Kolkata
Kalkuta (līdz 2001. gada 1. janvārim rakstīta Kalkuta) ir Indijas štata Rietumbengālijas galvaspilsēta. Tā ir otrā lielākā pilsēta Indijā aiz Mumbajas. Tā atrodas Hooghly upes austrumu krastā. Kad to sauc par Kalkutu, tas ietver arī priekšpilsētas. Tādējādi tā ir trešā lielākā pilsēta Indijā. Apvienoto Nāciju Organizācijas izpratnē tā ir arī astotā lielākā metropole pasaulē. Kalkuta bija Indijas galvaspilsēta britu valdīšanas laikā līdz 1911. gadam. Kalkuta savulaik bija rūpniecības un izglītības centrs. Tomēr kopš 1954. gada tā ir pieredzējusi politisku vardarbību un ekonomiskas problēmas. Kopš 2000. gada Kalkuta ir augusi, pateicoties ekonomikas izaugsmei. Tāpat kā citas lielpilsētas Indijā, arī Kolkata cīnās ar nabadzību, piesārņojumu un satiksmes sastrēgumiem.
Vēsture
Netālu esošās Čandraketugarhas (Chandraketugarh) arheoloģisko izrakumu atklājums ir pierādījis, ka cilvēki tur dzīvojuši vairāk nekā divus tūkstošus gadu. Kalkutas vēsture aizsākās, kad 1690. gadā šeit ieradās angļu Austrumindijas kompānija. Par šīs pilsētas dibinātāju tradicionāli tiek uzskatīts kompānijas administrators Džobs Čārnoks. Tomēr daži zinātnieki apgalvo, ka Čārnoks nav pilsētas dibinātājs.
Tajā laikā Kalkutā, ko pārvaldīja Bengālijas navābs Siraj-Ud-Daulah, bija trīs ciemati. Tie bija Kalikata, Govindapur un Sutanuti. Briti 17. gadsimta beigās Govindapūras tuvumā vēlējās uzcelt cietoksni. Tas bija vajadzīgs, lai kļūtu spēcīgāks par holandiešiem, portugāļiem un frančiem. 1702. gadā briti pabeidza celt veco Viljama fortu, ko izmantoja savu karaspēka izvietošanai un kā reģionālo bāzi. Kalkutu pasludināja par prezidentūras pilsētu, un vēlāk tā kļuva par Bengālijas prezidentūras galveno mītni. Kad sākās regulāras cīņas ar franču spēkiem, 1756. gadā briti sāka uzlabot nocietinājumus. Kad pret to protestēja, Bengālijas navābs Siraj-Ud-Daulah uzbruka un ieņēma Viljama fortu. Tas noveda pie bēdīgi slavenā incidenta ar Melno caurumu. Nākamajā gadā Sabiedrības sepoijiem un britu karaspēks Roberta Klaiva vadībā atguva pilsētu. Kalkuta kļuva par Britu Indijas galvaspilsētu 1772. gadā. Tomēr, sākot ar 1864. gadu, katru gadu vasaras mēnešos galvaspilsēta tika pārcelta uz kalnaino Šimlas pilsētu. Pilsētas un tās sabiedriskās arhitektūras izaugsmi veicināja Ričards Velslijs, ģenerālgubernators no 1797. līdz 1805. gadam. Tā rezultātā Kalkutu sāka dēvēt par "piļu pilsētu". Pilsēta 18. un 19. gadsimtā bija Britu Austrumindijas kompānijas opija tirdzniecības centrs; Kalkutā izsolē tika pārdots vietējā ražojuma opijs, ko sūtīja uz Ķīnu.
Kalkuta, kas šeit redzama 1945. gadā, Otrā pasaules kara laikā bija svarīga osta.
