Šis raksts ir par ebreju reliģiju. Plašāku informāciju par ebreju tautu skatiet sadaļā Ebreji.

Jūdaisms (ivritā: יהדות) ir pasaulē senākā Ābrahāma reliģija. Tā ir gandrīz 4000 gadu veca. Tai ir aptuveni 15 miljoni sekotāju. Viņi tiek saukti par jūdiem. Tā ir senākā monoteistiskā reliģija. Tora ir vissvarīgākā jūdaisma svētā grāmata. Jūdaisma likumi un mācība ir iegūti no Toras, ebreju Bībeles pirmajām piecām grāmatām un mutvārdu tradīcijām. Dažas no tām vispirms bija mutvārdu tradīcijas, bet vēlāk tās tika pierakstītas Mišnā, Talmudā un citos darbos.

Gan kristietība, gan islāms ir līdzīgi jūdaismam. Šīs reliģijas atzīst ticību vienam Dievam un ebreju Bībeles (Vecās Derības) morāles mācību, kas ietver Toru jeb "תורה".

Īsa vēsture

Jūdaisma stāsts sākas ar patriarhiem — Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu — un turpinās ar iziešanu no Ēģiptes (Eksodu) un Dieva atklāsmi uz Sinaja, kur, pēc tradīcijas, tika dots Tora. Tā kā Tora nosaka sabiedriskās un individuālās dzīves normas, jūdaisms kļuva par kopienas reliģiju un likumu sistēmu.

Vēlākais vēsturiskais posms iekļauj Israēla un Jūdas karalistes, pirmā un otrā Tempļa (Salomona Tempļa un vēlāk Jeruzalemes Tempļa) celtniecību un sagraušanu — piemēram, 586. g. p. m. ē. Babilonijas gūsts un 70. g. m. ē. romiešu sagraušana bija pagrieziena punkti. Pēc Otrā Tempļa bojāejas dominējošā loma pārcēlās uz rabīniem un mācību, ko vēlāk apkopoja Mišnā un Talmuds.

Pamatticības un mācības

  • Monoteisms: ticība vienam, visvarenam Dievam (Jahve).
  • Brita (derība): jūdaisms uzsver derību starp Dievu un ebreju tautu — saistību ar Toru un baušļiem.
  • Mitzvot: tas ir rīcības baušļu kopums; tradicionāli skaitāmi 613 baušļi (mitzvot), kas ietver gan rituālus, gan ētiskus nosacījumus.
  • Mutvārda tradīcija: rakstiskai Torai papildus pastāv mutiskā — rituālā un tiesiskā — mācība, kas izklāstīta Mišnā un Talmudā.
  • Uzsvars uz mācīšanos: Toras un Talmuda studijas ir centrāla garīgā prakse.

Prakses un tradīcijas

  • Šabats (Sabat): nedēļas svētki no piektdienas vakara līdz sestdienas vakaram, kas veltīts atpūtai, lūgšanām un ģimenes laikam.
  • Kashruts (košer): uztura likumi, kas nosaka, kādus pārtikas produktus un to kombinācijas drīkst lietot.
  • Rituāli: brit milah (apgraizīšana), bar/bat micva (pilngadības svinības), kāzas, skumju un bēru rituāli, nožēla un izpirkšana (teshuva).
  • Simboli: mezuzah pie durvīm, tallits (lūgšanu šalle), tefilin (karšu rituāla joslas), Menora (septbrānainā svecējs) u.c.
  • Sinagoga: dievkalpojumu un mācību centrs; rabīns vada reliģisko dzīvi un izskaidro likumus.

Galvenie svētki

  • Roš Hašana: jūdu Jaunais gads, introspekcija un tiesāšanas laiks.
  • Jom Kipur (Yom Kippur): nožēlas un izpirkšanas diena, vissvētākais svētks.
  • Sukkot: vasaras pinnes svētki, piemin dabas pārejošumu un nomadu posmu.
  • Pesach (Pashā): Izbraukšanas no Ēģiptes piemiņa — tradīcija veidot bezraudzīgo ēdienu un svinēt piecās dienās.
  • Šavuot: Tora saņemšanas piemiņa.
  • Hanuka: svētums par tempļa atjaunošanu un brīnumu ar eļļu.
  • Purim: svinības par izglābšanos no draudiem, kā aprakstīts Estēres grāmatā.
  • Tisha B'Av: bēru diena par templi sagraušanas piemiņu.

Dažādība un izpausmes

Jūdaismā eksistē vairākas kustības un tradīcijas, kas atšķiras pēc reliģiskas prakses, teoloģijas un attieksmes pret modernu dzīvi. Svarīgākās no tām ir:

  • Ortodoksālais jūdaisms — stingra tradīciju un halahas (juridisko normu) ievērošana.
  • Konservatīvais/Masorti jūdaisms — mēģina saglabāt tradīcijas, bet ļauj dažas modernizācijas.
  • Reformjūdaisms — vairāk liberāls, pielāgo reliģiskos likumus mūsdienu sabiedrībai.
  • Rekonstrukcionisms un citi progresīvie virzieni — uzsvars uz kopienu un kultūru, reizēm mazāka akcentēšana tradicionālajai halahai.

Tāpat jūdiem ir etniskās un kultūras atšķirības: Aškenazi (centrāleiropieši), Sephardi (Iberijas un Ziemeļāfrikas izcelsme), Mizrahi (Tuvo Austrumu), kā arī citas kopienas. Valodas, kas saistītas ar jūdaismu, ietver ivritu (hebreju), jidishu, ladino un vietējos dialektus.

Etniskā diasporas un mūsdienu stāvoklis

Pēc gadsimtu diaspora jūdu kopienas izplatījās visā pasaulē — Eiropā, Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos, un vēlāk Amerikā un citur. Moderns pagrieziena punkts bija cionisms un Izraēlas valsts dibināšana 1948. gadā, kas radīja jaunu politisku un reliģisku dimensiju jūdaisma dzīvē. Mūsdienās liela daļa jūdu dzīvo Izraēlā un ASV, kamēr citas lielas kopienas ir Eiropā, Argentīnā un citur.

Teoloģiskie jautājumi un identitāte

Jūdaisms aptver gan striktas reliģiskas mācības, gan sekulāras, kultūras un etniskas identitātes formas. Daudzi jūdi pievērš lielu uzmanību ētikai — taisnīgumam, nabadzīgo atbalstam (tzedakah) un pasaules labošanai (tikkun olam) — kas ietver gan reliģisku, gan sociālu darba komponenti.

Kur lasīt vairāk

Par konkrētākām tēmām, piemēram, Toras grāmatām, Talmuda lomu, atsevišķu svētku rituāliem vai dažādu judaisma virzienu atšķirībām, lasītāji var meklēt papildu literatūru, mācību materialus sinagogās vai tiešsaistes resursos. Ja vēlaties, varu papildināt rakstu ar detalizētāku skaidrojumu par Toru, Talmudu, konkrētiem svētkiem vai dzīves rituāliem.