Vidējā juras laikmeta
Vidējā jūra ir otrais ģeoloģiskais laikmets jūrā. Tā sākās pirms 174,1 miljona gadu un beidzās pirms 163,5 miljoniem gadu.
Vidusjuras periodā Pangeja sāka šķelties. Tā sāka sadalīties Laurāzijā un Gondvānā, un izveidojās Atlantijas okeāns. Tektoniskas darbības slēdza paleotektonisko okeānu. Subdukcijas zona Ziemeļamerikas rietumu piekrastē turpināja veidot senākos Skalnos kalnus.
Laikmetu dzīve
Jūras dzīve
Šajā laikā uzplaukusi jūras dzīve (tostarp amonīti un gliemenes). Lai gan ihtiozauri bija izplatīti, to daudzveidība samazinājās. Pirmo reizi parādījās krokodilu sugas.
Šajā laikā plaši izplatīti kļuva plesiosauri. Lielākie jūras plēsēji - pliozauri - izauga līdz vaļu-zivju lielumam un lielāki, piemēram, pliozaurs, liopleurodons.
Sauszemes dzīve
Uz sauszemes attīstījās jauni dinozauru veidi. Cetiozaurs bija agrīns sauropods, kas 19. gadsimta vidū tika atrasts Anglijā.
Vide, kurā dzīvoja cetiozaurs, bija palienes un atklāti meži. Šajā vidē dzīvoja arī brahiozauri un megalosauri.
Cynodont terapsīdi uzplauka līdz ar dinozauriem, bet tie bija tikai spura lieluma. Neviens no tiem nebija lielāks par āpsi. Viena no kinodontu grupām - tritelodontiem - kļuva retāka un šīs ēras beigās beigu beigās iznīka. Tomēr tritīllodontus joprojām varēja sastapt bieži. Šajā laikmetā no cynodontu grupas attīstījās "īstie" zīdītāji.
Flora
Vidusjūrā dominēja skujkoki. Izplatīti bija arī citi augi, piemēram, ginko, cikādes un papardes. Šos kokus ēda lielie zālēdāji.
