Kori līcis: plūdmaiņu līcis un robežstrīds starp Indiju un Pakistānu

Strīds ir par 1914. un 1925. gada kartē attēlotās robežlīnijas starp Kutch un Sindh interpretāciju. Tajā laikā šis reģions bija daļa no Bombejas prezidentūras nedalītā Indijā. Pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1947. gadā Sinda kļuva par Pakistānas daļu, bet Kučs - par Indijas daļu.

Rezolūcijā, kurā tika noteiktas robežas starp abām teritorijām, līcis tika iekļauts kā Sindas provinces daļa, tādējādi robeža tika noteikta kā līča austrumu mala. Robežlīniju, kas pazīstama kā "Zaļā līnija", apstrīd Indija, kura apgalvo, ka tā ir orientējoša līnija, tehniskajā žargonā saukta par "lentveida līniju". Indija uzskata, ka robeža atrodas kanāla vidusdaļā, kā parādīts citā 1925. gadā uzzīmētā kartē un īstenots, uzstādot kanāla vidusdaļas stabus 1924. gadā.

Indija savu nostāju pamato, atsaucoties uz Thalweg doktrīnu starptautiskajās tiesībās. Likums nosaka, ka upju robežas starp divām valstīm, ja abas valstis par to vienojas, var šķirt kanāla viduslīnija. Lai gan Pakistāna neapstrīd 1925. gada karti, tā apgalvo, ka doktrīna šajā gadījumā nav piemērojama, jo tā attiecas tikai uz kuģojamām ūdenstilpēm, kāda Kori Creek nav. Indija noraida Pakistānas nostāju, apgalvojot, ka līcis ir kuģojams paisuma laikā un ka zvejas traleri to izmanto, lai izietu jūrā. Vairāki kartogrāfiskie pētījumi ir apstiprinājuši Indijas apgalvojumu. Vēl viens jautājums, kas rada bažas Pakistānai, ir tas, ka Kori Creek straume gadu gaitā ir ievērojami mainījusi savu tecējumu. Ja robežlīnija tiks demarkēta (iezīmēta) saskaņā ar Thalweg principu, Pakistāna var zaudēt ievērojamu teritorijas daļu, kas vēsturiski bija Sindas provinces daļa. Pieņemot Indijas nostāju, arī sauszemes/jūras gala punkts tiktu pārcelts par vairākiem kilometriem Pakistānas nelabvēlīgā virzienā, kas savukārt novestu pie vairāku tūkstošu kvadrātkilometru ekskluzīvās ekonomiskās zonas zaudēšanas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju.

1965. gada aprīlī tur izcēlās strīds, kas veicināja 1965. gada Indijas un Pakistānas karu, kad starp Indiju un Pakistānu izcēlās kaujas. Vēlāk tajā pašā gadā Lielbritānijas premjerministrs Harolds Vilsons pārliecināja abas valstis izveidot tribunālu strīda atrisināšanai. Spriedums tika pieņemts 1968. gadā, un Pakistāna ieguva 10 % no savām prasībām par 9000 km² (3500 kvadrātjūdžu).

Strīdīgais reģions 1999. gadā nonāca starptautiskās sabiedrības uzmanības centrā pēc tam, kad 1999. gada 10. augustā Indijas Gaisa spēku iznīcinātāji Mig-21 notrieca Pakistānas Jūras spēku novērošanas lidmašīnu Breguet Atlantique virs Kori Creek, nogalinot visus 16 lidaparātā esošos lidaparātus. Indija apgalvoja, ka lidmašīna bija ielidojusi tās gaisa telpā, bet Pakistānas jūras flote to apstrīdēja. (Skatīt Atlantique incidentu)

Ekonomiski iemesli

Lai gan Kori Creek ir maza militāra vērtība, tas sniedz milzīgu ekonomisku labumu. Liela daļa reģiona ir bagāta ar naftu un gāzi zem jūras gultnes, un kontrolei pār šo līci būtu milzīga ietekme uz katras valsts enerģijas potenciālu. Turklāt, kad robežas būs noteiktas, tas palīdzētu noteikt jūras robežas, kas tiek noteiktas kā sauszemes atskaites punktu paplašinājums. Jūras robežas palīdz arī noteikt ekskluzīvo ekonomisko zonu (EEZ) un kontinentālā šelfa robežas. EEZ sniedzas līdz 200 jūras jūdzēm (370 km), un tās var tikt pakļautas komerciālai izmantošanai.

Demarkācija arī novērstu abu valstu zvejnieku nejaušu iebraukšanu otras valsts teritorijā.

Strīdu izšķiršana

Pakistānas federālā valdība pretendē uz visu līci saskaņā ar 9. un 10. punktu Bombejas valdības 1914. gada rezolūcijā, ko parakstīja toreizējā Sindas provinces valdība un Rao Maharadžs, toreizējais Kutčas bijušās kņazistes valdnieks. Tomēr kopš 1969. gada ir notikušas astoņas sarunu kārtas starp abām valstīm, bet bez panākumiem. Strīda atrisināšanas pasākumi ir šādi:

• Piešķiršana
• Delimitācija
• Demarkācija
• Administrācija

Tā kā neviena no pusēm nav piekritusi, Indija ir ierosinājusi, ka jūras robežu vispirms varētu demarkēt saskaņā ar Jūras tiesību tehnisko aspektu (TALOS) noteikumiem. Tomēr Pakistāna stingri noraidīja šo priekšlikumu, pamatojoties uz to, ka vispirms ir jāatrisina strīds. Pakistāna ir arī ierosinājusi abām pusēm uzsākt starptautisku šķīrējtiesu, ko Indija ir kategoriski noraidījusi. Indija apgalvo, ka visi divpusējie strīdi ir jāatrisina bez trešo pušu iejaukšanās.