Leopards
Leopards (Panthera pardus) ir liela Panthera ģints kaķu dzimtas dzīvnieks. Tas dzīvo Āfrikā un Āzijā.
Atšķirībā no lauvām tie nedzīvo grupās. Pieaugušie tēviņi dzīvo atsevišķi, un mātītes dzīvo tikai ar saviem mazuļiem. Tie dzīvo biotopos, kur ir daži koki. Viņi labi kāpj kokos un to dara regulāri. Viņi var aiznest medījumu uz koku un pasargāt to no hiēnām un lauvām. Koki ir galvenais glābiņš, lai izvairītos no lauvu vai suņu baru uzbrukumiem. Tas ir plēsējs no aizmugures, un vislabāk darbojas tur, kur tam ir kaut kāds aizsegs.
Vislīdzīgākais kaķis pēc sava dzīvesveida ir jaguārs, kas dzīvo Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
Leopards kokā
Izskats
Leopardiem parasti ir dzeltens kažoks ar tumšām rozetēm un plankumiem un gaišāku apakšējo daļu. Taču starp dažādām leopardu pasugām var būt daudz atšķirību. Bieži vien ir arī leopardi, kas ir pilnīgi melni, tos sauc arī par melnajiem panteriem. Leopardu tēviņi ir aptuveni par 30 % lielāki par leopardu mātītēm.
Dzīvotvieta
Sākotnēji leopards dzīvoja visā Āfrikā (bet ne Sahāras reģionā) un Āzijas dienvidos. Taču mūsdienās daudzas leopardu pasugas, īpaši Āzijā, ir apdraudētas. Leopardi dzīvo dažādās vidēs: lietus mežos, mežos, kalnos un savannās.
Dzīvesveids
Leopards lielākoties ir aktīvs naktī. Būtībā tas ir mednieks no aizmugures. Ļoti labi spēj kāpelēt, un lielu daļu laika uzturas kokos. Leopardi parasti dzīvo vieni un cenšas nesastapt citu leopardu. Tie satiekas tikai, lai pārotos. Jaunie leopardi pamet mātes pēc 13-18 mēnešiem.
Medības un uzturs
Leopardi medī dažādos laikos, kā arī izmanto dažādas medību metodes. Visbiežāk leopardi slepus dodas pretim savam upurim un uzbrūk, kad tas ir tuvu, vai arī slēpjas un gaida, kad tas pietuvosies.
Leopardi ir daudzpusīgi, oportūnistiski mednieki, un to ēdienkarte ir ļoti plaša. Leopardi ir plēsēji.Leopardi ir augstākā ranga plēsēji. Tie medī antilopes, zebras, mežacūkas, bifeļus, mežacūkas, mežacūkas un briežus, taču tie plēsīs arī grauzējus, zaķus, zivis, putnus, čūskas, ķirzakas, bruņurupučus, pērtiķus un pat šakālus. Leopardi ir vienīgie pieaugušo šimpanžu un gorillu dabiskie plēsēji, lai gan, iespējams, tie nav lielo sudrabknābju gorillu tēviņi. Leopardi parasti neēd cilvēkus, taču dažkārt leopardi, kas ir ievainoti vai slimi, var apēst cilvēkus, ja tiem nepietiek barības. Tiek uzskatīts, ka kāds leopards Indijā ir apēdis vairāk nekā 125 cilvēkus.
Apakškārta
Mūsdienās ir atzītas deviņas leopardu pasugas - viena Āfrikā un astoņas Āzijā. Tie ir:
- Āfrikas leopards P.p pardus
- Amūras leopards P.p orientalis
- Arābu leopards P.p nimr
- Indijas leopards P.p fusca
- Indocīnas leopards P.p delacouri
- Javas leopards P.p melas
- Ziemeļķīnas leopards P.p japonensis
- Persijas leopards P.p saxicolor
- Šrilankas leopards P.p kotiya
