tā kā pra ir atvērts, a izrunā kā aa.

Vārdā plat ir tikai viena zilbe, tāpēc a ir īss (tikai a).

Tomēr šim noteikumam ir izņēmums. Tas ir "e". Tas ir tāpēc, ka "e" var būt arī "mute e" (Schwa) (IPA zīme ə). Lielākajā daļā vārdu, ja atvērtā zilbe beidzas ar "e", tā ir īsais "e". Tāpēc atvērtās zilbes ar garo "e" (ee) tiek rakstītas kā "ee". Piemērs:

Vārdā "me" ir "e", un tas nav izrunājams kā "mee". (Mee ir pavisam cita nozīme).

Tomēr arī šim noteikumam ir izņēmumi. To var novērot, piemēram, izmantojot vārdu meenemen. Šo vārdu var sadalīt trīs zilbēs: mee|ne|men. Pirmajās divās zilbēs e ir garais e, bet pēdējā zilbe ir mēmais e.

Mēmā e parādās arī darbības vārdu galotnēs (parasti -en).

Līdzskaņi

• b
• c
• d
• f
• g/ch - neizrunā kā angļu G; holandiešu G tiek izrunāts rīkles aizmugurē ar "skrāpēšanas" skaņu. Nīderlandes dienvidos G izrunā citādāk (tā sauktais mīkstais G) nekā ziemeļos (cietais G).
• h
• j - tāpat kā "y" vārdā you
• k
• l
• m
• n
• p
• q - tiek lietots reti; izrunā kā k
• r - nav kā angļu valodā; holandiešu R ir vairāk ritošā R
• s
• t
• v
• w
• x - tiek lietots reti, galvenokārt svešvārdos, izrunā kā ks
• z

Piezīme: vārdos, kas beidzas ar "-d", "-d" izrunā kā "-t".

Gramatika

Holandiešu valodas gramatika nedaudz atšķiras no angļu valodas. Sarežģītos teikumos atšķiras vārdu secība teikumos. Vienkāršākā teikuma struktūra ir "subjekts - darbības vārds". Holandiešu valodā ir tikai daži gramatiskie laiki. Visbiežāk lietotie ir šādi:

• onvoltooide tegenwoordige tijd (tagadnes vienkāršā forma)
• onvoltooide verleden tijd (pagātnes vienkāršais)
• voltooide tegenwoordige tijd (tagadnes pabeigtā forma)
• voltooide verleden tijd (pagātnes pabeigtā forma)

Onvoltooid tegenwoordige tijd

Visvienkāršākais darbības vārda laiks ir onvoltooide tegenwoordige tijd (ott; tagadnes vienkāršais). Ott tiek lietots, ja kaut kas notiek tagad vai regulāri (piem: Hij eet regelmatig (Viņš ēd regulāri)). Lielākā daļa darbības vārdu tiek locīti (pārveidoti) regulārā formā (šos darbības vārdus sauc par regelmatige werkwoorden (regulārie darbības vārdi)). Vārda saknes vārda sakne ir saglabājusies visās konjugācijās (izmaiņās). Pareizais veids ir šāds

Piezīme*: Darbības vārda pamats ir darbības vārda nenoteiksmes forma bez galotnes -en. Dažos darbības vārdos pirmā zilbe ir atvērta, tāpēc jebkurš patskanis ir garš. Darbības vārda sakne mainās uz rakstāmu garo patskani. Tādējādi vārda lopen sakne kļūst par loop. Ja vārda pamatnei pievieno galotni -en (piemēram, wij), rakstītā forma atkal kļūst īsa (bet izrunā to joprojām izrunā kā garo patskani).

Onvoltooid verleden tijd

Ott pagātnes forma ir onvoltooid verleden tijd (ovt; pagātnes vienkāršā forma). Veids, kā darbības vārdi tiek locīti (mainīti) ovt, nav viegli saprotams, un bieži tiek pieļautas kļūdas. Tas ir tāpēc, ka daži darbības vārdi tiek locīti, pievienojot D, bet citi tiek locīti, pievienojot T. Šīs problēmas risināšanas veids ir tā sauktais 't kofschip. Ja darbības vārds bez -en (darbības vārda sakne lielākajā daļā darbības vārdu, bet ne vienmēr) beidzas ar līdzskaņu, kas ir arī "'t kofschip", darbības vārds tiek pārveidots ar T. Piemērs:

Darbības vārds praten (runāt) tiek mainīts ar T, jo prat beidzas ar T.

Tagad darbības vārdu var mainīt šādi:

Tomēr ir vārdi "'t kofschip" nav tik vienkārši. Piemēram, tas ir, piemēram, vārds vrezen (baidīties). Darbības vārda sakne ir vrees, tāpēc šķiet, ka darbības vārds ir mainīts ar T. Tā nav taisnība (tas ir mainīts ar D), jo vrezen mīnus -en ir vrez. Z nav "'t kofschip", tāpēc darbības vārds ir mainīts ar D.

Tagad darbības vārdu var mainīt šādi:

Darbības vārdi ar turpinājumu

Lai gan holandiešu valodā ir sava veida tagadnes turpināmā forma (angļu valodā -ing darbības vārda forma), holandieši to maz lieto. Piemērs:

"Es ēdu" holandiešu valodā ir "Ik eet", kas burtiski nozīmē "Es ēdu".

Tagadnes turpināmā forma holandiešu valodā būtu "Ik ben etende", taču tā gandrīz nekad netiek lietota.

Patiesībā holandiešu valodā ir trīs veidu nepārtrauktie darbības vārdi.

1. Pirmais veids ir darbības vārda zijn (būt) forma ar aktuālo nepārtraukto darbības vārdu. Tas tiek darīts, pievienojot de nenoteiksmes formā. Holandiešu valodā to lietot nav nepareizi, taču tas izklausīsies ļoti dīvaini. To lieto tikai ļoti formālos tekstos.
2. Otrais veids ir tāds, kurā darbības vārds faktiski darbojas kā apstākļa vārds. Atkarībā no temata darbības vārds tiek mainīts, pievienojot nenoteiksmes vārdam "d" vai "de". Šādā gadījumā darbības vārdam ir vietniekvārda funkcija, bet..... Piemērs: Hij liep drinkend de supermarkt uit. Angļu valodā tas ir He walked out of the supermarket, while drinking .
3. Trešais veids ir bieži izmantots veids. Šī tipa lietojumu var salīdzināt ar angļu valodas nepārtrauktā tipa lietojumu. To lieto, ja kaut kas tiek darīts, tajā brīdī, bet vēl nav pabeigts. To veido forma zijn + aan het + nenoteiksme. Piemērs: Ik ben aan het lopen, kas nozīmē Es eju (šobrīd).

Piemēri

hallo (sveiciens)
Ik heet ... (mans vārds ir...)
Ik hou van je (Es tevi mīlu)
ja (jā)
nee (nē)

Skaitļi

een (viens)
twee (divi)
drie (trīs)
vier (četri)
vijf (pieci)
zes (seši)
zeven (septiņi)
acht (astoņi)
negen (deviņi)
tien (desmit)
elf (vienpadsmit)
twaalf (divpadsmit)

Skaitļos ar trim cipariem (piemēram, 100) holandieši u aizstāj ar o un 1 r aizstāj ar r. Piemērs:

Skaitlis 100 kļūst par honderd, kas burtiski nozīmē simts.

Holandiešu valodas pamatizteikumi