Šis raksts ir par universālo reliģisko institūciju. Vispārīgu informāciju par kristietību vai informāciju par konkrētām kristīgajām konfesijām skatiet attiecīgajā lapā. Citiem lietojumiem skat. Baznīca (disambiguācija).

Termins Kristīgā baznīca, Katoļu baznīca vai Viena svēta, katoliska un apustuliska baznīca, kā to sauca līdz 110. gadam pēc Kristus dzimšanas, attiecas uz "vispārēju ticīgo sabiedrību". Tas nozīmē ikvienu cilvēku, kas jebkad ir pieņēmis vai pieņems kristīgo ticību. Doma ir tāda, ka visi šie cilvēki kopā veido vienu "miesu", ko sauc par "Baznīcu". "Baznīcu" (šajā nozīmē) kristieši neuzskata par parastu cilvēku organizāciju. Tā tiek uzskatīta par daļu no Dieva veida, kā Viņš vēlas tuvināt cilvēkus Dievam. "Baznīcu" sāka Jēzus 1. gadsimtā pēc Kristus dzimšanas. Tā tiek saukta par "Kristīgo Baznīcu", jo Jēzus tika saukts par "Kristu" (jeb svēto no Dieva).

"Baznīcas" kā kristiešu organizācijas sāka veidot Jēzus sekotāji. Mūsdienās ir daudzas baznīcas "baznīcu organizāciju" nozīmē. Dažādas organizētās baznīcas sauc par kristīgajām konfesijām.

Galvenie kristiešu ticējumi ir raksturīgi visām lielākajām kristīgajām konfesijām. Šīs ticības apliecības kristieši bieži vien izsaka skaļi "ticības apliecinājumā", ko sauc par ticības apliecību. Romas katoļu, pareizticīgo, luterāņu, anglikāņu komūnijas un citas protestantu baznīcas tic, ka Dievs ir "visu lietu radītājs un mūžīgais tēvs", ka Jēzus ir "Kristus" un Dieva dēls, kurš mira, lai glābtu cilvēkus no soda par viņu grēkiem, un ka Svētais Gars ir Dieva dāvana, kas palīdz un mierina kristīgos cilvēkus. Kristieši tic, ka tās ir viena Dieva trīs daļas.

Dažādās konfesijās ir daudz citu ticību, kas atšķiras. Šīs atšķirības dažkārt ir izraisījušas strīdus un izraisījušas organizētās baznīcas sašķelšanos konfesijās. Atšķirīgos viedokļus sauc par kontroversijām.

Definīcija un jēga

Baznīca var tikt saprasta divos galvenajos veidos:

  • Kopienas (vispārējā) nozīmē — visi ticīgie kopumā, neatkarīgi no organizatoriskajām atšķirībām; šo jēdzienu bieži dēvē par "Visu Baznīcu" vai "Kristīgā Baznīca" vienojumā.
  • Institucionālā nozīmē — konkrētas draudzes, konfesijas vai hierarhiski organizētas kopienas (piemēram, Romas katoļu baznīca, pareizticīgā baznīca, luterāņu baznīca u. c.).

Baznīca ir gan garīga kopiena, gan sociāla institūcija: tā piedāvā dievkalpojumus, katehēzi, morālo mācību un sabiedrisko aprūpi, kā arī formālu organizāciju ticīgo sadarbībai.

Vēsture īsumā

Sākotnēji kristietība attīstījās 1. gadsimtā Pirmās Romas impērijas reģionos ap Jēzu Kristu un Viņa apustuļiem. Agrīnajā baznīcā radās sakramenti, dievkalpojuma tradīcijas un bībelisko tekstu kanons. No 4. gadsimta, pēc Konstantīna Lielā pieņemtā kristietības statusa, baznīca ieguva plašāku ietekmi un organizāciju.

Lielākie vēsturiskie posmi, kas ietekmējuši baznīcas attīstību:

  • Apustuļu un Pirmās baznīcas laikmets (1.–3. gadsimts)
  • Kristietības legalizācija un konsolidācija (4. gadsimts)
  • Viduslaiku baznīcas hierarhijas veidošanās un klosterdzīves attīstība
  • Reformācijas kustība 16. gadsimtā, kas noveda pie protestantisma veidošanās
  • 1600.–1900. gados notikušās denomināciju izmaiņas, misijas un globālā izplatība
  • 20.–21. gadsimta ekumeniskās kustības un dialogs starp konfesijām

Galvenās konfesijas

Kristīgajai pasaulei raksturīga daudzveidība. Galvenās konfesijas un grupas ir:

  • Romas katoļu baznīca — ar pāvestu kā baznīcas vadītāju un plašu hierarhisku struktūru.
  • Pareizticīgā baznīca — vairākas autonomas nacionālas baznīcas ar savu patriarhu vai sinodu vadību; īpaša nozīme liturģijai un tradīcijai.
  • Protestantisms — iekļauj luterāņus, kalvinistus (reformētās baznīcas), anglikāņus un daudzus citus virzienus; akcentē Svēto Rakstu nozīmi un dažkārt vienkāršāku liturģiju.
  • Evangelikālie un pentakostālie virzieni — uzsvars uz personīgu pestīšanu, Bībeles atklāsmi un Svētā Gara darbību.
  • Austrumu un orientālās baznīcas — piemēram, Koptu, Etiopijas un Sīrijas kristīgās kopienas ar senām tradīcijām.

Pamatticības un doktrīnas

Lielākā daļa kristiešu konfesiju piekrīt šādiem pamatprincipiem:

  • Viens Dievs, kas atklājas Trīsvienībā: Tēvs, Dēls (Jēzus Kristus) un Svētais Gars.
  • Jēzus Kristus dievišķība, krustā sišana un augšāmcelšanās kā pestīšanas centrālais notikums.
  • Bībele kā svēta grāmata un kristīgās atziņas avots (taču konfesijās atšķiras, kā šo tekstu interpretēt).
  • Vērtējums par grēka dabu un nepieciešamību pēc žēlastības un atgriešanās.

Sakramenti, liturģija un prakse

Daudzas baznīcas atzīst sakramentus vai svētās darbības, kas izsaka ticību un garīgu dzīvi. Izplatītākie ir:

  • Krštinga (baptisms) — iestāšanās baznīcā, piedošana par grēkiem.
  • Euharistija (Svētā Vakarēdiena) — pieminot Kristus upuri; konfesijās atšķiras priekšstats par realitāti hostijas un vīna sakarā.
  • Citi sakramenti — konfesijai raksturīgi riti, piemēram, konfirmācija, grēku nožēlošana (izpirkšana), laulība, ordinācija un slimību eļļošana.

Organizācija un vadība

Organizatoriskā struktūra svārstās no stingri hierarhiskas (piem., Romas katoļi) līdz decentralizētai (daudzas protestantu draudzes). Vadība var ietvert bīskapus, mācītājus, priesterus, presbiterus un lajus, kuri veic rūpes par kopienu, mācīšanu un sociālo darbu.

Sašķelšanās, strīdi un ekumenisms

Vēsturē teoloģiskas, politiskas un kultūras atšķirības ir izraisījušas nozīmīgus šķelšanās momentus, piemēram:

  • Lielā šķelšanās starp Romas un Austrumu baznīcām (1054. gads) — teoloģiskas un jurisdikcijas domstarpības.
  • Reformācija 16. gadsimtā — jaunu protestantu konfesiju rašanās Eiropā.

20. gadsimtā radās ekumēnisma kustība, kas cenšas veicināt dialogu un sadarbību starp kristīgajām konfesijām, meklējot kopīgas pozīcijas teoloģijas, morāles un sociālo jautājumu risināšanā.

Sociālā un kultūras ietekme

Baznīca ir bijusi un joprojām ir nozīmīgs spēks sabiedrībā — ietekmējot izglītību, veselības aprūpi, mākslu, likumdošanu un sociālo labklājību. Tā arī piedalās humānos projektos, misijās un palīdzības programmās visā pasaulē.

Mūsdienu izaicinājumi

Mūsdienās baznīcas saskaras ar vairākām aktualitātēm:

  • secularizācija un ticības samazināšanās daļā sabiedrību;
  • iekšējās diskusijas par teoloģiskiem jautājumiem, morāli un sabiedrisko lomu;
  • pārkārtošanās digitālajā laikmetā — dievkalpojumi tiešsaistē, jaunie komunikāciju veidi;
  • stāšanās pretī sociāliem izaicinājumiem — nabadzība, bēgļu krīzes, cilvēktiesību jautājumi.

Nobeigums

Baznīca ir gan ticības kopiena, gan institūcija ar bagātu vēsturi un daudzveidīgu mantojumu. Lai gan eksistē atšķirības starp konfesijām, kristietības centrālās idejas par Jēzu Kristu un dzīvošanu ticībā saglabā kopīgu pamatu daudziem līdzi ticīgajiem visā pasaulē.