Krīts (periods)
Krīta periods bija garākais posms fanerozoja eonā, kas ilga 80 miljonus gadu - no 145 līdz 66 miljoniem gadu (mya). Tas sekoja pēc juras perioda un ir mezozoiskās ēras pēdējais periods. Pēc tā sekoja kainozoja ēra.
Lai gan krīta periods ir slavens ar savu sauszemes faunu, jūras līmenis tajā bija daudz augstāks nekā mūsdienās. Ziemeļameriku daļēji klāja epikontinentāla iekšzemes jūra, un puse Lielbritānijas atradās zem ūdens. Augškrīda periodā siltās seklās jūrās izgulsnējās krīts, kas ir kaļķakmens paveids. Krīts no 95 % līdz 99 % sastāv no kokolītiem - kalcija karbonāta (CaCO3) plāksnītēm, ko ražo sīkas vienšūnu aļģes (kokolitoforīdi). Tā beigās notika slavenais meteorīta trieciens, kas kopā ar Dekāna plato (Indijā) izskalotiem vulkāniskiem plūdu bazaltiem izbeidza daudzas dominējošās dzīvības formas: skatīt K/T izmiršanas gadījumu.
Krītas periodā ir tikai divas ļoti garas epohas:
- Augškrīda pirms 100,5 miljoniem gadu (mya) līdz 66 mya
- Apakškrīda 145,5 mija līdz 100,5 mija.
Apakškrīda (~45 miljoni gadu) ir garākais posms fanerozoja eonā.
Doveras baltās klintis
Iespaidīgs mozaura - milzu jūras rāpuļa no krīta laikmeta - galvaskauss.
Jautājumi un atbildes
J: Kāds periods seko pēc krīta perioda?
A: Pēc krīta perioda seko kainožu laikmets.
J: Cik ilgi ilga bija krīta?
A: Krīta periods ilga 80 miljonus gadu, no 145 līdz 65 miljoniem gadu (mya).
J: Cik laikmetu ir krīta periodā?
A: Krītas periodā ir divas ļoti garas epohas - augšējā un apakšējā.
Jautājums: Cik gara bija apakšējās krītas ēra?
A: Apakškrīdas laikmets ilga 45 miljonus gadu - no 145,5 mija līdz 100,5 mija.
J: No kā sastāv krīts?
A. Krīts no 95 % līdz 99 % sastāv no kokolītiem, kas ir kalcija karbonāta (CaCO3) plāksnītes, ko ražo sīkas vienšūnas aļģes (kokolitoforīdi).
J: Kas izraisīja izmiršanu augšējā krīta perioda beigās?
A: Augškrīda perioda beigās slavens meteorīta trieciens kopā ar Indijā izskalotiem vulkāniskiem plūdu bazaltiem izraisīja izmiršanu, kas pazīstama kā K/T izmiršana.
