Surinama (Suriname) — valsts pārskats: vēsture, ģeogrāfija, ekonomika

Surinama — pilnīgs pārskats: vēsture, ģeogrāfija un ekonomika. Uzzini par neatkarību, boksītu rūpniecību, eksporta nozari, galvaspilsētu Paramaribo un robežstrīdiem.

Surinama, saukta arī par Nīderlandes Gviānu vai Srananga, ir valsts Dienvidamerikā. Valsts oficiālais nosaukums ir Republiek Suriname (holandiešu valodā) un tulkojams kā Surinamas Republika). Tā atrodas starp Gajānu un Franču Gviānu. Paramaribo ir galvaspilsēta, kurā dzīvo lielākā daļa valsts iedzīvotāju; kopējais iedzīvotāju skaits ir aptuveni pusmiljons — ap 600 tūkstošiem. Surinama kļuva neatkarīga no Nīderlandes 1975. gadā. Pirms tam tā bija daļa no Nīderlandes Karalistes.

Ģeogrāfija un klimats

Surinama ir salīdzinoši neliela valsts ar lielu mežainu un mazapdzīvotu iekšzemi. Liela daļa teritorijas ir Amazonijas baseina sastāvdaļa — tropu lietusmeži, upju baseini un līdzenumi. Valsts dienvidos notiek robežstrīdi ar Franču Gviānu un Gviānu. Galvenās upes ietver Surinames upi un Marowijne (Lawa) upi, kas ir svarīgas satiksmei un lokālajai ekonomikai. Klimats ir tropisks — karsts un mitrs visu gadu ar lietus sezonām, kas ietekmē lauksaimniecību un piekļuvi attālākiem rajoniem.

Vēsture

16. gadsimta sākumā šo teritoriju atklāja holandiešu, franču, spāņu un angļu pētnieki. Gadsimtu vēlāk holandieši un angļi gar daudzajām upēm auglīgajos Gajānas līdzenumos izveidoja cukura plantāciju kolonijas. Pēc otrā Anglo-holandiešu kara Anglija apmainīja visas pretenzijas uz šo teritoriju pret Jauno Amsterdamu, kas kļuva par Ņujorku. Koloniālajā periodā Surinama bija atkarīga no vergticības un vēlāk — no kulaku un vispārējās migrācijas: pēc verdzības atcelšanas 19. gadsimtā Nīderlande aicināja strādniekus no Indijas (tagadējās Indijas subkontinenta) un Indonēzijas (Javas sala), kas ietekmēja valsts etnisko un kultūras sastāvu. 20. gadsimta beigās un 1975. gadā Surinama ieguva neatkarību, kam sekoja politiskas pārbūves, militāras varas periodi (piem., 1980. gada apvērsums) un vēlāk demokrātiskas varas atjaunošana.

Politika un pārvalde

Surinama ir prezidentāla republika ar vienkameru parlamentu. Politiskā dzīve ietver vairākas partijas un dažādus sabiedriskos kustību spēkus. Neatkarības gados notikušas destabilizējošas epizodes, bet pēdējās dekādēs valsts centusies nostiprināt demokrātiskos institūcijas un starptautiskās attiecības. Emigrācija uz Nīderlandi 1970.–1980. gados radīja lielu diasporu, kas turpina būt saistīta ar Surinamu kultūras un ekonomikas ziņā.

Iedzīvotāji, valodas un kultūra

Surinama ir etniski daudzveidīga. Kopienas veido afrodiasporas grupas (tostarp Maroni), indoeiropieši (atsauces uz darba imigrantiem no Indijas — tā dēvētie "Hindustāņi"), javieši (no Indonēzijas), krioli un vietējie indiāņu iedzīvotāji. Oficiālā valoda ir holandiešu, bet plaši lietotas ir arī krievu Sranan Tongo, hindustāņu valodas (Awadhi/Bhojpuri atvasinājumi), javiešu un vairākas vietējās indiāņu valodas. Reliģiski Surinama ir daudzveidīga — kristietība, hinduismu un islāms pārstāv daļu sabiedrības. Kultūra ietver koloniālās arhitektūras mantojumu, bagātu mūzikas un virtuves tradīciju sajaukumu un spēcīgas kopienu tradīcijas.

Ekonomika

Valsts ekonomikas centrā ir dabas resursi un to pārstrāde. Rūpniecības nozīmīgā daļa ir boksītu ieguve un apstrāde — boksīts veido apmēram 15 % no iekšzemes kopprodukta un vairāk nekā 70 % no eksporta. Citas svarīgas eksporta preces ir cukurs, nafta un zelts. Aptuveni 25 % strādājošo ir nodarbināti lauksaimniecībā, kur dominē mazas saimniecības un plantāciju paliekas — tā audzē cukurniedres, rīsus, tropu augļus un citus produktus. Galvenie tirdzniecības partneri ir Nīderlande, Amerikas Savienotās Valstis un Karību jūras reģiona valstis.

Ekonomika joprojām ir uzņēmīgi atkarīga no izejvielu cenām un ārvalstu investīciju plūsmas. Valsts saskaras ar izaicinājumiem — mazs iekšējais tirgus, nepieciešamība dažādot ekonomiku, infrastruktūras attīstība un sociālā vienlīdzība. Valūta ir Surinamas dolārs (SRD).

Vides bagātības un aizsardzība

Surinama ir viena no pasaules biodiversitātes bagātākajām vietām ar lielu meža segumu (lielākā daļa valsts teritorijas ir neskarta meža zona). Šeit atrodas plašas savvaļas dzīvnieku populācijas, daudz retos un endēmiskos augus. Dažas teritorijas ir aizsargātas, piemēram, Central Suriname Nature Reserve, kas ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Mežu aizsardzība ir svarīga gan klimata regulācijai, gan vietējo kopienu dzīvesveidam, tomēr hroniskas problēmas ir nelegāla mežizstrāde, zelta ieguve un ar tiem saistītā piesārņošana.

Transporta un infrastruktūra īpatnības

Valsts ceļu tīkls ir ierobežots, īpaši iekšzemē; daudzos reģionos galvenā satiksme notiek pa upēm. No svarīgākajiem infrastruktūras objektiem ir Johan Adolf Pengel starptautiskā lidosta pie Paramaribo un ostas, kas apkalpo eksporta kravas. Infrastruktūras attīstība ir viens no valsts attīstības virzieniem, lai uzlabotu piekļuvi attālām kopienām un sekmētu ekonomikas dažādošanos.

Tūrisms

Tūrisma potenciāls vairāk koncentrējas uz ekotūrismu — lietusmeži, plēsēji, putni, botaniskie un kultūras maršruti, kā arī kolonialās arhitektūras apskates vietas Paramaribo pilsētā (vēsturiskais centrs ir UNESCO Pasaules mantojuma vieta). Tūristiem pieejamas arī Maroni un citu upju braucieni, tikšanās ar vietējām un Maroni kopienām un izpēte neskartos dabas parkos.

Nākotnes perspektīvas

Surinama cenšas saglabāt savas dabas bagātības, vienlaikus attīstot ilgtspējīgas ekonomikas iespējas — diversificējot eksportu, attīstot atjaunojamos resursus un ilgtspējīgu tūrisma nozari. Svarīgi ir arī risināt sociālās problēmas, uzlabot izglītību un veselības aprūpi, kā arī nostiprināt attiecības ar kaimiņvalstīm un starptautiskajiem partneriem, lai veicinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu attīstību.

Surinama ir valsts ar bagātu, daudzveidīgu vēsturi un nozīmīgu dabas mantojumu; tās izaicinājumi un iespējas ir cieši saistītas ar resursu pārvaldību, sociālo attīstību un starptautiskajām saiknēm.

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir Surinamas oficiālais nosaukums?

Q: Kad Surinama kļuva neatkarīga no Nīderlandes?

J: Kādi robežstrīdi pastāv šajā valstī?

J: Kura rūpniecības nozare veido lielu daļu no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP)?

J: Kādas citas eksporta preces bez boksīta eksportē šī valsts?

J: Cik daudz cilvēku dzīvo šajā valstī?

Meklēt pēc burta