Mezozojs (252–66 milj. g. p.m.ē.) — dinozauru laikmets, periodi un izmiršana

Mezozojais bija ģeoloģiskais laikmets, kurā dzīvoja dinozauri, kā arī pirmie putni un zīdītāji. Tā ilga aptuveni 186 miljonus gadu, sākot ar P/Tr izmiršanu pirms 252,2 mlj. gadu un beidzot ar K/T izmiršanu (tā bija dinozauru bojāeja) pirms 66 mlj. gadu.

Dinozauri parādījās aptuveni 231 miljonu gadu — apmēram 21 miljonu gadu pēc mezozoja sākuma. Tie attīstījās no agrīnajiem rāpuļiem, ko sauca par arhosaurozauriem (grupa, kurā joprojām ietilpst mūsdienu putni un krokodili).

Mezozojais ir vidējais no trim laikmetiem, kas veido fanerozoja eonu. Pirms mezozoja bija paleozoja ēra. K/T izmiršana pirms 66 mlj. g. p.m.ē. iezīmē arī cenozoja ēras sākumu — ēras, kurā mēs dzīvojam.

Trīs mezozoja periodi bija šādi:

Periodi un to īpatnības

Triass (aptuveni 252–201 milj. g. p.m.ē.) — pēc P/Tr (Permiālijas–Triasa) masveida izmiršanas sekoja atjaunošanās. Klimats bija kopumā karsts un sausāks nekā mūsdienās, un Pangea bija lielā mērā vienots kontinentāls bloks. Triasā radās agrīnie dinozauri un prvājie sīkdzīvnieku zīdītāji; dominēja arī dažādi rāpuļi un jūras faunas grupas, piemēram, ammonīti un jūras rāpuļi (ikhtihozauri, plesiozauri).
Jura (aptuveni 201–145 milj. g. p.m.ē.) — Pangea sāka sadalīties, radot jaunas jūras un klimata zonu variācijas. Jurā dinozauri kļuva ļoti dažādi un izplatīti — lieli sauropodi (garu kaklu herbivori) un daudzi plēsēji (teropodi). Parādījās arī pirmie labi zināmie putni (piem., Archaeopteryx) un bagātīgas mežu ekosistēmas ar koniferu mežiem.
Kretas periods (aptuveni 145–66 milj. g. p.m.ē.) — tas bija mezozoja beigu posms, kurā turpinājās kontinentu sadalīšanās un pieauga mūsdienām līdzīgāku ekosistēmu daudzveidība. Cretacejā izplatījās angiospermas (ziedošie augi), kas radikāli mainīja sauszemes pārtikas tīklus un ekosistēmas. Jūras faunā parādījās mosazauri, un dinozauru grupas sasniedza savu maksimālo daudzveidību. Perioda beigās notika K/T (K/Pg) masveida izmiršana.

Dzīvnieki un augi

Mezozojā dominēja dinozauri, bet pastāvēja arī daudz citas dzīvības formas:

Sauszemes fauna: lielie sauropodi (piemēram, Brachiosaurus līdzīgi tipi), teropodi (plēsīgi dinozauri), ornītiskiem līdzīgi dinozauri (Triceratops, Stegosaurus tipa radību prototipi). Putni attīstījās no maziem teropodiem; zīdītāji palika salīdzinoši mazi un naktstauriņiem līdzīgi līdz Cenozoja laikam.
Jūras dzīvība: bagātīgi ammonīti, belemnīti, różādi rēpuļi (ikhtihozauri, plesiozauri, vēlāk mosazauri) un jūras reptiļu kopas.
Lidojošie rāpuļi (pterozauŗi) aizņēma dažādas nišas — no maziem rogaslāņiem līdz lieliem spārnotajiem plēsējiem.
Augi: sākotnēji dominēja bezziedu apses un koniferi; kretacejā ātri izplatījās ziedošie augi (angiospermas), kas mainīja apputeksnēšanu un pārtikas tīklus.

Klimats, tektonika un vides pārmaiņas

Mezozojā notika nozīmīgas ģeoloģiskas un klimata izmaiņas: Pangea sadalījās, veidojot Atlantijas un citas jūras, kas mainīja okeānu cirkulāciju un klimata reģionu izvietojumu. Kopumā klimats bija siltāks nekā mūsdienās, ar augstāku jūras līmeni dažu periodu laikā. Šīs pārmaiņas ietekmēja sugu izplatību un veicināja jaunu ekosistēmu attīstību.

Izmiršanas un to cēloņi

Mezozojs tiek iežmulgots starp divām lielām izmiršanu epizodēm:

P/Tr izmiršana (Permiālijas–Triasa pāreja, pirms ~252 milj. g.): viena no lielākajām masiskajām izmiršanām Zemes vēsturē, kas būtiski samazināja jūras un sauszemes sugu daudzveidību. Iespējamie cēloņi: plašas vulkāniskas aktivitātes (Sibīrijas trapu veidošanās), klimata izmaiņas, skābekļa samazināšanās jūras ūdeņos.
K/T (K/Pg) izmiršana (pirms ~66 milj. g.): tradicionāli saistīta ar asteroīda triecienu (Chicxulub krāteris Meksikas līča reģionā) un ar lielām vulkāniskām aktivitātēm (Dečanu trapu izvirdumi Indijā). Sekas: daudzu sugu, tostarp visiem lielajiem ne-putojošajiem dinozauriem, izzušana. Krīze izraisīja tumsu un temperatūras svārstības, samazinātu fotosintēzi un pārtikas ķēdes sabrukumu.

Pierādījumi un datēšana

Par mezozoja notikumiem liecina bagātīgs fosiliju ieraksts — dinozauru skeleti, pēdu nospiedumi, augi, mikrofauna (foraminiferi) un jūras bezmugurkaulnieki. Laika noteikšanai izmanto stratigrāfiju, paleomagnētismu un radioaktīvās datēšanas metodes (piem., urāna-vada U–Pb un argona-argona Ar–Ar), kas ļauj precīzāk noteikt periodu robežas un masveida izmiršanas datumus.

Kāpēc mezozojs ir svarīgs

Mezozojs bija periods, kurā veidojās daudzas modernas dzīvības grupas pamatformas — no putniem līdz ziedošajiem augiem. Tas ir arī laiks, kad dinozauri kļuva par dominējošo sauszemes faunu, un notikušās masu izmiršanas pilnībā pārstrukturēja dzīvi uz Zemes. Mezozoja pētnieki palīdz saprast evolūcijas mehānismus, klimata maiņas ietekmi un to, kā dzīvība atjaunojas pēc traģiskām krīzēm.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir mezozojs?

A: Mezozojais ir ģeoloģiskais laikmets, kas ilga aptuveni 186 miljonus gadu, sākot pirms 252,2 miljoniem gadu un beidzot pirms 65 miljoniem gadu. Šajā laikā dzīvoja dinozauri, kā arī pirmie zīdītāji.

J: Kad parādījās dinozauri?

A: Dinozauri parādījās aptuveni pirms 231 miljona gadu, kas bija 21 miljons gadu pēc mezozoja sākuma.

J: No kādas grupas attīstījās dinozauri?

A: Dinozauri attīstījās no rāpuļiem, ko sauc par arhosauraugiem, kuri ir radniecīgi arī mūsdienu putniem un krokodiliem.

J: Ar ko zīdītāji mezozoja laikā atšķīrās no dinozauriem?

A: Lielāko daļu no juras un krīta perioda zīdītāji pavadīja kā mazi nakts dzīvnieki, kas dzīvoja galvenokārt mežos, un lielākā daļa zīdītāju zaudēja krāsu redzi. Turpretī mūsdienās zīdītājiem ir zināma krāsu redze, jo tiem ir trīs veidu krāsu receptori (konusveida šūnas).

J: Kādam eonam pieder mezozojais?

A: Mezozojais pieder fanerozoja eonam.

J: Kas bija pirms un pēc tā?

A: Pirms mezozoja bija paleozoja ēra, bet pēc tā - cenozoja ēra, kurā mēs dzīvojam un kuru iezīmēja masveida izmiršana, kas pazīstama kā K/T izmiršana 65 mya.

J: Kādi ir trīs mezozoja laikmeta periodi?

A:Mezozoja ēras trīs periodi ir triass, jura un krīta.