Džainisms — Indijas reliģija un filozofija par dvēseli, mūžību un ahimsu
Džainisms — senā Indijas reliģija un filozofija par dvēseli, mūžību un ahimsu. Ceļš uz dvēseles atbrīvošanu, nenāvētību un iekšēju uzvaru pār pieķeršanos.
Džainisms ir no Indijas nākuša reliģija, kas māca, ka "visi notikumi Visumā ir pašizraisīti, nejauši, nemainīgi un neatkarīgi no iepriekšējiem notikumiem, ārējiem cēloņiem vai dieva". Džainisma filozofija ir senākā Indijas filozofija, kas skaidri nošķir ķermeni (matēriju) no dvēseles (apziņas). Tā uzskata, ka Visums ir mūžīgs un ka katrai dzīvai būtnei ir dvēsele (jīva), kurai ir potenciāls kļūt par viszinošu, pilnībā atbrīvotu būtni. Dvēseli, kas ir uzvarējusi savus iekšējos ienaidniekus, piemēram, pieķeršanos, alkatību, lepnumu utt., sauc par džinu, kas nozīmē uzvarētājs (pār nezināšanu). Džainisma svētā grāmata ir Pravachansara, taču tradīcijā pastāv arī plašs kanons un komentāri.
Pamatprincipi
Džainisms balstās uz vairākām kodolidejām, no kurām svarīgākās ir:
- Ahimsa (nevainīgums) — stingra nevardarbības un cieņas pret visu dzīvību prakse. Ahimsa ir centrālais morālais princips; tas ietekmē uzturu (stingra veģetārā vai vegāna prakse daudziem džainiem), ikdienas uzvedību un ascētismu.
- Aparigraha (nenoķeršanās) — nelipināšanās pie mantām, statusa vai emocijām; veicina vienkāršu dzīvi un garīgu brīvību.
- Anekāntavāda (nevienpusība, daudzpusība) — ideja, ka patiesība ir daudzpusīga un pilnīgi saprotama tikai no dažādiem aspektiem; veicina toleranci un dialogu.
- Sadvāda (izteikšanas formu princips) — saistīts ar anekāntavādu; mudina precizēt apgalvojumus, atzīstot, ka tie var attiekties uz konkrētu skatījumu.
Dvēsele, karma un mūžība
Džainisms skaidro, ka pasauli veido jīvas būtnes (jīva) un nejaušas, bezsajūtas substancijas (ajīva). Karmas doktrīna džainismā ir unikāla: rīcība un domas piesaista smalkas karmiskas daļiņas, kas pieķeras dvēselei un ierobežo tās gaismu un zināšanu. Uzkrājot karmu, dvēsele tiek ieslodzīta samsārā (atkārtota dzīvju ķēļu plūsma). Mērķis ir atbrīvoties no visām karmiskajām daļiņām un sasniegt mokšu — mūžīgu atbrīvošanos un dvēseles stāvokli, kas vairs nepārģērbjas ķermeņos.
Vēsture un Tirthankaras
Džainisma tradīcija savā vēsturē uzskaita vairākus tirthankaras — garīgos skolotājus, kuri izcīnījuši atbrīvošanos un palīdzējuši citiem. Visplašāk pazīstamais ir Mahāvīra, kurš dzīvoja aptuveni 6. gadsimtā p.m.ē. un kuru bieži uzskata par džainisma pēdējo tirthankar. Tomēr tradīcija skaita 24 pamatpersonības (Tirthankaras) kopš laikmeta sākuma.
Prakse un dzīves veids
Džainisma prakse ietver gan laicīgu dzīvi, gan stingru askētismu. Galvenās prakses formas:
- Veģetārisms un rūpīga attieksme pret visu dzīvību (dažiem sekotājiem arī vegānisms un izvairīšanās no sīku kukaiņu vajāšanas).
- Dievkalpojumi, meditācija, svētceļojumi uz svētām vietām un lasīšana no svētajiem tekstiem.
- Askētiskās prakses — no mērenas paškontroles līdz ļoti stingram mūku dzīvesveidam. Daudzi mūki un mūķenes praktizē postu, nabadzību un skaidru atturību.
- Sallekhana — ilgstošs, apzināts badošanās process mira priekšā (ir pretrunīgi uztverams un juridiski regulēts dažās jurisdikcijās), ko daži džaini uzskata par cienījamu veidu, kā mierīgi pieņemt nāvi, attīrot karmu.
Sekas un tekstu tradīcijas
Džainismā pastāv vairākas sekas, no kurām galvenās ir Digambara un Svetambara. Tās atšķiras gan pēc ģērbšanās tradīcijām, gan kanoniskajiem tekstiem un interpretācijām. Svetambara tradīcija pieņem vairākus Agamas tekstus kā kanonu; Digambara savukārt uzsver mūku pilnīgu trūkumu drēbēs un ir citi kanoni un komentāri.
Lai gan Pravachansara tiek minēta kā svarīgs teksts, džainisma literatūra ir plaša — tajā iekļauti gan kanoniskie Agamas, gan filozofiski traktāti, kompendiji un mūku komentāri, kas skaidro doktrīnas, ētiku un meditācijas praksi.
Mūsdienu nozīme
Džainisms ietekmē Indijas kultūru, ētiku un sabiedrību cauri gadsimtiem, sevišķi jomās, kas saistītas ar dzīvības cieņu, veģetārismu un ekoloģiju. Džainu kopienas, lai gan numeriski nelielas, ir ievērojami devušas ieguldījumu tirdzniecībā, izglītībā un sabiedriskajām labdarības iniciatīvām.
Īss kopsavilkums: džainisms ir sena un sarežģīta reliģiski-filozofiska tradīcija no Indijas, kas akcentē dvēseles mūžību, karmas nozīmi un īpašu uzsvaru liek uz ahimsa — nevardarbību — kā ceļu uz garīgu atbrīvošanos.
Džainisma karogs
Galvenie punkti
- Katrai dzīvai būtnei ir dvēsele.
- Katra dvēsele ir potenciāli dievišķa, ar iedzimtām bezgalīgu zināšanu, uztveres, spēka un svētlaimes īpašībām (ko maskē tās karmas).
- Visums ir pašregulējams, visi notikumi ir pašizraisīti, un katrai dvēselei ir potenciāls sasniegt dievišķo apziņu (siddha) ar saviem spēkiem.
- Nav augstākā dievišķā radītāja, īpašnieka, saglabātāja vai iznīcinātāja.
- Tāpēc džainisti domā par katru dzīvu būtni kā par sevi, nekaitējot nevienai un esot laipni pret visām dzīvajām būtnēm.
- Katra dvēsele piedzimst kā debesu, cilvēka, zemcilvēka vai elles būtne atbilstoši savai karmai.
- Katra dvēsele ir savas dzīves arhitekte - šeit un turpmāk.
- Kad dvēsele atbrīvojas no karmām, tā kļūst brīva un sasniedz dievišķo apziņu, piedzīvo bezgalīgas zināšanas, uztveri, spēku un svētlaimi.
- Pareizais skatījums, pareizās zināšanas un pareizā rīcība (džainisma trīskāršie dārgakmeņi) nodrošina ceļu uz šo realizāciju.
- Navakar mantra ir džainisma pamatmūgšana, un to var skaitīt jebkurā diennakts laikā. Lūgšanā, skaitot šo mantru, pielūdzējs ar cieņu noliecas atbrīvotajām dvēselēm, kas joprojām ir cilvēka formā (Arihantas), pilnībā atbrīvotajām dvēselēm (Siddhas), garīgajiem vadītājiem (Acharyas), skolotājiem (Upadyayas) un visiem mūkiem. Sniedzot viņiem cieņas apliecinājumus, džainisti saņem no viņiem iedvesmu sekot viņu ceļam, lai sasniegtu patiesu svētlaimi un pilnīgu brīvību no karmām, kas saista viņu dvēseles. Šajā galvenajā lūgšanā džainisti nelūdz nekādus labvēlības vai materiālus labumus. Šī mantra kalpo kā vienkāršs dziļas cieņas žests pret būtnēm, kas ir garīgi attīstītākas. Šī mantra arī atgādina sekotājiem par galīgo mērķi - nirvānu jeb mokšu.
- Džainisms uzsver, cik svarīgi ir kontrolēt maņas, tostarp prātu, jo tās var attālināt cilvēku no patiesās dvēseles dabas.
- Ierobežojiet īpašumu un dzīvojiet tīru dzīvi, kas ir noderīga jums un citiem. Priekšmeta turēšana pati par sevi nav īpašumtēvība, taču pieķeršanās kādam priekšmetam ir īpašumtēvība. Neīcība ir vajadzību un vēlmju līdzsvarošana, vienlaikus saglabājot distanci no mūsu īpašumiem.
- Izbaudiet svēto un labāk kvalificēto cilvēku sabiedrību, esiet žēlsirdīgi pret cietušajām dvēselēm un iecietīgi pret perversajiem.
- Ir svarīgi netērēt cilvēka dzīvību ļauniem mērķiem. Drīzāk centieties pacelties pa garīgās evolūcijas kāpnēm.
- Džainisma mērķis ir dvēseles atbrīvošana no negatīvām neapgaismotu domu, runas un rīcības sekām. Šo mērķi var sasniegt, atbrīvojoties no karmiskiem šķēršļiem, ievērojot džainisma trīskāršos dārgakmeņus.
- Džaini galvenokārt pielūdz džīnu, arihantu un Tirthankaru elkus, kuri ir uzvarējuši iekšējās kaislības un sasnieguši dievišķo apziņu. Džainisms atzīst, ka pastāv spēcīgas debesu dvēseles (Jakša un Jakšīni), kas rūpējas par Tirthankāru labklājību. Parasti tās ir sastopamas pārī ap džīnu elkiem kā vīriešu (jakša) un sieviešu (jakšiņi) sargātājdievības. Lai gan viņiem piemīt pārdabiskas spējas, arī viņi, tāpat kā lielākā daļa citu dvēseļu, klīst dzimšanas un nāves ciklos.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir džainisms?
A: Džainisms ir no Indijas nākusi reliģija, kas māca, ka visi notikumi Visumā ir pašizraisīti, nejauši, nemainīgi un neatkarīgi no iepriekšējiem notikumiem vai ārējiem cēloņiem vai dieva.
Q: Ko nosaka džainisma filozofija?
A: Džainu filozofija ir senākā Indijas filozofija, kas pilnībā nošķir ķermeni (matēriju) no dvēseles (apziņas). Tā māca, ka Visums ir mūžīgs un katrai dzīvai būtnei ir dvēsele, kurai ir spēja kļūt par viszinošu (visu nejaušo notikumu vērotāju).
J: Kas ir džina?
Atbilde: Dvēseli, kas ir uzvarējusi savus iekšējos ienaidniekus, piemēram, pieķeršanos, alkatību, lepnumu utt., sauc par džinu, kas nozīmē uzvarētājs vai uzvarētāja (pār nezināšanu).
J: Kas ir Pravachansara?
A: Džainisma svētā grāmata ir Pravachansara.
J: Vai saskaņā ar džainismu pastāv mūžīgais Visums?
A.: Jā, saskaņā ar džainismu visums ir mūžīgs.
J: Vai šajā reliģijā katrai dzīvai būtnei ir dvēsele?
A: Jā, saskaņā ar šo reliģiju katrai dzīvai būtnei ir dvēsele.
J: Vai šī reliģija tic ārējiem cēloņiem vai dieviem?
A: Nē, šī reliģija netic ārējiem cēloņiem vai dieviem, jo tā apgalvo, ka visi notikumi ir pašizraisīti un nejauši.
Meklēt