Kori līcis: plūdmaiņu līcis un robežstrīds starp Indiju un Pakistānu
Kori līcis — plūdmaiņu līcis un robežstrīds starp Indiju un Pakistānu: neapdzīvots purvs, migrējošie putni un vēsturisks strīds par teritoriālo robežu.
Kori līcis (gudžarati: કોરી ખાડી, urdu: کوری کریک) ir plūdmaiņu līcis un jūras robežstrāva starp Indijas Gudžaratas štata Kutch (Kutčas) reģionu un Pakistānas Sindhas provinces Kačhi reģionu. Tas atrodas Ratna Kučas (Rann of Kutch) purvos uz austrumiem no Sīra (Sir) līča un ir apmēram 96 km (60 jūdzes) gara ūdens josla, par kuru strīdas Indijas Republika un Pakistāna. Indija to pretendē kā daļu no Indijas Rann of Kutch purviem. Līcis ietek Arābijas jūrā un atdala Kutčas reģionu no Pakistānas Sindhas Kačhi zonas.
Ģeogrāfija un dabas apstākļi
Kori līcis atrodas ļoti zemu, sāļu dubļu un mangrovju apvidū, kas regulāri applūst plūdmaiņu un musonu sezonā. Līča krasti ir mainīgi — upes gultne un sāļie dubļi pakāpeniski pārvietojas, tāpēc precīza tradicionāla robeža sauszemē ir grūti noteicama. Musonu periodā (parasti no jūnija līdz septembrim) teritorija plaši applūst, savukārt sausajā sezonā daļas dubļu izžūst.
Ekoloģija un dzīvnieku pasaule
Neapdzīvotajā purvā dzīvo dažādas sāļūdens un pelēkās ekosistēmas sugas. Ziemā līcī un apkārtnē var novērot flamingo un citus gājputnus, kas izmanto šīs zemas sāļās platības barošanās un ligzdošanas laikā. Apvidū sastopamas arī sālsmīļas augšanas sugas un citviet dienvidu mangrovju formācijas. Tā kā teritorija ir grūti pieejama, tā saglabā relatīvu dabisku raksturu, taču jutīga pret klimata pārmaiņām un cilvēka darbību.
Robežstrīds un starptautiskā nozīme
Robežas strīds ap Kori līci ir saistīts ar netiešu robežas novilkšanu marshu un mainīgas upes gultnes apstākļos. Strīds skar jautājumu par to, kur tieši jāsāk un jābeidz sauszemes robeža un kā pēc tam jātranzitē uz jūras robežu un ekskluzīvās ekonomiskās zonas dalījumu. Šī iemesla dēļ Kori līcis pārsniedz tikai lokāla reģionāla svara līmeni — tas ietekmē arī piekrastes resursu sadali, zvejas tiesības un iespējamo hidrokarbonu izpēti Adžabas (Arābijas jūras) piekrastē.
Ilgstošais strīds attiecas uz robežas līnijas noteikšanu "no Kori Creek ietekas līdz Kori Creek augšgalam un no Kori Creek augšgalā uz austrumiem līdz punktam uz līnijas, kas norādīta uz rietumu termināla". No šī punkta robeža ir nepārprotami noteikta, kā noteikts 1968. gada Tribunāla spriedumā. Tomēr atsevišķas detaļas par faktiskajiem koordinātiem un to interpretāciju ir palikušas pakļautas abu valstu starpnieciskām sarunām un diplomātiskiem kontaktiem.
Drošība un prakse
Sakarā ar sarežģīto reljefu un robežstrīdu, abas valstis rūpīgi uzrauga šo reģionu. Reģionā notiek regulāras patrulēšanas operācijas, un teritorija reizēm tiek izmantota arī pretmuitnieku un kontrabandistu ceļiem. Tomēr pastāv arī abu pušu centieni risināt domstarpības diplomātiski, jo nepiekopt militāru eskalāciju abām valstīm nav izdevīgi.
Pašreizējais stāvoklis
Kori līča (Sir Creek) jautājums oficiāli nav pilnībā atrisināts, taču tas regulāri tiek pārrunāts Indijas un Pakistānas ierēdņu līmenī. Jebkādas izmaiņas robežās vai jūras jurisdikcijā varētu ietekmēt zvejas kopienas, piekrastes ekonomiku un piekļuvi jūras resursiem, tāpēc jautājums saglabā politisku un ekonomisku nozīmi. Tā kā pats līcis atrodas neapdzīvotā purva teritorijā, pastāv arī rūpes par ekosistēmas aizsardzību un ilgtspējīgu resursu izmantošanu.
Kā piekļūt un tūrisms
Teritorija ir praktiski nepieejama tūristiem, jo tā ir tālu no lielākām apdzīvotām vietām un sastāv no purviem, sāļajām dubļu platībām un plūdmaiņu ietekmes zonām. Apmeklējumi, ja tādi tiek organizēti, prasa specializētu ekipējumu un vietējo gidu zināšanas. Lielāka uzmanība tiek pievērsta dabas saglabāšanai un robežsargu darbībai nekā tūrisma attīstībai.
Īsumā, Kori līcis ir ekoloģiski jutīga, ģeogrāfiski mainīga un politiski nozīmīga teritorija, kurā saplūst dabas procesi, ekonomiskie interešu jautājumi un starpvalstu robežjurisdikcija.
Strīds
Strīds ir par 1914. un 1925. gada kartē attēlotās robežlīnijas starp Kutch un Sindh interpretāciju. Tajā laikā šis reģions bija daļa no Bombejas prezidentūras nedalītā Indijā. Pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1947. gadā Sinda kļuva par Pakistānas daļu, bet Kučs - par Indijas daļu.
Rezolūcijā, kurā tika noteiktas robežas starp abām teritorijām, līcis tika iekļauts kā Sindas provinces daļa, tādējādi robeža tika noteikta kā līča austrumu mala. Robežlīniju, kas pazīstama kā "Zaļā līnija", apstrīd Indija, kura apgalvo, ka tā ir orientējoša līnija, tehniskajā žargonā saukta par "lentveida līniju". Indija uzskata, ka robeža atrodas kanāla vidusdaļā, kā parādīts citā 1925. gadā uzzīmētā kartē un īstenots, uzstādot kanāla vidusdaļas stabus 1924. gadā.
Indija savu nostāju pamato, atsaucoties uz Thalweg doktrīnu starptautiskajās tiesībās. Likums nosaka, ka upju robežas starp divām valstīm, ja abas valstis par to vienojas, var šķirt kanāla viduslīnija. Lai gan Pakistāna neapstrīd 1925. gada karti, tā apgalvo, ka doktrīna šajā gadījumā nav piemērojama, jo tā attiecas tikai uz kuģojamām ūdenstilpēm, kāda Kori Creek nav. Indija noraida Pakistānas nostāju, apgalvojot, ka līcis ir kuģojams paisuma laikā un ka zvejas traleri to izmanto, lai izietu jūrā. Vairāki kartogrāfiskie pētījumi ir apstiprinājuši Indijas apgalvojumu. Vēl viens jautājums, kas rada bažas Pakistānai, ir tas, ka Kori Creek straume gadu gaitā ir ievērojami mainījusi savu tecējumu. Ja robežlīnija tiks demarkēta (iezīmēta) saskaņā ar Thalweg principu, Pakistāna var zaudēt ievērojamu teritorijas daļu, kas vēsturiski bija Sindas provinces daļa. Pieņemot Indijas nostāju, arī sauszemes/jūras gala punkts tiktu pārcelts par vairākiem kilometriem Pakistānas nelabvēlīgā virzienā, kas savukārt novestu pie vairāku tūkstošu kvadrātkilometru ekskluzīvās ekonomiskās zonas zaudēšanas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju.
1965. gada aprīlī tur izcēlās strīds, kas veicināja 1965. gada Indijas un Pakistānas karu, kad starp Indiju un Pakistānu izcēlās kaujas. Vēlāk tajā pašā gadā Lielbritānijas premjerministrs Harolds Vilsons pārliecināja abas valstis izveidot tribunālu strīda atrisināšanai. Spriedums tika pieņemts 1968. gadā, un Pakistāna ieguva 10 % no savām prasībām par 9000 km² (3500 kvadrātjūdžu).
Strīdīgais reģions 1999. gadā nonāca starptautiskās sabiedrības uzmanības centrā pēc tam, kad 1999. gada 10. augustā Indijas Gaisa spēku iznīcinātāji Mig-21 notrieca Pakistānas Jūras spēku novērošanas lidmašīnu Breguet Atlantique virs Kori Creek, nogalinot visus 16 lidaparātā esošos lidaparātus. Indija apgalvoja, ka lidmašīna bija ielidojusi tās gaisa telpā, bet Pakistānas jūras flote to apstrīdēja. (Skatīt Atlantique incidentu)
Ekonomiski iemesli
Lai gan Kori Creek ir maza militāra vērtība, tas sniedz milzīgu ekonomisku labumu. Liela daļa reģiona ir bagāta ar naftu un gāzi zem jūras gultnes, un kontrolei pār šo līci būtu milzīga ietekme uz katras valsts enerģijas potenciālu. Turklāt, kad robežas būs noteiktas, tas palīdzētu noteikt jūras robežas, kas tiek noteiktas kā sauszemes atskaites punktu paplašinājums. Jūras robežas palīdz arī noteikt ekskluzīvo ekonomisko zonu (EEZ) un kontinentālā šelfa robežas. EEZ sniedzas līdz 200 jūras jūdzēm (370 km), un tās var tikt pakļautas komerciālai izmantošanai.
Demarkācija arī novērstu abu valstu zvejnieku nejaušu iebraukšanu otras valsts teritorijā.
Strīdu izšķiršana
Pakistānas federālā valdība pretendē uz visu līci saskaņā ar 9. un 10. punktu Bombejas valdības 1914. gada rezolūcijā, ko parakstīja toreizējā Sindas provinces valdība un Rao Maharadžs, toreizējais Kutčas bijušās kņazistes valdnieks. Tomēr kopš 1969. gada ir notikušas astoņas sarunu kārtas starp abām valstīm, bet bez panākumiem. Strīda atrisināšanas pasākumi ir šādi:
- Piešķiršana
- Delimitācija
- Demarkācija
- Administrācija
Tā kā neviena no pusēm nav piekritusi, Indija ir ierosinājusi, ka jūras robežu vispirms varētu demarkēt saskaņā ar Jūras tiesību tehnisko aspektu (TALOS) noteikumiem. Tomēr Pakistāna stingri noraidīja šo priekšlikumu, pamatojoties uz to, ka vispirms ir jāatrisina strīds. Pakistāna ir arī ierosinājusi abām pusēm uzsākt starptautisku šķīrējtiesu, ko Indija ir kategoriski noraidījusi. Indija apgalvo, ka visi divpusējie strīdi ir jāatrisina bez trešo pušu iejaukšanās.
Šajā kartē ir attēlots līcis Kutčas ragā.
Meklēt