Baptisti — definīcija, vēsture un attieksme pret zīdaiņu kristīšanu
Uzzini, kas ir baptisti: definīcija, vēsture un viņu nostāja pret zīdaiņu kristīšanu — dziļskats uz tradīciju, tās sākumiem un mūsdienu praksi.
Baptists ir vārds, kas apzīmē kristietības tradīciju, un tas var attiekties arī uz personām, kas pieder baptistu draudzei vai baptistu konfesijai. Šīs tradīcijas nosaukums cēlies no ticības, ka Jēzus Kristus sekotāji, lai apliecinātu savu ticību, ir jāielaiž ūdenī. Baptisti nepraktizē zīdaiņu kristīšanu.
1639. gadā Rodžers Viljamss nodibināja baptistu draudzi Providensā, Rodailendā, un Džons Klārks nodibināja baptistu draudzi Ņūportā, Rodailendā. Nav skaidrs, kura baznīca tika atvērta pirmā. Par abām baznīcām trūkst informācijas.
Kas ir baptisti?
Baptisti ir kristieši, kuri īpašu uzsvaru liek uz personisku ticības apliecināšanu un uz draudzes locekļu brīvību izvēlēties ticību. Galvenā atšķirība no daudzām citām kristiešu tradīcijām ir uzskats, ka kristību saņemšanai jābūt personiskai ticības izpausmei — tātad kristībai jānotiek pēc tam, kad cilvēks pats atzīst savu ticību (tas tiek dēvēts par «ticīgā», «pieaugušo» vai «credobaptismu»).
Vēsturisks konteksts
Baptistu kustība attīstījās 16.–17. gadsimta kontekstā — Eiropā un Anglijas reliģiskajās reformācijās un separātistu strāvojumos. Sākotnējās baptistu grupas iedvesmojās no vēlmes atgriezties pie Jaunās Derības prakses un no uzskata par draudzes autonomiju. Lai gan baptistu idejas dažkārt tiek salīdzinātas ar anabaptistu kustību (kuri arī praktizēja ticīgā kristīšanu), viņu vēsturiskā izcelsme un teoloģiskās nianses ir atšķirīgas.
17. gadsimtā Amerikā svarīgu lomu spēlēja tādi līderi kā Rodžers Viljamss un Džons Klārks, kuri ne tikai dibināja baptistu draudzes, bet arī aktīvi aizstāvēja reliģiskās brīvības principus un valsts un baznīcas atdalīšanu. Eiropā agrīnās baptistu kopienas bija saistītas ar angļu separātistiem un emigrēja uz Nīderlandi vai Ameriku, kur atklājās plašākas iespējas ticības brīvībai.
Kāpēc baptisti neatbalsta zīdaiņu kristīšanu?
- Ticības apliecinājumam jābūt apzinātam: baptisti uzskata, ka kristības ir ārkārtīgi nozīmīgs solis, kas apliecina personas personīgo ticību un grēku nožēlu. Zīdaiņi nevar apzināti izteikt ticības apliecinājumu, tāpēc baptisti uzskata, ka viņu kristīšana nav atbilstoša.
- Bībeliska prakse: baptistu argumentācija bieži norāda uz Jaunā Derības piemēriem, kuros kristīšana tiek rādīta kā sekošana ticības lēmumam (piem., Apustuļu darbu apraksti).
- Draudzes locekļu princips: baptisti uzskata, ka draudze sastāv no cilvēkiem, kuri paši ir pieņēmuši ticību, tāpēc draudzes locekļu skaitā jābūt tiem, kuri personīgi ir kristīti pēc ticības apliecināšanas.
Baptistu prakse un doktrīna
- Kristības veids: tradicionāli baptisti praktizē pilnu ielaidīšanu ūdenī (immersion), taču dažās draudzēs pieļauj arī apliešanu vai apliešanu/lietus kombināciju atkarībā no apstākļiem.
- Sakramenti / ordinances: visbiežāk baptisti atzīst divas ordinances — kristības un Vakarēdienu (Kunga mielasts). Tās tiek uzlūkotas nevis kā glābjoši sakramenti, bet kā ticības apliecinājumi un paklausības darbības.
- Draudzes struktūra: lielākoties baptistu draudzes ir autonomas — katrai vietējai kopienai ir liela patstāvība pašai lemt par ticības jautājumiem, draudzes vadību un praksi.
- Vispārējās mācības: bieži uzsvars uz «ticīgā priesterību» (katram ticīgajam tieša piekļuve Dievam), Bībeles autoritāti un reliģisko brīvību.
Dažādība un izplatība
Baptistu kustējumā pastāv liela daudzveidība — no konservatīvām, neatkarīgām draudzēm līdz lielām organizācijām, piemēram, dažām nacionālām baptistu konvencijām un savienībām. Baptisti ir izplatīti visā pasaulē — īpaši ASV, Āfrikā, Latīņamerikā un citviet, kur misijas darbība ir radījusi plašas kopienas.
Svarīgi atcerēties
Baptistu mācība par zīdaiņu kristīšanu nav tikai rituāla izvēle, bet izriet no plašākas teoloģiskās izpratnes par ticību, draudzi un kristību nozīmi. Citi kristiešu virzieni, piemēram, katoļi, ortodoksi, luterāņi un reformētās baznīcas, praktizē zīdaiņu kristīšanu, jo tās teoloģiskie pamatojumi par kristību un derību sapratni atšķiras no baptistu skatījuma.
Ja vēlaties, varu pievienot īsu hronoloģisku sakārtojumu par baptistu attīstību Eiropā un Amerikā, vai sarakstu nozīmīgākiem baptistu teologiem un darbībām.
Ieeja baptistu baznīcā Svētās Heljē.
Baptistu ticība un principi
Baptistu draudzēm nav centrālās galvenās autoritātes. Tāpēc dažādās baptistu draudzēs ticējumi nav vienādi, galvenokārt ticējumi, kurus var uzskatīt par maznozīmīgiem. Tomēr galvenajos jautājumos lielākā daļa ir kopīga gandrīz visām baptistu draudzēm.
Baptistiem ir kopīgas tā sauktās "ortodoksālās" kristīgās pārliecības ar lielāko daļu citu mērenu vai konservatīvu kristīgo konfesiju. Dažas no tām ir pārliecība par vienu Dievu, Jēzus nāvi, apbedīšanu un miesīgu augšāmcelšanos, Trijādību (Jēzus un Svētā Gara dievišķība kopā ar Dievu Tēvu), pestīšanas nepieciešamību, žēlastību, evaņģelizāciju un misiju.
Skatījumi
Pasaulē ir vairāk nekā 90 miljoni baptistu gandrīz 300 000 draudzēs. Amerikas Savienotajās Valstīs ir aptuveni 47 miljoni baptistu. Liela baptistu populācija ir arī Āzijā, Āfrikā un Latīņamerikā. Indijā ir 2,4 miljoni baptistu, Nigērijā - 2,3 miljoni, Kongo Demokrātiskajā Republikā - 1,9 miljoni un Brazīlijā - 1,5 miljoni.
Aptaujā 1990. gados aptuveni 20 % amerikāņu norādīja, ka ir baptisti.
[{[8826-8194]}]
Daudzi cilvēki ārpus šīs kopienas uzskata, ka viņi ir protestanti, bet daži baptisti to neuzskata. Viņi uzskata, ka baptisti ir pastāvējuši atsevišķi jau kopš baznīcas pirmsākumiem. Tie, kas pieturas pie šāda viedokļa, uzskata, ka baptisti nekad nav bijuši Romas katoļu baznīcas daļa un ka baptisti "neprotestē" pret katolicismu.
Viņi arī norāda, ka baptistiem nav nekāda sakara ar tādiem reformatoriem kā Luters, Kalvins vai Cvinglijs. Citi baptisti protestantu apzīmējumu pieņem kā kategoriju, kas apzīmē baznīcas, kurām ir līdzīgi reliģiskie uzskati par sola scriptura, sola fide, visu ticīgo priesterību un citas nostādnes, kādas bija Luteram vai Kalvīnam 1500. gados pretstatā Romas katoļu baznīcai.
Daži noraida apzīmējumu "denominācija", jo baptistu draudzes izmanto autonomu kontroles sistēmu. Būdami denominācija, viņi uzskata, ka viņiem ir hierarhija Romas katoļu baznīcas vietā. Vēl viens iemesls, kāpēc šī birka tiek noraidīta, ir Atjaunošanas perioda ietekme uz baptistu baznīcām, kas nojauca denomināciju barjeras. Citi baptisti pieņem šo apzīmējumu. Viņi uzskata, ka tā nemelo un tai nav nekādas sliktas nozīmes. To vienkārši lieto kā sinonīmu kristiešu vai reliģiskai grupai ar kopīgiem uzskatiem.
Tags: Daži fundamentālistiski noskaņoti baptisti to noraida, jo uzskata, ka šis apzīmējums nav pietiekami "fundamentāls". To noraida arī daži liberālie baptisti, kuri uzskata, ka šis termins ir pārāk konservatīvs. To pieņem mērenie baptisti, kas tic atdzimšanai Amerikas Savienotajās Valstīs 1700. gadā, ko dēvē par Pirmo lielo atmodu. Arī daži evaņģēliskie baptisti noraida apzīmējumu fundamentālists, jo uzskata, ka tas ir pārāk ekstrēms.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir baptisti?
A: Baptisti ir kristietības tradīcija, kas tic, ka Jēzus Kristus sekotāji tiek iemērkti ūdenī, lai apliecinātu savu ticību.
Q: Kam tic baptisti?
A: Baptisti tic, ka kristīt vajadzētu tikai pieaugušos, kuri izvēlas apliecināt savu ticību.
J: Kāda ir baptistu baznīcu vēsture Rodailendā?
A: 1639. gadā Rodžers Viljamss nodibināja baptistu baznīcu Providensā, Rodailendā, bet Džons Klārks nodibināja baptistu baznīcu Ņūportā, Rodailendā. Nav skaidrs, kura baznīca tika atvērta pirmā, jo trūkst informācijas to ierakstos.
Vai baptisti praktizē zīdaiņu kristīšanu?
A: Nē, viņi to nedara.
J: Kāda ir vārda "baptists" nozīme?
A: Nosaukums "baptisti" ir atvasināts no viņu ticības kristībai kā ticības apliecinājuma zīmei.
J: Vai atsevišķi cilvēki var piederēt baptistu draudzei vai konfesijai?
A: Jā, cilvēki var piederēt baptistu draudzei vai baptistu konfesijai.
J: Kas dibināja baptistu baznīcu Providensā?
A: Rodžers Viljamss dibināja baptistu baznīcu Providensā.
Meklēt