Ziemeļvācijas konfederācija

Ziemeļvācijas konfederācija (vācu: Norddeutscher Bund) vispirms bija 22 Ziemeļvācijas federālo zemju militārā savienība, bet vēlāk federālā valsts. Pirms tās izveidoja Zollvereinu - muitas savienību, kas ļāva brīvai tirdzniecībai starp lielāko daļu Vācijas pavalstu. Konfederācija izveidojās 1866. gada augustā, un Prūsijas karaliste bija vadošā valsts. Ar 1867. gada 1. jūlija Ziemeļvācijas konstitūciju savienība kļuva par federālu valsti.

Austrijas un Prūsijas sāncensība, kas aizsākās 1700. gadā, bija novedusi pie Austrijas-Prūsijas kara 1866. gada jūlijā/augustā. Tūlītēji kara iemesli bija neskaidrais Šlēsvigas-Holšteinas jautājums (kuru Prūsija bija iecerējusi anektēt) un Vācijas Konfederācijas reforma. Pēc uzvaras 1866. gada vasarā vienošanās ar Austriju un Franciju ļāva Prūsijai pārveidot politisko ainavu Ziemeļvācijā (uz ziemeļiem no Mainas). Prūsijas vadošais politiķis bija ministrs prezidents Oto fon Bismarks, kurš kalpoja karaļa Vilhelma I laikā.

1866. gada 18. augustā Prūsija un lielākā daļa Ziemeļvācijas zemju parakstīja augusta līgumu. Tās vienojās par militāru savienību un paziņoja par nodomu izveidot federālu valsti. (Drīz pievienojās arī dažas citas valstis.) Federāla valsts atšķiras no alianses, jo tajā ir federāla valdība un likumdošana, un tā atšķiras no unitāras valsts, jo zem federālā līmeņa joprojām ir diezgan spēcīgas valstis. Plāni par federālas valsts izveidi Vācijā pastāvēja jau kopš 1848. gada.

Savienība

Bismarka vadītās sabiedroto valdības nāca klajā ar priekšlikumu par Ziemeļvācijas konstitūciju. Tika ievēlēts Ziemeļvācijas iedzīvotāju pārstāvības orgāns - konstitucionālais reihstāgs. Vēlēšanas notika 1867. gada februārī. Pēc dažiem priekšlikuma grozījumiem zemju valdības un parlamenti pieņēma galīgo projektu. Konstitūcija stājās spēkā 1. jūlijā.

Saskaņā ar konstitūciju likumdošana bija divu iestāžu kompetencē. Reihstāgs bija parlaments, kuru ievēlēja visi vīrieši, kas vecāki par 25 gadiem. Federālā padome bija orgāns, kas pārstāvēja pavalstu valdības. Bundespräsidium turētājs bija Prūsijas karalis (no "republikāniskā" termina "prezidents" tika apzināti izvairīts). Bundespräsidium turētājs iecēla federālo kancleru. Ne pēc nosaukuma, bet faktiski tas bija (vienīgais) federālais ministrs, izpildvaras vadītājs.

1870. gadā Francijas-Prūsijas kara laikā Dienvidvācijas zemes pievienojās Ziemeļvācijas konfederācijai. Ar 1871. gada 1. janvāra jauno konstitūciju valsts tika pārdēvēta no "Ziemeļvācijas konfederācijas" uz "Vācijas impēriju". Bundespräsidium īpašnieks saņēma papildu imperatora titulu. Konstitūcijā aprakstītā politiskā sistēma un karogs palika nemainīgi. (Galīgā impērijas konstitūcija tika pieņemta 1871. gada aprīlī/maijā; tā rezultātā gandrīz visi termini, kas ietvēra vārdu "federālā", tika aizstāti ar terminu "impērijas").

Mūsdienu Vācijas valsts kā starptautisks subjekts un kā juridiska persona ir identiska Ziemeļvācijas konfederācijai. Tiesību akti un starptautiskie līgumi, kas noslēgti 1867.-1870. gadā, principā joprojām ir spēkā. Laikposmā no 1867. līdz 1878. gadam konservatīvi liberālās sadarbības laikā Vācija piedzīvoja ievērojamu modernizāciju un apvienošanos. Ziemeļvācijas konfederācija ieviesa metrisko sistēmu, modernu kriminālkodeksu (Strafgesetzbuch), vienādas tiesības visām konfederācijām, pasta savienību utt.

Pastmarkas

Pēc 1868. gada 1. janvāra federācija apstrādāja pastu un izdeva pastmarkas. Taču federācija neemitēja savu naudu, tāpēc bija jāizdod dažādas pastmarkas. Ziemeļu apgabalā izmantoja grašu vērtībā vērtētas pastmarkas, dienvidu apgabalā - krejcāros vērtētas pastmarkas. Uz visām šīm pastmarkām bija norāde NORDDEUTSCHER POSTBEZIRK (Ziemeļvācijas pasta apgabals).

Trešais pastmarku komplekts tika iespiests Hamburgai. Arī tās bija marķētas ar STADTPOSTBRIEF HAMBURG.

Dalībvalstu saraksts

Valsts		Capital
Karalistes (Königreiche)
	Prūsija (Preußen) (ieskaitot Lauenburgu)	Berlīne
	Saksija (Saksija)	Drēzdene
Lielhercogistes (Großherzogtümer)
	Hesene (Hesene) (Tikai Augšhesene, province uz ziemeļiem no Mainas upes)	Gīsene
	Meklenburgas-Šverīnes apgabals	Schwerin
	Meklenburgas-Štrelicas	Neustrelitz
	Oldenburgas	Oldenburgas
	Saksija-Veimāra-Eizenaha (Sachsen-Weimar-Eisenach)	Veimāra
Hercogistes (Herzogtümer)
	Anhalte	Dessau
	Brunsvika (Braunšveiga)	Braunšveiga
	Saksija-Altenburga (Sachsen-Altenburg)	Altenburg
	Saksija-Koburga un Gota (Sachsen-Coburg und Gotha)	Coburg
	Saksija-Mainingena (Saksija-Mainingena)	Meiningen
Firstistes (Fürstentümer)
	Lippe	Detmold
	Reuss, junioru līnija	Gera
	Reuss, vecākā līnija	Greiz
	Schaumburg-Lippe	Bückeburg
	Švarcburga-Rudolštate	Rudolstadt
	Švarcburga-Zondershauzene	Sondershausen
	Waldeck-Pyrmont	Arolsen
Brīvās Hanzas pilsētas (Freie Hansestädte)
	Brēmene
	Hamburga
	Lībeka

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Ziemeļvācijas konfederācija?

A: Ziemeļvācijas konfederācija bija militāra alianse, ko veidoja 22 valstis Ziemeļvācijā, kas vēlāk kļuva par federālu valsti.

J: Kas bija pirms Ziemeļvācijas konfederācijas?

A: Pirms Ziemeļvācijas konfederācijas pastāvēja Zollvereins, kas bija muitas savienība, kura ļāva brīvi tirgoties vairumam Vācijas pavalstu.

J: Kad stājās spēkā Ziemeļvācijas konstitūcija?

A: Ziemeļvācijas Konstitūcija stājās spēkā 1867. gada 1. jūlijā.

J: Kas izraisīja Austrijas-Prūsijas karu 1866. gadā?

A: Austrijas un Prūsijas sāncensība, kas ilga kopš 1700. gada, noveda pie Austro-Prūsijas kara 1866. gada jūlijā/augustā. Šā kara tiešie iemesli bija saistīti ar Šlēsvigas-Holšteinas (kuru Prūsija plānoja anektēt) un Vācijas Konfederācijas reformu.

J: Kas šajā laika posmā vadīja Prūsiju?

A: Šajā laika posmā Prūsiju vadīja ministru prezidents Oto fon Bismarks, kurš kalpoja karaļa Vilhelma I laikā.

J: Kad Prūsija un lielākā daļa Ziemeļvācijas valstu parakstīja līgumu?

A: 1866. gada 18. augustā Prūsija un lielākā daļa Ziemeļvācijas valstu parakstīja vienošanos, kas pazīstama kā augusta līgums. Ar šo līgumu tika nodibināta militārā alianse un deklarēts nodoms izveidot federālu valsti.

J: Ar ko federālā valsts atšķiras no citām pārvaldes formām?

A: Federāla valsts atšķiras no alianses, jo tai ir sava federālā valdība un likumdošana, bet tā atšķiras arī no unitāras valsts, jo zem federālā līmeņa joprojām ir spēcīgas valstis.