Medīna
Medina (/məˈdiːnə/; arābu: المدينة المنورة, al-Madīnah al-Munawwarah , "starojošā pilsēta"; vai المدينة, al-Madīnah (Hejazi izruna: [almaˈdiːna]), "pilsēta"), arī transliterēta kā Madīnah, ir pilsēta Hadžāzā un Saūda Arābijas Al Madīnas reģiona galvaspilsēta. Pilsētā atrodas al-Masjid al-Nabawi ("pravieša mošeja"), kas ir islāma pravieša Muhameda apbedījuma vieta, un tā ir otrā svētākā pilsēta islāmā aiz Mekas.
Medina bija Muhameda galamērķis pēc viņa hidžras no Mekas, un tā kļuva par strauji augošās musulmaņu impērijas galvaspilsētu, vispirms Muhameda vadībā un pēc tam pirmo četru Rašidunu kalifu - Abu Bakra, Umara, Utmana un Ali - laikā. Tas kalpoja par islāma varas bāzi tā pirmajā gadsimtā, kur attīstījās agrīnā musulmaņu kopiena. Medīnā atrodas trīs senākās mošejas, proti, Quba mošeja, al-Masjid an-Nabawi un Masjid al-Qiblatayn ("divu qiblu mošeja"). Musulmaņi uzskata, ka hronoloģiski pēdējās Korāna sūras tika atklātas Muhamedam Medīnā, un tās tiek sauktas par Medīnas sūrām, atšķirībā no agrākajām Mekas sūrām.
Līdzīgi kā Mekā, arī Medīnā ir aizliegts ieiet svētajā Medīnas centrā vai pilsētas centrā.
Pārskats
Medinā pašlaik dzīvo vairāk nekā 1 300 000 iedzīvotāju (2006. gadā). Sākotnēji pilsēta bija pazīstama kā Yathrib, bet vēlāk tās nosaukums tika mainīts uz Madīnat al-Nabī (مدينة ﺍﻟﻨﺒﻲ IPA: [mæˈdiːnæt æˈnːæbiː] "pravieša pilsēta") vai Al Madīnah al Munawwarah ("apgaismotā pilsēta" vai "spožā pilsēta"). Īsā forma Madīnah vienkārši nozīmē "pilsēta". Madīna ir otrā svētākā islāma pilsēta pēc Mekas (Mekkas).
Medīnas reliģiskā nozīme islāmā
Medina musulmaņiem ir ļoti svarīga. Tas ir tāpēc, ka pravietis Muhameds ir apglabāts mošejā, kas pazīstama kā "Masjid-e-Nabawi" jeb "Pravieša mošeja". Mešeja tika uzcelta blakus Muhameda mājām. Musulmaņi tic, ka pravieši ir jāapbedī tajā pašā vietā, kur viņi nomira. Tāpēc Muhameds tika apglabāts savā mājā. Vēlāk, kad Umajadu kalifs Al-Valids I paplašināja mošeju, tā kļuva par mošejas daļu. arī pirmā islāma mošeja atrodas Medīnā. Tā ir pazīstama kā Masjid Quba (Kubas mošeja).
Tāpat kā Mekā, arī Medinas pilsētā atļauts iebraukt tikai musulmaņiem. Tomēr Medinas harams (teritorija, kas ir slēgta nemusulmaņiem) ir daudz mazāka nekā Mekā. Daudzi objekti Medīnas nomalēs ir atvērti arī nemusulmaņiem. Mekā nemuzulmaņiem slēgtā teritorija stiepjas krietni tālāk par apbūvētās teritorijas robežām. Abu pilsētu daudzās mošejas ir galamērķis lielam skaitam musulmaņu, kas ik gadu dodas svētceļojumā. Simtiem tūkstošu musulmaņu katru gadu ierodas Medīnā, lai apmeklētu "pravieša kapu" un kopīgi svinētu svētkus mošejās. Musulmaņi uzskata, ka vienreiz lūgties pravieša mošejā ir tas pats, kas vismaz 1000 reizes lūgties jebkurā citā mošejā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Medina?
A: Medina ir pilsēta Saūda Arābijas Hejaza reģionā un Al Madinas reģiona galvaspilsēta. To dēvē arī par "izstarojošo pilsētu" vai "pilsētu".
J: Ar ko Medina ir nozīmīga islāmam?
A: Medīnā atrodas al-Masjid al-Nabawi ("pravieša mošeja"), islāma pravieša Muhameda apbedījuma vieta, kas ir otrā svētākā pilsēta islāmā aiz Mekas. Tā bija arī Muhameda galamērķis pēc hidžras no Mekas, un kļuva par agrīnās musulmaņu kopienas attīstības bāzi.
J: Kādas ir svarīgākās mošejas Medīnā?
A: Trīs vecākās mošejas Medīnā ir Quba mošeja, al-Masjid an-Nabawi un Masjid al-Qiblatayn ("Divu Qiblas mošeja").
J: Vai nemusulmaņiem ir atļauts ieiet noteiktās Medīnas daļās?
A: Ne-musulmaņiem nav atļauts ieiet svētajā Medīnas centrā vai pilsētas centrā.
J: Kāda veida suras tika ziņots Muhamedam viņa uzturēšanās laikā Medīnā?
A: Musulmaņi uzskata, ka hronoloģiski pēdējās Korāna sūras (nodaļas) tika atklātas Muhamedam, kad viņš atradās Medīnā, un tās sauc par Medīnas sūrām, pretstatā agrākajām Mekas sūrām.
