Bengālijas navābi: vēsture un britu pārvalde (1717–1880)

Bengālijas navābi: dramatiskā vēsture 1717–1880 — no pašvaldības līdz britu pārvaldei, Plasejas kauja, marionetes un likteņi. Uzzini vairāk par Bengālijas un Orisas vadītājiem.

Bengālijas navābi (Bengālijas un Orisas navābi, jeb nazimi — provinces pārvaldnieki) bija reģionālie valdnieki, kas faktiski valdīja pār Bengālijas un Orisas teritorijām. Viņu vara kā atsevišķa, salīdzinoši neatkarīga dinastija sākās 1717. gadā, kad par Bengālijas navābu kļuva Muršid Quli Khan un Murshidabad kļuva par galveno rezidenci.

Galvenās norises un britu iejaukšanās

Puse XVIII gadsimta bija pārejas laiks: 1757. gadā notika Plasejas kauja, kurā pēdējo neatkarīgo Bengālijas navābu Siradžu ud-Daulahu nodeva Mir Džafars. Pēc kaujas briti (Anglijas Austrumindijas kompānija) sēdināja Mir Džafaru tronī un sāka nostiprināt savu politisko ietekmi Bengālijā. Vēlāki notikumi — 1764. gada Baksaras kauja un 1765. gada lēmumi — deva kompānijai tiesības iekasēt nodokļus un būt par faktisko varas turētāju reģionā.

1765. gadā ieviestā "divvaldības" sistēma paredzēja, ka navābi saglabā formālu varu parlamentāri vai ceremonijā, bet reālo administratīvo un finanšu varu pārņēma britu pārstāvji. Navābi kļuva par britu protektorāta atbalstītājiem un bieži vien par britu marionetēm, kas zaudēja suverenitātes būtisko daļu. Šo sistēmu 1772. gadā pakāpeniski atcēla, un Bengālija pārgāja tiešā britu pārvaldē, kad kompānija sāka vadīt civiladministrāciju un nodokļu iekasēšanu.

1793. gads un pēckara statuss

Gadsimta beigās — sevišķi pēc 1793. gada Cornwallisa reformām (Permanent Settlement un saistītās izmaiņas) — navābi tika vēl tālāk atstumti no reālas varas. Viņiem atņēma arī pēdējās jurisdikcijas prerogatīvas (nizāmāta, proti, gubernatora un tiesiskās pārvaldes pilnvaras), un viņi pārvērtās par britu Austrumindijas kompānijas pensionāriem un ceremoniāliem titulētajiem zemes īpašniekiem. No šī brīža navābu loma bija galvenokārt simboliska — viņiem saglabāja titulus, apbalvojumus un pensijas, taču politiskā vara piederēja britiem.

Svarīgākie navābi un to loma

• Murshid Quli Khan — tiek uzskatīts par pirmo faktiski neatkarīgo Bengālijas navābu (apie 1717), pārcēla administrāciju uz Murshidabad.
• Alivardi Khan (valdīja 1740–1756) — nostiprināja vietējo varu un aizstāvēja teritoriju pret Marātu draudiem.
• Siradžu ud-Daulahu (valdīja 1756–1757) — zaudēja varu Plasejas kaujā sakarā ar iekšēju nodevību.
• Mir Džafars un citi pakļautie izpildītāji — tika iecelti ar britu atbalstu un kļuva par kompānijas marionetēm.

Noslēgums un pēdējie gadi

Pakāpeniski samazinoties viņu politiskajai nozīmei, Bengālijas navābu dinastija saglabāja tikai ceremoniālu raksturu līdz XIX gadsimta beigām. Pēdējais titula nesējs Mansurs Ali Khans 1880. gada 1. novembrī atteicās no amata par labu savam vecākajam dēlam Hasan Ali Mirzam; pēc tam navābu ģimene palika galvenokārt kā zemes īpašnieki un pensiju saņēmēji, bet reālā vara piederēja britu administrācijai.

Šī perioda vēsture rāda pāreju no Mughalu impērijas provinciālas autonomijas uz Eiropas koloniālās varas konsolidāciju: no 1717. gada vietējās navābu valdīšanas līdz 1790.—1800. gadu nogales pilnīgai britu kontrolei, kas izmainīja gan politisko, gan sociālo un ekonomisko dzīvi Bengālijā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Bengālijas navābi?

J: Cik ilgi navalbaji valdīja Bengālijas provincē?

J: Kas bija pēdējais neatkarīgais Bengālijas navābs?

J: Kā briti nostiprināja savu politisko varu Bengālijā?

J: Kāda bija "divvaldības" sistēma Bengālijā?

J: Kad Bengālijā tika atcelta "divvaldības" sistēma?

J: Kas bija pēdējais Bengālijas navābs un kad viņš atteicās no amata?

Meklēt pēc burta