Vācu valoda
Vācu valoda (vācu: Deutsch vai [die] deutsche Sprache) ir indoeiropiešu valodu saimes rietumģermāņu valoda.
Tajā runā Vācijā, Austrijā, Šveicē, Lihtenšteinā, Šveicē un Luksemburgā; tā ir dzimtā valoda aptuveni 100 miljoniem cilvēku. Tā ir visplašāk lietotā dzimtā valoda Eiropas Savienībā. Beļģijā un Nīderlandē, kā arī Francijā un Ziemeļitālijā ir daži cilvēki, kas runā vācu valodā. Daudzās valstīs, tostarp Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā, kur daudzi cilvēki ir emigrējuši no Vācijas, ir cilvēki, kas runā vācu valodā. Vācu valodā runā arī Austrumeiropā, Bulgārijā, Rumānijā un Krievijā.
Vācu valoda ir daļa no rietumģermāņu valodu saimes (līdzīgu valodu grupa) un ir ļoti līdzīga angļu un holandiešu valodām. Liela daļa vācu valodas vārdu krājuma ir saistīta ar angļu valodu, taču gramatika ir sarežģītāka. Vācu valodā ir lietvedības sistēma, un, ja tiek lietoti palīgdarbības vārdi, darbības vārda galvenā daļa jāpārceļ uz teikuma beigām. Piemēram, "Kāds ir nozadzis manu automašīnu" ir Jemand hat mein Auto gestohlen (Kāds ir nozadzis manu automašīnu) vai "Kāds man vakar vakarā zvanīja" ir Jemand hat mich letzte Nacht angerufen (Kāds man vakar vakar vakarā zvanīja).
Vācu valodā katrs lietvārds jāsāk ar lielo sākumburtu. Arī angļu un dāņu valodā tas tā bija jau sen, bet ne tagad. Mūsdienās vācu valoda ir vienīgā valoda, kurā šis noteikums ir spēkā.
Lai gan vācu valoda Šveicē ir oficiālā valoda, šveiciešu vācu valodas dialekts ir grūti saprotams gan vācu valodā runājošajiem vāciešiem, gan pat tiem šveiciešiem, kuriem vācu valoda nav dzimtā. Viens no iemesliem, kāpēc dialektos vēl šodien ir tik lielas atšķirības, ir tas, ka, lai gan Šveice pieņēma vācu valodas standartu, galvenokārt kā rakstisku standartu, vācu šveicieši Otrā pasaules kara laikā vēlējās norobežoties no nacistiem, izvēloties runāt Šveices dialektā, nevis standarta dialektā. Šveices vācu valodā ir arī dažas atšķirības rakstībā, piemēram, tikai vācu valodā sastopamais burts ß vienmēr tiek aizstāts ar ss.
Dialekti
- Elzasas
- Bavārijas dialekts
- Frankoniešu dialekts
- Kölsch
- Mazsaksiešu valoda
- Šveices dialekts
- Mannheimerisch dialekts
- Pfalcas vācu valoda
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir vācu valoda?
A: Vācu valoda ir rietumu ģermāņu valoda.
Jautājums: Cik daudz cilvēku runā vācu valodā dzimtajā valodā?
A: Aptuveni 100 miljoni cilvēku runā vācu valodā.
J: Kur ārpus Vācijas, Austrijas, Šveices, Lihtenšteinas, Luksemburgas un Austrijas runā vāciski?
A: Vācu valodā runā arī Beļģijā, Nīderlandē, Francijā, Ziemeļitālijā, Austrumeiropā, Bulgārijā, Rumānijā un Krievijā.
J: Kāda ir vācu valodas gramatika salīdzinājumā ar angļu valodu?
A: Vācu valodas vārdu krājums ir radniecīgs angļu valodai, bet gramatika ir sarežģītāka. Tajā ir pāžu sistēma, un, ja tiek lietoti palīgdarbības vārdi, darbības vārda galvenā daļa jāpārceļ uz teikuma beigām.
J: Vai standarta vācu valoda Šveicē ir oficiālā valoda?
A: Jā, standarta vācu valoda Šveicē ir oficiālā valoda.
Jautājums: Kāpēc šveiciešu dialektos vācu valoda joprojām tik ļoti atšķiras no standarta vācu valodas?
A: Otrā pasaules kara laikā Šveices vācieši vēlējās norobežoties no nacistiem, izvēloties runāt dialektā, nevis standarta vācu valodā, un tas ir iemesls, kāpēc tie atšķiras arī mūsdienās.
Jautājums: Vai šveiciešu valodā tiek lietoti burti, kas netiek lietoti citos vācu valodas rakstos vai sarunvalodā? A:Jā, burts ß, kas tiek lietots tikai standarta vācu valodā, šveiciešu vācu valodā tiek aizstāts ar ss.
