Kristīgā konfesija

Nominācijas

Kristietība visā pasaulē ir sadalīta desmit lielākajās Baznīcu grupās:

• Romas katoļi
• Austrumu pareizticīgie
• Austrumu pareizticīgie (miafizīti)
• Austrumu baznīca (Nestoriāņu baznīca)
• Anglikāņu
• Luterāņu
• Reformēts
• Anabaptisti
• Evaņģēliskā
• Nontrinitārais

Katram no šiem desmit ir svarīgas apakšnodaļas. Ir arī citas (mazākas) grupas, kas šeit nav minētas.

Evaņģēliskie un netrinitārie kristietības atzari ir daudz vairāk sašķelti nekā citi. Katru atsevišķu evaņģēlisko baznīcu bieži sauc par "denomināciju". Romas Katoļu baznīca raugās uz vienu zemes vadītāju - pāvestu, un tai ir līdzīgi uzskati visā pasaulē, savukārt vairākas protestantu konfesijas neskatās uz vienu vadītāju, un dažkārt to uzskati ir ļoti atšķirīgi viens no otra.

Daudzas kristiešu konfesijas uzskata sevi par daļu no pasaules Baznīcas, kurā ietilpst arī citas konfesijas. Dažas konfesijas, piemēram, Romas katoļu un pareizticīgo baznīcas un dažas protestantu baznīcas, uzskata, ka tās ir vienīgā patiesā kristīgā baznīca.

Dažām konfesijām ir tādi uzskati, kuriem gandrīz visas pārējās konfesijas ļoti asi nepiekristu. Citas baznīcas šos uzskatus sauc par "ķecerību".

Pastāvēja dažas kustības, kuras agrīnā baznīca uzskatīja par herēzēm un kuras mūsdienās nepastāv un parasti netiek dēvētas par konfesijām. Kā piemēru var minēt gnostiķus (kuri ticēja ezotēriskam duālismam), ebionītus (kuri godināja Kristus asinsradiniekus) un ariāņus. Tomēr vislielākās šķelšanās kristietībā mūsdienās ir starp Austrumu pareizticību, Romas katolicismu un dažādām konfesijām, kas izveidojās protestantu reformācijas laikā un pēc tās. Arī protestantismā un pareizticībā pastāv dažādas vienotības un šķelšanās pakāpes.

Salīdzinājumi starp konfesijām ir jāveic piesardzīgi. Piemēram, dažas draudzes ir daļa no lielākas baznīcas organizācijas vai diecēzes, savukārt citās grupās katra draudze ir neatkarīga organizācija. Šo jautājumu vēl vairāk sarežģī tas, ka pastāv kopīgu draudžu grupas, kurām ir kopīgs mantojums un kuras oficiāli nav konfesionālas un kurām nav centralizētas iestādes vai uzskaites, bet kuras nepiederošās personas identificē kā konfesijas. Tāpēc šādu draudžu izpēte denomināciju izpratnē ir sarežģītāka.

Problemātiski ir arī skaitliskie salīdzinājumi. Dažās grupās tiek skaitīti pieaugušie ticīgie un kristītie ticīgo bērni, savukārt citās grupās tiek skaitīti tikai pieaugušie kristītie ticīgie. Citas grupas var skaitīt locekļus, pamatojoties uz tiem pieaugušajiem ticīgajiem, kuri ir oficiāli pievienojušies draudzei. Turklāt var pastāvēt politiski motīvi, kuru dēļ konkrētas grupas aizstāvji vai pretinieki ar propagandas vai klajas maldināšanas palīdzību palielina vai samazina biedru skaitu.

Protestantisma galvenie atzari un kustības


Galvenās kristietības šķelšanās.

Saistītās lapas

• Reliģiskā konfesija
• Kristīgo konfesiju saraksts pēc locekļu skaita