Jeruzaleme — svētā pilsēta trim reliģijām, Izraēlas un Palestīnas centrs
Jeruzaleme — svētā, vēsturiskā pilsēta trim reliģijām; politisks un kultūras centrs Izraēlas un Palestīnas sirdī. Uzzini vēsturi, svētās vietas un mūsdienu konfliktu.
Jeruzaleme (/dʒəˈruːsələm/; ebreju: יְרוּשָׁלַיִם Yerushaláyim; arābu: القُدس al-Quds vai Bayt al-Maqdis, rakstīts arī Baitul Muqaddas)) ir viena no senākajām pilsētām pasaulē, kurā cilvēki dzīvojuši nepārtraukti. Tā ir nozīmīga daudzām galvenajām reliģijām. Jūdi Jeruzālemi uzskata par svēto pilsētu, jo Bībeles laikos tā bija viņu reliģiskais un politiskais centrs un vieta, kur atradās Dieva templis. Kristieši Jeruzālemi uzskata par svētu, jo tur notika daudzi Jēzus dzīves notikumi. Musulmaņi tic, ka Muhameds uz debesīm pacēlās no Jeruzalemes, un Al Aksas mošeja ir musulmaņu pirmā Qibla pēc Mekas.
Jeruzaleme ir gan Izraēlas, gan Palestīnas galvaspilsēta saskaņā ar to likumiem, taču šīs pretrunīgās prasības rada dziļu starptautisku nesaskaņu. Lielākā daļa citu valstu oficiāli neatzīst Izraēlas aneksiju pār Austrumjeruzalemi un to nereglamentē kā vienīgi Izraēlas teritoriju; lielākā daļa valstu vēstniecības ar Izraēlu atrodas Telavivā. Tomēr dažas valstis pagātnē ir atzinušas Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu un pārcēlušas tur savu vēstniecību (piem., ASV 2018. gadā), kas vēl vairāk saasināja starptautiskās debates.
Vēsture un politiskā attīstība
Jeruzalemes vēsture ietver tūkstošiem gadu — pilsēta ir bijusi vairākas reizes uzcelta, sagrauta un pārbūvēta. Senās pērlēs ietilpst sens tempļa periods, seleukīdu un romiešu pārvalde, krusta karu laiki, osmaņu valdīšanas perioda ēras 16. gadsimtā (kad tika uzbūvētas mūsdienu vecpilsētas mūri), britu mandāta periods 20. gadsimta sākumā un pēc tam 20. gadsimta konfliktu sekas. 1948. gada kara rezultātā pilsēta tika sadalīta — rietumu daļa nonāca Izraēlas varā, austrumu daļa (tai skaitā Vecpilsēta) — Jordānijas pārvaldē. 1967. gada Sešdienu kara laikā Izraēla sagrāba Austrumjeruzalemi un vēlāk to anektēja; šis solis nav plaši atzīts starptautiski un joprojām ir centrāls strīds Izraēlas–Palestīnas konfliktā.
Reliģiskā nozīme un svētās vietas
Jeruzaleme ir īpaši svarīga trīs lielākajām monoteistiskajām reliģijām, un pilsētā ir daudzas svētas vietas:
- Tempļa kalns / Haram al-Sharif — svēta vieta jūdiem un musulmaņiem; šeit atrodas Dieva templis (vēsturiskā nozīme jūdiem) un islāmā svarīgie objekti, īpaši Kupola uz Rock un Al Aksas mošeja.
- Rietumu mūris (Western Wall) — jūdu svētā vieta, kas ir paliekas no otrā tempļa mūriem un lūgšanu vieta.
- Svētā Golgāta un Kapela (Church of the Holy Sepulchre) — kristiešu svētvieta Vecpilsētā, kur daudzi ticīgie uzskata, ka notika Jēzus krustā sišana un augšāmcelšanās.
- Via Dolorosa, Olīvu kalns, Getsemane dārzs un citas vietas — saistītas ar Jēzus pēdējām dienām.
- Armēņu kvarta — viena no Vecpilsētas četrām kvartāla tradīcijām, ar ilgām armēņu kristiešu kopienas klātbūtni.
Vecpilsēta
Vecpilsēta ir sens un blīvi apdzīvots rajons, sadalīts četros kvartālos: ebreju, musulmaņu, kristiešu un armēņu. Pašreizējie mūri, kas ieskauj Vecpilsētu, tika uzcelti osmaņu laikos 16. gadsimtā. Vecpilsētas šaurajās ielās atrodas daudz reliģisku pieminekļu, svētvietu, tirgu un muzeju, un tā ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā (ar statusu “apdraudēts”), jo starptautiskā sabiedrība uzrauga gan saglabāšanu, gan politiskās spriedzes ietekmi uz mantojumu.
Iedzīvotāji, valodas un kultūra
Pilsētas iedzīvotāju skaits ir plaši mainījies laika gaitā; mūsdienās Jeruzalemē dzīvo vairāki simti tūkstoši iedzīvotāju, tostarp jūdi, arābu palestīnieši un citas etniskās un reliģiskās grupas. Galvenās valodas ir ebreju valoda (ivrits) un arābu valoda; angļu valodu plaši izmanto tūrisma un starptautisko sakaru kontekstā. Pilsēta ir arī kultūras centrs: tajā atrodas Hebrew University (hebreju universitāte), Israel Museum (ar slaveno Nāves jūras ruļļu galeriju) un piemiņas vietas, piemēram, Yad Vashem — ebreju holokausta memoriāls.
Ģeogrāfija un klimats
Jeruzāleme atrodas aptuveni 64 kilometrus uz austrumiem no Vidusjūras un ievērojami augstāk par jūras līmeni — vidējā augstums ir aptuveni 700–800 metru robežās. Tā ir kalnaina pilsēta ar daudzām ielejām apkārt. Klimats ir tipisks Vidusjūras reģionam: karstas, sausas vasaras un vēsākas, mitras ziemas ar periodiskiem nokrišņiem un reizēm sniegu kalnu virsotnēs.
Ekonomika un tūrisms
Ekonomiski Jeruzaleme balstās uz valdības iestādēm, izglītību, veselības aprūpi, kultūras institūcijām un lielu tūrisma industriju. Pilsēta piesaista gan reliģiskos pilgrimus, gan kultūras un vēstures interesentus no visas pasaules. Tūrisms ir būtisks ienākumu avots, taču politika un drošības situācija var ietekmēt apmeklētāju plūsmu.
Transports un infrastruktūra
Jeruzaleme ir saistīta ar pārējo Izraēlu un starptautisko satiksmi ar ceļiem, dzelzceļu un publiskā transporta sistēmām. No Ben Gurion starptautiskās lidostas netālās pieejas (autobusi, vilcieni un automašīnu ceļi) nodrošina savienojumu ar pilsētu. Jeruzalemes centrā darbojas arī vieglās dzelzceļa līnijas (light rail), kas savieno dažādus pilsētas rajonus.
Konflikts un miera sarunas
Jeruzaleme ir viens no galvenajiem strīdīgajiem punktiem Izraēlas–Palestīnas konfliktā. Pilsētas statusu iekļauj sarunās par “galīgajiem jautājumiem” miera procesā, un tas ietver jautājumus par robežām, pilsonību, piekļuvi svētajām vietām un administratīvo kontroli. Starptautiskā kopiena aicina panākt vienošanos, kas respektētu gan drošību, gan reliģisko un kultūras tiesību aizsardzību.
Jeruzaleme saglabā unikālu vēsturisko, reliģisko un kultūras lomu — tā ir gan svēta vieta, gan mūsdienu pilsēta ar sarežģītu politisko realitāti. Apmeklējot Jeruzalemi, jāņem vērā gan tās bagātīgā mantojuma daudzveidība, gan līdztekus pastāvošās spriedzes un drošības norādījumi.
Vēsture
Jeruzaleme ir ļoti sena pilsēta. Tai ir liela nozīme trīs reliģijās: Tā ir ļoti nozīmīga tēmām: jūdaismam, kristietībai un islāmam. Bībelē teikts, ka Izraēlas otrais ķēniņš Dāvids atņēma šo pilsētu pagāniem un iekārtoja tajā savu pili. Dāvida dēls un nākamais ķēniņš Salamans uzcēla Jeruzalemē Salamana templi. Vēlāk Jeruzālemi kā Jūdas galvaspilsētu nopostīja Babilonijas ķēniņš Nebukadnecars II. Dāvida pils un Salamana templis tika nodedzināti, un jūdi tika sagūstīti un aizvesti uz Bābeli. Septiņdesmit gadus vēlāk persiešu ķīrs ļāva viņiem atgriezties Jeruzalemē un atjaunot Templi.
Vēlāk šo teritoriju ieņēma romieši. Ķēniņš Hērods Lielais, kurš valdīja Romas imperatora uzdevumā, palielināja Templi, lai mēģinātu iegūt jūdu labvēlību. Templis bija slavens ar savu diženumu un skaistumu.
Jēzus nomira Jeruzalemē ap 33. gadu pēc Kristus dzimšanas. 70. gadā pēc Kristus ebreji sacēlās pret romiešiem, bet romieši iznīcināja pilsētu un Templi. Jeruzalemē dzīvojošie jūdi tika noķerti un kļuva par vergiem. Romieši pārdēvēja Jeruzalemi ar latīņu nosaukumu. Kopš tā laika Templis netika atjaunots, un līdz mūsdienām ir saglabājusies tikai daļa tā mūra.
Pēc Romas impērijas sadalīšanās divās daļās Jeruzalemē valdīja Bizantijas impērija. Vēlāk pilsētu no viņiem pārņēma musulmaņi. Musulmaņi ticēja, ka Muhameds no Jeruzalemes devās uz debesīm.
Vēlāk Romas pāvests nosūtīja krustnešus no Rietumeiropas, lai tie mēģinātu atgūt Jeruzalemi. Kādu brīdi viņiem tas izdevās, bet galu galā pilsēta atkal nonāca saracēnu rokās. Līdz pat 20. gadsimtam Jeruzaleme bija daļa no Osmaņuimpērijas. Jeruzalemē visu laiku bija daži ebreji, lai gan tos pārvaldīja citi cilvēki.
Jeruzalemes "Jaunā pilsēta" ir tā daļa, kas atrodas ārpus vecajiem mūra mūriem. Jauno pilsētu sāka būvēt 1800. gadā. Miškenot Ša'annanim, Mea Šearim un Bukharanas kvartāls ir vieni no pirmajiem jaunās pilsētas rajoniem.
Pēc Pirmā pasaules kara Osmaņu impērija bija sakauta. 1922. gada jūnijā Nācijulīga apstiprināja Lielbritānijas mandātu Palestīnai. Ar to Apvienotā Karaliste ieguva kontroli pār šo teritoriju. Zemi uz rietumiem no Jordānas upes sauca par Palestīnu. Līdz 1948. gadam tā atradās tiešā Lielbritānijas kontrolē. Zemi uz austrumiem no Jordānas upes sauca par Transjordāniju, un to pārvaldīja Hašimītu ģimene. Transjordānija ieguva neatkarību 1946. gadā.
Mandāts Palestīnā beidzās 1948. gada 14. maija pusnaktī. Nākamajā dienā sākās 1948. gada arābu-izraēliešu karš. Izraēla pasludināja neatkarību, Jordānija anektēja Rietumkrastu, un Ēģipte pārņēma kontroli pār Gazas joslu.
1949. gadā, beidzoties pirmajam arābu-izraēliešu karam, Jeruzaleme tika sadalīta starp Izraēlu un Jordāniju. Izraēla kontrolēja pilsētas rietumu daļu. Jordānija kontrolēja austrumu daļu, tostarp vecpilsētu, kas ir no Bībeles laikiem mūrēta Jeruzalemes daļa. Izraēla pārņēma kontroli pār visu pilsētu 1967. gada Sešu dienu kara laikā.
Šodien Izraēlas valsts uzskata Jeruzalemi par savu galvaspilsētu. Apvienoto Nāciju Organizācija nepiekrīt tam, ka Izraēla uzskata Jeruzalemi par savu galvaspilsētu.
Reliģiskā nozīme
Jeruzāleme ir bijusi svēta jūdaismam aptuveni 3000 gadus, kristietībai - aptuveni 2000 gadus, bet islāmam - aptuveni 1400 gadus. Jeruzalemes 2000. gada statistikas gadagrāmatā uzskaitītas 1204 sinagogas, 158 baznīcas un 73 mošejas pilsētā. Neraugoties uz centieniem saglabāt mierīgu reliģisko līdzāspastāvēšanu, dažas vietas, piemēram, Tempļa kalns, ir bijušas pastāvīgs nesaskaņu un strīdu avots.
Ebreju
Saskaņā ar ebreju tradīcijām Jeruzaleme ir vieta, kur Dievs teica patriarhamam Ābrahamam upurēt savu dēlu Īzāku. Ābrahāma upurēšanas vietā uz Tempļa kalna Vecpilsētā ebreji uzcēla Templi, kas bija seno laiku jūdu kulta centrs. Šajā vietā viena pēc otras atradās divas ēkas - Pirmais templis un Otrais templis. Pirmajā Templī atradās Svēto derības šķirsts - svētā lāde, kurā atradās plāksnes ar desmit baušļiem.
Rietumu siena ir daļa no Otrā tempļa un jūdaisma vissvētākā svētvieta. Tas ir akmens mūris, kas senos laikos nostiprināja Tempļa kalna rietumu pusi. Sienu dažkārt dēvē par Raudu sienu, jo ebreji tur sacīja skumjas lūgšanas, lai sērotu par sagrauto Templi.
Citas ebreju svētvietas pilsētā ir arī ķēniņa Dāvida kapenes Siona kalnā, kā arī ebreju kapsēta un praviešu kapi Eļavu kalnā, kas atrodas uz austrumiem no vecpilsētas. Daudzas vietas, kas saistītas ar Bībeles personībām, ir svētas arī kristiešiem.
Christian
Daudzi Jeruzalemes klosteri, klosteri, svētnīcas un reliģiskie semināri iezīmē Jēzus dzīves un kristīgās Baznīcas veidošanās notikumus. Saskaņā ar Bībeles liecībām Jēzus mācīja Jeruzalemē un tur paveica daudzus brīnumus. Pēdējais vakars esot noticis telpā, kas pazīstama kā Cenakle (saukta arī par Coenaculum) Siona kalnā. Tiek uzskatīts, ka Jēzus krustā sišanas (saukta par Golgātu vai Golgāti), kā arī Viņa apbedīšanas un augšāmcelšanās vieta ir Svētā kapa baznīca Vecpilsētā. Šī baznīca, kuru sākotnēji uzcēla Konstantīns Lielais, bet pēc tam pārbūvēja un 1149. gadā iesvētīja krustneši, pieder vairākām kristiešu sektām. Ēka atrodas Via Dolorosa (Sāpju ceļa) galā, kas, kā uzskata, ir ceļš, pa kuru Jēzus nesa savu krustu uz Golgāti. Pēdējo reizi pirms došanās debesīs Jēzu viņa sekotāji redzēja uz Eļļas kalna. Visas šīs vietas katru gadu piesaista daudzus reliģiskos svētceļniekus.
Islāma
Jeruzaleme ir islāma trešā svētākā pilsēta pēc Mekas un Medīnas Saūda Arābijā. Saskaņā ar musulmaņu tradīcijām Muhameds sākotnēji izvēlējās Jeruzalemi par qiblu - virzienu, uz kuru musulmaņiem jāskatās lūgšanu laikā. Tomēr vēlāk viņš saviem sekotājiem lūdza, lai lūgšanu laikā viņi vēršas nevis pret Jeruzalemi, bet gan pret Meku. Tiek uzskatīts, ka Muhameds esot pacēlies debesīs no akmens, ko tagad sedz svētnīca ar zeltītu kupolu, ko sauc par klinšu kupolu. Klinšu kupols un senā Al Aksas mošeja ir vienas no vissvētākajām vietām islāmā. Tās ir galvenās ēkas Tempļa kalnā, ko musulmaņi sauc par Haram al-Šarifu (Cēlā svētvieta).
Al Aksas mošeja, musulmaņu svēta vieta
Rietumu siena, pazīstama kā Kotelis
Arhitektūra
Jeruzalemes arhitektūra ir vecās un jaunās arhitektūras sajaukums. Vecpilsētā ir atrodami arhitektūras paraugi no katra nozīmīgākā pilsētas vēstures perioda. Daudzas senas vēsturiskas vietas un kulta vietas atrodas netālu no mūsdienīgiem tirdzniecības centriem un rūpniecības zonām. Arhitektūrā, kas tapusi 1800. gadu beigās un 1900. gadu sākumā, jūtama Eiropas ietekme. Jaunās daudzdzīvokļu ēkas, ko valdība būvēja kā mājokļus imigrantiem, ir vairāk lietderīgas nekā stilīgas. Daudzām ēkām, gan vecajām, gan jaunajām, ir vienāds ārējais izskats, jo visām būvēm ir jābūt apšūtām ar krēmkrāsas kaļķakmeni, ko sauc par Jeruzalemes akmeni un kas iegūts tuvējos karjeros.
Reliģija Jeruzalemē
Belz Beis HaMedrash HaGadol ir lielākā sinagoga Jeruzalemē.
Sadraudzības pilsētas un sadraudzības pilsētas
Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis (kopš 1993)
Prāga, Čehija
Partnerpilsēta
Marseļa, Francija
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Jeruzaleme?
A: Jeruzaleme ir viena no senākajām pilsētām pasaulē, kurā cilvēki ir dzīvojuši nepārtraukti. Tā ir svarīga daudzām galvenajām reliģijām, un saskaņā ar Izraēlas un Palestīnas likumiem tā ir gan Izraēlas, gan Palestīnas galvaspilsēta.
J: Kāpēc jūdi uzskata Jeruzalemi par svētu pilsētu?
A: Ebreji uzskata Jeruzalemi par svētu pilsētu, jo Bībeles laikos tā bija viņu reliģiskais un politiskais centrs un tajā atradās Dieva templis.
J: Kāpēc kristieši uzskata Jeruzalemi par svētu pilsētu?
A: Kristieši uzskata Jeruzalemi par svētu, jo tur notika daudzi Jēzus dzīves notikumi.
Jautājums: Kāpēc musulmaņi tic, ka Muhameds uz debesīm pacēlās no Jeruzalemes?
A: Musulmaņi tic, ka Muhameds uz debesīm cēlās no Jeruzalemes, un Al Aksas mošeja musulmaņiem tiek uzskatīta par pirmo Qiblu pēc Mekas.
J: Kur atrodas lielākā daļa vēstniecību Izraēlā?
A: Lielākā daļa vēstniecību ar Izraēlu atrodas Telavivā, nevis Jeruzalemē.
J: Cik tālu no Vidusjūras atrodas Jeruzaleme?
A.: Jeruzaleme atrodas aptuveni 40 jūdzes (64 kilometrus) uz austrumiem no Vidusjūras.
J: Kāds reljefs ir Jeruzalemē?
A:Jeruzalemes reljefs ir kalnains, ap to ir daudz ieleju.
Meklēt