Indoeiropiešu valodas — izcelsme, vēsture un izplatība
Atklāj indoeiropiešu valodu izcelsmi, vēsturi un izplatību — no protoindoeiropiešu saknēm līdz mūsdienu 2.7 miljardu runātāju pasaules ietekmei.
Indoeiropiešu valodas ir pasaulē lielākā valodu saime. Tās aptver ļoti plašu ģeogrāfiju un iekļauj gan daudz izplatītas mūsdienu valodas, gan vairākas izmirušas formas.
Izcelsme un galvenās teorijas
Valodnieki uzskata, ka lielākā daļa šīs saimes valodu radusies no vienas pravalodas — protoindoeiropiešu valodas — kas sākotnēji tika lietota kaut kur Eirāzijā. Par šo proto‑valodas izcelsmes vietu un laiku ir vairākas hipotēzes. Visplašāk pieņemta ir Kurgana hipoteze, kas saista protoindoeiropiešu izcelsmi ar Pontu‑Kaspijas stepēm apmēram 4000–2500 p.m.ē. Alternatīvā Anatolijas (Renfrew) hipotēze saista valodu izplatību ar lauksaimniecības izplatīšanos agrākā posmā.
Galvenās apakšgrupas
Indoeiropiešu valodu saime sastāv no vairākām galvenajām apakšgrupām, kuras attīstījās neatkarīgi un kurām raksturīgas savas fonētiskās un gramatiskās īpašības. Starp svarīgākajām ir:
- Anatolijas grupas valodas (izmirušas, piemēram, hetītu)
- Tochāru (izmirušas Centrālāzijā)
- Indo‑irāņu grupa (ietver Indijas subkontinenta un Irānas valodas)
- Helleniskā (grieķu valoda)
- Itāļu / romāņu valodas (latīņu pēctecība)
- Keltu valodas
- Germāņu valodas (piem., angļu, vācu)
- Baltslāvu grupa (baltu un slāvu valodas)
- Armeņu un albāņu atsevišķās līnijas
Vēsture un rakstības avoti
Vēsturiskie rakstības pierādījumi palīdz rekonstruēt indoeiropiešu valodu attīstību. Agrākais rakstītais materiāls, kas saistāms ar dažiem indoeiropiešu atzariem, parādās bronzas laikmeta reģionos: bronzas laikmeta Anatolijas un Mikēnu grieķu rakstība ir starp pirmajiem avotiem. Šie ieraksti (piem., hetītu cuneiformas ieraksti, dažas Luvijas liecības un Mikēnu Linear B) ļauj novērtēt valodu struktūru un leksiku.
Vairāku valodnieku atziņu pamatā ir fakts, ka protoindoeiropiešu leksikā atrodamas lauksaimniecības un lopkopības liecības — tas norāda, ka šī sabiedrība pazina lauksaimniecību. Tomēr rakstība attīstījās vēlāk un neatkarīgi dažādos reģionos, tādēļ tieša protoindoeiropiešu rakstības forma nav saglabājusies.
Izplatība un runātāju skaits
Indoeiropiešu valodas ir vairāku simtu radniecīgu valodu un dialektu saime, kas ietver lielāko daļu Eiropas, Irānas plato un Dienvidāzijas valodu. Vēsturiskā izplatība aizskāra arī citus reģionus, piemēram, Anatoliju un Vidusāziju. Kaut arī kopumā valodu skaits nav tik liels kā dažās citās ģimenēs, indoeiropiešu valodām ir visvairāk dzimtās valodas runātāju — aptuveni 2,7 miljardu cilvēku.
No 20 valodām, kurās runā visvairāk cilvēku, 12 ir indoeiropiešu valodas: angļu, spāņu, hindi, portugāļu, bengāļu, krievu, vācu, sindhu, pendžabi, marati, franču un urdu.
Daudzu indoeiropiešu valodu plašā izplatība mūsdienās skaidrojama ar vēsturiskiem migrāciju vilņiem, koloniālismu, reliģijas un literatūras ietekmi, kā arī ar globalizāciju. Šīs valodas izmanto dažādus rakstības sistēmas — latīņu alfabētu, Kirilicu, Devanagari un citas lokālas rakstības, atkarībā no valodas ģeogrāfiskās atrašanās vietas un vēsturiskām ietekmēm.
Mūsdienu nozīme
Indoeiropiešu valodas joprojām dominē daudzos starptautiskos kontekstos — politikā, biznesā, zinātnē un kultūrā. Četras no sešām ANO oficiālajām valodām ir indoeiropiešu valodas: angļu, franču, krievu un spāņu. Tāpat daudzās valstīs šo valodu statusu stiprina izglītība, mediji un starptautiskās saites.
Secinājums: indoeiropiešu valodu saime ir lingvistiski un vēsturiski nozīmīga — tās pētījumi palīdz saprast gan senās migrācijas, gan valodu attīstības principus, un tās turpina spēlēt centrālu lomu mūsdienu pasaules saziņā.
Indoeiropiešu valodas Eiropā
Galvenās valodu grupas
Tās ir galvenās indoeiropiešu valodu grupas:
- Albāņu
- Anatoļu valoda: Anatoļu: luvijiešu; hetītu
- Armēņu
- Balto-slāvu
- ķeltu (piemēram, īru un velsiešu).
- ģermāņu (piemēram, angļu, vācu un zviedru).
- grieķu (un mūsdienu grieķu)
- Indo-irāņu
- Indoāru valodas (indiešu)
- Irānas
- latīņu valoda un romāņu valodas (piemēram, franču, itāļu un rumāņu valoda).
Lielākajā daļā indoeiropiešu valodu izmanto latīņu rakstību, bet citās valodās izmanto devanagari, kirilicas vai arābu rakstību.
indoeiropiešu valodu ģimene. Noklikšķiniet, lai apskatītu informāciju.
Kopsavilkums
Runātāju skaits iegūts no statistikas datiem vai aplēsēm (2019. gads) un ir noapaļots:
| Numurs | Filiāle | Valodas | Dzimtās valodas runātāji | Galvenās rakstīšanas sistēmas | Atsauce: |
| 1 | Albāņu valoda | 4 | 7,500,000 | ||
| 2 | Armēņu valoda | 2 | 7,000,000 | Armēņu | |
| 3 | 25 | 270,000,000 | kirilica, latīņu | ||
| 4 | 6 | 1,000,000 | |||
| 5 | Ģermāņu valodas | 47 | 550,000,000 | ||
| 6 | Helēņu valodas | 6 | 15,000,000 | ||
| 7 | 314 | 1,650,000,000 | devanagari, persiešu-arābu valoda | ||
| 8 | Kursīvu valodas | 44 | 800,000,000 | ||
| Kopā | Indoeiropiešu valodas | 448 | 3,300,000,000 | - – |
Indoeiropiešu valodniecības vēsture
Priekšlikumus par indiešu un eiropiešu valodu līdzību sāka izteikt 16. gadsimtā, kad Indiju apmeklēja eiropieši. 1583. gadā angļu jezuītu misionārs Tomass Stīvenss (Thomas Stephens S.J.) Goa, Indijā, pamanīja indiešu valodu līdzības ar grieķu un latīņu valodām un iekļāva tās vēstulē savam brālim, taču tā tika publicēta tikai 20. gadsimtā.
Pirmais sanskritu piemin Filipo Sasetti. Viņš dzimis 1540. gadā Florencē, Itālijā, un bija tirgotājs, kurš bija viens no pirmajiem eiropiešiem, kas sāka studēt sanskritu. Rakstot 1585. gadā, viņš pamanīja dažas vārdu līdzības starp sanskritu un itāļu valodu, piemēram, devaḥ/dio "Dievs", sarpaḥ/serpe "čūska", sapta/sette "septiņi", aṣṭa/otto "astoņi", nava/nove "deviņi"). Tomēr ne viens, ne otrs novērojums neveicināja tālāku zinātnisku izpēti.
1647. gadā holandiešu valodnieks un zinātnieks Markuss Zuerius van Bokshorns (Marcus Zuerius van Boxhorn) pamanīja indoeiropiešu valodu līdzību un izteica pieņēmumu, ka tās ir cēlušās no primitīvas kopīgas valodas. Savā hipotēzē viņš iekļāva holandiešu, grieķu, latīņu, persiešu un vācu valodas, bet vēlāk pievienoja arī slāvu, ķeltu un baltu valodas. Tomēr viņa ierosinājumi nekļuva plaši pazīstami un nestimulēja turpmākus pētījumus.
Gastons Kūrdū un citi bija izdarījuši līdzīgus novērojumus. G. Kūrdū 1760. gadu beigās veica rūpīgu sanskrita, latīņu un grieķu valodas konjugāciju salīdzinājumu, lai secinātu, ka starp šīm valodām pastāv sakarība. Līdzīgi arī Mihails Lomonosovs salīdzināja dažādas pasaules valodu grupas, tostarp slāvu, baltu, irāņu, somu, ķīniešu, hotentotu un citas.
Šī hipotēze atkal parādījās 1786. gadā, 20 gadus pēc Kūrdū, kad sers Viljams Džonss pirmo reizi nolasīja lekciju par pārsteidzošo līdzību starp trim senākajām viņa laikā zināmajām valodām: Latīņu, grieķu un sanskrita. Vēlāk viņš provizoriski pievienoja arī gotu, ķeltu un senās persiešu valodas, taču savā klasifikācijā pieļāva dažas kļūdas un izlaidumus.
1813. gadā Tomass Jangs (Thomas Young) pirmais lietoja terminu "indoeiropieši". Tas kļuva par standarta zinātnisko terminu, izņemot Vācijā, pateicoties Franča Boppa salīdzinošajai gramatikai. Tā parādījās laikā no 1833. līdz 1852. gadam, un ar to aizsākās indoeiropeistikas kā akadēmiskas disciplīnas attīstība.
Daži 20. gadsimta zinātnieki uzskatīja, ka indoeiropiešu valodas radās Armēnijā vai Indijā, bet lielākā daļa uzskata, ka tās radās Austrumeiropā vai Anatolijā. Jaunākie pētījumi liecina, ka to izcelsme meklējama Irānas ziemeļu daļā un Armēnijā.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kādā valodu saimē pasaulē runā visvairāk cilvēku?
A: Indoeiropiešu valodas ir pasaulē visvairāk lietotā valodu saime.
J: Kur sākotnēji tika runāts protoindoeiropiešu valodā?
A: Lingvisti uzskata, ka protoindoeiropiešu valoda sākotnēji tika runāta kaut kur Eirāzijā.
J: Kādas ir dažas no galvenajām valodām un dialektiem, kas ietilpst šajā valodu saimē?
A: Indoeiropiešu valodas ir vairāku simtu radniecīgu valodu un dialektu saime, kurā ietilpst lielākā daļa Eiropas, Irānas plato un Dienvidāzijas galveno valodu. Vēsturiski tā ir bijusi nozīmīga arī Anatolijā un Vidusāzijā.
J: Kad šajā valodu saimē pirmo reizi parādījās rakstība?
A: Senākais zināmais šīs valodu saimes rakstības avots ir bronzas laikmets Anatolijas un Mikēnu grieķu valodās.
J: Kāda, domājams, ir protoindoeiropiešu valodas izcelsme?
A: Tiek uzskatīts, ka protoindoeiropiešu cilme radusies pēc lauksaimniecības izgudrošanas, jo daži tās vārdi ir saistīti ar lauksaimniecību.
J: Cik daudz ir šīs valodu saimes dzimtās valodas runātāju?
A: Šajā valodu saimē ir aptuveni 2,7 miljardi dzimtās valodas runātāju.
J: Kuras četras no sešām oficiālajām ANO valodām ir indoeiropiešu valodas?
A: Četras no sešām oficiālajām ANO valodām ir indoeiropiešu valodas - angļu, spāņu, franču un krievu.
Meklēt