Anglikāņu sadraudzība — pārskats un definīcija
Anglikāņu sadraudzība — skaidrs pārskats un definīcija: vēsture, struktūra, locekļi, pilnīgas kopības princips un Kenterberijas loma. Uzziniet būtisko īsumā.
Anglikāņu draudze jeb Anglikāņu sadraudzība ir visu anglikāņu baznīcu apvienība, kas ir pilnīgā vienotībā ar Anglikāņu baznīcu. Nav vienas, vispāratzītas "anglikāņu baznīcas" ar universālu autoritāti, jo katrai nacionālajai vai reģionālajai baznīcai ir pilnīga autonomija. Ar vairāk nekā septiņdesmit septiņiem miljoniem locekļu Anglikāņu draudze ir viena no pasaules lielākajām kristīgajām kopienām — pēc Romas Katoļu baznīcas un Austrumu pareizticīgo baznīcām.
Kas nozīmē "pilnīga kopība"?
Pilnīgas kopības statuss nozīmē, ka citu baznīcu veikto kristīšanu, ordināciju un liturģisko rituālu atzīst kā derīgus arī citās sadraudzības baznīcās. Tas nodrošina, ka ticīgais var pāriet no vienas provinciālas baznīcas uz citu un saglabāt sakarus ar kristīgo dzīvi un pārzināšanu. Dažas no šīm baznīcām tiek dēvētas par anglikāņu baznīcām, skaidri atzīstot saikni ar Angliju — Ecclesia Anglicana nozīmē "Anglijas baznīca".
Vēsture un identitāte
Anglikāņu sadraudzības saknes meklējamas angļu reformācijā 16. gadsimtā, kad Anglijas baznīca atdalījās no Romas pāvesta suverenitātes. No sākuma to veidoja gan katoļiem līdzīgā liturģija, gan protestantiskas teoloģijas elementi. Šī kombinācija izpaudās arī caur tādām raksturīgām tradīcijām kā Book of Common Prayer (Kopējās lūgšanas grāmata) un Thirty-Nine Articles (Trīsdesmit deviņi artikuli), kas formēja anglikāņu liturģisko un ticības rāmi.
Organizācija un vadība
Anglikāņu sadraudzību veido vairākas autonomas provinces (nacionālas vai reģionālas baznīcas), kuras vada bīskapi un kuru augstākie vadoņi ir primāti vai arhibīskapi. Lai gan Kenterberijas arhibīskapam, Anglikāņu baznīcas reliģiskajam vadītājam, nav oficiālas varas ārpus viņa jurisdikcijas, viņš tiek atzīts par simbolisku pasaules kopienas vadītāju un vienojošu figūru. Papildu institūcijas, kas palīdz koordinēt sadraudzību, ir, piemēram, Lambethas konference, Anglican Consultative Council un primātu sanāksmes — tās nav pārvaldes institūcijas ar likumīgu varu pār autonomajām baznīcām, bet darbojas kā sadarbības platformas.
Liturģija, sakramenti un mācība
Anglikāņi parasti praktizē episkopālu baznīcu struktūru (ar bīskapiem) un uzsver gan Svēto Rakstu, gan tradīciju un saprātu kā ticības avotus. Liturģija mēdz būt strukturēta un sakramentāla — par galvenajiem sakramentiem tiek uzskatīta Kristība un Svētais Vakarēdiens, taču tiek atzītas arī citas sakramentālas prakses. Anglikāņu kopienā pastāv dažādas ticības un prakses nianses: no ļoti rituāliem (anglo-katoļu) līdz evaņģēliskiem un liberālāk orientētiem virzieniem.
Mūsdienu izaicinājumi un dažādība
Anglikāņu sadraudzība ir ievērojami daudzveidīga — gan kultūras, gan teoloģijas ziņā. Šī dažādība ir avots gan bagātībai, gan spriedzei. Pēdējo gadu desmitos radušās būtiskas domstarpības par tādām tēmām kā dzimumu loma baznīcā (daudzas provinces ordinē sievietes) un jautājumi par LGBT cilvēku iekļaušanu un viendzimuma laulībām. Šīs nesaskaņas dažviet ir novedušas pie institucionālām spriedzēm un pārorientēšanās starp dažām kopienām.
Globālā klātbūtne un ekumēniski sakari
Anglikāņu baznīcas darbojas visos kontinentos — īpaši spēcīgas ir Lielbritānijā, Ziemeļamerikā, Āfrikā, Āzijā un Okeānijā. Anglikāņu sadraudzība aktīvi piedalās ekumeniskajos dialogos ar citām kristīgajām tradīcijām, tostarp Romas katoļiem un pareizticīgajiem, un ir iesaistīta dažādos reģionālos vienošanās procesos (piem., Porvoo sadarbība Eiropā). Tā arī vēršas pie sociālajiem jautājumiem, labdarības, izglītības un misijas darba vietējā un starptautiskā līmenī.
Kopsavilkums
- Anglikāņu sadraudzība ir globāla, bet decentralizēta konfesija, kurā provinces saglabā autonomiju.
- Pilnīga kopība nozīmē savstarpēju atzīšanu sakramentiem un ordinācijām.
- Tradicionāli raksturīga liturģija, episkopāla pārvalde un plašs teoloģisks spektrs.
- Mūsdienās sadraudzība saskaras ar izaicinājumiem saistībā ar sociālajām un ētiskajām problēmām, kas atspoguļo tās iekšējo daudzveidību.
Anglikāņu komūnijas provinces
Visas trīsdesmit astoņas Anglikāņu komūnijas provinces ir neatkarīgas, katrai no tām ir savs prāvests un pārvaldes struktūra. Šīs provinces var būt kā nacionālas baznīcas (piemēram, Kanādā, Ugandā vai Japānā) vai kā valstu kopums (piemēram, Rietumindijā, Centrālāfrikā vai Dienvidaustrumāzijā). Tās alfabētiskā secībā ir šādas:
- Anglikāņu baznīca Aotearoa, Jaunzēlandē un Polinēzijā
- Austrālijas Anglikāņu baznīca
- Bangladešas baznīca
- Igreja Episcopal Anglicana do Brasil (Brazīlijas Anglikāņu episkopālā baznīca)
- Burundi Anglikāņu baznīca
- Kanādas Anglikāņu baznīca
- Centrālāfrikas provinces baznīca
- Iglesia Anglicana de la Region Central America (Anglikāņu baznīca Centrālamerikas reģionā)
- Kongo Anglikāņu baznīcas province (Province de L'Eglise Anglicane Du Congo)
- Anglikāņu baznīca
- Sheng Kung Hui (Honkongas Anglikāņu baznīca (episkopālā))
- Indijas okeāna provinces baznīca
- Īrijas Baznīca
- Nippon Sei Ko Kai (Anglikāņu draudze Japānā)
- Episkopālā baznīca Jeruzalemē un Tuvajos Austrumos
- Kenijas Anglikāņu baznīca
- Korejas Anglikāņu baznīca
- Melanēzijas provinces baznīca
- Meksikas Anglikāņu baznīca
- Mjanmas (Birmas) provinces baznīca
- Nigērijas baznīca
- Ziemeļindijas baznīca
- Pakistānas baznīca
- Papua-Jaungvinejas anglikāņu baznīca
- Filipīnu episkopālā baznīca
- Ruandas provinces baznīca
- Skotijas episkopālā baznīca
- Dienvidaustrumāzijas provinces Baznīca
- Dienvidindijas baznīca
- Dienvidāfrikas Anglikāņu baznīca
- Iglesia Anglicana del Cono Sur de las Americas (Amerikas Dienvidu konusa anglikāņu baznīca)
- Episkopālā baznīca Sudānā
- Tanzānijas Anglikāņu baznīca
- Ugandas baznīca
- Episkopālā baznīca Amerikas Savienotajās Valstīs
- Baznīca Velsā
- Rietumāfrikas provinces baznīca
- Baznīca Rietumindijas provincē
Turklāt ir sešas ārpusprovinciālās baznīcas, no kurām piecas ir Kenterberijas arhibīskapa metropolīta pakļautībā:
- Bermudu anglikāņu baznīca (ārpusbērniskā Kenterberijas arhibīskapam)
- Iglesia Episcopal de Cuba (Kubas episkopālā baznīca) (zem metropolitēna padomes)
- Folklendu salu draudze (Kenterberijas arhibīskapa ekstraprovinciālā draudze)
- Portugāles Lusitāņu Katoļu apustuliskā evaņģēliskā baznīca (ekstraprovinciāla Kenterberijas arhibīskapam)
- Spānijas Reformātu episkopālā baznīca (Kenterberijas arhibīskapa ekstraprovinciālā baznīca)
- Ceilonas (Šrilankas) baznīca (ekstraprovinciāla Kenterberijas arhibīskapam)
Saistītās lapas
- Trīsdesmit deviņi raksti
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir anglikāņu draudze?
A: Anglikāņu draudze ir visu anglikāņu baznīcu grupa, kas ir pilnīgā vienotībā ar Anglikāņu baznīcu.
Q: Vai ir viena anglikāņu baznīca ar universālu varu?
Atbilde: Nē, nav vienas anglikāņu baznīcas ar universālu autoritāti, jo katrai nacionālajai vai reģionālajai baznīcai ir pilnīga autonomija.
Jautājums: Cik locekļu ir Anglikāņu kopienā?
A: Anglikāņu draudzei ir vairāk nekā simt desmit miljoni locekļu, un tā ir trešā lielākā draudze pasaulē aiz Romas Katoļu baznīcas un Austrumu pareizticīgo baznīcām.
J: Ko nozīmē pilnīgas sadraudzības statuss?
A: Pilnīgas kopības statuss nozīmē, ka visas anglikāņu baznīcas veiktās ceremonijas atzīst pārējās anglikāņu kopienas baznīcas.
J: Kā sauc dažas no Anglikāņu komūnijas baznīcām?
A: Dažas no Anglikāņu kopienas baznīcām ir skaidri nosauktas par anglikāņu baznīcām un atzīst savu saikni ar Angliju - Ecclesia Anglicana nozīmē "Anglijas baznīca".
J: Vai Kenterberijas arhibīskapam ir oficiāla vara ārpus Anglijas?
A: Nē, Kenterberijas arhibīskapam, kurš ir Anglikāņu baznīcas reliģiskais vadītājs, nav formālas varas ārpus šīs jurisdikcijas, bet viņš ir atzīts par simbolisku pasaules komūnijas vadītāju.
J: Kāda ir Kenterberijas arhibīskapa loma anglikāņu kopienā?
A: Kenterberijas arhibīskapa loma ir kā pasaules anglikāņu kopienas simboliskai galvai, taču viņam nav formālas varas ārpus Anglikāņu baznīcas.
Meklēt