Rabīns jūdaismā: loma, pienākumi un vēsture

Rabīns jūdaismā: uzzini lomas, pienākumus, vēsturi, dzīves ciklu rituālus un mūsdienu praksi — skaidri, pieejami un informatīvi.

Rabīns (ebreju klasiskajā רִבִּי ribbi; mūsdienu ebreju רַבִּי rabbi) jūdaismā parasti tiek saprasts kā "skolotājs" vai "meistars". Vārds rabīns burtiski nozīmē "mans skolotājs" un ir atvasināts no ebreju saknes רב (rav), kas norāda uz "lielu", "daudzumu" vai cienījamu statusu. Rabīna vērtība kopienā balstās uz zināšanām par ebreju likumu, tradīciju un tekstiem.

Vēsture

Rabīna institūcijas izcelsme saistīta ar laikmetu pēc Otro Tempļa iznīcināšanas (70. g. p.m.ē.), kad reliģiskās autoritātes pārcēlās no tempļa priesteriem uz mācītājiem un likuma skaidrotājiem — tā dēvētajiem talmūdiskajiem rābiem (sages). No šiem agrīnajiem rabīniem radušies tādi zināmi vārdi kā Hilels un Šammajs un Rabans Jokhānans ben Zakajs. Ar laiku izveidojās mācību skolas (ješivas), tiesu prakse un plašs komentāru un she'elot u-teshuvot (atbildes uz juridiskiem jautājumiem) literatūras klāsts.

Loma un pienākumi kopienā

Jūdaismā rabīns ir cieņas tituls īpaši izglītotam kopienas loceklim. Lielākā daļa rabīnu savu titulu iegūst, studējot ebreju tiesības seminārā vai ješivā. Rabīna galvenie pienākumi parasti ir šādi:

• Izglītība: mācīt Toru, mācīt Talmudu, halahu un ebreju tradīcijas gan bērniem, gan pieaugušajiem;
• Liturģiskā vadība: vadīt svētku dievkalpojumus, sludināt (drasha) un sagatavot svinīgus runājumus;
• Garīgā un pastorālā aprūpe: sniegt padomu, atbalstu un garīgu vadību, apmeklēt slimniekus, palīdzēt morālos un ētiskos jautājumos;
• Halakhiskas atbildes: izdot juridiskos spriedumus (psak), sniegt norādījumus par pareizu rīcību ikdienā;
• Rituaļi: piedalīties un vadīt dzīves cikla ceremonijas — bēres, laulības, bar/bat micvas, brit milah u.c. (lai gan tradicionāli rabīnam nav garīgās "sakramenta" varas kā priesterim, viņš rīkojas kā tiesnesis un skolotājs);
• Organizatoriskā vadība: sadarboties ar kopienas vadību, skolu un labdarības iniciatīvām;
• Košer un kopienas uzraudzība: doties pārrunās par pārtikas uzraudzību, apmācīt mashgiach un cita veida atbildību.

Izglītība, ordinācija un autoritāte

Oficiāla rabīna ordinācija saucas semikhah. Tradicionālā semikhah tika nodota tiešā ķēdē no rabbi uz rabbi, taču šī ķēde pārtrūka Romas impērijas laikā. Mūsdienās semikhah dodas mācību iestādes (ješivas, semināri), kur kandidāti studē halahu, Talmudu, jewisko likumu un praktiķu prasmes. Pēc sekmīgas pārbaudīšanas viņiem piešķir rabīna kvalifikāciju. Atkarībā no virziena un kopienas, robežas un prasības atšķiras: no konservatīvi tehniskām juridiskām eksāmeniem līdz plašākai akadēmiskai vai pastorālai sagatavošanai.

Beit din — rabīnu tiesa

Trīs rabīni kopā var izveidot rabīnu tiesu jeb beit din. Tā darbojas juridisku strīdu izskatīšanā, pamatojoties uz ebreju tiesību sistēmu. Beit din var pārskatīt civiltiesiskus strīdus, grūtības saistībā ar laulību (piem., šķiršanās jautājumos — get) un arī lietas, kas saistītas ar pāreju uz jūdaismu. Tradicionālā pāreja uz jūdaismu prasa beit din lēmumu, apņemšanos dzīvot saskaņā ar halahu un, ja nepieciešams, rituālu, piemēram, mikvu. Beit din sastāvs, prasības un atzīšana var atšķirties starp ortodoksālajām un neortodoksālajām kopienām.

Sievietes rabīnes un denomināciju atšķirības

Vēsturiski par rabīniem varēja kļūt tikai vīrieši, un tas joprojām ir plaši spēkā ortodoksālajā jūdaismā. Tomēr dažas modernākas ortodoksālās grupas pēdējos gados ir radījušas jaunas lomas sievietēm (piem., maharat, rabba), lai gan šīs prakses pieņemšana ir ierobežota. Lielākā daļa neortodoksālo jūdu — īpaši Reformu, Konservatīvais (Masorti) un Rekonstrukcionistu kustības — jau vairākas desmitgades pieļauj sieviešu ordināciju par rabīnēm. Piemēram, pirmajai sievietei rabīnei ASV Reformu kustībā (Sally Priesand) tika piešķirta ordinācija 1972. gadā.

Košer uzraudzība un praktiskā loma

Reizēm rabīniem tiek lūgts arī uzraudzīt ēdiena pagatavošanu, lai pārliecinātos, ka tas ir košer. Tomēr uzraudzība parasti nozīmē, ka kompetents cilvēks (bieži speciālists — mashgiach) īsteno prasības prakses līmenī; rabīna klātbūtne pati par sevi nepadara ēdienu ne košēru, ne nekošēru. Ja uzraudzība attiecas uz iepakotu pārtiku, uz iepakojuma bieži vien redzams marķējums ar hehšeru (hechsher) — simbolu, kas norāda, ka produkts atbilst konkrētas rabīniskas vai aģentūras prasībām.

Atšķirības starp kopienām un mūsdienu izaicinājumi

Rabīna autoritāte un loma var ļoti atšķirties: ortodoksālās kopienās uzsvars ir uz halakhisko autoritāti un tradicionālu praksi; Reformu un rekonstruējošās kopienas vairāk koncentrējas uz pastorālo darbu, ētisku vadību un adaptāciju mūsdienām. Starp izaicinājumiem — sekularizācija, ģimenes struktūru izmaiņas, intermarriage (savienības ar ne-ebrejiem), tehnoloģiju ietekme reliģiskā dzīvē un arī jautājumi par rabīnu publisko lomu un ētiku.

Nobeigums

Rabīns nav tikai reliģisks amatā — tas ir daudzpusīgs profesijas un aicinājuma apvienojums: skolotājs, tiesnesis, padomdevējs un kopienas vadītājs. Lai gan izglītība un pienākumi var atšķirties pēc tradīcijas un valsts, viņu kopīgais uzdevums ir saglabāt un nodot ebreju likumu, tradīciju un morāli nākamajām paaudzēm.

Jautājumi un atbildes

J: Kāda ir vārda "rabīns" nozīme ebreju valodā?

J: Kāda ir rabīna galvenā loma?

Vai ir nepieciešams, lai rabīns būtu klāt dzīves cikla notikumos jūdaismā?

J: Vai sievietes drīkst kļūt par rabīniem?

J: Ko dara beit din, ja starp diviem jūdiem ir juridisks konflikts?

J: Kā mēs varam zināt, vai ēdiens ir sagatavots saskaņā ar košera standartiem?

Meklēt pēc burta