Kolkata (Kalkuta) — Indijas Rietumbengālijas galvaspilsēta un metropole
Kolkata (Kalkuta) — Indijas Rietumbengālijas galvaspilsēta un metropole: vēsturiska kultūras un rūpniecības sirds, kas pārdzimst ekonomikas izaugsmes, izaicinājumu un modernizācijas laikmetā.
Kalkuta (līdz 2001. gada 1. janvārim rakstīta Kalkuta) ir Indijas štata Rietumbengālijas galvaspilsēta. Tā atrodas Hooghly upes austrumu krastā un jau gadsimtiem ilgi ir nozīmīgs reģionālais centrs. Kalkuta ir viena no Indijas lielākajām pilsētām; atkarībā no tā, vai runā par pilsētas administratīvo teritoriju vai par metropoles apgabalu, tā var ieņemt otro vai trešo vietu valstī pēc iedzīvotāju skaita. Apvienoto Nāciju Organizācijas izpratnē tā ir arī astotā lielākā metropole pasaulē.
Vēsture
Kalkuta kļuva par svarīgu osta un tirdzniecības centru britu laikā, kad to iekaroja un nostiprināja Britu Austrumu Indijas kompānija. Tā bija britu Indijas administratīvā galvaspilsēta līdz 1911. gadam, un šajā periodā pilsētā uzplauka rūpniecība, izglītība un kultūra. Pēc neatkarības iegūšanas Kalkuta saglabāja nozīmīgu lomu, taču vēlāk, īpaši kopš 1950. gadu vidus, reģionā bija periodi ar politisku vardarbību un ekonomiskām grūtībām. Kopš 2000. gadiem pilsēta piedzīvoja atjaunošanos — jaunu investīciju, ekonomikas transformāciju un infrastruktūras attīstību.
Ekonomika un nozaru raksturojums
Kalkuta tradicionāli bija rūpniecības centrs, īpaši pazīstama ar jūtas (jute) pārstrādi, tekstila un lauksaimniecības produktu tirdzniecību, kā arī ar ostu darbību. Mūsdienās pilsētas ekonomiku papildina finanšu pakalpojumi, informācijas tehnoloģijas, izglītība, tūrisms un mazais uzņēmējdarbības sektors. Kopš 2000. gada izaugsme ir paātrinājusies, taču joprojām pastāv izaicinājumi, tostarp nabadzība un nevienlīdzība.
Infrastruktūra un transports
- Dzelzceļš un ostas: Howrah dzelzceļa stacija un osta ir vieni no galvenajiem reģionālajiem mezgliem, kas apkalpo gan iekšzemes, gan starptautiskos kravu un pasažieru plūsmas.
- Metro: Kolkata ir mājvieta pirmajai metro līnijai Indijā — Kolkata Metro, kas ievērojami uzlabo pilsētas sabiedriskā transporta kapacitāti.
- Tramvaji: Kalkuta ir viena no retajām Indijas pilsētām, kur joprojām kursē tramvaju tīkls.
- Ceļu tīkls: tā kā citviet Indijā, arī Kalkutā ir nopietnas problēmas ar satiksmes sastrēgumiem un piesārņojumu, taču tiek veikti projekti, lai uzlabotu ceļu infrastruktūru un sabiedrisko transportu.
Kultūra, izglītība un sabiedriskā dzīve
Kalkuta ir bagāta ar kultūras mantojumu — literatūra, teātris, kino, mūzika un māksla ir pilsētas identitātes būtiska daļa. Tā ir sava veida intelektuālais un radošais centrs Bengālijas reģionā. Nozīmīgas kultūras figūras, kas saistītas ar Kalkutu un Rietumbengāliju, ir Rabindranath Tagore un kinorežisors Satyajit Ray. Pilsētā atrodas arī daudzas izglītības iestādes, piemēram, University of Calcutta, Jadavpur University un Presidency University, kas piesaista studentus no visas valsts.
Slaveni objekti un tūrisma vietas
- Victoria Memorial — iespaidīga baltā marmora ēka un muzejs, kas veltīts britu perioda vēsturei.
- Howrah Bridge (tā dēvētais Rabindra Setu) — pazīstams kā viens no pilsētas simboliem un svarīga satiksmes artērija.
- Indian Museum — viens no vecākajiem muzejiem Indijā ar plašām arheoloģijas, antropoloģijas un dabas kolekcijām.
- Bazāri, vintage kafejnīcas un koloniālā arhitektūra, kas izgaismo pilsētas vēsturisko daudzslāņainību.
Valoda un svētki
Oficiālā reģionālā valoda ir bengāļu (bengāļu valoda), taču pilsētā plaši lieto arī angļu valodu. Viens no svarīgākajiem un krāšņākajiem svētkiem ir Durga Puja, kas katru gadu pulcē miljoniem cilvēku un ir nozīmīgs gan reliģiski, gan kultūras un mākslas ziņā. Citi plaši atzīmēti svētki ir Kali Puja, Diwali un Poila Boishakh (bengāļu Jaunais gads).
Klima un vides apstākļi
Kalkutai ir subtropu mitrā/sausā jeb monsūnu klimata iezīmes — karsti un mitri vasaras mēneši ar spēcīgām monsumu lietavām, bet mērenāki un sauss ziema. Pilsēta saskaras arī ar vides problēmām, tostarp gaisa un ūdens piesārņojumu, ko ietekmē blīva apbūve, rūpnieciskā darbība un transports.
Problēmas un attīstības perspektīvas
Kalkuta, tāpat kā citas lielpilsētas Indijā, cīnās ar nabadzību, pārpildījumu, infrastruktūras trūkumiem un vides degradāciju. Tomēr pēdējos gados ir vērojama ekonomikas un infrastruktūras uzlabošanās — modernizēti transporta projekti, investīcijas tehnoloģiju un pakalpojumu nozarēs, kā arī pilsētas atjaunošanas programmas, kas cenšas uzlabot dzīves kvalitāti iedzīvotājiem.
Kopumā Kalkuta ir pilsēta ar dziļu vēsturi, spēcīgu kultūras identitāti un nozīmīgu lomu gan reģionālajā, gan nacionālajā līmenī — pilsēta, kas savieno pagātni un mūsdienu attīstības tendences.
Vēsture
Netālu esošās Čandraketugarhas (Chandraketugarh) arheoloģisko izrakumu atklājums ir pierādījis, ka cilvēki tur dzīvojuši vairāk nekā divus tūkstošus gadu. Kalkutas vēsture aizsākās, kad 1690. gadā šeit ieradās angļu Austrumindijas kompānija. Par šīs pilsētas dibinātāju tradicionāli tiek uzskatīts kompānijas administrators Džobs Čārnoks. Tomēr daži zinātnieki apgalvo, ka Čārnoks nav pilsētas dibinātājs.
Tajā laikā Kalkutā, ko pārvaldīja Bengālijas navābs Siraj-Ud-Daulah, bija trīs ciemati. Tie bija Kalikata, Govindapur un Sutanuti. Briti 17. gadsimta beigās Govindapūras tuvumā vēlējās uzcelt cietoksni. Tas bija vajadzīgs, lai kļūtu spēcīgāks par holandiešiem, portugāļiem un frančiem. 1702. gadā briti pabeidza celt veco Viljama fortu, ko izmantoja savu karaspēka izvietošanai un kā reģionālo bāzi. Kalkutu pasludināja par prezidentūras pilsētu, un vēlāk tā kļuva par Bengālijas prezidentūras galveno mītni. Kad sākās regulāras cīņas ar franču spēkiem, 1756. gadā briti sāka uzlabot nocietinājumus. Kad pret to protestēja, Bengālijas navābs Siraj-Ud-Daulah uzbruka un ieņēma Viljama fortu. Tas noveda pie bēdīgi slavenā incidenta ar Melno caurumu. Nākamajā gadā Sabiedrības sepoijiem un britu karaspēks Roberta Klaiva vadībā atguva pilsētu. Kalkuta kļuva par Britu Indijas galvaspilsētu 1772. gadā. Tomēr, sākot ar 1864. gadu, katru gadu vasaras mēnešos galvaspilsēta tika pārcelta uz kalnaino Šimlas pilsētu. Pilsētas un tās sabiedriskās arhitektūras izaugsmi veicināja Ričards Velslijs, ģenerālgubernators no 1797. līdz 1805. gadam. Tā rezultātā Kalkutu sāka dēvēt par "piļu pilsētu". Pilsēta 18. un 19. gadsimtā bija Britu Austrumindijas kompānijas opija tirdzniecības centrs; Kalkutā izsolē tika pārdots vietējā ražojuma opijs, ko sūtīja uz Ķīnu.
Kalkuta, kas šeit redzama 1945. gadā, Otrā pasaules kara laikā bija svarīga osta.
Meklēt