Krīta periods — ģeoloģija, krīts un K/T izmiršana

Krīta periods bija garākais posms fanerozoja eonā, kas ilga aptuveni 79–80 miljonus gadu — no apmēram 145 līdz 66 miljoniem gadu (mya). Tas sekoja pēc juras perioda un ir mezozoiskās ēras pēdējais periods. Pēc tā sākās kainozoja ēra, kuras sākumpunktu iezīmē K/T izmiršanas notikums.

Ģeoloģiskā situācija un klimats

Krīta laikā pasaules kontinenti turpināja pārvietoties un sadalīties pa atsevišķām lamatām — turpinājās Pangejas izjukšana, plaši atvērās Atlantijas okeāns un mainījās okeānu straumes. Šo pārvietošanos ietekmēja arī kalnu celšanās procesi un intensīvas vulkāniskās aktivitātes atsevišķos reģionos. Kopumā klimats bija siltāks un mitrāks nekā mūsdienās, ar mazāku ledāju klātbūtni un augstāku globālo jūras līmeni.

Jūras līmenis un nogulumslāņi

Lai gan krīta periods ir slavens ar savu bagāto sauszemes faunu, jūras līmenis tajā bija daudz augstāks nekā mūsdienās. Plašas epikontinentālas (iekšzemes) jūras pārklāja daudzas kontinenta daļas: piemēram, Ziemeļameriku daļēji klāja epikontinentāla iekšzemes jūra, kas savienoja ziemeļu un dienvidu okeānus, un liela daļa Lielbritānijas atradās zem ūdens. Šādos seklos, siltos un klātos ar mikroorganismiem apstākļos uzkrājās lieli kaļķakmens nogulumi — īpaši raksturīgais krīts.

Krīts — minerāls un nogulsnes

Augškrīda periodā seklajās, siltajās jūrās nogulsnējās krīts, kas ir viena no kaļķakmens (kalcija karbonāta) formām. Krīts parasti sastāv no ļoti smalkām mikrostruktūrām — no 95 % līdz 99 % to veido kokolītiem (maziem CaCO3 plāksnīšu agregātiem), ko ražo vienšūnu aļģes (kokolitoforīdi). Šo vielu uzkrāšanās, bieži lēna un vienmērīga, radīja biežus, biezu krīta slāņu izveidojumus, kas vēlāk tika dokumentēti kā klinšu un klintīs redzamas vienstāvas formācijas.

Bioloģiskā daudzveidība

Krīta periods iezīmējas ar milzīgu dzīvības dažādību gan uz sauszemes, gan jūrās. Uz sauszemes dominēja dinozauri un citi reptiļi, attīstījās augi (tostarp sēkloņaugi un to brālība — sūnās un šauraaugos), kā arī parādījās pirmie augi ar ziediem. Jūrās bija bagāta fauna: amonīti, belemnīti, gliemenes, visdažādākās zivis un mūsdienu radinieki. Planktona, tostarp kokolītforīdu, uzplaukums deva būtisku ieguldījumu okeānu barības ķēdēm un nogulumos.

K/T izmiršana — notikums, kas mainīja dzīvi

Krīta perioda beigās notika viens no visvairāk pētītajiem masu izmiršanas gadījumiem — K/T izmiršana, kas iezīmēja pāreju uz kainozoju. Šim notikumam savienoti vairāki faktori: planētas skalāls meteorīta trieciens un intensīvas vulkāniskas aktivitātes. Īpaši saistīts ir liels meteorīts, kas radīja impaktu, kā rezultātā atmosfērā nonāca milzīgas putekļu un aerosolu masas, kas samazināja saules starojumu un līdz ar to noslāpēja fotosintēzi. Kopā ar to norisinājās arī plašas vulkāniskas aktivitātes — piemēram, Dekāna plato (Indijā) —, kad tika izskaloti milzīgi vulkāniskiem notikumiem saistīti plūdu bazaltiem, kas ietekmēja gaisa ķīmiju un klimatu. Šo faktoru kombinācija iznīcināja daudzus dominējošos dzīvības veidus, ieskaitot daudzas dinozauru grupas — skatīt K/T izmiršanas gadījumu.

Krītas posmi un laika sadalījums

Krīta periodā ir tikai divas ļoti garas epohas:

  • Augškrīda — pirms 100,5 miljoniem gadu (mya) līdz 66 mya
  • Apakškrīda — apmēram 145,5 mija līdz 100,5 mija.

Apakškrīda, kas ilga aptuveni 45 miljonus gadu, ir viens no garākajiem atsevišķajiem laika posmiem fanerozoja eonā. Katru no šīm epohām raksturo specifiski ģeoloģiski notikumi, klimata svārstības un bioloģiskās pārmaiņas, kuras pētnieki šobrīd aktīvi pētī.

Krīta ir svarīgs periods, jo tajā notika gan liela ģeoloģiska attīstība (kontinentu pārvietošana, plašas jūras transgresijas), gan bioloģiska revolūcija (ziedoši augi, unikāla dzīvība jūrās un uz sauszemes), un beigās — masveida pāreja, kas radīja jaunu evolūcijas sākumpunktu kainozojā.

Doveras baltās klintisZoom
Doveras baltās klintis

Iespaidīgs mozaura - milzu jūras rāpuļa no krīta laikmeta - galvaskauss.Zoom
Iespaidīgs mozaura - milzu jūras rāpuļa no krīta laikmeta - galvaskauss.

Jautājumi un atbildes

J: Kāds periods seko pēc krīta perioda?


A: Pēc krīta perioda seko kainožu laikmets.

J: Cik ilgi ilga bija krīta?


A: Krīta periods ilga 80 miljonus gadu, no 145 līdz 65 miljoniem gadu (mya).

J: Cik laikmetu ir krīta periodā?


A: Krītas periodā ir divas ļoti garas epohas - augšējā un apakšējā.

Jautājums: Cik gara bija apakšējās krītas ēra?


A: Apakškrīdas laikmets ilga 45 miljonus gadu - no 145,5 mija līdz 100,5 mija.

J: No kā sastāv krīts?


A. Krīts no 95 % līdz 99 % sastāv no kokolītiem, kas ir kalcija karbonāta (CaCO3) plāksnītes, ko ražo sīkas vienšūnas aļģes (kokolitoforīdi).

J: Kas izraisīja izmiršanu augšējā krīta perioda beigās?


A: Augškrīda perioda beigās slavens meteorīta trieciens kopā ar Indijā izskalotiem vulkāniskiem plūdu bazaltiem izraisīja izmiršanu, kas pazīstama kā K/T izmiršana.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3