Septītās dienas adventisti
Septītās dienas adventistu baznīca ir protestantu kristiešu grupa. Tā atšķiras no vairuma citu protestantu grupu, jo tās sekotāji tic, ka nedēļas septītā diena, sestdiena, ir diena, kad jāatpūšas no darba un jāpielūdz Dievs. Bībele šo dienu sauc par "sabatu". Jūdaismā un Septītās dienas adventistu baznīcā sabats ir nedēļas septītā diena (1. Moz. 2:1-3). Tāpēc viņi tiek saukti par "septītās dienas adventistiem". Lai gan parasti tiek lietots saīsinājums "SDA", "adventisti" ir baznīcas iecienītais saīsinājums "septītās dienas adventisti".
Septītās dienas adventistu baznīca radās no millerītu kustības ASV. Tajā ietilpa cilvēki no daudzām konfesijām. Milleriāņi radās 19. gadsimta vidū. Millerīti bija cilvēki, kas sekoja Viljama Millera mācībai. Millers sludināja, ka Jēzus atnāks ļoti drīz, otrās atnākšanas jeb otrās Adventes laikā. Baznīcas nosaukums "adventisti" radies no vārda "Advent". Septītās dienas adventistu baznīca sāka pastāvēt 1863. gadā.
Daudzējādā ziņā Septītās dienas adventistu baznīcas reliģiskās mācības ir līdzīgas evaņģēliskām mācībām, piemēram, par Trīsvienību un Bībeles patiesumu. Atšķirīgās mācības ir, piemēram, mācība par izmeklēšanas tiesu, mirušo bezsamaņas stāvokli (kas nozīmē, ka, cilvēkiem nomirstot, viņi nepamodīsies, līdz Kristus viņus augšāmcels) un to, ka bezdievīgie tiks iznīcināti ugunī (nevis mūžīgi degs ellē).
Baznīca ir pazīstama arī ar savu vēstījumu par veselību. Tā māca, ka veselība palīdz mums pieņemt pareizus lēmumus, izprast Dieva Vārdu, būt produktīviem Dieva kalpošanā un citādi pagodināt Dievu ar savu ķermeni kā tempļiem. Adventisti, kuri ēd gaļu, parasti neēd cūkas, dažu zivju un citu dzīvnieku gaļu, kas Bībelē ir nosaukti par nešķīstu. Daudzi adventisti ir veģetārieši (nelieto gaļu) vai vegāni (nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus, piemēram, pienu vai olas). Viņi mēdz atturēties no smēķēšanas, dzeršanas un citām lietām, par kurām zināms, ka tās ir kaitīgas vai maina prātu. Citas veselīga dzīvesveida sastāvdaļas, ko parasti māca adventisti, ir fiziskās aktivitātes, uzturēšanās svaigā gaisā, atpūta un daudz ūdens. National Geographic 2005. gadā uz žurnāla vāka publicētajā publikācijā adventisti, kas dzīvo Loma Lindā, Kalifornijas štatā, tika atzīti par vienu no piecām Zilajām zonām, kurās cilvēki dzīvo ilgāk nekā pārējā pasaule.
Baznīca veicina arī reliģisko brīvību. Attiecībā uz kultūru tā ir konservatīvāka.
Starp Baznīcas dibinātājiem bija arī Ellēna G. Vaita. Viņa sarakstīja daudzus tekstus, kas vēl šodien tiek uzskatīti par ļoti svarīgiem baznīcā. Viņa bija uzticīga kristiete, kura ticēja, ka ir saņēmusi vīzijas no Dieva par pasaules galu un par to, kādas būs debesis.
Pasaules mērogā Septītās dienas adventistu Baznīcu vada Ģenerālkonference. Mazākos reģionus pārvalda nodaļas, savienības konferences un vietējās konferences. Tā darbojas vairāk nekā 200 valstīs un teritorijās un ir etniski un kulturāli daudzveidīga. Baznīca pārvalda daudzas skolas, slimnīcas un izdevniecības visā pasaulē, kā arī slavenu organizāciju, kas palīdz grūtībās nonākušiem cilvēkiem, pazīstamu kā Adventistu attīstības un palīdzības aģentūra (ADRA). Septītās dienas adventistu baznīcā visā pasaulē ir aptuveni 18,5 miljoni cilvēku.
((Darbu grāmatā ir teikts, ka Dievs visu padarīja jaunu ar Jēzus nāvi pie krusta, lai glābtu mūs no mūsu grēkiem. Tas nozīmē, ka mēs varam ēst jebko, jo Dievs to padarīja jaunu.)))
Ellēna G.Vaita, viena no kustības dibinātājām.
Organizācija
Septītās dienas adventistu baznīca ir organizēta ar pārstāvības baznīcas pārvaldes formu, un visā pasaulē Baznīcai ir 13 nodaļas.
Septītās dienas adventistu pasaules baznīcas statistikas dati liecina, ka 2007. gada 31. decembrī baznīca ir augoša - 15 660 347 locekļi.
2010. gada jūnijā (Septītās dienas adventistu Baznīcas 59. piecgadu Ģenerālkonferences sesijas laikā, kas notika Atlantā, Džordžijas štatā, ASV) Adventist News Network ziņoja, ka saskaņā ar Baznīcas Arhīvu un statistikas biroja datiem Septītās dienas adventistu skaits sasniedzis 16 300 000. Pasaules Baznīcas sekretārs paziņoja, ka, pieskaitot nekristītos bērnus un ģimenes locekļus, kas apmeklē dievkalpojumus, Baznīcas locekļu skaits ir no 25 līdz 30 miljoniem.
Galvenā doktrīna
Septītās dienas adventisti tic protestantismam.
Septītās dienas adventisti tic 28 pamatpāvestībām. Šo ticības apliecinājumu pieņēma Ģenerālā konference 1980. gadā, un 2005. gadā tam tika pievienots papildu ticības apliecinājums (Nr. 11).
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Septītās dienas adventistu baznīca?
A: Septītās dienas adventistu baznīca ir protestantu kristiešu grupa, kas seko Viljama Millera mācībai un uzskata, ka sestdiena, nedēļas septītā diena, ir izmantojama atpūtai no darba un Dieva pielūgšanai.
J: Ko nozīmē vārds "adventists" saistībā ar šo baznīcu?
A: Vārds "adventists" cēlies no vārda "Advent", kas attiecas uz Jēzus otro atnākšanu jeb otro Adventu. Tāpēc viņi tiek saukti par "septītās dienas adventistiem".
J: Ar ko šī baznīca atšķiras no citām protestantu grupām?
A: Šī baznīca atšķiras no citām protestantu grupām ar saviem uzskatiem par sabatu, izmeklēšanas tiesu, bezsamaņas nāves stāvokli līdz Kristus augšāmcelšanās brīdim un to, ka ļaunie cilvēki tiks iznīcināti ugunī, nevis mūžīgi degs ellē.
J: Kādu vēsti šī baznīca popularizē veselības jomā?
A: Šī baznīca veicina veselīgu dzīvesveidu, atturoties no smēķēšanas, dzeršanas un citām prātu mainošām vielām, vingrojot, atrodoties svaigā gaisā, atpūšoties, dzerot daudz ūdens un dažiem sekotājiem neēdot noteiktu veidu gaļu, piemēram, cūkgaļu vai zivis, kā arī dzīvnieku izcelsmes produktus, piemēram, pienu vai olas.
J: Kas bija viens no šīs baznīcas dibinātājiem?
A: Ellēna G. Vaita bija viena no šīs baznīcas dibinātājām, kura sarakstīja daudzus tekstus, kas tiek uzskatīti par svarīgiem arī mūsdienās. Viņa ticēja, ka ir saņēmusi vīzijas no Dieva par to, kādas būs debesis un kas notiks laika beigās.
J: Kā tā ir organizēta visā pasaulē?
A: Pasaules mērogā to vada Ģenerālkonference ar mazākiem reģioniem, kurus pārvalda nodaļas, savienības konferences un vietējās konferences. Tā ir pārstāvēta vairāk nekā 200 valstīs un teritorijās visā pasaulē ar daudzām skolām, slimnīcām un izdevniecībām, kā arī organizāciju, kas pazīstama kā ADRA (Adventistu attīstības un palīdzības aģentūra), kas palīdz grūtībās nonākušiem cilvēkiem visā pasaulē.
Jautājums: Cik daudz locekļu ir visā pasaulē?
A: Septītās dienas adventistu draudzēs visā pasaulē ir aptuveni 18,5 miljoni locekļu.
