Saūda Arābija
Saūda Arābija, kas oficiāli pazīstama kā Saūda Arābijas Karaliste, ir valsts Rietumāzijā, kas veido lielāko daļu Arābijas pussalas. Saūda Arābija ar aptuveni 2 150 000 km2 (830 000 km²) sauszemes platību ģeogrāfiski ir piektā lielākā valsts Āzijā un otrā lielākā valsts arābu pasaulē aiz Alžīrijas. Saūda Arābija robežojas ar Jordāniju un Irāku ziemeļos, Kuveitu ziemeļaustrumos, Kataru, Bahreinu un Apvienotajiem Arābu Emirātiem austrumos, Omānu dienvidaustrumos un Jemenu dienvidos. To no Izraēlas un Ēģiptes atdala Akabas līcis. Tā ir vienīgā valsts, kurai ir gan Sarkanās jūras, gan Persijas līča piekraste, un lielākā daļa tās zemes ir sausa un neauglīga. Saūda Arābija ir arābu un islāma dzimtene, un dažkārt to dēvē par "divu svēto mošeju zemi", atsaucoties uz Al-Masjid al-Haram (Mekā) un Al-Masjid an-Nabawi (Medīnā), divām vissvētākajām islāma vietām. Saūda Arābijā arābu valoda ir vienīgā oficiālā valoda.
Sunnītu islāms ir valsts reliģija. Neislāmisko reliģiju praktizēšana ir aizliegta publiski, bet ne privāti. Liela ietekme ir hanbali ticības skolai, un ultrakonservatīvā vahabisma reliģiskā kustība sunnītu islāmā tiek dēvēta par "Saūda Arābijas kultūras dominējošo iezīmi".
Saūda Arābija ir lielākā valsts Rietumāzijā pēc platības (lielākā daļa Arābijas pussalas teritorijas) un otrā lielākā valsts arābu pasaulē. Tās iedzīvotāju skaits tiek lēsts uz 27 miljoniem, no kuriem 8,8 miljoni ir reģistrēti ārzemju emigranti un aptuveni 1,5 miljoni ir nelegālie imigranti. Saūda Arābijas pilsoņi ir aptuveni 16 miljoni cilvēku.
Saūda Arābijai ir pasaulē lielākās naftas rezerves, un tā ir pasaulē lielākā naftas eksportētāja. Nafta veido vairāk nekā 90 % no eksporta un gandrīz 75 % no valsts ieņēmumiem, tādējādi veicinot labklājības valsts izveidi. Tomēr tādas cilvēktiesību aizsardzības grupas kā Amnesty International un Human Rights Watch ir paudušas bažas par cilvēktiesību stāvokli Saūda Arābijā.
Saūda Arābijā ir pilsētas, kas ir svarīgas musulmaņu reliģijai. Daudzi musulmaņi no visas pasaules apmeklē Meku Saūda Arābijā, lai dotos svētceļojumā. Svētceļojums ir viens no islāma pīlāriem. Citas lielas pilsētas ir Rijāda, Džidda un Dammāma. Arābu valodā svētceļojumu sauc par hadž. Kāds, kurš dodas svētceļojumā uz Meku, arābu valodā tiek saukts par hadžu. Cilvēkiem, kuri nav musulmaņi, nav atļauts ieiet Mekā.
Lielākā daļa cilvēku runā arābu valodā. Saūda Arābijā strādā daudzi cilvēki no citām valstīm. Viņus sauc par viesstrādniekiem vai emigrantiem. Naudu jeb valūtu sauc par Saūda Arābijas rijālu.
Vēsture
Mūsdienu Saūda Arābijas teritorija agrāk sastāvēja no četriem atsevišķiem reģioniem: Hedžāzs, Nedžds un daļa Austrumārabijas (Al-Ahsa) un Dienvidarābijas (Asir). [10] Saūda Arābijas Karalisti 1932. gadā nodibināja Ibn Sauds. Viņš apvienoja četrus reģionus vienotā valstī, veicot virkni iekarojumu, kas sākās 1902. gadā ar Rijādas - viņa dzimtas, Saūdu nama, senču mājas - ieņemšanu. Kopš tā laika valsts ir absolūtā monarhija, kurā valda islāms.
Saūda Arābijas Karalisti 1932. gadā nodibināja Abduls Azizs bin Saads (lielāko daļu savas karjeras pazīstams kā Ibn Saads). Iekarojumi, kas galu galā noveda pie karalistes izveides, sākās 1902. gadā, kad viņš ieņēma Rijadu, savas dzimtas - Saūdu nama - senču māju. Saūda Arābijas valdība, kas ir absolūtā monarhija, savu pārvaldes sistēmu dēvē par islāma valsti. Tās pamatā ir vahābisms, kas ir islāma minoritāšu uzskatu skola. Karalisti dažkārt dēvē par "Divu svēto mošeju zemi", atsaucoties uz divām vissvētākajām islāma vietām - Masjid al-Haram (Mekā) un Masjid al-Nabawi (Medīnā).
Politika
Saūda Arābija ir absolūta monarhija. Tomēr saskaņā ar Saūda Arābijas pamatlikumu, kas pieņemts ar karaļa dekrētu 1992. gadā, karalim ir jāievēro šariats (islāma likumi) un Korāns, savukārt Korāns un sunna (Muhameda tradīcijas) ir pasludināti par valsts konstitūciju. Galvenais tiesību avots ir islāma šariāts, kas izriet no Korāna un sunnas (pravieša tradīcijas) mācības. Saūda Arābija ir unikāla mūsdienu musulmaņu valstu vidū ar to, ka šariats nav kodificēts un tajā nav tiesu precedentu sistēmas, kas dod tiesnešiem tiesības izmantot neatkarīgu juridisko argumentāciju, lai pieņemtu lēmumu. Saūda Arābijas tiesneši parasti ievēro Hanbali jurisprudences skolas (jeb fiqh) principus, kas atrodami pirmskara tekstos un ir pazīstami ar savu burtiskāko Korāna un hadisu interpretāciju.
Tā kā tiesnesim ir tiesības neņemt vērā iepriekšējos spriedumus (savus vai citu tiesnešu) un viņš var piemērot savu personīgo šariata interpretāciju jebkurā konkrētā lietā, pat šķietami vienādās lietās tiek pieņemti atšķirīgi spriedumi, kas apgrūtina juridiskās interpretācijas paredzamību. Šariata tiesu sistēma ir Saūda Arābijas tiesu sistēmas pamats, un tās tiesneši (qadi) un juristi ir daļa no ulemas - valsts islāma zinātniekiem.
Otrs galvenais tiesību avots ir karaļa dekrēti, taču tos drīzāk dēvē par noteikumiem, nevis likumiem, jo tie ir pakārtoti šariātam. Karaļa dekrēti papildina šariatu tādās jomās kā darba, komerctiesības un uzņēmumu tiesības. Turklāt joprojām nozīmīgas ir tradicionālās cilšu tiesības un paražas. Ārpusšariata valdības tribunāli parasti izskata strīdus saistībā ar konkrētiem karaļa dekrētiem. Gan šariata tiesu, gan valdības tribunālu galīgā apelācija ir karaļa rokās, un visas tiesas un tribunāli ievēro šariata pierādīšanas un procesuālos noteikumus.
Sievietes
Hidžābs ir tradicionāla islāma norma, kas paredz, ka sievietēm ir "jāvelk ap sevi virsdrēbes (kad viņas dodas ārā vai atrodas vīriešu vidū)" un jāģērbjas pieticīgi. Saūda Arābija atšķiras no daudzām islāma sabiedrībām ar to, ka tā uzskata par islāmiski pareizu hidžābu (viss, izņemot rokas un acis), un ar to, ka šo aizsegšanu uzspiež mutavēni jeb reliģiskā policija.
Nesaistītu vīriešu vidū sievietēm ir jānosedz tās ķermeņa daļas, kas ir awrah (privātas). Lielākajā daļā islāma sieviešu seja netiek uzskatīta par awrah. Saūda Arābijā un dažās citās arābu valstīs par awrah uzskata visu ķermeni, izņemot rokas un acis. Tādēļ lielākajai daļai sieviešu ir jāvalkā hidžabs (galvas segums), melns pilnīgs apmetnis, ko sauc par abaja, un sejas plīvurs, ko sauc par nikabu. Daudzi vēsturnieki un islāma zinātnieki apgalvo, ka Korāns tika interpretēts tā, lai pieprasītu plīvuru, pielāgojot to cilšu tradīcijām.
Raksti no Korāna. Korāns ir valsts oficiālā konstitūcija un galvenais tiesību avots. Arābija ir unikāla ar to, ka reliģisks teksts ir iekļauts kā politisks dokuments.
Saūda Arābijas sieviete, kas valkā tradicionālo nikabu.
Ģeogrāfija
Saūda Arābijā atrodas lielākā smilšu masa uz zemes, kas pazīstama kā Rub-al Khali tuksnesis (Rub-al Khali nozīmē "tukšais kvartāls"). Temperatūra ir ļoti karsta. Valstī gandrīz nav upju un ezeru. Ir daudz vādžu.
Jemena un Omāna atrodas uz dienvidiem no Saūda Arābijas. Saūda Arābija atrodas uz rietumiem no Kataras, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kuveitas, Irākas un Jordānijas. Visas šīs valstis, izņemot Jordāniju un Irāku, veido Arābijas pussalu.
Dzīvnieku vidū ir vilki, hiēnas, mangustes, babuīni, zaķi, smilšu žurkas un jērbijas. Agrāk tur bija daudz lielāku dzīvnieku, piemēram, gazeles, oriksi un leopardi. Līdz 20. gadsimta 50. gadiem šie dzīvnieki gandrīz izzuda, jo tos medīja autotransports. Putnu vidū ir sokoli (kurus ķer un apmāca medībām), ērgļi, āgļi, grifi, smilšu tārtiņi un bulburi. Ir vairākas čūsku sugas, no kurām daudzas ir indīgas, un daudz ķirzaku sugu. Persijas līcī ir ļoti daudzveidīga jūras dzīve. Pie mājdzīvniekiem pieder kamieļi, aitas, kazas, ēzeļi un vistas.
Tā kā Saūda Arābija lielākoties ir tuksnesis, tās augu valsti pārsvarā veido nelieli garšaugi un krūmi, kuriem nepieciešams maz ūdens. Asiras dienvidos ir dažas nelielas zālaugu un koku platības. Plaši izplatīta ir dateļpalma (Phoenix dactylifera).
Neždas ainava: tuksnesis un Tuvaika atsegums netālu no Rijādas
Provinces
Saūda Arābija ir sadalīta 13 provincēs. Provinces ir sadalītas 118 guberņās.
| Nē. | Reģions | Capital | |
| 1 | Al Jawf (vai Jouf) | Sakaka | |
| 2 | Ziemeļu robežas | Arar | |
| 3 | Tabuk | Tabuk | |
| 4 | Ha'il | Ha'il | |
| 5 | Al Madinah | ||
| 6 | Al Qasim | Buraidah | |
| 7 | |||
| 8 | Al Rijāde | Rijāde | |
| 9 | Austrumu province | Dammam | |
| 10 | Al Bahah (vai Baha) | Al Bahah | |
| 11 | Asir | Abha | |
| 12 | Jizan | Jizan | |
| 13 | Najran | Najran |
Pilsētas
Tās ir lielākās pilsētas Saūda Arābijā.
| Lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita |
|
|
| |
| Rijāde | 8.7 | |||
| Džidda | 4.6 | |||
| 1.7 | ||||
| 1.3 | Rijāde | Džidda | ||
| Dammam | 2.5 |
|
|
|
| Ta'if | 0.7 | |||
| Buraydah | 0.6 | |||
| Tabuk | 0.5 | |||
| Abha | 0.4 | |||
| Khamis Mushait | 0.4 | Dammam | Abha |
Saūda Arābijas provinces
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir Saūda Arābijas oficiālais nosaukums?
A: Saūda Arābijas oficiālais nosaukums ir Saūda Arābijas Karaliste.
Q: Cik liela ir Saūda Arābija pēc platības?
A: Saūda Arābijas sauszemes platība ir aptuveni 2 150 000 km2 (830 000 km2).
J: Kuras valstis robežojas ar Saūda Arābiju?
A: Saūda Arābija robežojas ar Jordāniju un Irāku ziemeļos, Kuveitu ziemeļaustrumos, Kataru, Bahreinu un Apvienotajiem Arābu Emirātiem austrumos, Omānu dienvidaustrumos un Jemenu dienvidos. To no Izraēlas un Ēģiptes atdala Akabas līcis.
J: Kādā valodā runā Saūda Arābijas iedzīvotāji?
A: Saūda Arābijā runā tikai arābu valodā.
J: Kāda reliģija dominē Saūda Arābijā?
A: Saūda Arābijā dominē sunnītu islāms. Sunītu islāma ultrakonservatīvā vahabisma reliģiskā kustība tiek dēvēta par "Saūda Arābijas kultūras dominējošo iezīmi".
J: Vai publiskās vai privātās vietās ir atļautas neislāmiskās reliģijas?
A: Neislāmiskās reliģijas ir aizliegtas publiskās vietās, bet nav aizliegtas privātās vietās.
J: Kādu valūtu izmanto Saūda Arābijā?
A:Saūda Arābijā lietotā valūta ir Saūda Arābijas rijāls.
