Karma — cēloņu un seku princips: nozīme hinduismā, budismā un džainismā
Uzzini karmas cēloņu un seku principu un tā nozīmi hindūismā, budismā un džainismā — kā rīcība, domas un jūtas veido mūsu dzīvi un atbildību.
Karma (car-ma) ir vārds, kas nozīmē gan cilvēka rīcības rezultātu, gan pašu rīcību. Tā ir jēdziens par cēloņu un seku ciklu. Saskaņā ar karmas teoriju tas, kas notiek ar cilvēku, notiek tāpēc, ka viņš pats to ir izraisījis ar savu rīcību. Tā ir svarīga daudzu reliģiju, piemēram, hinduisma un budisma, sastāvdaļa. Šintoismā (reliģijā, kas bieži sinhronizējas ar budismu) karma tiek interpretēta kā Musubi (むすび), šintoismā karmas izpratne tiek atzīta kā līdzeklis, kas bagātina, dod spēku un apliecina dzīvi. Karmu var skatīt gan kā individuālu ētisku atbildību, gan kā plašāku universālu principu — tas, ko sēj, to arī pļaus.
Karmas teoriju bieži salīdzina ar fizikas principiem, piemēram, Ņūtona trešo likumu — katrai rīcībai seko reakcija. Tomēr garīgajā un filozofiskajā kontekstā karma attiecas ne tikai uz fiziskām darbībām, bet arī uz domām, nodomiem un jūtām: domas un nodomi bieži tiek uzskatīti par karmas izraisītājiem tikpat būtiski kā vārdos vai darbos izpaustā rīcība.
Karmas nozīme un raksturs
Karma nav vienkārši sods vai balva. Tā vairāk norāda uz sekām, kas izriet no rīcības jebkurā dzīves līmenī. Karma var būt tūlītēja (sekas redzamas ātri), kavēta (izpaužas vēlāk) vai pat pārmantota caur nākamām dzīvēm atbilstoši reinkarnācijas uzskatam. Garīgā attīstībā karma ietver visu, ko cilvēks ir darījis, dara un darīs — tā veido personas ētisko, emocionālo un garīgo stāvokli.
Karma hinduismā
Hinduisma tradīcijā karma ir cieši saistīta ar dharmu (morāli un pienākumiem) un atbrīvošanos (mokša). Tradicionāli runā par dažādiem karmas veidiem:
- Sañcita karma — uzkrātā karma no pagātnes dzīvēm un šīs dzīves uzvedības, kas vēl nav "rezultējusies".
- Prārabdha karma — tie daļēji izteiktie karmiskie rezultāti, kas izraisa pašreizējo dzīvi un ķermeņa apstākļus; tos nevar pilnībā mainīt, bet var transformēt caur darbību un praksi.
- Agami (kriyamāna) karma — jaunā karma, ko cilvēks rada šajā dzīvē un kas noteiks nākotnes sekas.
Hinduismā ir arī praktiskas pieejas karmas "darīšanai labu": karma joga (nesavtīga darbība), dievkalpojums, meditācija, badošanās un svēto tekstu studēšana kā ceļi uz karmas noņemšanu vai izlīdzināšanu.
Karma budismā
Budisms lieto terminu kamma (sanskritā karma) un uzsver nodoma (intencionālās darbības) nozīmi: svarīgs nav tikai darbs pats, bet arī nodoms, kas to rada. Galvenie aspekti:
- Karma ietekmē nākamo dzimšanu un dzīves apstākļus, bet nav absolūti deterministiska — rīcības, apziņa un prakse var mainīt karmiskos rezultātus.
- Budisms saista karmu ar mācībām par cēloņu un seku ķēdi (paṭiccasamuppāda) un ar atbrīvošanos no ciešanām (nirvāna) caur morāli, meditāciju un gudrību.
- Būdismā liela nozīme piešķirta ētikai — žēlsirdība, nesāpšana (ahimsa) un līdzjūtība samazina negatīvu karmu un veicina labu.
Karma džainismā
Džainismā karmas doktrīna ir viena no centrālajām un detalizētāk attīstītajām. Džainisma skolā karma tiek saprasta kā smalkas, materiālas daļiņas, kas piesaistās dvēselei (jīvai) caur darbībām un vēlmēm. Galvenie punkti:
- Karmas daļiņas piesārņo dvēseli un uztur reinkarnāciju ciklu; mērķis ir attīrīt dvēseli, sasniedzot atbrīvošanos (mokšu).
- Džainos svarīgs ir stingrs askētisms, ahimsa (nekaitēšana) un pašdisciplīna, jo tie novērš karmas piesaisti un palīdz atbrīvot dvēseli.
Karma citās tradīcijās
Sikhisma skatījumā karma pastāv, bet svēta žēlastība un Dieva gara darbība var ietekmēt cilvēka likteni. Ajavazi (piemēram, taoistu vai citu vietējo tradīciju termini) un citas pasaules reliģijas dažādi interpretē karmu — daļa to skatās kā likumsakarību, citviet kā ētisku principu. Kā minēts, šintoismā karma tiek saprasta caur ideju par savienošanos un dzīvības spēku (Musubi (むすび),), kas uzsver harmoniju un dzīves spēka bagātināšanu.
Ētiskās un praktiskās sekas
Karma veicina atbildību: ticība karma mudina cilvēkus domāt par savu rīcību un tās sekām, rīkoties ētiski un attīstīt līdzjūtību. Tomēr ir svarīgi saprast, ka karma nav vienkārša "sprieduma" sistēma — tās rezultāti var izpausties daudzos līmeņos un laikā.
Praktiski veidi, kā "strādāt" ar karmu, ietver:
- iekšējo pārdomu un apzinātības (meditācijas) praksi, kas palīdz mainīt nodomus;
- nesavtīgu darbu un žēlsirdību (karma joga, altruisms);
- atvainošanos un atjaunošanas rituālus, kas var labot radītās sekas attiecībās;
- ētisku dzīvesveidu — ahimsa, godīgums, taisnīgums.
Biežas kļūdainas uztveres
- Karma nav vienmēr tūlītējs sods vai atalgojums — sekas var rasties citā dzīvē vai citā kontekstā.
- Karma nav tikai „liktenis” — cilvēkiem bieži ir brīvā griba mainīt savus ieradumus un radīt jaunu, labāku karmu.
- Nepareizi interpretēt — karma nav attaisnojums sociālajai nevienlīdzībai vai netaisnībai; daudzās tradīcijās uzsvērta arī kolektīvā atbildība un sociālā taisnīguma darbība.
Kopsavilkums
Karma ir daudzslāņains princips, kas savieno rīcību, nodomus un sekas. Dažādās reliģiskajās tradīcijās tā tiek interpretēta atšķirīgi — no ētiskas nosvērtības un reinkarnācijas skaidrojumiem līdz precīzām metafiziskām sistēmām. Tomēr visos uzskatos kopīgs ir aicinājums uz atbildību, ētiku un garīgu praksi, kas palīdz mazināt ciešanas un virzīties uz iekšēju brīvību.
Definīcija
Karma ir universāls cēloņu un seku princips. Mūsu rīcība - gan labā, gan sliktā - atgriežas pie mums nākotnē, palīdzot mums mācīties no dzīves mācībām un kļūt par labākiem cilvēkiem. Reliģijās, kas ietver reinkarnāciju, karma attiecas gan uz pašreizējo dzīvi, gan arī uz visām iepriekšējām un nākamajām dzīvēm.
Karma būtībā ir enerģija. Viens cilvēks ar savām domām, vārdiem un darbībām izmet enerģiju, un tā ar laiku atgriežas caur citiem cilvēkiem. Karma ir vislabākais skolotājs, kas liek cilvēkiem saskarties ar savas rīcības sekām un tādējādi uzlabot un pilnveidot savu uzvedību, vai arī ciest, ja viņi to nedara. Pat skarba karma, ja ar to saskaras gudri, var būt vislielākā garīgās izaugsmes dzirksts. Karmas uzvara ir gudra rīcība un neemocionāla reakcija.
Jebkuras darbības pamatošana ar apgalvojumu: "Es to daru," ir karma. Apgalvojot, ka es daru kādu darbību, karma ir saistoša. Darbības atbalstīšana ar pārliecību "Es esmu tās veicējs" tiek saukta par karmas sasaistīšanu. Karma saistās tieši ar pārliecības par "darītāja piederību" atbalstīšanu. Ja jūs zināt, ka neesat darītājs, un apzināties, kas ir patiesais darītājs: "Es neesmu darītājs" un "kas ir darītājs", tad rīcībai nebūs nekāda atbalsta un karma tiks noņemta.
Karmas piemēri
Darbības un reakcijas process visos līmeņos - fiziskajā, garīgajā un garīgajā - ir karma. Ir jāpievērš uzmanība domām, jo domas var radīt karmas - labas, sliktas un jauktas.
"Es tev saku labus vārdus, un tu jūties mierīgs un laimīgs. Es tev saku skarbus vārdus, un tu kļūsti satraukts un satraukts. Labestība un skarbums vēlāk ar citu starpniecību atgriezīsies pie manis. Visbeidzot, to, ko es dodu, es saņemu atpakaļ."
"Arhitekts, zīmējot jaunas ēkas plānus, domā radoši un produktīvi. Bet, ja viņš domātu destruktīvas, neproduktīvas domas, viņš drīz vien nespētu paveikt nevienu pozitīvu uzdevumu, pat ja to vēlētos."
Karma kā darbība un reakcija: ja mēs izrādām labestību, mēs saņemsim labestību.
Karma hinduismā
Hinduisti uz laiku raugās kā uz loku, kurā viss atkal un atkal aprit. Karma ir ļoti taisnīgs likums, kas tāpat kā gravitācija pret visiem izturas vienādi. Karmas likums liek cilvēkam būt atbildīgam par visu, ko viņš dara, un par visu, kas viņam tiek darīts. Saprotot, kā darbojas karma, hinduisti cenšas dzīvot tikumīgu dzīvi. To sauc par dharmu.
Hinduismā ir trīs karmas veidi:
- sančita karma - pagātnes karmu summa, kas vēl nav atrisināta;
- prarabdha karma - tā sančita karmas daļa, kas tiks piedzīvota šajā dzīvē; un
- krijamana karma - karma, ko cilvēki rada pašlaik un kas nesīs augļus nākotnē.
Dievišķo spēku loma
Karma tiek uzskatīta par vienu no dabiskajiem prāta likumiem, tāpat kā gravitācija ir matērijas likums. Tāpat kā Dievs radīja gravitāciju, lai ieviestu kārtību fiziskajā pasaulē, Viņš radīja karmu kā dievišķu taisnīguma sistēmu, kas ir pašvadāma un bezgalīgi taisnīga. Tā automātiski rada atbilstošu nākotnes pieredzi kā atbildi uz pašreizējo rīcību.
Hinduismā pastāv vairāki dažādi viedokļi par dievišķo būtņu lomu. Hinduismā daudzi uzskata, ka dievībām jeb devām ir sava veida loma. Citi hinduisti, piemēram, mimsakas, noraida šādus priekšstatus un uzskata, ka karma darbojas patstāvīgi, uzskatot, ka dabiskie cēloņsakarības likumi ir pietiekami, lai izskaidrotu karmas sekas.
Dažas Bhagavadgītas interpretācijas liecina, ka karma ir cēloņu un seku likums, taču Dievs var mīkstināt karmu Savu sekotāju labā. Bhagavadgītā ir teikts, ka tikai karma, kas tiek darīta ar darīšanas apziņu un ar pieķeršanos karmai, var izraisīt labas vai sliktas reakcijas. Karma, kas tiek darīta ar pienākuma apziņu un bez pieķeršanās rezultātiem, neradīs nekādas sekas un pietuvinās cilvēku Dievam.
Cits viedoklis uzskata, ka Satguru, darbojoties Dieva vārdā, var mazināt vai novērst daļu no mācekļa karmas.
Saistītās lapas
- Just World fenomens ir kā Karma
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Karma?
A: Karma ir termins, ko lieto, lai aprakstītu cilvēka rīcības rezultātu un cēloņu un seku ciklu. Tā ir svarīga daudzu reliģiju, piemēram, hinduisma, budisma, sintoisma, sikhisma, ajavaši un džainisma, sastāvdaļa.
J: Kā karma ietekmē garīgo attīstību?
A: Karma ietekmē garīgo attīstību, jo liek cilvēkam būt atbildīgam par savu dzīvi un to, kā viņš izturas pret citiem cilvēkiem. Tā ņem vērā arī visu, ko cilvēks ir darījis pagātnē, dara tagad un darīs nākotnē.
J: Kas ir atbildīgs par savu karmu?
Atbilde: Visas dzīvās būtnes ir atbildīgas par savu karmu - savu rīcību un tās sekām.
J: Vai karma ir saistīta tikai ar sodu vai atlīdzību?
Atbilde: Nē, lai gan dažos gadījumos to tā var interpretēt. Šintoisma reliģijā tā tiek uzskatīta par Musubi (むすび), kas nozīmē bagātinošu, spēcinošu un dzīvi apliecinošu.
J: Kuras reliģijas atzīst karmas teoriju?
A: Karmas teorija ir atzīta hinduismā, ajavašismā, sikhismā, budismā un džainismā.
J: Vai karmai ir vēl kāda cita nozīme, ne tikai sods vai atlīdzība?
A: Jā - tā var nozīmēt arī izpratni par to, kādas sekas jūsu rīcība atstāj uz jums pašiem vai apkārtējiem.
Meklēt