Lauvasastes makaks (Macaca silenus) — apraksts, biotops un aizsardzība

Lauvasastes makaks (Macaca silenus) — apraksts, biotops un aizsardzība: dzīve Indijas Rietumgata lietusmežos, uzvedība, apdraudējumi un glābšanas programmas retās sugas saglabāšanai.

Lauvasastes makaks (Macaca silenus) ir Vecās pasaules pērtiķi, kas dzīvo Indijas Rietumgata kalnos. Tā sauc arī par «lion‑tailed macaque»; suga ir labi atpazīstama pēc īsās astes galā esošā spalvu kušķa, kas atgādina lauvas asti.

Apraksts

Lauvasastes makaka apmatojums parasti ir tumši brūns vai melns, ar izteiktu sudrabainu vai pelēcīgu kruņveida apmatojumu ap seju, kas veido «grifu» līdzīgu apkaklei. Deguns un sejas zona ir kailas, tumšas krāsas. Mēdz būt dzimumu dimorfisms — tēviņiem parasti ir izteiktāks apkakles apmatojums un lielāks izmērs. Ķermeņa garums (no galvas līdz astei) ir aptuveni 45–60 cm, svars svārstās ap 3–10 kg atkarībā no dzimuma un vecuma. Aste ir īsa un beidzas ar spalvu kušķi.

Biotops un izplatība

Lauvasastes makaks ir cieši saistīts ar blīviem tropu lietus mežiem, it īpaši ar veciem meža stāviem un blīvajiem koku stāviem Rietumgata kalnos Dienvidrietumu Indijā. Suga dzīvo augstākos koku stāvos un dod priekšroku neizcirstām meža teritorijām; tā ir jutīga pret meža fragmentāciju un cilvēka darbību.

Uzvedība un barība

Šis diennakts dzīvnieks lielāko daļu laika pavada kokos — tas ir izcils kāpējs un pavadīs daudz laika koku vainagos, kur meklē pārtiku un patvērumu. Lauvasastes makaki parasti izvairās no cilvēkiem, atšķirībā no dažiem citiem makaku sugas pārstāvjiem, kas labi pielāgojas antropogēniem apstākļiem.

Uzturā dominē augļi, bet suga ir visēdāja — papildus augļiem tā ēd arī lapas, sēklas, ziedus, bezmugurkaulniekus un citus mazos dzīvniekus. Diēta mainās sezonāli atkarībā no pieejamības.

Sociālā struktūra un reprodukcija

Lauvasastes makaki dzīvo sociālās grupās, kuru lielums parasti variē — tipiski 10–20 indivīdu, tomēr grupu struktūra var būt dažāda (mežu izolācijas un resursu pieejamības ietekmē). Sievietes parasti paliek dzimtajos grupās, bet jaunie tēviņi mēdz migrēt. Grūtniecība ilgst apmēram 5–6 mēnešus, un parasti dzimst viens mazuļi. Jūtamā lēnā reprodukcijas ātruma dēļ populācijas atjaunošanās notiek lēni.

Apdraudējumi un aizsardzība

Lauvasastes makaks ir viena no retākajām un visvairāk apdraudētajām makaku sugām. Galvenie apdraudējumi ir:

• mežu izciršana un biotopu fragmentācija, kas saīsina dzīvotnes un izolē populācijas;
• cilvēku pieplūšana un zemes izmantošana lauksaimniecībai vai ciematu paplašināšanai;
• nelikumīga ķeršana un dzīvnieku tirdzniecība (retāk), kā arī cilvēku un dzīvnieku konflikti;
• mazas, izolētas populācijas, kas palielina ģenētiskās blāvuma un atsvaidzināšanās trūkuma risku.

Suga ir iekļauta dažādos apdraudēto sugu sarakstos un bažas dēļ to aizsargā gan starptautiski, gan nacionāli. Daudzi zooloģiskie dārzi piedalās vaislas programmās, lai palīdzētu šai sugai izdzīvot; tiek ziņots, ka zooloģiskajos dārzos dzīvo ap 368 lauvasastes makaku. Indijā tiek izveidoti aizsargājamie mežu fragmenti un dabas rezervāti Rietumgata reģionā, kā arī darbojas programmas, kas veicina mežu atjaunošanu un biotopu koridoru izveidi.

Kā palīdzēt saglabāt sugu

• atbalstīt vietējās un starptautiskās aizsardzības organizācijas, kas strādā Rietumgatos;
• veicināt un atbalstīt ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un atjaunošanu;
• izglītot sabiedrību par sugas nozīmi un par to, kā izvairīties no konfliktu radīšanas ar savvaļas dzīvniekiem;
• veicināt ekotūrismu, kas respektē meža saglabāšanu un nodrošina ienākumus vietējām kopienām, samazinot nepieciešamību mežainu zemju izciršanai.

Kopumā lauvasastes makaks ir īpaši atkarīgs no neskartu mežu saglabāšanas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības Rietumgata kalnos. Efektīva aizsardzība prasa gan reģionālas vides politikas, gan globālu atbalstu, lai nodrošinātu sugas ilgtermiņa izdzīvošanu.

Meklēt pēc burta