Septītās dienas adventistu baznīca ir protestantu kristiešu grupa, kas īpaši izceļas ar ticību, ka nedēļas septītā diena — sestdiena — ir paredzēta atpūtai un Dieva pielūgšanai. Šo dienu Bībeles tekstos mēdz saukt par "sabatu" (piem., 1. Moz. 2:1–3). Tāpat kā jūdaismā, arī Septītās dienas adventisti uzskata sabatu par nedēļas septīto dienu, un tāpēc viņus sauc par "septītās dienas adventistiem" (bieži lieto saīsinājumu "SDA" vai vienkārši "adventisti").

Vēsture

Septītās dienas adventistu baznīca radās no 19. gadsimta vidus millerītu kustības ASV. Milleriāņi sekoja Viljama Millera vēstījumam par Jēzus tuvojošos otrreizējo atnākšanu (Otrā Atdzimšana), kas izraisīja lielu cerību un pēcāk — tā saukto "Lielo vilšanos". No šīs kustības pēc 1844. gada notikumiem izveidojās vairākas grupas; oficiāli Septītās dienas adventistu baznīca sāka pastāvēt 1863. gadā. Baznīcas attīstībā nozīmīgu lomu spēlēja tādi līderi kā Ellēna G. Vaita, kura sarakstīja daudz grāmatu un rakstu, ko sekotāji uztver par svarīgu teoloģijas un praksē sekojamās vadlīnijas avotu. Viņa paziņoja, ka ir saņēmusi vīzijas no Dieva par pasaules galu, tiesu un debesu notikumiem.

Pamatmācības

Daudzas Septītās dienas adventistu doktrīnas sakrīt ar plašākiem evaņģēliskajiem kristīgajiem uzskatiem, piemēram, ticība Trīsvienībai un Bībeles autoritātei (Bībeles patiesums). Tomēr ir vairākas mācības, kas baznīcu padara atšķirīgu:

  • Sabatiskā svētdiena: sestdienas svinēšana kā svēta atpūtas un pielūgsmes diena.
  • Iztēles un izmeklēšanas tiesa: mācība, ka pirms Kristus otrās atnākšanas notiek dievišķa pārbaude jeb izmeklēšana par ticīgo grēkiem un glābšanu.
  • Mirušo stāvoklis: ticība, ka mirusī cilvēka apziņa ir pārtraukta (tā dēvētā "soul sleep") līdz augšāmcelšanai Kristus atnākšanas brīdī.
  • Nosacīta nemirstība un sods: uzskats, ka nemirstība pieder tikai Dievam un ka bezdievīgie pēc tiesas tiks iznīcināti (kādā mērā to skaidro kā "nosacītu nemirstību" vai "agoniju beigšanu"), nevis mūžīgi mocīti dzīvojot ellē.
  • Eschatoloģija: spēcīga uzsvarošana uz Kristus drīzu atnākšanu un pēdējiem laikiem.

Praxe un ikdienas dzīve

Adventistu prakse balstās gan uz lūgšanu un sabata svinēšanu, gan uz kopienas dzīvi, izglītību un labdarību. Baznīcas dievkalpojumi sestdien parasti ietver Svēto Rakstu mācīšanu, svētrunu, dziesmas un kopēju pusdienošanu vai satikšanos pēc dievkalpojuma. Vietējās draudzes var atšķirties pēc garīgā uzsvara un aktivitātēm, taču sabats un Bībeles studijas ir centrālas prakses.

Veselības un dzīvesveida mācība

Septītās dienas adventistu baznīca ir labi pazīstama ar savu veselības vēstījumu. Baznīca māca, ka veselīgs dzīvesveids palīdz labāk saprast Dieva Vārdu, pieņemt pareizus lēmumus un pildīt Dieva aicinājumu. No veselības principiem bieži min:

  • uztura uzmanība (bieži iesaka veģetāru vai vegānu uzturu, kā arī izvairīšanos no cūkgaļas un Bībelē minētajām "nešķīstajām" zivīm un dzīvniekiem),
  • smēķēšanas, pārmērīgas alkohola lietošanas un citādu psihoaktīvu vielu izvairīšanās,
  • regulāras fiziskās aktivitātes, atpūta, laiks svaigā gaisā un pietiekams ūdens patēriņš.

Daudzi adventisti seko šiem principiem, un sabiedrībā tas izpaudies arī izglītības un veselības aprūpes iestāžu darbībā. National Geographic 2005. gadā Loma Lindas (Kalifornija) kopienu iekļāva starp piecām tā saucamajām "Zilajām zonām", kur cilvēki dzīvo ilgāk nekā vidēji pasaulē — to saista tieši veselīgs dzīvesveids, ko atbalsta arī baznīcas mācības.

Piezīme par pārtiku un brīvību: daudzi adventisti uzsver, ka kristiešiem pastāv arī brīvība attiecībā uz pārtiku, bet tiek ieteikts izmantot šo brīvību gudri — izvēlēties veselīgu pārtiku, kas stiprina ķermeni un garu. Praktiska izvēle parasti tiek pieņemta, ņemot vērā gan Bībeles principus, gan mūsdienu medicīniskās zināšanas.

Organizācija, izglītība un sociālā darbība

Pasaules mērogā Septītās dienas adventistu Baznīcu koordinē Ģenerālkonference. Tālāk struktūra ietver reģionālās nodaļas jeb dividīzijas, savienības konferences, vietējās konferences un draudzes. Baznīcai ir plašs starptautisks tīkls: tā darbojas daudzās valstīs un teritoriālajās vienībās, ir etniski un kulturāli daudzveidīga un pārvalda skolas, koledžas un universitātes, slimnīcas, klīnikas un izdevniecības visā pasaulē. Tāpat darbojas palīdzības organizācija Adventistu attīstības un palīdzības aģentūra (ADRA), kas sniedz humanitāru palīdzību un attīstības projektus.

Pēc jaunākajiem datiem baznīcas biedru skaits pasaulē ir ievērojami audzis kopš 19. gadsimta, un tas mērāms desmitos miljonu; mūsdienās runā par aptuveni 20–21 miljonu reģistrētu biedru dažādās valstīs (skaits var mainīties atkarībā no oficiālajiem gada pārskatiem).

Ietekme, izaicinājumi un kritika

Septītās dienas adventistu baznīca ir devusi ievērojamu ieguldījumu izglītībā, veselības aprūpē un sociālajā darbā. Tajā pašā laikā tai bijuši arī izaicinājumi un kritika — gan saistībā ar konkrētām teoloģiskām mācībām (piem., izmeklēšanas tiesas doktrina), gan ar vēsturisku autoritātes lomu, ko dažkārt piešķir Ellēnai G. Vaitai. Baznīca ir mainījusies un pielāgojusies dažādām kultūrām un laikmetiem, turpinot debatēt par interpretācijām un praksi vietējā līmenī.

Secinājums

Septītās dienas adventistu baznīca ir globāla kristīgā konfesija ar skaidru akcentu uz sestdienas sabatu, veselīgu dzīvesveidu, izglītību un gaidāmo Kristus atnākšanu. Tā apvieno tradicionālus protestantiskus uzskatus ar savdabīgām doktrīnām par mirušajiem, izmeklēšanas tiesu un galīgo soda formu, vienlaikus aktīvi darbojoties sabiedriskās veselības, izglītības un humanitārajā jomā.