Karma

Definīcija

Karma ir universāls cēloņu un seku princips. Mūsu rīcība - gan labā, gan sliktā - atgriežas pie mums nākotnē, palīdzot mums mācīties no dzīves mācībām un kļūt par labākiem cilvēkiem. Reliģijās, kas ietver reinkarnāciju, karma attiecas gan uz pašreizējo dzīvi, gan arī uz visām iepriekšējām un nākamajām dzīvēm.

Karma būtībā ir enerģija. Viens cilvēks ar savām domām, vārdiem un darbībām izmet enerģiju, un tā ar laiku atgriežas caur citiem cilvēkiem. Karma ir vislabākais skolotājs, kas liek cilvēkiem saskarties ar savas rīcības sekām un tādējādi uzlabot un pilnveidot savu uzvedību, vai arī ciest, ja viņi to nedara. Pat skarba karma, ja ar to saskaras gudri, var būt vislielākā garīgās izaugsmes dzirksts. Karmas uzvara ir gudra rīcība un neemocionāla reakcija.

Jebkuras darbības pamatošana ar apgalvojumu: "Es to daru," ir karma. Apgalvojot, ka es daru kādu darbību, karma ir saistoša. Darbības atbalstīšana ar pārliecību "Es esmu tās veicējs" tiek saukta par karmas sasaistīšanu. Karma saistās tieši ar pārliecības par "darītāja piederību" atbalstīšanu. Ja jūs zināt, ka neesat darītājs, un apzināties, kas ir patiesais darītājs: "Es neesmu darītājs" un "kas ir darītājs", tad rīcībai nebūs nekāda atbalsta un karma tiks noņemta.

Karmas piemēri

Darbības un reakcijas process visos līmeņos - fiziskajā, garīgajā un garīgajā - ir karma. Ir jāpievērš uzmanība domām, jo domas var radīt karmas - labas, sliktas un jauktas.

"Es tev saku labus vārdus, un tu jūties mierīgs un laimīgs. Es tev saku skarbus vārdus, un tu kļūsti satraukts un satraukts. Labestība un skarbums vēlāk ar citu starpniecību atgriezīsies pie manis. Visbeidzot, to, ko es dodu, es saņemu atpakaļ."

"Arhitekts, zīmējot jaunas ēkas plānus, domā radoši un produktīvi. Bet, ja viņš domātu destruktīvas, neproduktīvas domas, viņš drīz vien nespētu paveikt nevienu pozitīvu uzdevumu, pat ja to vēlētos."

Karma kā darbība un reakcija: ja mēs izrādām labestību, mēs saņemsim labestību.

Karma hinduismā

Hinduisti uz laiku raugās kā uz loku, kurā viss atkal un atkal aprit. Karma ir ļoti taisnīgs likums, kas tāpat kā gravitācija pret visiem izturas vienādi. Karmas likums liek cilvēkam būt atbildīgam par visu, ko viņš dara, un par visu, kas viņam tiek darīts. Saprotot, kā darbojas karma, hinduisti cenšas dzīvot tikumīgu dzīvi. To sauc par dharmu.

Hinduismā ir trīs karmas veidi:

1. sančita karma - pagātnes karmu summa, kas vēl nav atrisināta;
2. prarabdha karma - tā sančita karmas daļa, kas tiks piedzīvota šajā dzīvē; un
3. krijamana karma - karma, ko cilvēki rada pašlaik un kas nesīs augļus nākotnē.

Dievišķo spēku loma

Karma tiek uzskatīta par vienu no dabiskajiem prāta likumiem, tāpat kā gravitācija ir matērijas likums. Tāpat kā Dievs radīja gravitāciju, lai ieviestu kārtību fiziskajā pasaulē, Viņš radīja karmu kā dievišķu taisnīguma sistēmu, kas ir pašvadāma un bezgalīgi taisnīga. Tā automātiski rada atbilstošu nākotnes pieredzi kā atbildi uz pašreizējo rīcību.

Hinduismā pastāv vairāki dažādi viedokļi par dievišķo būtņu lomu. Hinduismā daudzi uzskata, ka dievībām jeb devām ir sava veida loma. Citi hinduisti, piemēram, mimsakas, noraida šādus priekšstatus un uzskata, ka karma darbojas patstāvīgi, uzskatot, ka dabiskie cēloņsakarības likumi ir pietiekami, lai izskaidrotu karmas sekas.

Dažas Bhagavadgītas interpretācijas liecina, ka karma ir cēloņu un seku likums, taču Dievs var mīkstināt karmu Savu sekotāju labā. Bhagavadgītā ir teikts, ka tikai karma, kas tiek darīta ar darīšanas apziņu un ar pieķeršanos karmai, var izraisīt labas vai sliktas reakcijas. Karma, kas tiek darīta ar pienākuma apziņu un bez pieķeršanās rezultātiem, neradīs nekādas sekas un pietuvinās cilvēku Dievam.

Cits viedoklis uzskata, ka Satguru, darbojoties Dieva vārdā, var mazināt vai novērst daļu no mācekļa karmas.

Saistītās lapas

• Just World fenomens ir kā Karma