Kristīgā baznīca
Šis raksts ir par universālo reliģisko institūciju. Vispārīgu informāciju par kristietību vai informāciju par konkrētām kristīgajām konfesijām skatiet attiecīgajā lapā. Citiem lietojumiem skat. Baznīca (disambiguācija).
Termins Kristīgā baznīca, Katoļu baznīca vai Viena svēta, katoliska un apustuliska baznīca, kā to sauca līdz 110. gadam pēc Kristus dzimšanas, attiecas uz "vispārēju ticīgo sabiedrību". Tas nozīmē ikvienu cilvēku, kas jebkad ir pieņēmis vai pieņems kristīgo ticību. Doma ir tāda, ka visi šie cilvēki kopā veido vienu "miesu", ko sauc par "Baznīcu". "Baznīcu" (šajā nozīmē) kristieši neuzskata par parastu cilvēku organizāciju. Tā tiek uzskatīta par daļu no Dieva veida, kā Viņš vēlas tuvināt cilvēkus Dievam. "Baznīcu" sāka Jēzus 1. gadsimtā pēc Kristus dzimšanas. Tā tiek saukta par "Kristīgo Baznīcu", jo Jēzus tika saukts par "Kristu" (jeb svēto no Dieva).
"Baznīcas" kā kristiešu organizācijas sāka veidot Jēzus sekotāji. Mūsdienās ir daudzas baznīcas "baznīcu organizāciju" nozīmē. Dažādas organizētās baznīcas sauc par kristīgajām konfesijām.
Galvenie kristiešu ticējumi ir raksturīgi visām lielākajām kristīgajām konfesijām. Šīs ticības apliecības kristieši bieži vien izsaka skaļi "ticības apliecinājumā", ko sauc par ticības apliecību. Romas katoļu, pareizticīgo, luterāņu, anglikāņu komūnijas un citas protestantu baznīcas tic, ka Dievs ir "visu lietu radītājs un mūžīgais tēvs", ka Jēzus ir "Kristus" un Dieva dēls, kurš mira, lai glābtu cilvēkus no soda par viņu grēkiem, un ka Svētais Gars ir Dieva dāvana, kas palīdz un mierina kristīgos cilvēkus. Kristieši tic, ka tās ir viena Dieva trīs daļas.
Dažādās konfesijās ir daudz citu ticību, kas atšķiras. Šīs atšķirības dažkārt ir izraisījušas strīdus un izraisījušas organizētās baznīcas sašķelšanos konfesijās. Atšķirīgos viedokļus sauc par kontroversijām.
Krievu mākslinieka Andreja Rubeļova 15. gadsimta ikona, kurā attēlota Trīsvienība
Terminoloģija
Angļu vārds church (baznīca) ir cēlies no grieķu κυριακή (kyriake), kas nozīmē "Kunga nams" vai "Kunga nams". Mūsdienu angļu valodā vārdu "church" visā pasaulē lieto gan attiecībā uz baznīcas ēku, gan "kristīgo baznīcu".
Mūsu ēras 381. gadā bīskapu sanāksmē, kas pazīstama kā Pirmais Konstantinopoles koncils, Nīkajas ticības apliecība (ticības apliecinājums), kas tika izmantota tajā laikā, tika mainīta, iekļaujot tajā Baznīcas aprakstu. Nīkajas ticības apliecībai tika pievienoti šādi vārdi: "Viena svēta, katoliska un apustuliska Baznīca". Šis svarīgais papildinājums apraksta četras svarīgākās lietas, kas kristiešiem bija jātic par kristīgo Baznīcu.
Šie četri vārdi ir izmantoti Nīkajas ticības apliecībā:
- Baznīca ir viena. Tas nozīmē, ka ir tikai viena patiesa kristīgā Baznīca. Tā ir "universāla".
- Baznīca ir svēta. Tas nozīmē, ka tā ir patiesā un dzīvā Dieva Baznīca.
- Baznīca ir katoļu baznīca. Tas nozīmē, ka Baznīca ietver "ikvienu", kas ir patiesi ticīgs kristietis.
- Baznīca ir apustuliska. Tas nozīmē, ka to aizsāka Jēzus divpadsmit apustuļi un ka kristīgie ticīgie seko viņu pēdās.
Pretrunas
Viens no svarīgākajiem strīdiem ir vienkārši kristīgās jeb katoļu baznīcas definīcija. Zināmā mērā šīs domstarpības izriet no Nīkajas ticības apliecības vārdiem "Viena, svēta, katoliska un apustuliska Baznīca", kas nozīmē universāla Baznīca. Daudzas konfesijas uzskata, ka visas konfesijas ir daļa no visas pasaules kristīgās Baznīcas, un uzskata, ka vissvarīgākā ir "kopīgā ticība", nevis kopīga organizācija vai tradīcija. ("Kopīgā ticība" nozīmē "ticība, kas ir vienāda". Vārds "kopīga" nenozīmē "parasta" šajā nozīmē.)
Romas Katoļu baznīca daudzus gadu simtus ir uzskatījusi sevi par vienīgo kristīgo baznīcu un sauca sevi par katoļu (jeb "vispārējo") baznīcu. Citiem vārdiem sakot, tika uzskatīts, ka tikai tie cilvēki, kas bija Romas Katoļu baznīcas organizācijā, piederēja pie Vispārējās baznīcas. Divdesmitajā gadsimtā šis uzskats sāka mainīties, un 20. gadsimta beigās Romas Katoļu baznīcas daļā radās spēcīga kustība, kas vērsās pie citām konfesijām. Austrumu Pareizticīgā baznīca ir domājusi par sevi tāpat, taču 20. gadsimta beigās starp Pareizticīgo baznīcu un Romas katoļu, luterāņu un anglikāņu baznīcām ir notikušas daudz plašākas diskusijas. Arī dažas mazākas konfesijas, piemēram, Jehovas liecinieki, uzskata, ka viņi ir vienīgā un patiesā kristīgā Baznīca.
Vienkāršota kristīgās baznīcas vēsturisko atzaru shēma.
Saistītās lapas
| Daļa no sērijas par
| ||||||||
|
| ||||||||
| Jēzus Kristus | ||||||||
| Jēzus - Marija - Jaunavas Marijas piedzimšana - Krustā sišana - Augšāmcelšanās | ||||||||
| Nodibinājumi | ||||||||
| Baznīca - Jaunā derība - Apustuļi - Valstība - Evaņģēlijs - Laika līnija - Pāvils - Pēteris | ||||||||
| Reliģiskie teksti | ||||||||
| Bībele - Vecā Derība - Jaunā Derība - | ||||||||
| Pestīšana - Kristība - Trīsvienība - Tēvs - Dēls - Svētais Gars - Kristoloģija - Apoloģētika - Eshatoloģija | ||||||||
| Agrīnais - Konstantīns - koncili - ticības apliecības - misijas - Hrizostoms - Austrumu un Rietumu šķelšanās - krusta kari - reformācija - kontrreformācija | ||||||||
| ||||||||
| Vispārīgas tēmas | ||||||||
| Mācība - Lūgšana - Ekumenisms - Attiecības ar citām reliģijām - Kristīgās kustības - Mūzika - Liturģija - Kalendārs - Simboli - Māksla - Kritika | ||||||||
| Šī kaste: · skatīt · runāt · rediģēt |
