Ajavazhi — Dienvidindijas monoteistiskā reliģija: vēsture un mācība
Ajavazhi — Dienvidindijas monoteistiskā reliģija: vēsture, Ayya Vaikundar mācības, svētie teksti Akilattirattu Ammanai un Arul Nool; tradīcijas, izplatība un ietekme.
Ajavazhi (tamilu: அய்யாவழி, "tēva ceļš") ir reliģija ar vienu dievu, kas radās Dienvidindijā 19. gadsimta vidū. Vārdā "Ayyavazhi" daļa "zhi" (ழి) apzīmē retrofleksu skaņu, raksturīgu tamilu valodai. Oficiāli ajjavazi bieži tiek klasificēta kā hinduisma atzara, taču tās atskaites punkts un praktiskā dzīve dažkārt atšķiras no dominējošajām hindu tradīcijām.
Izcelsme un vēsture
Ajavazhi parasti tiek saistīta ar Ayya Vaikundar — centrālo personību un garīgo reformatoru 19. gadsimta vidū. Reliģijas izplatība lielākoties koncentrējas Tamilnadu dienvidu rajonos, īpaši Kanyakumari, Tirunelveli un Tuticorin (Tuticorin saīsinājums rakstā bija norādīts kā Tuticorin). Tā bija pamanāma jau 19. gadsimtā — tās izaugsmi dokumentēja arī kristiešu misionāru ziņojumi, kas aprakstīja jaunu, plaši pieaugošu kustību dienvidu Tamilnadas ciematos.
Pamatmācība un dievība
Ajavazhi ir monoteistiska rakstura — tās sekotāji pielūdz vienu augstāko reālo principu vai dievišķību, ko dažkārt sauc par Ekam (vienotība) vai saista ar Višnu/Nārājas aspektiem. Daudzi ajjavazhi ticīgie uzskata Ayya Vaikundar par dieva inkarnāciju, kas nākusi, lai atjaunotu taisnīgumu un pārveidotu sabiedrību. Mācība uzsver ētiku, taisnīgumu, sociālo vienlīdzību un dzīvot harmonijā ar dievišķo gribu.
Svētie raksti
Reliģijas idejas un filozofija plaši balstās uz Ayya Vaikundar mācībām, kā tas aprakstīts galvenajos tekstos — Akilattirattu Ammanai (galvenais svētais raksts) un Arul Nool (papildu mācības un vadlīnijas). Akilattirattu Ammanai satur reliģisku mitoloģiju, Ayya Vaikundar dzīves stāstu un kosmoloģisku skaidrojumu, kam sekotāji piešķir centrālu autoritāti. Arul Nool ietver ieteikumus rituāliem, uzvedības normām un kopienas dzīvei.
Tempļi, dievkalpojumi un prakse
Ajavazhi dievkalpojumi notiek īpašās svētnīcās, ko sauc par Pathi (galvenās svētnīcas) un Nizhal Thangal (mazākas sapulču vietas). Swamithope Pathi drīzāk tiek uzskatīts par kustības garīgo centru. Prakses ietver grupas lūgšanas, dziesmas, rituālus, kā arī sabiedriskas ceremonijas un festivālus. Starp svarīgākajiem svētkiem ir Ayya Vaikunda Avataram (zīmē Ayya Vaikundar atnākšanu vai avatāru), kā arī dažādi vietējie svētki un gadskārtu sanākšanas, kuros tiek atzīmēta reliģiskā mantojuma būtība.
Sociālā ietekme un ētika
Ajavazhi gūst ievērojamu nozīmi arī sociālā līmenī. Tā ir bijusi saistīta ar pretstāvu kasta sistēmai un diskriminācijai, jo mācība akcentē vienlīdzību un cilvēka cieņu neatkarīgi no kasta vai sociālā statusa. Šie sociālie aspekti, kā arī kopienas organizācija, piesaistīja daudzus ticīgos no zemākajām sociālajām grupām, padarot ajjavazhi par svarīgu sociālās pārmaiņas spēku 19. un 20. gadsimtā reģionā.
Attiecības ar hinduismu un mūsdienu statuss
Lai gan valsts un akadēmiskā klasifikācijā ajjavazi bieži tiek minēta kā hinduisma atzara, daudzi tās sekotāji sevi apzīmē gan kā atsevišķu ticību, gan kā daļu no plašākas hindu tradīcijas — tas atkarīgs no individuālajām un kopienas identitātēm. Mūsdienās ajjavazhi joprojām ir visvairāk sastopama Tamilnadu dienvidos, kur ir daudz svētnīcu un kopienu aktivitāšu; tā turpina ietekmēt vietējo kultūru, reliģisko dzīvi un sociālās prakses.
Apkopojot — Ajavazhi ir 19. gadsimta Dienvidindijas reliģiska kustība, kas izaugusi ap Ayya Vaikundar personību, balstoties uz svētajiem rakstiem Akilattirattu Ammanai un Arul Nool, akcentējot monoteismu, sociālo taisnīgumu un kopienas praksi. Tā joprojām ir nozīmīga reliģiskā un sociālā parādība Tamil Nadu dienvidu daļās.
Vēsture
Ayyavazhi sāka redzēt vispirms liels skaits cilvēku, kas pulcējās, lai pielūgtu Ayya Vaikundar pie Swamithoppe, kas tajā laikā ir poovandanthoppe. Lielākā daļa Ayyavazhi sekotāju bija no nabadzīgās sabiedrības grupas. Kristiešu misionāriem tas jau pašā sākumā sagādāja lielu izaicinājumu viņu atgriešanās misijā. Lai gan lielākā daļa šo sekotāju bija no čanaru kastas, bez Ayyavazhi avotiem arī daži ārējie avoti vēsta, ka šai reliģijai sekoja arī liels skaits cilvēku no citām kastām.
Līdz 19. gadsimta vidum ajjavazhi tika atzīta par atsevišķu reliģiju, kas labi attīstījās Dienvidtravankures un Dienvidtirunelveli reģionā. Kopš 1840. gadiem tās sekotāju skaits strauji pieauga. Pēc Vaikundara nāves reliģija izplatījās, pamatojoties uz viņa mācībām un reliģiskajām grāmatām Akilattirattu Ammanai un Arul Nool. Pieci citari, kas bija Aija Vaikundara mācekļi, un viņu pēcteči apceļoja vairākas valsts daļas un nesa Aijavaži misiju. Tajā laikā Svamithoppe pathī sāka valdīt Pajanu dinastija, bet pārējās pathī nonāca Ayya sekotāju kontrolē. Visā valstī tika uzcelti simtiem Nizhal Thangals (dievnamu). Pašlaik par Ayyavazhi līderi tiek uzskatīts Bala Prajapathi Adikalar, viens no Payyan dinastijas pēctečiem. Viņš ir licis pamatus daudziem Nizhal Thangals visā Dienvidindijā. Un tagad, redzot šīs reliģijas izaugsmi, valdība, sākot ar šo gadu, Vaikundara dzimšanas dienu Ayya Vaikunda Avataram Tirunelveli un Tuticorin rajonos ir pasludinājusi par brīvdienu, savukārt Kanyakumari rajonā par brīvdienu tā tika pasludināta jau agrāk.
Svētie Raksti un svētās vietas
Ājavazi svētās grāmatas ir Akilattirattu Ammanai un Arul Nool, un tās ir šīs reliģijas mitoloģijas avots. Svētajā grāmatā teikts, ka Akilattirattu Ammanai pierakstījis Hari Gopalans Citars, uzklausījis Akilam saturu, ko Narajana stāstījis savai sievai Lakšmi. Par Arul Nūla sākumu nav precīzas vēstures, taču sekotāji uzskata, ka to sarakstījis Citars un tie, kurus pārņēmis dievišķais spēks. Tajā ietvertas lūgšanas, himnas un pielūgsmes veidi Ajjavazi, reliģiskās prakses, pareģojumi un arī daudzi noteikumi.
Ājavazi pielūdzējiem ir piecas svētās vietas, ko sauc par Pathis, no kurām vissvarīgākā ir "Pančapathis". Svamithoppepathi templis ir Ajjavāzī reliģijas galva. Vakaippathi, kur Vaikundars uz Thuvayal Thavasu aizsūtīja 700 ģimenes, tika apstiprināts kā Akilam kā Pathi, lai gan šai vietai nav tiešas saistības ar Vaikundara darbību. Ajavazi sekotāju vidū pastāv lielas domstarpības par dažu kulta vietu svētumu. Avatharappathi Tīručendurā tika pieņemts grāmatas Akilam kā Pathi, bet, tā kā daži sekotāji uzskata, ka vieta, kurā atrodas pašreizējais templis, nav precīza vieta, kur Aija Vaikundars inkarnējās no jūras, viņi nepiekrīt citiem sekotājiem. Ir arī daži sekotāji, kas stingri strīdas par Tīručenduru kā pathi, lai gan viņi to pieņem kā sekundāru svēto vietu.
| · v · t · e Reliģijas | |
| Samarietānisms - jūdaisms - gnosticisms - kristietība - islāms - Rastafari kustība | |
| Dharmic | |
| Persiešu | Ahl-e Haqqq - Azali babisms - Bābisms - Baha ticība - Manihejisms - Mazdak - Yazidi - Zoroastrisms |
| Cao Dai - Konfūcijānisms - Faluņgun - Šintoisms - Taoisms - Tenrikjo | |
| Āfrikas | Batuque - Candomblé - Macumba - Umbanda - Vodou - Winti |
| Asatru - Druidrija - Wicca - Thelema - Raēlisms - Unitārisma universālisms - New Age - Eckankar - Mormonisms - Jehovas liecinieki | |
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Ayyavazhi?
A: Ayyavazhi ir hinduistu konfesija ar vienu dievu, kas radās Dienvidindijā 19. gadsimta vidū.
J: Ko nozīmē "zhi" (ழி) vārdā "Ayyavazhi"?
A: Vārdā "Ayyavazhi" burts "zhi" (ழி) ir retroflekss, ri.
J: Kur ir visizplatītākais vārds Ayyavazhi?
A: Ayyavazhi ir visvairāk izplatīts Tamil Nadu dienvidu rajonos Kanyakumari, Tirunelveli un Thoothukudi rajonā un dažās Keralas daļās.
J: Vai Ayyavazhi tiek uzskatīts par hinduisma daļu?
A: Jā, oficiāli Ayyavazhi tiek uzskatīts par hinduisma atzaru.
J: Kādi reliģiskie teksti ir saistīti ar šo ticību?
A: Ar šo ticību saistītie reliģiskie teksti ir Akilattirattu Ammanai un Arul Nool.
J: Kas ir šīs reliģijas pamatlicējs?
A: Šī reliģija tika dibināta, pamatojoties uz Ayya Vaikundar mācībām.
J: Vai sekotāji uzskata, ka viņi atšķiras no hinduisma?
A: Nē, lielākā daļa sekotāju neuzskata sevi par atšķirīgiem no hinduisma.
Meklēt