Sinagoga: kas tā ir, galvenās daļas un loma jūdaismā
Uzzini, kas ir sinagoga, tās galvenās daļas (škirsts, bima, Mūžīgā lampa) un sinagogas nozīmi jūdaismā — vēsture, rituāli un ēkas funkcijas.
Sinagoga ir vieta, kur ebreji pulcējas, lai pielūgtu Dievu un lūgtos.
Ebreju valodā sinagogu sauc par beit kneset, kas nozīmē "pulcēšanās nams". Vārds "sinagoga" cēlies no grieķu vārda sunagoge. Sinagogā ebreji veic ebreju dievkalpojumus, kas sastāv no lūgšanām, dažkārt ar īpašām darbībām.
Sinagogā parasti ir liela telpa lūgšanām. Tur var būt arī mazākas telpas mācībām. Tur būs arī daži kabineti. Parasti ir arī liela telpa īpašiem pasākumiem.
Sinagogas fasāde vērsta uz Jeruzalemi Izraēlā. Priekšpusē atrodas sinagogas vissvētākā daļa - šķirsts. Tas ir skapis, kurā atrodas Toras ruļļi. Toras ruļļos ir svētie jūdaisma raksti. Arkas priekšā parasti ir aizkars.
Arkas augšpusē ir gaisma, kas vienmēr deg, un to sauc par "Mūžīgo lampu". Tas ir simbols, kas nozīmē, ka Dievs vienmēr ir klāt. Katrā sinagogā ir paaugstināta platforma, ko sauc par "Bimu". Persona, kas lasa Toras rakstu, lasot stāv uz tās. Bima atrodas vai nu zāles vidū, vai arī šķirsta priekšā.
Dažās sinagogās vīrieši un sievietes sēž dažādās vietās. Dažās sinagogās ir pat īsa siena, lai viņi viens otru neredzētu. Tas ir tādēļ, lai cilvēki labāk pārdomātu lūgšanas.
Ebreji sinagogas var saukt ar dažādiem nosaukumiem. Daudzi ortodoksālie un konservatīvie jūdi, kas dzīvo angliski runājošās valstīs, lieto nosaukumu "sinagoga" vai vārdu "shul", kas ir jidiš valodā. Spāņu vai portugāļu valodā runājošie ebreji sinagogas sauc par esnoga. Daži ebreji sinagogu sauc par templi.
Ebreju dievkalpojums nav jāveic sinagogā. Tā var notikt visur, kur ir minjans no desmit ebrejiem. Tas var notikt kāda mājās vai jebkur citur, piemēram, kruīza kuģī vai lidmašīnā. Dažās sinagogās ir atsevišķa telpa vai toras studija, to sauc par "beth midrash", kas nozīmē studiju nams. Dažus ebreju dievkalpojumu veidus var veikt vienatnē vai ar mazāk nekā desmit cilvēkiem. Sinagogas ir vietas, kur ebreji var pielūgt Dievu.
Sinagogas funkcijas un kopienas loma
Sinagoga nav tikai lūgšanu vieta — tā bieži ir arī kopienas centrs. Tur notiek reliģiskas mācības (piem., cheder vai Hebreju skola), Bībeles un Toras studijas, tikšanās, sociāli pasākumi un labdarība. Daudzas sinagogas rīko vieslekcijas, koncertus, jauniešu nodarbības un pieaugušo izglītības programmas. Tāpat sinagogā parasti notiek dzīves rituaļi — bar un bat micva, kāzas, sēru sanāksmes un dažkārt arī kopienas mielasti (kā kiddush pēc dievkalpojuma).
Arhitektūra un simboli
Tipiskās sinagogas elementi:
- Arka (Aron ha-kodesh) — skapis sienā, kur glabājas Toras ruļļi; tai parasti priekšā ir aizkars.
- Bima — paaugstināta platforma, uz kuras lasa Toru un dažkārt vada dievkalpojumu.
- Mūžīgā lampa (Ner Tamid) — pastāvīgi degoša gaisma virs arkas, simbolizē Dieva klātbūtni.
- Oriantācija — daudzās sinagogās arkai ir paredzēta vieta tā, lai klātbūtne (mjesta) būtu vērsta pret Jeruzalemi.
- Simboli — nereti redzama Dāvida zvaigzne, menoras attēli un citas ebrejiskas simbolikas.
- Mezūza — mazs pergamenta lodziņš ar svētajām rakstu rindām parasti tiek izvietots pie ieejas daudzās ebreju sabiedriskās ēkās un mājās; arī sinagogas durvīs bieži sastop mezūzu.
Rituali, lūgšanas un minjans
Lūgšanas sinagogā parasti notiek diezgan noteiktā kārtībā, izmantojot ebreju lūgšanu grāmatas (siddur). Toras lasījumi notiek noteiktos svētkos un iknedēļas sabatā. Minjans — dievkalpojuma izpildei nepieciešamais pulks — tradicionāli ir desmit pieaugušu vīriešu (ortodoksijā), bet konservatīvajās, reformu un citās denominācijās tiek skaitīti arī sieviešu klātbūtnes locekļi. Dažos ebreju kopienās noteikumi par minjanu un lūgšanu dalību atšķiras pēc tradīcijām.
Atšķirības starp denominācijām
Sinagogas darbība un iekšējais iekārtojums var atšķirties atkarībā no reliģiskās piederības:
- Ortodoksālās sinagogās parasti ir atsevišķas sēdvietas vīriešiem un sievietēm; dievkalpojumi bieži notiek hebreju valodā un tiek stingri ievērotas tradīcijas.
- Konservatīvās sinagogās ir dažādas prakses — daļēji tradicionālas, bet ar vairāk iesaistes sievietēm attiecībā uz lūgšanām un minjanu.
- Reformas un rekonstrukcionistu sinagogas bieži vien atbalsta jauktas sēdvietas, sieviešu rabīnus un dievkalpojumus vietējā valodā, kā arī muzikālus elementus.
- Athos un reģionālās tradīcijas (sefaradi, aškenazi u.c.) ietekmē liturģijas melodijas, svētku svinēšanu un sinagogas nosaukumus (piem., esnoga).
Mācības un studiju telpas
Daudzas sinagogas satur beth midrash — studiju namu, kur cilvēki mācās Toru, Talmudu un citus reliģiskus tekstus. Ir arī dažādas mācību programmas bērniem un pieaugušajiem, gatavošanās bar/bat micvai, kā arī valodu (hebreju) kursi.
Sinagogas mūsdienās
Mūsdienu sinagogas papildus reliģiskajām funkcijām bieži piedāvā sociālus pakalpojumus, palīdzību trūkumā nonākušajiem, interešu grupas un kultūras pasākumus. Daudzas kopienas rūpējas par sinagogas drošību un saglabāšanu kā kultūras mantojumu. Sinagoga paliek svarīga vieta, kur cilvēki kopā svin, mācās un atbalsta vienam otru.
Kopumā sinagoga ir gan vieta lūgšanām, gan mācībām, gan kopienas dzīves centrs — vieta, kur jūdu tauta saglabā reliģiskās tradīcijas un kultūras saikni.
Lielā sinagoga Jeruzalemē
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir sinagoga?
A: Sinagoga ir vieta, kur ebreji pulcējas, lai pielūgtu Dievu un lūgtos. Ebreju valodā to sauc par beit knesset, kas nozīmē "pulcēšanās nams".
J: No kurienes nāk vārds "sinagoga"?
A: Vārds "sinagoga" ir cēlies no grieķu valodas vārda sunagoge.
J: Kas notiek sinagogā?
A: Sinagogā ebreji veic ebreju dievkalpojumus, kas sastāv no lūgšanām un dažkārt īpašām darbībām. Parasti sinagogā ir liela telpa lūgšanām, kā arī dažas mazākas telpas mācībām un kabinetiem.
J: Kāda ir vissvētākā sinagogas daļa?
A: Sinagogas priekšpuse ir vērsta uz Jeruzalemi Izraēlā, un tajā atrodas vissvētākā ēkas daļa - šķirsts, kura iekšpusē ir Toras ruļļi ar jūdaisma svētajiem rakstiem. Šī šķirsta augšpusē vienmēr deg gaisma, ko sauc par "Mūžīgo lampu", kas simbolizē to, ka Dievs vienmēr ir klātesošs.
Jautājums: Kur cilvēki stāv, kad viņi lasa no Toras ruļļiem?
A: Cilvēki, kas lasa no Toras ruļļiem, stāv uz paaugstinātas platformas, ko sauc par "Bimu" un kas atkarībā no sinagogām var atrasties zāles vidū vai priekšā.
Vai dažās sinagogās vīrieši un sievietes sēž atsevišķi?
A: Jā, dažās sinagogās ir atsevišķas telpas vīriešiem un sievietēm, starp kurām ir pat īsas sienas, lai viņi, lūdzoties vai domājot par lūgšanu, labāk neredzētu viens otru.
J: Vai ebreju dievkalpojumi var notikt ārpus sinagogas?
Atbilde: Jā, ebreju dievkalpojumam nav jānotiek tikai sinagogā, bet gan visur, kur ir desmit ebreji (tā sauktais minjans), piemēram, kāda mājās vai jebkurā citā vietā, piemēram, lidmašīnā vai kruīza kuģī. Dažus ebreju dievkalpojumus var veikt arī vienatnē vai ar mazāk nekā desmit cilvēkiem.
Meklēt