Cušimas (Korejas) šaurums — jūras šaurums starp Japānu un Dienvidkoreju
Cušimas (Korejas) šaurums — stratēģisks ūdensceļš starp Japānu un Dienvidkoreju pie Cušimas salas, savieno Austrumķīnas un Japānas jūru; ģeogrāfija, vēsture un navigācija.
Korejas šaurums (korejiešu: 대한해협, Daehan Haehyeop), pazīstams arī kā Cušimas šaurums, ir šaurs ūdensceļš starp Japānu un Dienvidkoreju. Nosaukums tiek lietots divējādi: tas apzīmē gan jūru tieši starp Korejas pussalu un Cušimas salu, gan arī plašāku okeāna teritoriju starp Koreju un Kjusjušu salu.
Ģeogrāfija
Šis šaurums savieno Austrumķīnas jūru un Japānas jūru, kas ir Klusā okeāna ziemeļrietumu daļa. Teritoriju raksturo vairāki kanāli: rietumu kanāls bieži tiek dēvēts par Korejas šaurumu, bet austrumu — par Cušimas (Tsushima) šaurumu; starp abiem kanāliem atrodas Cušimas sala. Krastu nosaukumi un konfigurācija padara šo reģionu par svarīgu savienojumu starp Korejas pussalu un Japānas salām.
Hidrodinamika un ekoloģija
Caurs šo jūras šaurumu plūst siltas straumes, kas ietekmē reģiona klimatu un bioloģisko daudzveidību. Īpaši nozīmīga ir ziemeļkorsa virziena plūsma, kas piegādā siltu jūras ūdeni no subtropu apgabaliem uz ziemeļiem, veicinot produktīvus zvejas apgabalus un nodrošinot pāreju sugu florai un faunai starp Dienvidu un Ziemeļu okeāna zonām. Šaurums ir nozīmīgs zvejniecības reģions un svarīgs migrācijas ceļš daudzām jūras sugām.
Nozīme cilvēku darbībai un vēsture
Korejas/Cušimas šaurums ir intensīvi izmantots kuģošanas ceļš, kas savieno svarīgus ostu reģionus — piemēram, Dienvidkorejas lielpilsētu ostas un Japānas rietumkrasta ostas. Reģiona stratēģiskā nozīme padarījusi to par vēsturisku notikumu vietu; viens no pazīstamākajiem notikumiem ir 20. gadsimta sākuma flotes sadursmes reģionā, kas ietekmēja reģiona politisko un militāro situāciju.
Jūras robežas, zvejas tiesības un kuģošanas drošība šajā apgabalā reizēm raisa diplomātiskas diskusijas starp Japānu un Dienvidkoreju, tāpēc teritorija ir gan ekonomiski, gan politiski nozīmīga abām valstīm.
Praktiska informācija
- Kuģošana: Bieža komerciāla un piekrastes satiksme, jūras ceļš ir viens no svarīgākajiem starppilsētu savienojumiem reģionā.
- Zveja: Produktīvi zvejas lauki, kurus ietekmē siltās straumes un barības vielu pieplūdums.
- Vides aizsardzība: Reģiona ekosistēma ir jutīga pret piesārņojumu un pārzveju, tāpēc nepieciešama starptautiska sadarbība vides saglabāšanai.
Cušimas (Korejas) šaurums tādējādi ir ne tikai ģeogrāfiski saistošs ūdensceļš, bet arī nozīmīgs ekonomisks, ekoloģisks un vēsturisks reģions starp Japānu un Dienvidkoreju.

USGS karte, kurā redzama Cušimas sala Korejas šaurumā

Rietumu kanāla (Korejas šaurums) un austrumu kanāla (Cušimas šaurums) karte
Ģeogrāfija
Šelfa ziemeļu krasts ir Korejas pussalas dienvidu piekraste. Atkarībā no lietojuma šauruma dienvidu krasti var nozīmēt Cušimas rietumu piekrasti vai arī Kjušū un Honšū rietumu krastus.
Šaurums ir aptuveni 200 km (120 jūdžu) plats un vidēji aptuveni 90 līdz 100 m (300 pēdu) dziļš. . []
Rietumu kanāls ir dziļāks (līdz 227 metriem) un šaurāks nekā austrumu kanāls. . []
Caur taisni no dienvidiem uz ziemeļiem plūst siltā straume (Tsushima-kairyū).
Saistītās lapas
Meklēt