Septītās dienas adventistu baznīca — vēsture, mācības un prakse
Uzzini Septītās dienas adventistu baznīcas vēsturi, unikālās mācības un praksi — sabats, veselība, ticība un tradīcijas skaidrā, saprotamā pārskatā.
Septītās dienas adventistu baznīca ir protestantu kristiešu grupa, kas īpaši izceļas ar ticību, ka nedēļas septītā diena — sestdiena — ir paredzēta atpūtai un Dieva pielūgšanai. Šo dienu Bībeles tekstos mēdz saukt par "sabatu" (piem., 1. Moz. 2:1–3). Tāpat kā jūdaismā, arī Septītās dienas adventisti uzskata sabatu par nedēļas septīto dienu, un tāpēc viņus sauc par "septītās dienas adventistiem" (bieži lieto saīsinājumu "SDA" vai vienkārši "adventisti").
Vēsture
Septītās dienas adventistu baznīca radās no 19. gadsimta vidus millerītu kustības ASV. Milleriāņi sekoja Viljama Millera vēstījumam par Jēzus tuvojošos otrreizējo atnākšanu (Otrā Atdzimšana), kas izraisīja lielu cerību un pēcāk — tā saukto "Lielo vilšanos". No šīs kustības pēc 1844. gada notikumiem izveidojās vairākas grupas; oficiāli Septītās dienas adventistu baznīca sāka pastāvēt 1863. gadā. Baznīcas attīstībā nozīmīgu lomu spēlēja tādi līderi kā Ellēna G. Vaita, kura sarakstīja daudz grāmatu un rakstu, ko sekotāji uztver par svarīgu teoloģijas un praksē sekojamās vadlīnijas avotu. Viņa paziņoja, ka ir saņēmusi vīzijas no Dieva par pasaules galu, tiesu un debesu notikumiem.
Pamatmācības
Daudzas Septītās dienas adventistu doktrīnas sakrīt ar plašākiem evaņģēliskajiem kristīgajiem uzskatiem, piemēram, ticība Trīsvienībai un Bībeles autoritātei (Bībeles patiesums). Tomēr ir vairākas mācības, kas baznīcu padara atšķirīgu:
- Sabatiskā svētdiena: sestdienas svinēšana kā svēta atpūtas un pielūgsmes diena.
- Iztēles un izmeklēšanas tiesa: mācība, ka pirms Kristus otrās atnākšanas notiek dievišķa pārbaude jeb izmeklēšana par ticīgo grēkiem un glābšanu.
- Mirušo stāvoklis: ticība, ka mirusī cilvēka apziņa ir pārtraukta (tā dēvētā "soul sleep") līdz augšāmcelšanai Kristus atnākšanas brīdī.
- Nosacīta nemirstība un sods: uzskats, ka nemirstība pieder tikai Dievam un ka bezdievīgie pēc tiesas tiks iznīcināti (kādā mērā to skaidro kā "nosacītu nemirstību" vai "agoniju beigšanu"), nevis mūžīgi mocīti dzīvojot ellē.
- Eschatoloģija: spēcīga uzsvarošana uz Kristus drīzu atnākšanu un pēdējiem laikiem.
Praxe un ikdienas dzīve
Adventistu prakse balstās gan uz lūgšanu un sabata svinēšanu, gan uz kopienas dzīvi, izglītību un labdarību. Baznīcas dievkalpojumi sestdien parasti ietver Svēto Rakstu mācīšanu, svētrunu, dziesmas un kopēju pusdienošanu vai satikšanos pēc dievkalpojuma. Vietējās draudzes var atšķirties pēc garīgā uzsvara un aktivitātēm, taču sabats un Bībeles studijas ir centrālas prakses.
Veselības un dzīvesveida mācība
Septītās dienas adventistu baznīca ir labi pazīstama ar savu veselības vēstījumu. Baznīca māca, ka veselīgs dzīvesveids palīdz labāk saprast Dieva Vārdu, pieņemt pareizus lēmumus un pildīt Dieva aicinājumu. No veselības principiem bieži min:
- uztura uzmanība (bieži iesaka veģetāru vai vegānu uzturu, kā arī izvairīšanos no cūkgaļas un Bībelē minētajām "nešķīstajām" zivīm un dzīvniekiem),
- smēķēšanas, pārmērīgas alkohola lietošanas un citādu psihoaktīvu vielu izvairīšanās,
- regulāras fiziskās aktivitātes, atpūta, laiks svaigā gaisā un pietiekams ūdens patēriņš.
Daudzi adventisti seko šiem principiem, un sabiedrībā tas izpaudies arī izglītības un veselības aprūpes iestāžu darbībā. National Geographic 2005. gadā Loma Lindas (Kalifornija) kopienu iekļāva starp piecām tā saucamajām "Zilajām zonām", kur cilvēki dzīvo ilgāk nekā vidēji pasaulē — to saista tieši veselīgs dzīvesveids, ko atbalsta arī baznīcas mācības.
Piezīme par pārtiku un brīvību: daudzi adventisti uzsver, ka kristiešiem pastāv arī brīvība attiecībā uz pārtiku, bet tiek ieteikts izmantot šo brīvību gudri — izvēlēties veselīgu pārtiku, kas stiprina ķermeni un garu. Praktiska izvēle parasti tiek pieņemta, ņemot vērā gan Bībeles principus, gan mūsdienu medicīniskās zināšanas.
Organizācija, izglītība un sociālā darbība
Pasaules mērogā Septītās dienas adventistu Baznīcu koordinē Ģenerālkonference. Tālāk struktūra ietver reģionālās nodaļas jeb dividīzijas, savienības konferences, vietējās konferences un draudzes. Baznīcai ir plašs starptautisks tīkls: tā darbojas daudzās valstīs un teritoriālajās vienībās, ir etniski un kulturāli daudzveidīga un pārvalda skolas, koledžas un universitātes, slimnīcas, klīnikas un izdevniecības visā pasaulē. Tāpat darbojas palīdzības organizācija Adventistu attīstības un palīdzības aģentūra (ADRA), kas sniedz humanitāru palīdzību un attīstības projektus.
Pēc jaunākajiem datiem baznīcas biedru skaits pasaulē ir ievērojami audzis kopš 19. gadsimta, un tas mērāms desmitos miljonu; mūsdienās runā par aptuveni 20–21 miljonu reģistrētu biedru dažādās valstīs (skaits var mainīties atkarībā no oficiālajiem gada pārskatiem).
Ietekme, izaicinājumi un kritika
Septītās dienas adventistu baznīca ir devusi ievērojamu ieguldījumu izglītībā, veselības aprūpē un sociālajā darbā. Tajā pašā laikā tai bijuši arī izaicinājumi un kritika — gan saistībā ar konkrētām teoloģiskām mācībām (piem., izmeklēšanas tiesas doktrina), gan ar vēsturisku autoritātes lomu, ko dažkārt piešķir Ellēnai G. Vaitai. Baznīca ir mainījusies un pielāgojusies dažādām kultūrām un laikmetiem, turpinot debatēt par interpretācijām un praksi vietējā līmenī.
Secinājums
Septītās dienas adventistu baznīca ir globāla kristīgā konfesija ar skaidru akcentu uz sestdienas sabatu, veselīgu dzīvesveidu, izglītību un gaidāmo Kristus atnākšanu. Tā apvieno tradicionālus protestantiskus uzskatus ar savdabīgām doktrīnām par mirušajiem, izmeklēšanas tiesu un galīgo soda formu, vienlaikus aktīvi darbojoties sabiedriskās veselības, izglītības un humanitārajā jomā.

Ellēna G.Vaita, viena no kustības dibinātājām.
Organizācija
Septītās dienas adventistu baznīca ir organizēta ar pārstāvības baznīcas pārvaldes formu, un visā pasaulē Baznīcai ir 13 nodaļas.
Septītās dienas adventistu pasaules baznīcas statistikas dati liecina, ka 2007. gada 31. decembrī baznīca ir augoša - 15 660 347 locekļi.
2010. gada jūnijā (Septītās dienas adventistu Baznīcas 59. piecgadu Ģenerālkonferences sesijas laikā, kas notika Atlantā, Džordžijas štatā, ASV) Adventist News Network ziņoja, ka saskaņā ar Baznīcas Arhīvu un statistikas biroja datiem Septītās dienas adventistu skaits sasniedzis 16 300 000. Pasaules Baznīcas sekretārs paziņoja, ka, pieskaitot nekristītos bērnus un ģimenes locekļus, kas apmeklē dievkalpojumus, Baznīcas locekļu skaits ir no 25 līdz 30 miljoniem.
Galvenā doktrīna
Septītās dienas adventisti tic protestantismam.
Septītās dienas adventisti tic 28 pamatpāvestībām. Šo ticības apliecinājumu pieņēma Ģenerālā konference 1980. gadā, un 2005. gadā tam tika pievienots papildu ticības apliecinājums (Nr. 11).
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Septītās dienas adventistu baznīca?
A: Septītās dienas adventistu baznīca ir protestantu kristiešu grupa, kas seko Viljama Millera mācībai un uzskata, ka sestdiena, nedēļas septītā diena, ir izmantojama atpūtai no darba un Dieva pielūgšanai.
J: Ko nozīmē vārds "adventists" saistībā ar šo baznīcu?
A: Vārds "adventists" cēlies no vārda "Advent", kas attiecas uz Jēzus otro atnākšanu jeb otro Adventu. Tāpēc viņi tiek saukti par "septītās dienas adventistiem".
J: Ar ko šī baznīca atšķiras no citām protestantu grupām?
A: Šī baznīca atšķiras no citām protestantu grupām ar saviem uzskatiem par sabatu, izmeklēšanas tiesu, bezsamaņas nāves stāvokli līdz Kristus augšāmcelšanās brīdim un to, ka ļaunie cilvēki tiks iznīcināti ugunī, nevis mūžīgi degs ellē.
J: Kādu vēsti šī baznīca popularizē veselības jomā?
A: Šī baznīca veicina veselīgu dzīvesveidu, atturoties no smēķēšanas, dzeršanas un citām prātu mainošām vielām, vingrojot, atrodoties svaigā gaisā, atpūšoties, dzerot daudz ūdens un dažiem sekotājiem neēdot noteiktu veidu gaļu, piemēram, cūkgaļu vai zivis, kā arī dzīvnieku izcelsmes produktus, piemēram, pienu vai olas.
J: Kas bija viens no šīs baznīcas dibinātājiem?
A: Ellēna G. Vaita bija viena no šīs baznīcas dibinātājām, kura sarakstīja daudzus tekstus, kas tiek uzskatīti par svarīgiem arī mūsdienās. Viņa ticēja, ka ir saņēmusi vīzijas no Dieva par to, kādas būs debesis un kas notiks laika beigās.
J: Kā tā ir organizēta visā pasaulē?
A: Pasaules mērogā to vada Ģenerālkonference ar mazākiem reģioniem, kurus pārvalda nodaļas, savienības konferences un vietējās konferences. Tā ir pārstāvēta vairāk nekā 200 valstīs un teritorijās visā pasaulē ar daudzām skolām, slimnīcām un izdevniecībām, kā arī organizāciju, kas pazīstama kā ADRA (Adventistu attīstības un palīdzības aģentūra), kas palīdz grūtībās nonākušiem cilvēkiem visā pasaulē.
Jautājums: Cik daudz locekļu ir visā pasaulē?
A: Septītās dienas adventistu draudzēs visā pasaulē ir aptuveni 18,5 miljoni locekļu.
Meklēt