Jaunzēlande

Jaunzēlande (arī Aotearoa moru valodā) ir salu valsts Okeānijā. Tā ir suverēna valsts Klusā okeāna dienvidrietumu daļā. To veido divas lielas salas (Ziemeļsala un Dienvidsala) un daudzas mazākas salas. Šīs salas atrodas uz dienvidaustrumiem no Austrālijas. Tā kā Jaunzēlande atrodas tālu no lielākās pasaules daļas, tā bija viena no pēdējām vietām, ko cilvēki atklāja. Laikā, kad tajā nebija cilvēku, NZ bija piemērota vieta neparastu augu un dzīvnieku sugu attīstībai.

Valsts galvaspilsēta ir Velingtona, bet lielākā pilsēta ir Oklenda. Abas šīs pilsētas atrodas Ziemeļsalā. Lielākā pilsēta Dienvidu salā ir Kraistčērča.

Oficiālās valodas ir angļu, maoru un Jaunzēlandes zīmju valoda. Angļu valodai nekad nav oficiāli piešķirts oficiālās valodas statuss, bet tā tiek izmantota kā oficiālā valoda, jo ir plaši lietota.

2010. gadā Jaunzēlande tika ierindota 8. vietā starp laimīgākajām valstīm pasaulē.

Nosaukums

Nosaukums "Jaunzēlande" cēlies no holandiešu valodas vārda "Zeeland" (kas tulkojams kā "Sealand") pēc tam, kad to pamanīja holandiešu pētnieks Ābels Tasmans. Zēlande ir Nīderlandes province. Maoru valodā valsts nosaukums bija Aotearoa. Maoru valoda. Tas nozīmē "Garā baltā mākoņa zeme". Ao nozīmē "mākonis", tea - "balts", bet roa - "garš".

Valdība un politika

Jaunzēlande ir konstitucionāla monarhija un parlamentāra demokrātija. Valsts galva ir karaliene Elizabete II. Premjerministre ir leiboristu partijas līdere Džekinda Ārderna (Jacinda Ardern).

Jaunzēlande ir pasludinājusi sevi par kodolbrīvu zonu: tā neizmanto kodolenerģiju un savā teritorijā nepieļauj kodolieroču vai kodolkuģu izmantošanu.

Vēlēšanas notiek ik pēc 3 gadiem.

Cilvēki

2006. gada tautas skaitīšanā Jaunzēlandē dzīvoja 4 143 279 cilvēki. Lielākajai daļai no viņiem ir eiropiešu senči. Jaunzēlandes pamatiedzīvotāju - maoru - skaits bija 565 329 jeb 14,6 %.

Jaunzēlandes iedzīvotāji sevi bieži dēvē par kivijiem, tādējādi atveidojot savu nacionālo, lai gan nelidojošo putnu. Ziemeļu sala ir mazāka nekā Dienvidu sala, bet tur dzīvo visvairāk cilvēku (vairāk nekā 3 miljoni).

Aptuveni puse Jaunzēlandes iedzīvotāju ir reliģiozi. Pēc 2013. gada tautas skaitīšanas datiem 41,92% iedzīvotāju nebija reliģiskās piederības. Galvenā reliģija Jaunzēlandē ir kristietība. Nedaudz vairāk nekā 2 miljoni jaunzēlandiešu ir kristieši. Otra izplatītākā reliģija ir hinduisms - 2,11 %.

Pilsētas

Lielākā daļa jaunzēlandiešu dzīvo pilsētās, bet pārējie 27% - mazpilsētās vai lauku kopienās.

Velingtona ir Jaunzēlandes galvaspilsēta. Oklenda ir lielākā pilsēta, kurā dzīvo aptuveni 1 miljons cilvēku. Citas Ziemeļsalas pilsētas ir Hamiltona, Tauranga, Napjēra/Hastingsa, Jaunplimuta, Vanganui un Palmerstona Ziemeļu sala. Dienvidu salā ir šādas pilsētas: Kraistčērča, Dunedina, Nelsons, Inverkargila un Timaru.

Ģeoloģiskā izcelsme

Jaunzēlande atrodas uz robežas starp Austrālijas un Klusā okeāna kontinentālajām plātnēm. Kad abas šīs plātnes pārvietojās kopā ("sadūrās"), viena (Klusā okeāna) pārvietojās zem otras (Austrālijas) uz ziemeļiem no Dienvidsalas. Tā rezultātā notika liela vulkāniskā aktivitāte. Uz dienvidiem no Dienvidsalas Austrālijas plātne pārvietojas zem Klusā okeāna plātnes. Plātnes slīd viena gar otru Dienvidsalā, kur tās ir uzspiedušas Dienvidu Alpus. Šo divu sadursmju dēļ Jaunzēlandē bieži notiek zemestrīces. Viena no pazīstamākajām ir 2010.-2011. gada zemestrīču grupa, kas skāra Kraistčērčas apgabalu.

Diagrammā redzams, ka Ziemeļsala atrodas uz Austrālijas plātnes, bet lielākā daļa Dienvidsalas atrodas uz Klusā okeāna plātnes. Jaunzēlande joprojām ir ģeoloģiski aktīva, un tā būs, kamēr vien salas atradīsies virs plātnes robežas.

Senā ģeoloģija

Jaunzēlandes senākie ieži ir iegūti kembrija periodā pirms 512 miljoniem gadu. Jaunzēlande kļuva par daļu no globālā superkontinenta Pangejas. Kad tas sašķēlās (triasa beigās/juras laikmeta sākumā), Jaunzēlande kļuva par daļu no dienvidu superkontinenta Gondvāna. Visbeidzot Gondvāna sadalījās, atstājot kontinentus tādus, kādi tie ir šodien.

Jaunzēlandes galvenās lūzuma zonas. Tas parāda, kā Klusā okeāna un Austrālijas plātnes kustas viena pret otru.

Dabas vēsture

Jaunzēlande ilgu laiku bija izolēta no pārējās pasaules. Pirms 83 miljoniem gadu tā atdalījās no Austrālijas. Tāpēc daudzi augi un dzīvnieki dzīvo tikai Jaunzēlandē. Pirms cilvēku ienākšanas Jaunzēlandē nebija zīdītāju, izņemot trīs sikspārņu sugas un jūras zīdītājus, piemēram, roņus, delfīnus un vaļus. Tā vietā Jaunzēlandē ir daudz dažādu putnu sugu. Jaunzēlandē ir vairākas nelidojošu putnu sugas, tostarp kivi. No ķirzakām īpaši nozīmīga ir tuatara, kas ir vienīgais dzīvojošais pārstāvis no veselas rāpuļu kārtas.

Jaunzēlandē agrāk bija vairāk retu sugu, bet dažas no tām, galvenokārt putni, tās vēstures sākumā tika iznīdētas līdz izmiršanai. Slavens piemērs ir milzu Moa, Dinornis. Putnu grupa, pie kuras pieder Moa, pastāvēja jau kopš krīta perioda. Cilvēki Jaunzēlandē ieradās apmēram pirms tūkstoš gadiem, kad tur dzīvoja daudz moa, īpaši Dienvidu salā. Arheoloģiskās senvietas ar liecībām par moa medībām atrodas visā Jaunzēlandē. Moa izmira apmēram pirms piecsimt gadiem. Izzušanu tuvāk mūsdienām izraisīja biotopu maiņa un introducētās sugas, piemēram, žurkas, suņi un oposumi, kas nogalina vietējos putnus un ķirzakas vai apēd to olas.

Cita informācija

Sers Edmunds Hilarijs, pirmais cilvēks, kurš uzkāpa Everesta kalnā, bija no Jaunzēlandes.
Jaunzēlande ir kļuvusi populārāka, kopš jaunzēlandietis Pīters Džeksons tur uzņēma filmas "Gredzenu pavēlnieks".
Daudzi Jaunzēlandes lauksaimnieki audzē aitas. Jaunzēlandē aitu ir daudz vairāk nekā cilvēku.
Daudzi jaunzēlandieši interesējas par sportu. Par viņu nacionālo sporta veidu parasti uzskata regbiju (ziemā). Viņiem ir iespaidīgi sportisti airēšanā, riteņbraukšanā, lodes grūšanā, diska mešanā, dzelzs vīra mešanā, triatlonā, jahtu sportā, alpīnismā, sērfošanā, kriketā, netbolā, softbolā, vējsērfingā, planierismā un citur.
Jaunzēlandieši labprāt atpūšas brīvā dabā. Valstij ir "tīras, zaļas" valsts tēls, taču 2017. gadā tai bija septītā sliktākā vieta starp 41 rūpnieciski attīstītajām valstīm. Smags gaisa un ūdens piesārņojums ir samērā rets, lai gan pēdējos 20 gados atsevišķi uzliesmojumi ir radījuši problēmas mājlopiem un apkārtējiem ūdeņiem. Lielākajā daļā lielo upju (pēc aplēsēm, 2017. gadā - 60 %) nav droši peldēties lauksaimniecības radītā piesārņojuma un noteces dēļ.
Jaunzēlandē, tāpat kā daudzās citās mazās valstīs, ir spēcīgi vietējie plašsaziņas līdzekļi. Jaunzēlandē ir daudz dažādu mūziķu, televīzijas un radio slavenību, kā arī komiķu. Lai gan lielākā daļa no tiem ir vienkārši "pasaulslaveni Jaunzēlandē", daudzi citi ir veiksmīgi iekļāvušies starptautiskajā arēnā. Šādi cilvēki un grupas ir, piemēram, Rasels Krovs (aktieris), Kiri Te Kanava (dziedātāja), grupa Flight of the Conchords, Crowded House (grupas), Lī Tamahori (filmu režisors) un Pīters Džeksons (filmu režisors).
NZ armija galvenokārt veic miera uzturēšanas un dabas katastrofu atbalsta darbus. Jaunzēlande 2003. gada iebrukuma Irākā laikā nosūtīja armijas inženierus uz Irāku, lai veiktu atjaunošanas darbus.

Saistītās lapas

Jaunzēlandes dzīvnieki
Jaunzēlandes upju saraksts
Jaunzēlande olimpiskajās spēlēs
Jaunzēlandes nacionālā futbola izlase

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kāds ir valsts nosaukums maoru valodā?

A: Valsts nosaukums maoru valodā ir Aotearoa.

J: Kur atrodas Jaunzēlande?

A: Jaunzēlande atrodas Okeānijā, uz dienvidaustrumiem no Austrālijas, Klusā okeāna dienvidrietumu daļā.

J: No cik salām sastāv Jaunzēlande?

A: Jaunzēlande sastāv no divām lielām salām (Ziemeļsala un Dienvidsala) un daudzām mazākām salām.

J: Kādas ir oficiālās valodas, kurās runā Jaunzēlandē?

A: Jaunzēlandē oficiālās valodas, kurās runā, ir angļu, maoru un Jaunzēlandes zīmju valoda. Angļu valodai nekad nav piešķirts oficiālās valodas statuss saskaņā ar Jaunzēlandes likumiem, taču tā tiek izmantota kā standarta oficiālā valoda, jo ir plaši lietota.