Baptists ir vārds, kas apzīmē kristietības tradīciju, un tas var attiekties arī uz personām, kas pieder baptistu draudzei vai baptistu konfesijai. Šīs tradīcijas nosaukums cēlies no ticības, ka Jēzus Kristus sekotāji, lai apliecinātu savu ticību, ir jāielaiž ūdenī. Baptisti nepraktizē zīdaiņu kristīšanu.
1639. gadā Rodžers Viljamss nodibināja baptistu draudzi Providensā, Rodailendā, un Džons Klārks nodibināja baptistu draudzi Ņūportā, Rodailendā. Nav skaidrs, kura baznīca tika atvērta pirmā. Par abām baznīcām trūkst informācijas.
Kas ir baptisti?
Baptisti ir kristieši, kuri īpašu uzsvaru liek uz personisku ticības apliecināšanu un uz draudzes locekļu brīvību izvēlēties ticību. Galvenā atšķirība no daudzām citām kristiešu tradīcijām ir uzskats, ka kristību saņemšanai jābūt personiskai ticības izpausmei — tātad kristībai jānotiek pēc tam, kad cilvēks pats atzīst savu ticību (tas tiek dēvēts par «ticīgā», «pieaugušo» vai «credobaptismu»).
Vēsturisks konteksts
Baptistu kustība attīstījās 16.–17. gadsimta kontekstā — Eiropā un Anglijas reliģiskajās reformācijās un separātistu strāvojumos. Sākotnējās baptistu grupas iedvesmojās no vēlmes atgriezties pie Jaunās Derības prakses un no uzskata par draudzes autonomiju. Lai gan baptistu idejas dažkārt tiek salīdzinātas ar anabaptistu kustību (kuri arī praktizēja ticīgā kristīšanu), viņu vēsturiskā izcelsme un teoloģiskās nianses ir atšķirīgas.
17. gadsimtā Amerikā svarīgu lomu spēlēja tādi līderi kā Rodžers Viljamss un Džons Klārks, kuri ne tikai dibināja baptistu draudzes, bet arī aktīvi aizstāvēja reliģiskās brīvības principus un valsts un baznīcas atdalīšanu. Eiropā agrīnās baptistu kopienas bija saistītas ar angļu separātistiem un emigrēja uz Nīderlandi vai Ameriku, kur atklājās plašākas iespējas ticības brīvībai.
Kāpēc baptisti neatbalsta zīdaiņu kristīšanu?
- Ticības apliecinājumam jābūt apzinātam: baptisti uzskata, ka kristības ir ārkārtīgi nozīmīgs solis, kas apliecina personas personīgo ticību un grēku nožēlu. Zīdaiņi nevar apzināti izteikt ticības apliecinājumu, tāpēc baptisti uzskata, ka viņu kristīšana nav atbilstoša.
- Bībeliska prakse: baptistu argumentācija bieži norāda uz Jaunā Derības piemēriem, kuros kristīšana tiek rādīta kā sekošana ticības lēmumam (piem., Apustuļu darbu apraksti).
- Draudzes locekļu princips: baptisti uzskata, ka draudze sastāv no cilvēkiem, kuri paši ir pieņēmuši ticību, tāpēc draudzes locekļu skaitā jābūt tiem, kuri personīgi ir kristīti pēc ticības apliecināšanas.
Baptistu prakse un doktrīna
- Kristības veids: tradicionāli baptisti praktizē pilnu ielaidīšanu ūdenī (immersion), taču dažās draudzēs pieļauj arī apliešanu vai apliešanu/lietus kombināciju atkarībā no apstākļiem.
- Sakramenti / ordinances: visbiežāk baptisti atzīst divas ordinances — kristības un Vakarēdienu (Kunga mielasts). Tās tiek uzlūkotas nevis kā glābjoši sakramenti, bet kā ticības apliecinājumi un paklausības darbības.
- Draudzes struktūra: lielākoties baptistu draudzes ir autonomas — katrai vietējai kopienai ir liela patstāvība pašai lemt par ticības jautājumiem, draudzes vadību un praksi.
- Vispārējās mācības: bieži uzsvars uz «ticīgā priesterību» (katram ticīgajam tieša piekļuve Dievam), Bībeles autoritāti un reliģisko brīvību.
Dažādība un izplatība
Baptistu kustējumā pastāv liela daudzveidība — no konservatīvām, neatkarīgām draudzēm līdz lielām organizācijām, piemēram, dažām nacionālām baptistu konvencijām un savienībām. Baptisti ir izplatīti visā pasaulē — īpaši ASV, Āfrikā, Latīņamerikā un citviet, kur misijas darbība ir radījusi plašas kopienas.
Svarīgi atcerēties
Baptistu mācība par zīdaiņu kristīšanu nav tikai rituāla izvēle, bet izriet no plašākas teoloģiskās izpratnes par ticību, draudzi un kristību nozīmi. Citi kristiešu virzieni, piemēram, katoļi, ortodoksi, luterāņi un reformētās baznīcas, praktizē zīdaiņu kristīšanu, jo tās teoloģiskie pamatojumi par kristību un derību sapratni atšķiras no baptistu skatījuma.
Ja vēlaties, varu pievienot īsu hronoloģisku sakārtojumu par baptistu attīstību Eiropā un Amerikā, vai sarakstu nozīmīgākiem baptistu teologiem un darbībām.

