Bombejas prezidentūra bija bijusī Britu Indijas province. Tā sākās 17. gadsimtā kā Britu Austrumindijas kompānijas tirdzniecības punkts, bet vēlāk paplašinājās, ietverot lielu daļu Rietumu un Centrālās Indijas, kā arī daļu Pakistānas un Arābijas pussalas.

Bombejas prezidentūras lielāko daļu veidoja tagadējais Gudžaratas štats, divas trešdaļas Maharaštras štata rietumu daļas, ieskaitot Konkanas, Dešas un Kandesas reģionus, un Indijas Karnataka štata ziemeļrietumu daļa; tajā ietilpa arī Pakistānas Sindas province un britu teritorija Adena Jemenā. Tā daļēji sastāvēja no apgabaliem, kas bija tiešā britu pakļautībā, un daļēji no vietējām jeb princeļu pavalstīm, kuras pārvaldīja vietējie valdnieki gubernatora administrācijā.

Vēstures gaita un teritoriālais paplašinājums

Bombejas attīstība kā britu administratīva vienība sākās, kad 17. gadsimtā ostas pilsēta Bombeja (mūsdienu Mumbai) nonāca Eiropas tirdzniecības interešu centrā. Pilsēta tika nodota britu kontrolei kā daļa no dinastiskas darījuma, un 1668. gadā tā tika nodota Britu Austrumindijas kompānijas lietošanā, kas izveidoja tur pastāvīgu tirdzniecības bāzi. 18. un 19. gadsimtā, sevišķi pēc Anglijas un Marathu kariem, kompānija un vēlāk Britu impērija paplašināja savu kontroli pār apkārtējiem reģioniem — ar aneksijām, traktātiem un protektorātiem deva pamatu plašākai Bombejas prezidentūrai.

19. gs. laikā tika iekļautas plašākas teritorijas pēc Anglo–Maratha karu iznākuma, un 1843. gadā tika anektēta Sindas province. Savukārt Adena tika ieņemta 1839. gadā un administratīvi atradās Bombejas pārvaldībā līdz 1937. gadam, kad kļuva par atsevišķu Lielbritānijas Kronas koloniju. 20. gadsimta 30. gados notika administratīvi nozīmīgas pārkārtošanās: 1936. gadā Sindha ieguva atsevišķu provinces statusu, bet 1937. gadā Adena tika atdalīta no prezidentūras.

Administrācija un politiska struktūra

Bombejas prezidentūru pārvaldīja gubernators, kuru sākotnēji ieceļoja Britu Austrumindijas kompānija, bet pēc 1858. gada — Lielbritānijas Karaliskā valdība. Administrācija bija divdaļīga: tieši britu pārvaldītie rajoni (districts) un daudzas vietējās princeļu pavalstis, kuras saglabāja iekšējo suverenitāti, taču atradās britu aizsardzībā vai protektorāta attiecībās. Briti sūtīja rezidentus un slēdza līgumus ar vietējiem valdniekiem, nodrošinot savu ietekmi gan ārpolitikas, gan aizsardzības jautājumos.

Ekonomika, satiksme un sabiedrība

Prezidentūra bija viens no svarīgākajiem tirdzniecības un rūpniecības centriem britu Indijā. Ostas pilsēta Bombeja kļuva par reģiona lielāko komerciālo centru — no tās notika eksports (piemēram, kokvilna) un imports, tai skaitā indigo, tējas un citus preču plūsmus. 19. gadsimtā Bombejas ostai pieauga nozīme starptautiskajos tirdzniecības maršrutos, savukārt vietējā tekstila ražošana (kokvilnas audumi un vēlāk tekstilrūpnīcas) nodrošināja ekonomisku izaugsmi un urbanizāciju.

Rūpnieciskajai attīstībai bija būtiska nozīme dzelzceļa būvniecībai — pirmās pasažieru līnijas Indijā sāka darboties 1853. gadā, saistot Bombeju ar tuvākajām ekonomiski nozīmīgajām vietām. Šī infrastruktūra veicināja izejvielu piegādi un preču izplatīšanu.

Sociāli un kultūras ziņā prezidentūra bija daudzveidīga — tajā dzīvoja dažādas etniskās un reliģiskās grupas: hinduisti, musulmaņi, parsi, džaini, kristieši u. c. Šī dažādība rada bagātu kultūras mantojumu, bet arī sociālās spriedzes un politiskas mobilizācijas iespējas, sevišķi 20. gadsimta nacionālistisko kampaņu un darba sacelšanos laikā.

Politika 20. gadsimtā un pāreja pēc neatkarības

20. gadsimtā Bombejas pilsēta un visa prezidentūra bija nozīmīgs indiešu nacionālās neatkarības kustības centrs — šeit darbojās Indian National Congress, norisinājās pretošanās akcijas, boikoti un streiki. Tāpat notika arī darba kustību aktivitātes un strādnieku protesti rūpniecības centros.

Pēc 1947. gada, kad Indija ieguva neatkarību un tika īstenota Britu Indijas dalīšana, Bombejas prezidentūra tika likvidēta kā kolonialās administrācijas vienība. Liela daļa tieši pārvaldīto apgabalu iekļāva neatkarīgajā Indijas Republikā kā Bombejas štatu, savukārt Sindha nonāca Pakistānas sastāvā. Vēlāk, 1950.–1960. gados, notika administratīva pārstrukturēšana: 1960. gadā Bombejas štats tika sadalīts Gudžaratas un Maharaštras štatos, atspoguļojot valodas un reģionālās identitātes prasības.

Nozīme un mantojums

Bombejas prezidentūra atstājusi ilgstošu ietekmi uz Rietumu Indijas ekonomiku, infrastruktūru un pilsētvidi. Bombejas (Mumbai) attīstība par finanšu un tirdzniecības centru, tekstilrūpniecības vēsture, dzelzceļa tīkls un administratīvā prakse ir tikai daļa no koloniālās ēras mantojuma, kas turpina veidot reģiona sociālo un ekonomisko seju mūsdienās.