Nīderlandes Karaliste — konstitucionālā monarhija, sastāvs un vēsture
Uzzini Nīderlandes Karalistes konstitucionālo monarhiju, tās četru valstu sastāvu — Eiropas un Karību salas — un vēsturi no 1954. gada līdz mūsdienām.
Nīderlandes Karaliste (nīderlandiešu: Koninkrijk der Nederlanden)) ir suverēna valsts, kuras valsts pārvaldes forma ir konstitucionālā monarhija. Formāli runājot, karaliste apvieno vairākas valsts vienības, kurām ir dažādas autonomijas pakāpes, taču kopīga ir monarha funkcija un daži kopīgi kompetences jautājumi, piemēram, ārlietas, aizsardzība un pilsonība.
Sastāvs
Karaliste tika izveidota 1954. gadā ar Karalistes hartu, un mūsdienu Nīderlandes Karalisti veido četras valstis:
- Nīderlande — Eiropas daļa (bieži saukta par „metropoli” vai „Eiropas Nīderlandi”); tā ietver arī trīs Karību jūras īpašās pašvaldības, kas administratīvi pieder Nīderlandei.
- Aruba — karalistes sastāvdaļa Karību jūras reģionā; tai ir plaša pašpārvaldība kopš 1986. gada (statusa aparte).
- Kirasao (Curaçao) — Karību jūras sala, kopš Nīderlandes Antiļu sadalīšanas 2010. gadā pašreizējā statusā kā atsevišķa valsts karalistē.
- Senmartēna (Nīderlande) (Sint Maarten) — sala, kas iekļauj karalistes sastāvā kā atsevišķa valsts kopš 2010. gada (rietumu daļa), bet salas austrumu daļa pieder Francijai.
Nīderlandes Karību apgabals (bieži dēvēts par „Caribbean Netherlands” vai „BES salas”) nav atsevišķa valsts, bet ir īpašas Nīderlandes pašvaldības (publiskas personas). Šo teritoriju veido:
- Bonaire
- Saba
- Sint Eustatius
Nīderlandes Antiļu salas kā administratīva vienība vairs nepastāv — šo vienību formāli likvidēja 2010. gada 10. oktobrī. Iepriekšējā Nīderlandes Antiļu sastāvā bija sešas salas, no kurām daļa ieguva atsevišķu statusu (Kirasao un Senmartēna), bet citas kļuva par Nīderlandes īpašajām pašvaldībām (Bonaire, Saba, Sint Eustatius).
Arī Surinama bija karalistes sastāvdaļa līdz pat neatkarības iegūšanai 1975. gadā (Surinamas neatkarība — 25. novembris 1975.).
Valsts pārvalde un monarhija
Nīderlandes Karalistē galveno simbolisko un konstitucionālo lomu pilda monarhs (pašreiz — Karalis Vilhelms Aleksandrs kopš 2013. gada). Monarhs ir Karalistes galva, taču ikdienas valdības vadība pieder ministriem un premjerministram katrā no valstīm (piem., Nīderlandes valdība Amsterdamā/Hāgā). Karalistes hartu regulē attiecības starp Karalistes līmeņa institūcijām un atsevišķajām valstīm; vairāki jautājumi — īpaši ārlietas, aizsardzība, valsts pilsonība un Karalistes likumdošanas jautājumi — paliek Karalistes kompetencē, kamēr citas jomas ir atstātas atsevišķo valstu pašpārvaldei.
Valodas, ekonomika un citas atšķirības
Oficiālā valoda Karalistē ir nīderlandiešu, tomēr Karību daļā plaši lieto arī papiamento, angļu un vietējās valodas. Administratīvā realitāte nozīmē, ka katra valsts Karalistē var noteikt savas oficiālās vai lietotas valodas praksi atbilstoši savām vajadzībām.
Valūtas un ekonomiskā prakse atšķiras:
- Eiropas Nīderlande izmanto eiro.
- Aruba izmanto Arubas florīnu (AWG).
- Kirasao un Sint Maarten lielākoties izmanto Nīderlandes Antiļu guldenu (ANG), lai gan valūtas politikas jautājumi Karību daļā var tikt apspriesti atsevišķi.
- Trīs īpašās pašvaldības (Bonaire, Saba, Sint Eustatius) lieto ASV dolāru (USD) kā oficiālu maksāšanas līdzekli.
Vēstures galvenie etapi
- 1954 — stājas spēkā Karalistes hartu, kas modernizēja attiecības starp Nīderlandi un tās bijušajām kolonijām.
- 1975 — Surinamas neatkarība.
- 1986 — Aruba iegūst statuses aparte un kļūst par atsevišķu karalistes valsti.
- 2010 (10. oktobris) — Nīderlandes Antiļu likvidācija; no tās radušās administratīvās un politiskās pārkārtošanās: Kirasao un Senmartēna kļuva par atsevišķām valstīm, bet Bonaire, Saba un Sint Eustatius kļuva par īpašām Nīderlandes pašvaldībām.
Svarīgi praktiski aspekti
Nīderlandes Karaliste ir starptautiski atzīta suverēna vienība ar dalītu administratīvo struktūru. Cilvēkiem, kuri sadarbojas vai ceļo starp Eiropas un Karību daļām, jāņem vērā atšķirības imigrācijas, nodokļu, veselības aprūpes un valūtas jautājumos, jo daudzus šos jautājumus regulē atsevišķās valstis vai Nīderlandes pašvaldības.
Ja nepieciešami precīzi dati par iedzīvotāju skaitu, valsts budžetu vai tiesisko regulējumu, ieteicams pārlūkot konkrētās valsts oficiālās vietnes vai Karalistes hartu un attiecīgus likumus.
Meklēt