Medīna — islāma otrā svētākā pilsēta: Pravieša mošeja, vēsture un nozīme
Medīna — islāma otrā svētākā pilsēta: Pravieša mošeja, hidžra, senās mošejas, Medīnas sūras un vēsturiskā nozīme musulmaņu tradīcijā.
Medina (/məˈdiːnə/; arābu: المدينة المنورة, al-Madīnah al-Munawwarah, "starojošā pilsēta"; vai المدينة, al-Madīnah (Hejazi izruna: [almaˈdiːna]), "pilsēta"), arī transliterēta kā Madīnah, ir pilsēta Hadžāzā un Saūda Arābijas Al Madīnas reģiona galvaspilsēta. Pilsētā atrodas al-Masjid al-Nabawi ("pravieša mošeja"), kas ir islāma pravieša Muhameda apbedījuma vieta, un tā ir otrā svētākā pilsēta islāmā aiz Mekas.
Nosaukums un reliģiskā nozīme
Nosaukums al-Madīnah al-Munawwarah burtiski nozīmē "apgaismota" vai "starojoša pilsēta". Medīna ieņem īpašu vietu musulmaņu sirdīs kā vieta, kur pēc hidžras Muhameds atrada patvērumu un izveidoja pirmo organizēto musulmaņu kopienu. Tā kļuva par politisko, reliģisko un tiesisko centru, no kura sāka izplatīties islāms.
Vēsture un agrīnais periods
Medina bija Muhameda galamērķis pēc viņa hidžras no Mekas, un tā kļuva par strauji augošās musulmaņu impērijas galvaspilsētu, vispirms Muhameda vadībā un pēc tam pirmo četru Rašidunu kalifu - Abu Bakra, Umara, Utmana un Ali - laikā. Tas kalpoja par islāma varas bāzi tā pirmajā gadsimtā, kur attīstījās agrīnā musulmaņu kopiena.
Medīnā atrodas trīs senākās mošejas, proti, Quba mošeja, al-Masjid al-Nabawi un Masjid al-Qiblatayn ("divu qiblu mošeja"). Netālu atrodas arī vēsturiskā kapsēta Jannat al-Baqīʿ, kurā apbedīti daudzi pravieša laika un vēlākie musulmaņu personāži. Musulmaņi tradicionāli iedala Korāna sūras kā mekānas vai medīnas; Medīnas sūras attiecas uz tām, kuras pēc tradīcijas atklātas Muhamedam Medīnā un kurās biežāk apskatīti sabiedrības, likumu un kopienas jautājumi, atšķirībā no agrākajām Mekas sūrām.
Politiskā un kultūras loma
Medīna kalpoja par islāma sākotnējo valsts pārvaldes centru un bāzi militārajiem un diplomātiskajiem pasākumiem. Pirmajā gadsimtā pēc hidžras šeit tika pieņemti daudzi normatīvi lēmumi par kopienu organizāciju, militārajām kampaņām un starptautiskajām attiecībām. Ar laiku reģiona politiskā nozīme mainījās, taču Medīna saglabāja ļoti augstu reliģisku prestižu un palika svētvieta, kuru apmeklē tūkstošiem svētceļnieku.
Mūsdienu Medīna
Šodien Medīna ir moderna pilsēta ar plašiem svētceļnieku pakalpojumiem, administratīvajām ēkām, izglītības iestādēm un infrastruktūru, kas paredzēta milzīgam apmeklētāju skaitam īpaši hadža un umras sezonās. Tā ir Al Madīnas reģiona galvaspilsēta un tiek pakāpeniski attīstīta, vienlaikus saglabājot un restaurējot nozīmīgākās vēsturiskās vietas.
Svarīgākās vietas un pieminekļi
- al-Masjid al-Nabawi — pravieša mošeja ar Muhameda kapi un "Zaļo kupolu"; viena no centrālajām svētajām vietām musulmaņiem.
- Quba mošeja — tiek uzskatīta par pirmo mošeju, kuru uzcēla pravietis un viņa sekotāji pēc ierašanas Medīnā.
- Masjid al-Qiblatayn — mošeja, kuras qibla (lūgšanas virziens) tika mainīts no Jeruzālemes uz Meku.
- Jannat al-Baqīʿ — vēsturiskā kapsēta ar daudzu pravieša laikabiedru apbedījumiem.
- Uhuda kalns — kaujas vieta (Bataļa pie Uhuda), kas ir nozīmīga islāmā un vēsturiskos stāstos.
Apmeklētāju piekļuve un etiķete
Saūda Arābijas likumi un prakse nosaka rūpīgus ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi svētajām zonām. Savukārt ārpus tām pilsēta ir pieejama apmeklētājiem, taču jāievēro vietējā kultūra un tradīcijas. Jāņem vērā tērpa un uzvedības normas, īpaši ap mošejām un svētajām vietām. Turklāt Saūda Arābijā ne-musulmaņiem ir aizliegts iekļūt Mekas pilsētā, un Medīnas centrālajās, svētajās zonās piekļuve ne-musulmaņiem ir ierobežota.
Ekonomika, izglītība un tūrisms
Ekonomiku Medīnā lielā mērā nosaka svētceļojumu industrija, pakalpojumu sektors un valsts investīcijas infrastruktūras attīstīšanā. Pilsētā ir arī augstākās izglītības iestādes, viesnīcas, muzeji un tirgi, kas apkalpo vietējos iedzīvotājus un ārvalstu apmeklētājus. Liela uzmanība tiek pievērsta mantojuma saglabāšanai un vietu restaurācijai, lai nodrošinātu, ka svarīgās vēsturiskās vietas paliek pieejamas nākamajām paaudzēm.
Klimats un pieeja
Medīna atrodas Saūda Arābijas ziemeļrietumos un tai ir tuksneša klimats ar karstām vasarām un maigākām ziemām. Pilsēta ir savienota ar citiem reģioniem ar ceļiem, dzelzceļu un lidostu, kas atvieglo svētceļnieku un tūristu piekļuvi.
Medīna saglabā savu izcilo vietu islāma vēsturē un mūsdienu reliģiskajā praksē, apvienojot senatnes svētvietas ar mūsdienīgu infrastruktūru un lielu starptautisku uzmanību.
Pārskats
Medinā pašlaik dzīvo vairāk nekā 1 300 000 iedzīvotāju (2006. gadā). Sākotnēji pilsēta bija pazīstama kā Yathrib, bet vēlāk tās nosaukums tika mainīts uz Madīnat al-Nabī (مدينة ﺍﻟﻨﺒﻲ IPA: [mæˈdiːnæt æˈnːæbiː] "pravieša pilsēta") vai Al Madīnah al Munawwarah ("apgaismotā pilsēta" vai "spožā pilsēta"). Īsā forma Madīnah vienkārši nozīmē "pilsēta". Madīna ir otrā svētākā islāma pilsēta pēc Mekas (Mekkas).
Medīnas reliģiskā nozīme islāmā
Medina musulmaņiem ir ļoti svarīga. Tas ir tāpēc, ka pravietis Muhameds ir apglabāts mošejā, kas pazīstama kā "Masjid-e-Nabawi" jeb "Pravieša mošeja". Mešeja tika uzcelta blakus Muhameda mājām. Musulmaņi tic, ka pravieši ir jāapbedī tajā pašā vietā, kur viņi nomira. Tāpēc Muhameds tika apglabāts savā mājā. Vēlāk, kad Umajadu kalifs Al-Valids I paplašināja mošeju, tā kļuva par mošejas daļu. arī pirmā islāma mošeja atrodas Medīnā. Tā ir pazīstama kā Masjid Quba (Kubas mošeja).
Tāpat kā Mekā, arī Medinas pilsētā atļauts iebraukt tikai musulmaņiem. Tomēr Medinas harams (teritorija, kas ir slēgta nemusulmaņiem) ir daudz mazāka nekā Mekā. Daudzi objekti Medīnas nomalēs ir atvērti arī nemusulmaņiem. Mekā nemuzulmaņiem slēgtā teritorija stiepjas krietni tālāk par apbūvētās teritorijas robežām. Abu pilsētu daudzās mošejas ir galamērķis lielam skaitam musulmaņu, kas ik gadu dodas svētceļojumā. Simtiem tūkstošu musulmaņu katru gadu ierodas Medīnā, lai apmeklētu "pravieša kapu" un kopīgi svinētu svētkus mošejās. Musulmaņi uzskata, ka vienreiz lūgties pravieša mošejā ir tas pats, kas vismaz 1000 reizes lūgties jebkurā citā mošejā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Medina?
A: Medina ir pilsēta Saūda Arābijas Hejaza reģionā un Al Madinas reģiona galvaspilsēta. To dēvē arī par "izstarojošo pilsētu" vai "pilsētu".
J: Ar ko Medina ir nozīmīga islāmam?
A: Medīnā atrodas al-Masjid al-Nabawi ("pravieša mošeja"), islāma pravieša Muhameda apbedījuma vieta, kas ir otrā svētākā pilsēta islāmā aiz Mekas. Tā bija arī Muhameda galamērķis pēc hidžras no Mekas, un kļuva par agrīnās musulmaņu kopienas attīstības bāzi.
J: Kādas ir svarīgākās mošejas Medīnā?
A: Trīs vecākās mošejas Medīnā ir Quba mošeja, al-Masjid an-Nabawi un Masjid al-Qiblatayn ("Divu Qiblas mošeja").
J: Vai nemusulmaņiem ir atļauts ieiet noteiktās Medīnas daļās?
A: Ne-musulmaņiem nav atļauts ieiet svētajā Medīnas centrā vai pilsētas centrā.
J: Kāda veida suras tika ziņots Muhamedam viņa uzturēšanās laikā Medīnā?
A: Musulmaņi uzskata, ka hronoloģiski pēdējās Korāna sūras (nodaļas) tika atklātas Muhamedam, kad viņš atradās Medīnā, un tās sauc par Medīnas sūrām, pretstatā agrākajām Mekas sūrām.
Meklēt