Sanskrits — senā indiešu valoda: vēsture, rakstība, gramatika
SANSKRIT ir pasaulē vecākā valoda
Sanskrits ir sena indiešu valoda. Tā ir hinduisma, budisma un džainisma svētā valoda, no kuras cēlies vairums indiešu valodu. Mūsdienās aptuveni 14 000 Indijas iedzīvotāju to lieto kā ikdienas valodu. Tā ir viena no 22 Indijas oficiālajām valodām un Utarakhandas štata oficiālā valoda. Sanskrits tradicionāli tiek uzskatīts par ļoti precīzu un literāru valodu, ko izmantoja gan rituālos, gan zinātniskos un literārajos tekstos.
Vēsture un attīstība
Sanskrits attīstījās no senākām Indoāzijas valodām un ir standartizēts vecā indoārijas dialekts. Tā lingvistiskie pirmsteči meklējami protoindoeiropiešu valodā. Svarīgs posms sanskrita vēsturē ir Vēdu periods (Vēdiskais sanskrits), no kura radās sena rituāla literatūra — Vēdas ar sarežģītām metriskām un fonētiskām prasībām. Vēlāks, klasiskākais sanskrita variants tika formalizēts ap 4. gadsimtu p.m.ē. — galvenokārt Pāṇini (Panini) un citu gramatikas autoru tekstos, kas noteica stingru valodas sistēmu un morfoloģiju.
Indoārijas migrācijas teorija izvirza pieņēmumu, ka indoārijieši 2. tūkstošgades p. m. ē. sākumā no Vidusāzijas stepēm migrēja uz Dienvidāziju un līdzi atnesa indoārijas valodas. No sanskrita un ar to saistītajiem veidiem attīstījās arī Prakrit un tālāk mūsdienu indiešu valodu grupas (hindi, bengāļu, marātu u. c.). Sanskrits ietekmēja ne tikai Dienvidāzijas valodas, bet arī kultūras un reliģijas paaudzes reģionā.
Rakstība un fonētika
Galvenais sanskrita rakstības veids ir devanāgarī, taču to var rakstīt dažādu indiešu valodu rakstībā, un dažkārt to raksta ar latīņu alfabētu. Pirms Devanagari izplatības sanskrita tekstus pierakstīja ar vecākām indiskām rakstībām, piemēram, Brahmi. Devanagari rakstībā ir skaidra skaņu un jūgu attiecība — katram skaņas maisījumam (sakarā ar samasa) parasti atbilst konkrēta rakstzīme vai kombinācija.
Sanskritam ir bagāta fonētiska sistēma ar skaidru patskaņu un līdzskaņu klasifikāciju, retrofleksiem līdzskaņiem un garajiem/īsajiem patskaņiem. Vēdiskajā sanskritā bija arī akcenta (uzsvara) sistēma, kas bija svarīga recitācijā un rituālos.
Gramatika
Šai valodai ir ļoti sarežģīta gramatika, kurā ir astoņi gramatiskie gadījumi, gramatiskie dzimumi un trīs gramatiskie skaitļi. Sanskrita morfoloģija ir bagāta — lietvārdi, īpašības vārdi un skaitļa vārdi deklinējas pēc dzimuma, skaitļa un locījuma, bet darbības vārdi konjugējas pēc personas, skaitļa, laika, noskaņas (indikativa, imperatīva, konjunktīva) un diatezes. Panini astoņpadsmit sūtro un citie gramatikas darbi sistematizēja šīs formas, padarot sanskritu par vienu no vispilnīgāk formalizētajām valodām pasaulē.
Gramatikas smalkumi ļāva sanskritam kļūt par valodu, kurā var ļoti precīzi izteikt filozofiskas un tehniskas idejas, tāpēc to plaši izmanto zinātniskos, matemātiskos un filozofiskos traktātos.
Literatūra un reliģiskie teksti
Sanskrita literatūra ietver dzeju un drāmu. No nozīmīgākajiem darbiem jāmin episkie tēlojumi — Mahābhārata un Rāmājana — kā arī daudzveidīgi Vēdu, Upanišādu, Purānu un Smrti teksti. Ir arī zinātniskie, tehniskie, filozofiskie un reliģiskie teksti. Sanskrits tika izmantots arī astronomijas, matemātikas, medicīnas (āyurvēda) un lingvistikas traktātos.
Sanskrits joprojām tiek plaši lietots kā ceremoniālā valoda hinduistu reliģiskajos rituālos un budistu praksē himnu un dziedājumu veidā. Daudzas mantras un liturģiskas frāzes tiek recitētas oriģinālajā valodā, jo uzskata, ka to skaņu formai ir rituāla nozīme.
Valodas attiecības un pētījumi
Viljams Džonss, kurš 18. gadsimtā strādāja par tiesnesi Indijā, studēja sanskritu un saprata sanskrita līdzību ar latīņu un grieķu valodām, kā arī dravīdu valodas pamatu sanskritam. Džonsa un citu pētnieku darbi noveda pie mūsdienu indoeiropiešu valodu salīdzinošās lingvistikas izveides, kurā sanskrits spēlē centrālu lomu, jo saglabājis daudz archaisku iezīmju.
Mūsdienu lietojums un atdzimšana
Lai gan sanskrits vairs nav plaši lietota ikdienas sarunvaloda, tam ir aktīva loma izglītībā, rituālos un akadēmiskajā pētniecībā. Ir skolas un universitātes, kur sanskrits tiek mācīts kā literāra un klasiskā valoda, kā arī kopienas un kustības, kas cenšas atjaunot sanskritu kā dzīvu valodu. UNESCO un citi institūti ir izcēluši sanskrita vēsturisko nozīmi un rosinājuši teksta saglabāšanu.
Sanskrits ir ietekmējis arī citus reģionus — sanskrita vārdi un terminoloģija nonākuši dienvidaustrumāzijas valodās (piemēram, Indonēzijā un Kambodžā) caur reliģiskajām un literārajām tradīcijām. Mūsdienās sanskrita tekstu kritiskā izpēte, tulkojumi un digitālā arhivēšana turpina atklāt vērtīgus kultūras un intelektuālus resursus.
Praktiski piemēri un resursi
Ja vēlaties sākt mācīties sanskritu, ir pieejami kursi gan klātienē, gan tiešsaistē, kā arī daudz grāmatu par fonētiku, gramatiku un literatūru. Prakse recitācijās un pamatfrāžu apguve palīdz izprast gan valodas struktūru, gan tās rituālo izmantojumu. Sanskrita ieraksti digitālajos arhīvos un tulkojumi padara klasisko mantojumu pieejamāku modernajam lasītājam.
Sanskrita rakstība
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir sanskrits?
A: Sanskrits ir sena indoeiropiešu valoda, kas ir hinduisma, sikhisma, budisma un džainisma svētā valoda. No tās cēlies vairums indoārijiešu valodu.
J: Cik daudz cilvēku to lieto mūsdienās?
A: Šodien Indijā aptuveni 14 000 cilvēku to lieto kā ikdienas valodu, galvenokārt reliģiskos nolūkos.
J: Vai sanskrits ir radniecīgs dravīdu valodām?
A: Nē, Dienvidindijas dravīdu valodas ir atsevišķas no sanskrita un nav no tā atvasinātas.
J: Vai hindi un urdu ir atvasinātas no sanskrita?
A: Jā, abas galvenās Pakistānas un Indijas valodas - hindu un urdu - galvenokārt ir atvasinātas no sanskrita.
J: Ar kādu rakstību raksta sanskritu?
A: Galvenais sanskrita rakstības veids ir devanāgarī, bet to var rakstīt arī ar dažādu citu Indijas valodu rakstību vai dažkārt pat ar latīņu alfabētu. Vēsturiski to rakstīja ar seno Brāhmī rakstību.
J: Kas saskatīja līdzības starp Eiropas valodām un sanskritu?
A: Viljams Džonss, strādājot par tiesnesi Indijā 18. gadsimtā, saskatīja Eiropas valodu, piemēram, latīņu un grieķu, līdzību ar sanskritu. Tā rezultātā tika atzīts, ka indoeiropiešu valodas ir radniecīgas visā Eiropā un Indijā.
Kāda teorija izskaidro, kā indoeiropiešu valoda nonāca Dienvidāzijā? A: Indoeiropiešu-āriešu migrācijas teorija paredz, ka 2. tūkstošgades pirms mūsu ēras sākumā no Vidusāzijas stepēm uz Dienvidāziju ieceļoja indoeiropieši, kuri līdzi atveda savu valodu - sanskritu.
