Mājas apogs
Mazā pūce (Athene noctua) ir putns, kas dzīvo mērenā un siltākā klimata joslā Eiropā, Āzijā (uz austrumiem līdz Korejai) un Ziemeļāfrikā. Lielbritānijā tā tika introducēta 19. gadsimta beigās, bet Jaunzēlandes Dienvidsalā - 20. gadsimta sākumā.
Šī pūce pieder pie Strigidae dzimtas, kurā ir lielākā daļa pūču sugu. Otra grupa ir pūču dzimtas pūces (Tytonidae).
Mazā pūce ir maza, galvenokārt nakts suga. Tā ir sastopama dažādos biotopos, piemēram, lauksaimniecības zemēs, mežu malās, stepēs un pusdūžās. Tā ir maskējusies, un to īpaši grūti pamanīt, ja fons ir koks vai akmens, kas klāts ar ķērpjiem. Tā barojas ar kukaiņiem, sliekām, citiem bezmugurkaulniekiem un maziem mugurkaulniekiem, piemēram, pelēm un zvirbuļiem.
Tēviņiem ir teritorijas, kuras viņi aizstāv pret iebrucējiem. Šī pūce ligzdo dobumos, un pavasarī izdēj aptuveni četru olu perējumu. Mātīte inkubē, un tēviņš nes ligzdā barību vispirms mātītei, bet pēc tam tikko izšķīlušajiem mazuļiem. Kamēr mazuļi aug, abi vecāki medī un nes tiem barību, un mazuļi ligzdu pamet aptuveni septiņu nedēļu vecumā.
Eiropā un Āzijā sastopamas trīspadsmit mazās pūces pasugas.
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir mazās pūces zinātniskais nosaukums?
A: Mazās pūces zinātniskais nosaukums ir Athene noctua.
J: Kur dzīvo pūce?
A: Mazā pūce dzīvo mērenā un siltākā klimata joslā Eiropā, Āzijā (uz austrumiem līdz Korejai) un Ziemeļāfrikā. 19. gadsimta beigās tā tika ievesta arī Lielbritānijā, bet 20. gadsimta sākumā - Jaunzēlandes Dienvidsalā.
J: Kādu biotopu tas izvēlas?
A: Mazā pūce dod priekšroku tādiem biotopiem kā lauksaimniecības zemes, mežu malas, klajumi un pusatvērtas platības. Tas ir maskēts, tāpēc to īpaši grūti pamanīt, ja fonā ir ar ķērpjiem klāts koks vai klints.
J: Ko tas ēd?
A: Mazā pūce ēd kukaiņus, sliekas, citus bezmugurkaulniekus un mazus mugurkaulniekus, piemēram, peles un zvirbuļus.
J: Kā tēviņi aizstāv savu teritoriju?
A: Tēviņiem ir savas teritorijas, kuras viņi aizstāv pret iebrucējiem, aizdzenot visus konkurentus vai plēsējus, kas iekļūst viņu teritorijā.
J: Cik daudz olu tiek izdētas vienā dējējvistiņā?
A: Lielā plankumainā pūce pavasarī parasti izdēj aptuveni četru olu perējumu.
J: Kas inkubē olas?
A: Mātīte inkubē olas, bet tēviņš viņai nes barību vispirms sev un vēlāk, kad olas izšķiļas.
J: Cik ilgi cāļi uzturas ligzdā, pirms izlido?
A: Cāļi ligzdu atstāj aptuveni 7 nedēļu vecumā pēc tam, kad abi vecāki šajā periodā medī un nes tiem barību.
